FOTO: Filips Birzulis

Uzņēmējs Krišjānis Putniņš: Latvijā uzsākt pirmo biznesu vieglāk nekā Austrālijā

Tuvojoties Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) norisei Austrālijā šī gada nogalē, Austrālijā dzimušais Krišjānis Putniņš, kurš pirms astoņiem gadiem pārcēlies uz Latviju un Rīgā atvēris pirmo folkklubu „ALA pagrabs“, dalās pieredzē par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

„Kad es pirmo reizi Rīgā atvēru folkklubu, tad Latvijā vēl nebija tāda tautiskā kustība, kāda tagad ir, kad visiem ir telefonu vāciņi ar latviešu rakstiem un šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem. Latviešu folklora nebija vēl tik populāra. Tā ļoti nosacīti eksistēja tikai starp tiem, kuri ar to nodarbojās folkloras kopās un atsevišķos pasākumos,“ skaidro K. Putniņš, kura vadītais klubs šobrīd ik dienas pulcē ap 1000 apmeklētāju. „Man personīgi ir tāda sajūta, ka esmu piedalījies folkloras kustībā un to daļēji arī palīdzējis popularizēt,“ uzskata uzņēmējs.

Putniņš atzīst, ka procesā esot nācies pielaist daudz kļūdu un gūt smagas mācības, bet tas viņu nav atturējis turpināt. „Ir jāmācās un jāpieļauj tās kļūdas, bet galvenais nepadoties. Iespēja augt te tomēr ir krietni lielāka nekā Austrālijā vai Amerikā vai vēl kaut kur. Te tirgus ir mazāks. Te ir arī krietni mazāk līdzekļu vajadzīgs, lai uzsāktu pirmo biznesu. Un te arī ir ļoti daudz ideju, kas vēl nav realizētas, un līdz ar to te, savā ziņā, ir atvērts tirgus,“ uzskata K. Putniņš. „Ja tu nāc no ārzemēm ar godīgu, pozitīvu un strādīgu attieksmi, kādu es redzu ārzemju latviešu jauniešos, tad tādiem cilvēkiem ir visas iespējas kaut ko sasniegt,“ piebilst uzņēmējs.

Lai veicinātu ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu uzņēmēju un biznesa līderu interesi par ekonomisko sadarbību un ieguldīšanu Latvijā, kā arī lai iepazīstinātu Latvijas uzņēmējus ar biznesa iespējām Klusā okeāna un Āzijas reģionā, šī gada 29. un 30. decembrī notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pirmais reģionālais pasākums ārpus Latvijas ar skatu uz Klusā okeāna un Āzijas reģionu.

„Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas uz Latviju ir pārcēlušies un savu uzņēmējdarbību ir uzsākuši vairāki Austrālijas latvieši, kuri, atverot savus uzņēmumus, algojot darbiniekus un maksājot nodokļus Latvijā, sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā,“ skaidro Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēža vietniece un PLEIF 2016 koordinatore. „Rīkojot Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu Melburnā, Austrālijā, vēlamies ne vien iepazīstināt Latvijas uzņēmējus ar eksporta iespējām Klusā okeāna un Āzijas reģionā, bet arī ieinteresēt Austrālijas latviešus ieguldīt Latvijā,“ piebilst K. Saulīte.

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju attīstīta iniciatīva, kuras mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināt zināšanu pārnesi un finanšu kapitāla piesaisti Latvijai. Pirmais šāds forums notika Rīgā 2013. gada vasarā, bet otrais – 2015. gada vasarā, pulcējot vairākus simtus augsta līmeņa uzņēmējus un dažādu nozaru speciālistus no pāri par 25 valstīm. 29. un 30.decembrī PLEIF ietvaros Melburnā, Austrālijā notiks pirmais reģionālais pasākums ar skatu uz Klusā okeāna un Āzijas reģionu, kurā tiks diskutēts par Latvijas uzņēmēju iespējām darboties Austrālijas, Jaunzēlandes un Āzijas tirgos un par šā reģiona uzņēmēju investīciju iespējām Latvijā.

Interviju ar Krišjāni Putniņu:



Ilze Garoza, Pasaules Brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre, Mob. tālr. 29123329

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Ar diasporas organizāciju atbalstu Latvijā šovasar strādā 18 praktikanti

6. jūlijā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās tikās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju izveidotās vasaras prakses dalībnieki – 18 jaunieši no ASV, Kanādas un Austrālijas.

„Pavadi vasaru Latvijā programma ir vienreizēja iespēja ārpus Latvijas dzimušiem un augušiem jauniešiem pavadīt vasaru Latvijā un iziet praksi kādā no Latvijas kultūras vai izglītības iestādēm un iegūt vērtīgu pieredzi, kas vēlāk noderēs akadēmiskā un profesionālā dzīvē,“ skaidro Amerikas latviešu apvienības Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe. Programma tika izveidota 2015. gadā sadarbībā starp Amerikas latviešu apvienību un Latvijas Kultūras ministriju. Tā ir pirmā šāda veida pēc diasporas organizāciju pašiniciatīvas izveidota un arī finansiāli atbalstīta programma, kas paver iespēju jauniešiem vecumā no 19 līdz 29 gadi uzturēties un gūt profesionālu pieredzi Latvijā, vienlaikus uzlabojot savas latviešu valodas zināšanas un stiprinot piederību Latvijai.

Pagājušā gada rīkotajā programmā piedalījās 16 jaunieši no ASV un Kanādas, no kuriem divas jaunietes saņēma pastāvīga darba piedāvājumu un palika dzīvot un strādā Latvijā. Šogad prakses programmā piedalās 15 jaunieši no Ziemeļamerikas un trīs jaunietes no Austrālijas.

Ja Jums ir interese sazināties ar kādu no prakses programmas dalībniekiem vai mentoriem, lūdzu, rakstiet vai zvaniet!

Ilze Garoza
Pasaules brīvo latviešu apvienības
(PBLA) ģenerālsekretāre
E-pasts: ilze.garoza@pbla.lv
Tālr. + 371 29123329

Valsts prezidenta dzīvesbiedre Iveta Vējones kundze tiekas ar PBLA Izglītības padomi

Atsaucoties Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes aicinājumam, Valsts prezidenta dzīvesbiedre ir kļuvusi par diasporas skolu patronesi.  Šodien, 6. jūlijā, notika Vējones kundzes un PBLA Izglītības padomes domu apmaiņa par latviskās izglītības veicināšanu ārpus Latvijas.

Tikšanās laikā PBLA IP pārstāves Anta Spunde un Dace Mažeika sniedza pārskatu par diasporas izglītības aktualitātēm un nākotnes vajadzībām. Tika pārrunāta gan Latvijas valsts institūciju diasporas skolām veidoto materiālu sagatavošanas līdzšinējā prakse un piešķirtā finansējuma pozitīvā ietekme uz latviešu skolu attīstību ārvalstīs. Par prioritāti tika minēts nesen sāktais darbs pie diasporas bērniem piemērota tālmācības rīka izveides, kura virzība, pēc PBLA IP uzskatiem, pašlaik nenotiek pietiekami ātri.

Sarunā tika pārrunātas arī svarīgākās ar diasporas izglītību saistītās aktualitātes šajā vasarā, kas kļuvušas par neatņemamu Latvijas valsts un ārvalstīs dzīvojošo latviešu sadarbības sastāvdaļu, – diasporas skolotāju kursi, diasporas bērnu nometne, izglītības nozares jautājumu aktualizācija ikgadējā diasporas konferencē. Šie pasākumi kļuvuši par labas sadarbības piemēriem starp Latvijas valsts institūcijām un diasporas izglītības nozarē strādājošajiem aktīvistiem, kā arī ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešu bērniem. Vējones kundze atbalstīja sadarbības labās prakses turpināšanas nepieciešamību, uzsverot ciešo saikni, kas veidojama starp Latvijas valsti un tās piederīgajiem visā pasaulē.

Vējones kundze pauda izpratni un atbalstu PBLA IP centieniem. Plānots, ka Valsts prezidenta dzīvesbiedre Iveta Vējones kundze, būdama diasporas skolu patronese, piedaloties ārvalstu vizītēs, apmeklēs attiecīgo valstu diasporas nedēļas nogales skolas, tiksies ar to pārstāvjiem un apspriedīs diasporas nedēļas skolām aktuālos jautājumus.