Gaŗezerā kārto Valsts valodas prasmes pārbaudījumus

Andra Zommers | 

2016. gada 26. februārī ALA Izglītības nozarei pienāca vēstule no Sabiedrības integrācijas fonda, ka saņēmusi Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programmas” atbalstu. ALA Izglītības nozares iesniegtais projekts, “Latviskās identitātes saglabāšana: Iegūsim valsts valodas prasmes apliecību!” saņēma Eiro 4756.

ALA Izglītības nozares uzdevums ir palīdzēt saglabāt latviešu valodu, veicināt kultūras jaunradi, un gādāt par skolu programmām un skolotāju tālākizglītību. Lai ieinteresētu un motivētu latviešu jauniešus un studentus apgūt latviešu valodu augstā līmenī, ALA Izglītības nozare sadarbībā ar Gaŗezera vasaras vidusskolu deva iespēju skolēniem un studentiem kārtot Latvijas Valsts izglītības satura centra Valodas prasmes pārbaudījumus. Ar pozitīvu vērtējumu, skolēni un studenti saņems valsts valodas prasmes apliecību. Apliecība ir svarīga jaunietim, kas vēlas studēt vai strādāt Latvijā. Tāpat šis dokuments jebkurā citā valstī apliecina, ka cilvēks prot vēl kādu svešvalodu – šajā gadījumā – latviešu valodu.

Latviešu valodas eksāmenu skolēni un studenti kārtoja vienā no trim līmeņiem: pamata (A), vidējā (B) vai augstākajā (C). Atbilstoši rezultātam pārbaudītais saņems vērtējumu kādā no sešiem Eiropas valodu līmeņiem.

22. un 25. jūnijā Valsts valodas prasmes pārbaudījumus kārtoja 11 studentu/pieaugušu. 26. un 27. jūnijā Valsts valodas prasmes pārbaudījumus kārtoja 39 GVV IV klases skolēni. Skolēnus un studentus eksaminēja Valsts izglītības satura centra speciālistes, Anta Lazareva un Baiba Mūrniece-Buļava. VISC speciālistes izteicās atzinīgi par skolēnu un studentu sagatavotību pārbaudījumiem. “Latviešu valodas prasmes pārbaudījuma laikā pārliecinājāmies, ka Garezeŗa vasaras vidusskolas (GVV) skolēnu valodas prasme ir pietiekama veiksmīgai saziņai. Novērojumi pārbaudes laikā liecināja, ka runātprasme un runāta teksta sapratne skolēniem grūtības nesagādāja, sarežģītāka skolēniem šķita rakstītprasmes pārbaude.”

Tālāk A. Lazareva un B. Mūrniece-Buļeva raksta: “Sarunājoties ar skolēniem varējām secināt, ka labāks runātprasmes līmenis ir tiem skolēniem, kuŗi mājās runā latviešu valodā. Daudzi skolēni atzina, ka mācās GVV trešo vai ceturto gadu, kas ļau secināt, ka skolas mācību programma ir ļoti svarīga skolēnu valodas prasmes attīstīšanā.”

ALA Izglītības nozare pateicās par Valsts izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļai par sadarbību, kā arī Sabiedrības integrācijas fondam par saņemto finansiālo atbalstu.

60th “Nometne” children’s summer camp celebrations in New York

Kristina Putene | 

We are well into the period of Latvian emigree history when the various organizations founded during the first years in the U.S. are celebrating their 60th and even 65th anniversaries. One such celebration is the 60th of ‘’Nometne”, the children’s summer camp of the Latvian Luthern Church of New York. While these anniversaries are often marked with a single gathering of folks who have had a tie to the organization over the years, ‘’Nometne’’ is marking the occasion with a series of six events: 6 uz 60, or 6 to 60.

The purpose of this article is to highlight one of the six events that reflects a hallmark of Nometne. In the late 1980s, when the demographics of the emigree community began to change, one of the camp sessions was planned for English-speaking children of Latvian heritage. For many years this session was called ‘’Valodas periods’’ or ‘’Language session’’, but more recently has adopted the name ‘’Heritage Camp.’’ A generation of campers has enjoyed the beautiful setting of Nometne and the sense of belonging to a unique community that has is roots in Latvia, despite not speaking Latvian. The original intent to teach Latvian has, over time, transformed to a more realistic goal of teaching useful phrases, songs, and folk dances- providing a multi-faceted introduction to the campers’ Latvian heritage apart from fluency in Latvian.

This summer, as one of the six highlights of the 6/60 Anniversary program, Heritage campers will have an extra boost of culture and authenticity to their program with the song and “danči’’ sessions led by “Imanta and Dimanta”. This duo of high energy, musically gifted young ladies arriving from Latvia, will be teaching singing and the easy-to-learn ‘’danči’’, that are akin to square dancing. Imanta Nīgals grew up in the U.S., attended Nometne as a child, and has moved to Latvia. There she met Katrīna Dimanta and the two have been singing and playing together, along with other musicians in various venues and with various musicians, but many will know her from their exuberant performances at the well-known “Ala” bar and folk music club in Riga. This addition to the Heritage program, as well as an interactive theater workshop from Riga for the second session of Latvian program campers was made possible by a generous grant from the government of Latvia, with the aim of strengthening cultural ties between Latvia and its diaspora.

The 6 to 60 events were launched in late April with an examination of the personalities and contributions of the Latvian Lutheran Chuch under whose auspices the camp was established, ‘’Elles ķēķis’’ or ‘’Hell’s Kitchen’’ group of Latvian artists and writers to the Latvian community based in the metropolitan New York area. The remaining five events will take place at Nometne. Four will be an enhancement of the camping sessions during the summer. All aim to further establish Nometne as a place that provides the social and cultural ties that establish the sense of belonging to the Latvian community. The final event on September 17-18, “The Road to Nometne” will be a weekend of outdoor events ranging from a short 0.6mile walk, to 6km runs, to 60 km bike tours, and everything inbetween (but probably a distance that is a factor of 6). For furthur information regarding all 6 to 60 events see nydraudze.org, and click on the 6/60 anniversary page.  These anniversary programs promise  to engage and provide a lasting cultural boost for all age groups from “Īkšķīši” toddlers and their parents to campers and their counselors. Heritage Camp, Heritage Īkšķīši , as well as the Latvian sessions still have space available; registration is also thru nydraudze.org, and the camp registration page.  We look forward to seeing new and established campers and their families!

6uz60

Foto: Vera Ūdra

 

Kristīna Putene ir skolotāja gan ikdienas darbā amerikāņu skolā, gan Ņudžersijas latviešu pamatskolā.

FOTO: Filips Birzulis

Uzņēmējs Krišjānis Putniņš: Latvijā uzsākt pirmo biznesu vieglāk nekā Austrālijā

Ilze Garoza | 

Tuvojoties Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) norisei Austrālijā šī gada nogalē, Austrālijā dzimušais Krišjānis Putniņš, kurš pirms astoņiem gadiem pārcēlies uz Latviju un Rīgā atvēris pirmo folkklubu „ALA pagrabs“, dalās pieredzē par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

„Kad es pirmo reizi Rīgā atvēru folkklubu, tad Latvijā vēl nebija tāda tautiskā kustība, kāda tagad ir, kad visiem ir telefonu vāciņi ar latviešu rakstiem un šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem. Latviešu folklora nebija vēl tik populāra. Tā ļoti nosacīti eksistēja tikai starp tiem, kuri ar to nodarbojās folkloras kopās un atsevišķos pasākumos,“ skaidro K. Putniņš, kura vadītais klubs šobrīd ik dienas pulcē ap 1000 apmeklētāju. „Man personīgi ir tāda sajūta, ka esmu piedalījies folkloras kustībā un to daļēji arī palīdzējis popularizēt,“ uzskata uzņēmējs.

Putniņš atzīst, ka procesā esot nācies pielaist daudz kļūdu un gūt smagas mācības, bet tas viņu nav atturējis turpināt. „Ir jāmācās un jāpieļauj tās kļūdas, bet galvenais nepadoties. Iespēja augt te tomēr ir krietni lielāka nekā Austrālijā vai Amerikā vai vēl kaut kur. Te tirgus ir mazāks. Te ir arī krietni mazāk līdzekļu vajadzīgs, lai uzsāktu pirmo biznesu. Un te arī ir ļoti daudz ideju, kas vēl nav realizētas, un līdz ar to te, savā ziņā, ir atvērts tirgus,“ uzskata K. Putniņš. „Ja tu nāc no ārzemēm ar godīgu, pozitīvu un strādīgu attieksmi, kādu es redzu ārzemju latviešu jauniešos, tad tādiem cilvēkiem ir visas iespējas kaut ko sasniegt,“ piebilst uzņēmējs.

Lai veicinātu ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu uzņēmēju un biznesa līderu interesi par ekonomisko sadarbību un ieguldīšanu Latvijā, kā arī lai iepazīstinātu Latvijas uzņēmējus ar biznesa iespējām Klusā okeāna un Āzijas reģionā, šī gada 29. un 30. decembrī notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pirmais reģionālais pasākums ārpus Latvijas ar skatu uz Klusā okeāna un Āzijas reģionu.

„Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas uz Latviju ir pārcēlušies un savu uzņēmējdarbību ir uzsākuši vairāki Austrālijas latvieši, kuri, atverot savus uzņēmumus, algojot darbiniekus un maksājot nodokļus Latvijā, sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā,“ skaidro Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēža vietniece un PLEIF 2016 koordinatore. „Rīkojot Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu Melburnā, Austrālijā, vēlamies ne vien iepazīstināt Latvijas uzņēmējus ar eksporta iespējām Klusā okeāna un Āzijas reģionā, bet arī ieinteresēt Austrālijas latviešus ieguldīt Latvijā,“ piebilst K. Saulīte.

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju attīstīta iniciatīva, kuras mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināt zināšanu pārnesi un finanšu kapitāla piesaisti Latvijai. Pirmais šāds forums notika Rīgā 2013. gada vasarā, bet otrais – 2015. gada vasarā, pulcējot vairākus simtus augsta līmeņa uzņēmējus un dažādu nozaru speciālistus no pāri par 25 valstīm. 29. un 30.decembrī PLEIF ietvaros Melburnā, Austrālijā notiks pirmais reģionālais pasākums ar skatu uz Klusā okeāna un Āzijas reģionu, kurā tiks diskutēts par Latvijas uzņēmēju iespējām darboties Austrālijas, Jaunzēlandes un Āzijas tirgos un par šā reģiona uzņēmēju investīciju iespējām Latvijā.

Interviju ar Krišjāni Putniņu:



Ilze Garoza, Pasaules Brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre, Mob. tālr. 29123329

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.