Lai varētu spriest par nepieciešamību Īrijā izstrādāt latviešu valodas apguves programmu, vispirms jānoskaidro cik bērnu tur dzīvo. Tas bija rezultāts 18.aprīļa diskusijai starp Latvijas valsts izglītības pārstāvjiem un Īrijas latviešu kopienas pārstāvjiem, ziņo Ārlietu ministrijas preses dienests.

Tikšanās Latvijas Republikas vēstniecībā Dublinā piedalījās Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Aivars Stankevičs, Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča un Izglītības valsts inspekcijas Augstākās izglītības kontroles departamenta direktors Normunds Venžega, kā arī Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētājs Jānis Kargins, Latviešu apvienības latviešiem Īrijā priekšsēdētāja Ilze Tropa un citi latviešu kopienas pārstāvji, ziņo Ārlietu ministrija.

“Latviešu biedrības pārstāvji akcentēja uzmanību uz latviešu kopienas decentralizāciju un nepieciešamību sniegt Latvijā atbalstu tiem bērniem, kuru vecāki ir devušies peļņā uz ārvalstīm,” teikts Ārlietu ministrijas ziņojumā. “Tāpat tika runāts par nepieciešamību organizēt Latvijā papildu latviešu valodas apmācību tiem bērniem, kuri atgriežas mājās kopā ar vecākiem pēc darba attiecību izbeigšanās ārvalstīs.”

Pēc 2006.gada Īrijas tautas skaitīšanas, Latvijā dzimušo skaits tur sasniedz gandrīz 14,000, bet neoficiāli dati liecina, ka Īrijā ir vismaz 20,000 latviešu ja ne vairāk. Tautas skaitīšanā parādas 1,194 bērni līdz 14 gadu vecuma, kuri dzimuši Latvijā.

Kopš 2005.gada maija Dublinā darbojās pirmā latviešu skola Īrijā – “Saulgriezīte”.