Pamatprincipi

• Svarīga ir sadarbība – bērns, ģimene un skola (rokas grāmatā būs Paula Legzdiņa priekšlasijuma piezīmes un paraugbibliotēkā dabūjama grāmata: Aronson, Melissa M. Building Communication Partnerships with Parents. Westminster, CA: Teacher Created Materials, Inc., 1995.
• Galvenais ir bērns, ne programma (tomēr jācenšas noturēt līmeni)
• Valodas mācības programmai jāveicina bērna zināšanas, spējas, kā arī garīgā apziņa (domas, jūtas, attieksme)
• Valodas mācībā iesaistīts latviešu kultūras jēdziens, cieņa pret valodu un tautu
• Programmai jābūt būtiskai (valoda, kas noder ikdienas komunikācijai)
• Programmai jāveicina aktīva piedalīšanās (productive language skills – sarunu un rakstu valodas spēju attīstīsana)
• Valodas spirāle (atkārto un turpina iepriekšējās klases sākto)
• Valodas sastāvdaļas nevar mācīt izolētā veidā – tās jāsasaista

Skolotāju un vecāku pienākums ir veicināt skolēna pašapziņu!

Trīs posmi

• I – Iesācēji – bērnu dārzs, pirmskola, 1. un 2. klase.
• II – Jaunākais – 3., 4. un 5. klase.
• III – Vecākais – 6., 7. un 8. klase.

Kā tas panākams?

• Skolas darbā iesaista vecākus, kā arī uzdod saistošus un interesantus mājas darbus (piem., projektus, intervijas, liek izveidot ģimenes koku)
• Vecāki piedalās mācību materiāla sagatavošanā, strādā bibliotēkā, par palīgskolotājiem, audzinātāiem, atsevišķa skolnieka via grupas vadītājiem
• Klasē izmanto grupēšanu, palīgskolotājus, audzinātājus
• Bērns, vecāki un skolotājs paraksta skolas līgumu ("learning contract") par kartīgu skolas apmeklēšanu, mājas darbu izpildīšanu utt.
• Mācību līdzekļi/materiāli ir saistoši, būtiski, autentiski (ēdienu kartes, stundu saraksti, sludinājumi, ģeografijas kartes utt.)
• Mācību viela ietilpst tematu izvēlē (thematic framework), jo tematu metodika izmanto mācīšanās spirāli un tai pašā laikā, iesaista vairākas valodas sastāvdaļas

A. Valodas izpratne (klausīties un saprast)

• Saprast ikdienas sarunu valodu atbilstoši vecumam un spējām, ņemot vērā bērna attīstības līmeni
• Saprast un spēt piedalīties sarunās ar līdzaudžiem un pieaugušiem par vienkāršiem pamatjautājumiem (lietojot vienkāršus teikumus un pamatvārdu krājumu) un veikt norādijumus
• Saprast galveno jēgu skatoties latviešu filmas un lugas, kā arī klausoties latviešu mūziku

I. posms

• Spēj saprast sarunas ar vienkāršu teikuma uzbūvi, lietojot pamatvārdu krājumu (Soikāne – Trapāne, Māra. Latviešu valodas pamata un tematisks vārdu krājums. Lincoln, Nebraska: ALA, 1986.)
• Spēj reaģēt uz jautājumiem tiešā sarunā
• Sāk piedalīties īsās, spontānās sarunās ar līdzaudžiem un pieaugušajiem
• Spēj reaģēt un īsām, vienkāršām telefona sarunām

II. posms

• Sāk saprast tekoši runātu latviešu valodu
• Spēj saprast un piedalīties pārrunās un atbildēt uz sarežģītajiem jautājumiem
• Spēj sapraties gan klasē, gan plašākā sabiedrībā, gan Latvijā ar atsevišķa skolnieka vai grupas vadītājiem
• Pilnīgi saprot jautājumus, norādijumus, lai varētu tiem sekot un attiecīgi reaģēt
• Spēj piedalīties gaŗākās telefona sarunās
• Skatoties latviešu filmas/video, spēj saprast galveno jēdzienu, lai varētu pēc tam piedalīties pārrunās

III. posms

• Saprot tekoši runātu latviešu valodu
• Saprot pārrunas par zināmu tematu un var tās sakopot un pierakstīt
• Saprot ziņojumus un informāciju, kas saņemta ar dažādu saziņas līdzekļu palīdzību (radio, audio, video, televīzija, telefons)
• Spēj piedalīties spontānās sarunās ar līdzaudžiem un pieaugušajiem
• Spēj saprasties gan klasē, gan plašākā sabiedrībā, gan Latvijā
• Spēj pilnīgi saprast jautājumus un norādijumus, lai varētu un tiem attiecīgi reaģēt
• Spēj aktīvi piedalīties pārrunās sabiedrībā par dažādiem parastiem tematiem
• Spēj saprast un piedalīties gaŗākās telefona sarunās (tas ir, bez mimikas palīdzības)

Kā tas panākams?

• Sagādāt iespējas dzirdēt latviešu valodu mājās, skolā, ciemos, sabiedrībā
• Piedaloties dažādos sabiedriskos pasākumos, kur iespēja izmantot valodas zināšanas ārpus ģimenes loka
• Lietot latviešu valodu telefona sarunās (jāzvana skolotājai par mājas darbiem – atstāt ziņu, klausīties ziņu, lai paveikt uzdoto)
• Skatoties filmas latviešu valodā, klausoties pasakas (ielasītas pasakas)
• Skolēns klausās tekstu, atbild un atstāsta galveno domu
• "Cloze" vingrinājumi (uzsvars uz detaļām) – šī metode lietojama, izmantojot dziesmas, dzejoļus, mīklas, pasakas
• Fokusēta klausīšanās ("Kāds interesants fakts, ko iemācījos …")
• Klausoties skolēns raksta piezīmes (note-taking)
• Aicināti viesi – uzdod prasīt attiecīgus jautājumus
• Simulations, information gap (piemēri atrodami rokas grāmatā)

B. Sarunas

• Spēj sakarīgi pilnos teikumos prasīt jautājumus, kā arī atbildēt uz tiem
• Spēj uzsākt un uzturēt sarunas
• Spēj sasveicināties, iepazīstināt, iepazīties (pieklajības formas)
• Spēj izteikt vēlēšanos, domas
• Spēj lūgt palīdzību, pateikties, atvainoties
• Spēj izteikt sajūsmu, nepatiku, rūgtumu (izjūtas)
• Spēj izteikt komplimentu
• Spēj pieklājīgi pārtraukt/iejaukties sarunā
• Spēj paskaidrot, apzīmēt, ziņot, ieteikt utt. (skat. sarakstā)
• Stāsta piedzīvojumus
• Atstāsta dzirdēto, izlasīto vielu
• Piedalās debatēs/pārrunās
• Spēj atstāstīt notikumus (piem., kā aculiecinieks)
• Spēj summēt dzirdēto, izlasīto vielu
• Spēj pierunāt, pārliecināt

Izruna

• Attīsta skaidru un pareizu izrunu
• Sarunās lieto pareizus latviešu vārdus ar pareizām galotnēm
• Kuplina/paplašina vārdu krājumu

Kā tas panākams?

• Lasa skaļi (lasāmviela, pa lomām drāmatiski darbi), mācās no galvas, dzied, atstāsta
• Ar savstarpējiem dialogiem (controlled to free form)
• Ar debatēm
• Ar spēlēm (piemēri Rokas grāmatā)
• Uzvedot lugas, drāmatiskas nodarbības (nākošais seminārs)
• Gramatikas vingrinājumi (mutvārdos)
• Izrunas vingrinājumi

Sarunas spējas

Valodas nolūks (funkcija) nosaka kāpēc, kādos nolūkos
ronātājs lieto valodu. Valodas veids (forma) sagādā piemērus kā runātājs var
apmierināt saziņas, saprašanas (komunikācijas) vajadzības.

Valodas nolūks (funkcija), valodas veids (forma), posms

• apzīmēt (skaista cepure, skaistā cepure, visskaistākā cepure): Tas ir…/ Viņš ir…/…viņas grāmatu I, II, III
• ziņot: Viņš teica, ka…II, III
• pārlabot/izlabot: Atvainojos, bet Tu kļūdies. Piedodiet lūdzu, bet es to saprotu citādi. II, III
• prasīt paskaidrojumu: Vai varētu paskaidrot? Kā to dara? Ko tas nozīmē? II, III
• izteikt piekrišanu: Tieši tā. Tas ir pareizi. Es tā arī domāju. Protams. Katrā ziņā. Es piekrītu. II, III
• izteikt nepiekrišanu, nepiekrist: Es tam nepiekrītu. Es tā nedomāju. Diemžēl…II, III
• pieņemt piedāvājumu, ielūgumu: Paldies. Jā, lūdzu. Ar prieku.I, II, III
• atteikt piedāvājumu, ielūgumu: Paldies, nē. Atvainojos, bet nē. Diemžēl…I, II, III
• izteikt patiku: Man patīk… Es priecājos par… Man garšo.I, II, III
• izteikt nepatiku: Man nepatīk… Man negaršo. Pateicos, bet man tas ne–I, II, III
• uzstādīt jautājumus: Vai tu? Vai varētu? Kur? Kā? (jautājamie vietniekvārdi) I, II, III
• izteikt nožēlu, vilšanos: Piedošanu. Es atvainojos. Diemžēl.I, II, III
• izteikt piedošanu: Tas nekas.I, II, III
• izteikt atzinību: Lieliski. Ļoti labi. Pareizi. I, II, III
• uzaicināt/ieteikt: Kā būtu, ja…? Mēs varētu… Vai būtu iespējams…? Vai nevarētu…? II, III
• dot padomu (vēlmes izteiksme): Tev vajadzētu… Tu varētu…II, III
• brīdināt: Uzmanību! Uzmanaties! I, II, III
• piegriezt sev uzmanību: Piedodiet. Acumirkli. I, II, III
• iejaukties sarunā: Vai drīkstu…? Piedošanu. Atvainojos. Vai drīkstu traucēt? I, II, III
• paskaidrot: Vispirms… Tas notiek tā. Tas jādara šinī veidā. II, III
• izteikt viedokli, ieskatus: Man liekas, ka… Es pieņemu, ka… Jā, bet…II, III
• pievienoties kopejai domai, mainīt nostāju: Tādā ziņā…Protams. Katrā ziņā. II, III
• norādīt izņēmumus: Šinī gadijumā…Varbūt III
• lūgt atkārtot: Kā lūdzu? Lūdzu paskaidrojiet. Es nesaprotu. I, II, III
• apšaubīt: Vai tiešām? Tu jokojies. Nevar būt. Es nezināju, ka… Es necerēju, ka…II, III, (I)
• nespēt izšķirties: Nevaru teikt. Nezinu. Varbūt. Neizprotu. Iespējams. Var jau būt. II, III

C. Lasīšana

• Spēj lasīt un saprast dažādu vielu
• Attīsta lasīšanas spējas, lai saprastu tekstu, izlobītu galveno domu, svarīgo un būtisko informāciju, secinātu, pētītu
• Spēj lasīt, lai varētu atstāstīt/parafrazēt, summēt būtisko
• Spēj skaļi lasīt ar izteiksmi un pieturas zīmēm
• Ar literatūras mācību attīsta plašākas zināšanas un izpratni par latviešu kultūru
• Lasa sava prieka dēļ

I. posms

• Sāk lasīt pats/I
• Spēj skaļi lasīt, ievērojot garumzīmes, galotnes un pieturas zīmes
• Spēj lietot izrunas likumus (patskaņus, divskaņus, zilbes, garumzīmes utt.), lai pārvarētu nezināmus/grūtus vārdus
• Spēj atstāstīt lasīto
• Spēj lasīt un saprast īsas un vienkāršas mīklas, teikas, stāstiņus

II. posms

• Spēj skaļi lasīt, tekoši un izteiksmīgi (rehearsed text)
• Sāk lasīt, atstāstīt un iztirzāt lasāmvielu
• Sāk pazīt lasītās vielas autorus
• Spēj lasīt un saprast mīklas, jokus, dzejoļus, Mazputniņa stāstus, pasakas, saīsinājumus

III. posms

• Spēj spontāni skaļi izlasīt vielu ar izteiksmi (unrehearsed text)
• Spēj lasīt, atstāstīt un iztirzāt izlasīto vielu (piem. latviešu laikrakstus)
• Spēj lasīt un saprast literārus darbus, kā piem. 8. klasē "Andriksons"// 5. un 6. klasē "Velniņi", "Sprīdītis", "Kaķīša dzirnaviņas", "Balss un atbalss" ar video un filmu palīdzību
• Pazīst lasītās vielas autorus

Kā tas panākams?

• Papildināt vārdu krājumu, lietojot Vārdu pūru (rokas grāmatā)
• Lietojot būtisku, autentisku vielu (avīzes, laikrakstus, sarakstus, ēdiena kartes, ģeografijas kartes, brošūras, receptes u.c.)
• Lasīt mīklas, jokus, dainas, dzejoļus, teikas, pasakas, saīsinājumus, lugas, stāstus, klasiķu darbus
• Veicināt patiku lasīt (lasīšanas klubs, bibliotēkas nozīme)
• Svarīgi, ka viela piemērota bērna attīstības līmenim, spējām un interesēm
• LEA-paša veidotus stāstiņus (bērns "nodiktē skolotājam", vēlāk pats "izlasa")

Rokas grāmatā būs atrodams Antras Brammanes 1995. g. rudens
priekšlasijuma piezīmes par lasīšanu, ka arī plašāks ieteikuma saraksts pēc
skolotāju izdarītām aptaujām)

Ieteikumi literatūras mācībai

II. posmā: Mirdzas Timmas Mazā ābelīte, Irēnes Kalniņas Varavīksne, Maize; Jāņa Širmaņa Ziemsvētki mežā; Aspazijas Lieldienu sestdiena; Jāņa Jaunsudrabiņa Jāņi; Kārļa Skalbes Kaķīša dzirnavas; u.c.

III. posms: Annas Brigaderes Sprīdītis, Maija un Paija; Kārļa Skalbes Labuma meklētājs, Par neizdodamo dālderi, Pasaka par vērdiņu, Mocekļi; Jāņa Jaunsudrabiņa Kā mēs atstājām mājas, Lieldienas, Piemini Latviju; Kārļa Ķezbera Usms zēnu dēkas; Jāņa Širmaņa Pazudušais pulkstenis; Ausekļa Gaismas pils, Beverīnas dziedonis; Nikolāja Kalniņa Rijas zēnu rota; Irmas Grebzdes Purva zāle; Jāņa Klīdzēja Nazis; Rūdolfa Blaumaņa Tālavas taurētājs; Plūdoņa darbus; Edvarta Virzas Karogs, Pulkveža atgiešanās; pasaku Zelta cirvis; Leonīda Breikša Latviešu ticība, Virsaiša ļaudis; Raiņa Zelta zirgs; Aspazijas Ilgu zeme; Nikolāja Kalniņa Kāpēc vesela kāja sāp; Friča Bārdas Mans Dievs; Rūtiņa U. Vēl tā gribējās dzīvot; u.c.

D. Rakstīšana

• Spēj uzrakstīt sakarīgu teikumu ar pareizām galotnēm, garumzīmēm, ievērojot pareizu valodas struktūru
• Spēj rakstot izmantot gramatikas likumus ("izklausās labi")
• Rakstīšanas uzdevumi ir saistīti ar tematu/lasāmvielu/klasē pārrunāto, lai izmantotu zināmu vārda krājumu (should belinked to themes, what has been discussed or read in class – vocabulary support)
• Uzdevumiem jābūt ar prakstisku nolūku – lai apzīmētu, definētu, sūdzētos, klasificētu, salīdzinātu, apsveitu, izteiktu, izskaidrotu, piekristu, apmācītu, uzaicinātu, noliegtu, pieņemtu, pārliecinātu, apstrīdētu, ieteiktu utt. (write to describe, define, complain, classify, compare, compliment, congratulate, contrast, express, explain, generalize and support, instruct, invite, refuse, accept, persuade, argue, disagree, recommend, sympathize

Pareizrakstība

I posms

• Spēj pareizi zīmēt lielos un mazos burtus (glītrakstība, pareizrakstība)
• Spēj pareizi nokopēt vārdus, teikumus
• Spēj pareizi uzrakstīt vārdus, īsus teikumus
• Spēj rakstīt dažu teikumu atstāstijumus
• Spēj uzrasktīt īsu stāstiņu ar skolotāja/vecāku palīdzību
• Spēj ar cita palīdzību (skolotāja, vecāku) izlabot savas kļūdas

II. posms

• Spēj rakstīt gramatiski pareizus teikumus, īsus domrakstus/atstāstijumus
• Spēj rakstīt gramatiskus vingrinājumus
• Spēj rasktīt personiskas vēstules
• Spēj pierakstīt telefina ziņojumus, sarakstus, lūgumus, ielūgumus, norādijumus, instrukcijas (write messages (telephone), memos, lists, invitations, maps with directions, recipes)
• Spēj raksturot cilvēkus, notikumus
• Sāk pats/i rediģēt savus un savu laiks biedru rakstu darbus (self and peer editing)

III. posms

• Spēj rakstīt diktātus, atstāstijumus, domrakstus, ievērojot gramatikas likumus
• Spēj uzrakstīt īsu sacerējumu
• Spēj uzrakstīt oficiālas vēstules (lasītāju vēstules, financiāla atbalsta pieprasijumu, lai varētu apmeklēt nometnes, vasaras kursus u.c.)
• Spēj raksturot cilvēkus, notikumus, detaļās lietojot plašāku vārda krājumu
• Sāk pats/i rediģēt savus rakstu darbus
• Sāk savilkt kopā, recenzēt lasīto, redzēto, dzirdēto
• Sāk vingrināties lekciju, sanāksmju piezīmju pierakstīšanā
• Spēj izmantot nepieciešamas pētīšanas spējas (research skills)

Kā tas panākams?

• LEA (bērns "diktē" teikumu, stāstiņu skolotājam, tas pats to "nolasa")
• Paša sarkstītas vārdnīcas
• Dienas grāmatas (journal writing)
• Process writing (ar datoru)
• Rediģējot (self, peer and teacher)

(Piezīme: Pārņemts no Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības lapas internetā)