Vai Latvijā izdotā mācību literatūra ir piemērota modernam bērnam?
Pie ļoti slīpās apvāršņa malas saulei no rokām izslīdēja lielais ķipis ar rūpīgi izmaisīto zelta krāsu, kas bija domāta saulrieta atšķaidīšanai, un visa debesmala iemirdzējās tik spilgti, ka smagie, tumšie sniega mākoņi zaudēja valodu un izbrīnā sastinga kā pielīmēti debesīm, pavisam aizmirsdami, ka tiem jānogādā Rūpilsētai abonētais sniegs. (Fragments no Ērika Kūla stasta, Zīle. Latviešu valoda 3. klasei, Grāmata lasīšanai un domāšanai, 93. lpp.)
Šis ir pirmais teikums pasakai, kuru manai meitai nesen bija uzdots mājās izlasīt un nākamā dienā klasē atstāstīt. Viņa mācās 3. klasē kādā valsts skolā Rīgā.
Man pašai nebija viegli lasīt šo pārmērīgi dzejisko tekstu, kur nu vēl meitai. Lai arī viņai skolā ir labas sekmes un skaitās, ka viņa lasa savam vecumam atbilstošā līmenī, viņa šo tekstu vispār nevarēja izlasīt, kā rezultātā man tas bija viņai jālasa priekšā. Es neesmu no tiem vecākiem, kas savu bērnu lutina un visu izdara viņa vietā, bet es nedomāju, ka es biju vienīgais vecāks, kas vakar vakarā lasīja savam bērnam priekšā, un tas noteikti nebija skolotājas mērķis. Kāds tad labums meitai no šāda uzdevuma? Nu, nākamā dienā viņa vismaz dabūja klasē pavingrināties atstāstīšanā (bet tas ir vērtīgi tikai ja skolotāja pie reizes māca stāsta savilkuma principus, nevis lieto atstāstīšanu tikai lai pārbaudītu vai skolēni ir izdarījuši mājas darbus). Bet tas ir viss.
Galvenais, ko viņa iemācījās, ir ka latviešu literatūra ir grūti lasāma un neinteresanta, jo 3. klases skolēnam vairs neinteresē stāstiņi par rūķīšiem. Tā viņa man pati teica.
Problēma nav tikai ar vecmodīgiem tekstiem un mācību metodēm; problēma ir dziļāka. Proti, Latvijā pastāv uzskats, ka gudrs, izglītots cilvēks raksta garos teikumos. Tikai aprobežots, neizglītots cilvēks raksta īsiem, vienkāršiem teikumiem. No vienas puses tad var priecāties, ka Latvijas skolas sagatavo bērnu īstai dzīvei, jau sākumskolā pieradinot viņu pie sarežģītiem, neinteresantiem tekstiem. Bet es tomēr esmu savas dzimtenes, ASV, produkts un uzskatu, ka ir svarīgāk bērnā vispirms ieaudzināt interesi un mīlestību pret lasīšanu; pēc tam pietiks laiks viņu iepazīstināt ar sarežģītiem tekstiem.
Sarežģītas valodas lietošanu var pieņemt un attaisnot akadēmiskajā un specializētajā literatūrā, arī pieaugušo daiļliteratūrā. Bet diemžēl Latvijā to lieto arī tādās vietās, kur tā nemaz nav piemērota, piemēram, valsts iestāžu anketās, braukšanas tiesību pārbaudījumos, tramvaja pieturās un pat uzrakstos par higiēnisko pakešu nemešanu publiskās tualetēs. Manuprāt šādās vietās, kur informāciju pasniedz publikai, tai jābūt rakstītai cik vien vienkāršā valodā iespējams, lai to var izlasīt un saprast cilvēks ar lasīšanas traucējumiem un, ja vajadzīgs, 3. klases skolnieks.
Šajā laikmetā galvenais ir informācija, nevis kā tā tiek pasniegta. Man skolā pat sevišķi mācīja, ka galvenais rakstot ir skaidras domas formulēšana un pasniegšana; pēdējā vietā ir puķaina valoda. Skolēns, kas savā sacerējumā izmantoja tikai nepaplašinātus teikumus ar vienzilbīgiem vārdiem bet ar tiem izvirzīja labi formulētu un skaidri pateiktu domu, saņēma augstāku atzīmi par to skolnieku, kas prata piecas lapaspuses piepildīt ar visdaiļāko muldēšanu.
Sabiedrību vienā dienā nemainīsi. Tomēr, kaut kur jāsāk, un tādēļ atgriežos pie skolēniem visjaunākajās klasītēs. Paldies Dievam, latviešu valodai ir fonētiska rakstība. To mācoties nav jāmokās ar nekonsekventiem burtošanas likumiem. Kad bērns ir reiz sapratis burtu simbolu jēgu un sistēmu, lasītprasme viņam jau vairāk vai mazāk ir rokā. Latviešu ābeces man patīk – tās ir mīļas un liekas veiksmīgi izdevušās. Diemžēl nākamais līmenis jaunajam lasītājam pēc ābeces nereti ir jau Margarita Stāraste.
Stārastei arī nav ne vainas – gan viņas ilustrācijas, gan stāsti ir skaisti. Man tie ļoti patīk. Bet Stārastes valoda nav vienkārša, un tāpēc viņas grāmatas ir vispiemērotākas pirmsskolniekiem, kuriem vecāki vai vecvecāki vai audzināja lasa priekšā. Pat pieaugušajiem reizēm ir grūti lasīt Stārastes stāstus! Ar vārdu sakot, tā nav literatūra iesācējiem un nav piemērota 2. klases skolniekiem. Tomēr maniem bērniem 2. klases mācību programmā bija paredzēts pašiem lasīt vairākas Stārastes grāmatas.
Angļu valodas literatūrā ir brīnišķīgs žanrs, ko sauc Easy Readers (Viegli lasāmi). Tā parasti nav smalka, daiļliteratūras godalgu vērta literatūra; tās ir mazas un lētas grāmatas ar vienkāršiem stāstiem un daudzām ilustrācijām, rakstītas izmantojot tikai īsus vārdus lielā drukā. Easy Readers mērķis ir palīdzēt pirmsskolas un sākumskolas bērniem iemācīties un iemīlēt lasīt. Pie daiļliteratūras un klasiķiem tie nonāk vēlāk, kad viņi ir stabili apguvuši lasītprasmi un var lepoties, ka ir jau savā īsajā mūžā izlasījuši desmitiem vai pat simtiem grāmatu. Tas vienalga, ka izlasītās grāmatas ir vienkāršas. Galvenais, ka lasa!
Tiktāl par valodas līmeni. Gribu pievērsties arī vielai.
Tāpat kā par raksta sākumā minēto rūķu stāstu, maniem bērniem un viņu draugiem 2. klasē vairs neinteresēja lasīt par Stārastes runājošām zīlītēm un sēnītēm un spārītēm. Un kas manam dēlam 4. klasē bija par traumu lasot Astrīdi Lindgrēnu! Traucēja ne tikai garās grāmatas nevienkāršā valodā, bet tematika nebija nemaz vairs piemērota 4. klases skolniekiem, jo īpaši zēniem. Pēc Karlsona un Pepijas dumībām viņam bija tā pieriebusies Lindgrēna, ka viņš nemaz neļāvās vecākiem bērniem piemērotāko Brāļu Lauvassiržu un Ronjas burvībai. Kad vajadzēja ņemt Lindgrēnas grāmatas rokā un lasīt, viņš tās burtiski meta pret sienu un dūra caurumus to vākos. Tas nav kā iemāca bērnam mīlēt lasīšanu. (Es gan priecājos, ka šogad 1. septembrī vismaz vēl kāds Latvijā ir ievērojis to, ka Latvijas skolēniem ir slikta attieksme pret lasīšanu. Skatīt TVNET ziņu, Latvijas skolēni grāmatas lasa maz.)
Tagad, pirms viņš uzsāka 7. klasi šoruden, manam dēlam bija uzdots pa vasaru izlasīt Raiņa “Zelta zirgu”, Aspazijas dzejoļu krājumu un Vizmas Belševicas romānu “Bille”, kas nekādā ziņā nav bērnu literatūra vai pat jauniešu literatūra. “Bille” ir pieaugušo literatūra par bērnības atmiņām, un beigu beigās vecmāmiņa izlasīja lielu daļu no grāmatas manam dēlam priekšā. Liekas, ka skolas mācību programmas sastādītāji nesaprot atšķirību starp “bērnu literatūru” un “literatūru par bērniem”.
Lieki teikt, ka mani bērni nav izauguši par lieliem lasītājiem. Dēls angļu valodā tomēr ir ļoti lēnā garā izlasījis Hardy Boys (Hardija puikas) mistērijas un vienkāršotus klasiķus. Meita tāpat lēnā garā sākusi lasīt Little House on the Prairie (Mājiņa prērijā) grāmatas. Lasīt latviešu valodā viņiem neinteresē. Tiesa, populārās jauniešu grāmatas tulko latviešu valodā, bet to nav ļoti daudz un dažreiz tulkojumi ir sarežģīti un skan samocīti. Tas pats slavenais Harijs Poters ir dabūjams labā latviešu tulkojumā, bet tas nav viegli lasāms.
Daļēji varam vainot latviešu valodas īpatnības. Tajā, salīdzinot ar angļu valodu, ir maz vienzilbīgu vārdu bet daudz divdabju. Tomēr, vajag varēt uzrakstīt stāstu lietojot vienkāršākas vārdu formas, piemēram, izvairoties no atstāstījuma izteiksmes un saskaldot tekstu īsākos teikumos: “Lapsa brīnījās. Kas tādu pili ceļ?”, nevis “Lapsa brīnījusies, kas tādu pili licis celt”.
Beigu beigās Latvija un latviešu tauta ir vienkārši pārāk mazas. Nieka divos miljonos nav pietiekami rakstnieku un tulkotāju, ne pietiekami liels tirgus grāmatām. Tāpēc jo svarīgāk saprast vajadzību un koncentrēt savus spēkus uz to. Ir ļoti svarīgi bērnam iemācīties un patikt lasīt, bet ir ārkārtīgi viegli apslāpēt viņa interesi tajā.
© 1995-2024 Latvians Online
Please contact us for editorial queries, or for permission to republish material. Disclaimer: The content of Web sites to which Latvians Online provides links does not necessarily reflect the opinion of Latvians Online, its staff or its sponsors.
Macu 3.klasi Nudzersijas latviesu skola un man sogad ir bijis itseviski gruti atrast piemerotu lasamvielu. Skirstu vienu un otru gramatu, bet visas izliekas nepiemerotas. Sakuma lietoju J. Lela programmu. Esmu ari gatavojusi pati savas ‘mazas gramatinas’. Saprotu, ka ALA apgads driz izdos tadas trimdas skolam. Paldies Amanda! Mes domajam lidzigi!
Esmu Vasingtonas DC skola macijusi visas klases starp bernudarzu un 3. klasi. Man tiesi tadas pasas grutibas bijusas ka Lailai. Vel parsteigtaka biju, kad Vasingtona pirms daziem gadiem viesojas kadas valodas ekspertes no Rigas, kuras pazinoja, ka Latvija vairs neviens nemacot pa zilbem lasit. Ka ludzu? Vai tad ta nav vien no jaukam lietam par latviesu valodu, ka tas vardus var tik viegli sadalit zilbes un tadejadi vienkarsi izrunat pat visgarakos vardus? Protams, no sim damam es nevareju saprast kas ir sis dienas briniskiga alternativa, kur it ka darbojoties tik daudz labak. Vispar atrodu, ka Latvijas gramatas parak apsestas ar rukiem, runajosiem dzivniekiem un dabu. Kapec visas gramatinas, kuras domatas pavisam maziem berniem (1-3 g.v.) ir vienigi par roza kakisiem vai par dazadiem citiem dzivniekiem, kuri runa un mugura velk cilveku apgerbus? Kapec nav gramatas, kuras berni var lasit par un redzet ka dzivo citi berni?!? Un kapec gramatas (gan skolas, gan lasamas) domatas mazliet vecakiem berniem (6-8 g.v., t.i. 1.-3. klase) domine dabas temas. Ja, daba ir skaista, ja, ta ir vajadziga. Bet pat Latvija cik cilveki tiesam vairs dzivo laukos? Vai nav butiskak rakstit un lasit par istu dzivi – par gimenem, draugiem, cilvekiem, skolu, celosanu, pasauli, sadzivi, pilsetu, utt?
Nu, varbut nevajadzetu tik strauji spriest par Kanadas un ASV izglitibas sistemam, kuras vispar ir krietni atskirigas, gan sasniegumu, gan financejuma zina. Kadus sasniegumus tas gust apliecina raditaji. Aicinu aplukot http://www.geographic.org. Tur redzesit, ka Kanadas berni ierindojas pirmajas piecas vietas ar savu prasmi lasisana (3.), matematika (5.) un zinatnes (2). ASV bernu prasmes sajos pasos raditajos ir 33., 27. un 22. vieta resp. Vai nevaretu ari but, ka jusu pazinas berns Montrealas skola vienkarsi atplauka sastopoties ar cilvecigu vidi un laipnaku skolotaju? Starp citu, varu ari apliecinat, ka matematikas viela 6. klasei (Toronto skola) nemaz nav tik vienkarsa, ka Jus to aprakstat. Man dels patlaban macas 6. klase un vinam krietni saredzgita vieta, nav tikai reizrekinasana, ir ari algebra, un vins to macas divas valodas–gan angliski, gan franciski.
Nu, ko Eiropa izlglitiba ir stipri prieksa asv. man pazinas kas parvacas uz Kanadu pec daziem gadiem del bernu izglitibas parvacas atpakal uz LV jo vienam bernam 6taja klase saka macit tikai reizrekinu padzilinati, turklat vinu dels kas bija nesekmigakais klase LV, tur Monreala bija gudrakais klase. Tada ir latviesu valoda un stasts nebutu normals, ja taja butu, es aizgaju uz mezu, ieraudziju sarkanu zemeni, noplucu un apedu. Jebkuram eiropietim sada bernu gramata ir pilnigi normala un ari taja esosie valodas izteiksmes lidzekli. Turklat piebilde 3 klases bernam, ka vinam redz rukisi neinteresejot, tad nu ta ir retumu samaitatiba, vina jau noteikti seko lidzi jersy shore un fano par Parisu savos 9 gados… ta ir samaitatiba un to megina ievazat Eiropa rietumi.
Nu palsot lidz beigam, Var erdzet ka asv cilveki ar laiku diezgan notrulinas. Izsmejos par sho rakst no visas sirds. Ko jus variet cepties, ja vairs neesat spejigi macities lv literaro valodu tad macieties anglu, jus tapat te nekad nedzivosiet ( latvija ). Un jums nav ne mazako tiesibu macit, jo isteniba ASV izglitiba gan cilveku videjais IQ ir stipri zems.. pietiek paskatities youtube ar ” raidijumu Kurs grib but pal miljonaru” dazi neatskir Turciju no Tītara.. Eiropa pamatskola berni mak uz neatzimetas pasaules kartes ( uz kuras ir tikai valstu konturas) nosaukt katru valsti ka ari katras valsts galvaspilsetu… ta ka ir verts jums padomat…
Gribu vel piebilst, ka loti labi pazistu lidzigas grutibas, seviski ar lasamvielu zeniem. Mans 11 g.v. dels angliski ir liels lasitajs un vieglakas gramatinas izrauj stunda vai divas. Cita lieta ar latviesu valodas gramatam–tam vins nekeras klat, atskaitot to, ka sad un tad latviesu skolas biblioteka ir ar mieru ieskatities kada ilustreta gramata (piem. tulkotas Eyewitness gramatas un tml). Par to priecajos, lai gan redzu, ka tas nereti pavirsi tulkotas un latviesu valodas vertibas tur maz. Pats lasit latviski negrib un reizem atsakas klausities, kad lasu vinam prieksa. Pilnigi skaidrs, ka teksts parak un nevajadzigi sarezgits, pavediens partrukst un vins garlaikojas. Vins saka, ka ir “g, g un g–gari, gruti un garlaicigi”. Varu pieminet, ka nupat palaimejas ar Erika Kula “Joki Sviestinciema”, lai gan to tikko sakam lasit. Tur nav gluzi tik daudz paligteikumu, vienu otru vienkarsi izlaidu-tapat ar nevajadzigajiem divdabjiem, lai stasts ritetu mazliet raitak. Vins bija ar mieru kadu britinu paklausities-tacu pasaka par lidojosu zali baltu suni skita daudzsolosa …. Vins saka, ka latviesiem vajag pasiem savu J. K. Raulingu un ne tikai tulkotu no anglu valodas :) Agrak loti centos iegadaties gramatas no Latvijas un man likas, ka pedejos gados tiesam bija iznakusas piemerotakas gramatas jaunakiem berniem, bet tiem no apm. 8-12 gadu vecumam, ir patiesam gruti atrast piemerotu lasamvielu. Liekas, ka nav tadas parejas posma literaturas. Tiesam divaini noklausities, ka 7. klases skoleniem uzdot lasit “Zelta zirgu” vai “Billi”. Pie tam, seviski arzemes, gruti konkuret ar to, ko piedava anglu valodas gramatu tirgus sai vecuma grupai.
Cik skumji, ka debates tik strauji partop apvainojumos un lieka nirgasanas starp “jums” un “mums”. Ka butu, ja mes pacenstos ar mazliet vairak cienu sarunaties? Cik erti spriest, ka ASV dzivojosie laudis partop trullos kretinos, kas nespej tikt gala ar latviesu valodu un tadel viss tacu kartiba! Aicinu velreiz ieskatieties pasaules raditajos, soreiz “IQ” raditaju http://www.photius.com, kas uzrada, ka faktiski Latvijas “IQ” limenis neatskiras no ASV. Kanada mazliet prieksa, uz vienu roku ar Somiju un Igauniju. Laikam lieki noradit, ka ikviena valsti dzivo dazadi cilveki ar dazadam gaumem. Sada veida parmetumus gruti saprast sajos laikos kad vismaz katrs desmitais latvietis uzturas arzemes, kur ari dzimst berni, kuru vecaki varetu veleties, ka vini daudz maz iemacitos so to latviski un kaut cik uzturetu saites ar Latviju. Vai Jus nevarat stadities prieksa, ka Amandai varbut nemaz tik briesmigi neinterese citus pamacit, ka vina vienkarsi varetu veletos, lai Latvija klutu par labaku vidi saviem un citu berniem? Starp citu, varbut Jums pagaja secen, ka Amanda ar saviem berniem dzivo Latvija–sajos laikos, kad tik daudzi aizbraukusi preteja virziena? Bet nebutu ari pelami tie, kas dzivojot arzemes, novero ka lietas notiek citur un grib par to izteikties. Varu Jums drosi apgalvot, ka vecaki un skolotaji, kas saja vieta izteikusies nav to darijusi aiz velesanas parmest vai pamacit cilvekus Latvijai–tas drizak ir sauciens pec palidzibas. TVNET raksts (un pievienotie komentari) apstiprina, ka viss nav nemaz tik laba kartiba ar lasitmacisanu Latvija, minot ari arkartigi zemo financejumu macibu gramatam. Ir vertigi noradit uz problemu, tagad padomasim. ka talak? Vai saliekam rokas klepi vai turpinam jautat? Vai varetu noskaidrot ka gramatas tiek izveletas? Vai tas atsevisku skolotaju zina? Skolas? Kadas augstakas instances? Izglitibas ministrijas? Ka vissaudzigak risinat parrunas? Vai kads pedagogijas fakultate peta sadas lietas un varetu izteikties? Vai PBLA piestavetu izteikties par lasisanas kulturu Latvija–tapat, ka ta ienem viedokli par vestures macisanu? Bez saubam, ka Amanda norada, butu jadoma par to, ko nozime mazs gramatu tirgus–skiet, ka tas prasitu, ka bernu un pusaudzu literaturai tiktu veltitas ipasas rupes…
Cau, piekritu Amandas rakstam! Laila, vai Nudzersijas skolai ir Koralijas gramatas? Ta ir gramatu serija, man liekas, ka tulkota no francu valodas – tas ir jaukas, saistosas, illustretas gramatas, vairak temetas meitenem.
Es esmu loti lepna par to, ka musu vidu ir berni, kuri spej lasit tekosi un skaidri latviski. Man vissvarigakais ir ieaudzinat bernos milestibu par Latviju. Tiesi tamdel ir tik zel, ka nevaram atrast lasamvielu, kas viniem ietu pie sirds. Patlaban mes lasam Sirmana Pikstiti. Ta ir laba bernu literatura. Paldies, Ingridai, par ieteikumu!