Austrālijas 3×3 saiets 2014. g. janvārī – ar īpašu viesi Artūru Uškānu

Aicinām visus uz nākamo 3×3 Melburnā – Tulangi. Saieta vietas adrese: 235 Spraggs Road, Toolangi, Vic, 3777. Vieta ir klusa, pasakaina, ar latvisku (baltu bērzu, ozolu un liepu koku) pieskaņu. Apmešanās būs ērta, jo mājiņu ir pietiekoši un tās ir piemērotas gan ģimenēm, gan individiem.

Mazs ieskats par mūsu ciemiņiem no Latvijas.  Viens no tiem ir mūziķis, komponists, dzejnieks, folklorists, pasniedzējs Artūrs Uškāns. Artūrs vada latgaļu etnoroka grupu “Laimas muzykanti” un ir grupas „Patrioti.lg” dalībnieks. Spēlē visu – akordeonu, ermoņikas, kokli, dūdas, stabuli, mandolīnu, elektroniskos taustiņinstrumentus, ģitaru, bungas u.c.

Artūrs arī raksta apdares dziesmām un tikko aizvadītajos Dziesmu un Deju svētkos, pat apdares dejām. Divas dejas Artūra mūzikas apdarē: Meitu māte, J.Ērgļa choreografija un Spieķītis, M.Simsones choreografija, tika dejotas gan Daugavas stadionā, gan Lielajā estrādē, kur viņš pats arī bija klāt. Tātad mākslinieks ar lielu pieredzi. Tomēr viena ļoti svarīga dotība, kas piemīt Artūram, ir saistīt un aizraut cilvēkus. Un tieši tāpēc esam aicinājuši viņu piedalīties mūsu ģimeniskajā un draudzīgajā 3×3 saietā, ar devīzi “Kas kait man nedzīvot!”

Artūrs ir iekarojis daudzu Austrālijas latviešu sirdis ar savu vispusīgo un vienreizējo pieeju mūzikai. Viņš ir pazīstams AZVV apmeklētājiem un visiem, kas ir piedalījušies AZVV izlaidumā, bet daudziem viņš ir pazīstams no tā laika, kad Artūrs pirmo reizi bija Austrālijā  un vadīja jautrus danču vakarus.

Man, esot Latvijā, bija iespēja ar Artūru tikties un pārrunāt paredzēto 3×3 programmu. Viņš ar lielu entuziasmu un prieku, kopā ar sievu Intu, kura arī būs 3×3 saietā, ir uzņēmies vadīt iepazīšanās vakaru, kas ir ļoti svarīgs, lai visi kopā jūtamies iešūpoti, baudīt latviskas izdarības. Artūrs vadīs arī mūzikas ievirzi un ir lūdzis visus, kam mājās ir kāds instruments un to spēlē, vai kādreiz ir spēlējis, ņemt līdzi. Tātad variet būt droši, ka latviska dziedāšana būs iespējama visiem, gan lieliem, gan maziem.

Uz tikšanos ar Artūru Melburnā!

image

Labajā pusē Artūrs Uškāns sveic skolnieci Kārlu Jaudzemu 2013. gada AZVV izlaidumā. Foto: Pēteris Strazds.

Police in Michigan investigate murder of Latvian émigré

Police in Kalamazoo, Mich., are investigating the suspected murder of an 88-year-old Latvian émigré who was found dead in his home on Aug. 23.

Alfrēds Minka lived on Brookmont Street on Kalamazoo’s northeast side. Police were sent to the home at 10:27 p.m. and found Minka dead on the floor.

Police are continuing their investigation and are seeking the public’s help, Kalamazoo Public Safety Lt. David O’Strander said in a press release. Anyone with information about the crime is asked to contact police by telephone at +1 (269) 337-8994 or anonymously through the Kalamazoo County Silent Observer program at +1 (269) 343-2100 or www.kalamazoosilentobserver.com.

Minka’s wife, Gaida, died in August 2012, according to an obituary in the Kalamazoo Gazette. The couple married in 1951 and raised four children while being active members of the Kalamazoo Latvian community.

Alfrēds Minka served seven years as head of the Kalamazoo Latvian Association (Kalamazū latviešu biedrība), according to the American Latvian Association’s Immigration Documentation Database (Amerikas latviešu apvienības imigrācijas dokumentācijas datubāze).

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Sveika, Latvija! – Iespēja iemīlēt Latviju divās nedēļās

image

12 dienas. 15 dalībnieki no ASV, Kanādas un Austrālijas. 28 pieturvietas visos četros Latvijas vēsturiskajos novados. Tā skaitļos raksturojams Amerikas latviešu apvienības izveidotās un administrētās „Sveika, Latvija!“ izglītojošo ceļojumu programmas 30. brauciens uz Latviju, kura ietvaros š.g. augustā ārpus Latvijas dzimušie latviešu izcelsmes jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem iepazīst savu senču dzimteni Latviju.

Šis ir jau 30. ceļojums, kopš 1997. gada, kad tika likti pamati šīs programmas izveidei un kas pa šiem gadiem ir nodrošinājusi iespēju gandrīz 600 Amerikas latviešu sestdienas un svētdienas skolu absolventiem apceļot un iepazīt savu senču dzimteni, stiprināt piederību Latvijai un latviešu kopienai Amerikā.

Ideja dzimst bērnu vecāku prātā

Ideja par „Sveika, Latvija!“ programmas izveidi radās deviņdesmito gadu otrajā pusē sarunās starp toreizējo ALAs priekšsēdi Jāni Kukaini, viņa dzīvesbiedri Aiju Kukaini un Aivaru Osvaldu, kuru bērni bija uzcītīgi apmeklējuši latviešu svētdienas skolas un kuri vēlējās pēdējā skolas gada noslēgumā piedāvāt tiem iespēju apmeklēt Latviju. „Man likās, ka būtu jauki, ja vietējie latviešu skolas absolventi kopā ar audzinātāju varētu braukt šādā ceļojumā. Man tā likās kā interesanta ideja,“ skaidro A.Osvalds, atsaucoties uz līdzīgām programmām, ko piedāvāja amerikāņu vispārizglītojošās skolas svešvalodu, piemēram, franču vai vācu valodas apguves kursu ietvaros.

Sadarbībā ar tā laika ALAs ģenerālsekretāri Ievu Bolšteinu ticis izveidots pirmā ceļojuma plāns, kura pamatprincipi vēl joprojām tiek izmantoti Sveika, Latvija! programmā. Proti, ik gadu uz Latviju no ASV dodas divas „Sveika, Latvija!“ grupas, kuru izceļošanas laiks ir pielāgots ASV mācību iestāžu kalendārajam gadam. Programma strukturēta tā, ka pirmās dienas programmas dalībnieki pavada Rīgā un tad divas dienas katrā no četriem Latvijas vēsturiskajiem novadiem, aptverot daudzas mazākas un lielākas Latvijas pilsētas. Katrā braucienā Amerikas latviešu jaunieši tiekas ar saviem vienaudžiem kādā no apmeklētajām pilsētām. Savukārt pēdējā dienā parasti jaunieši dodas viesos pie Latvijas prezidenta un ASV vēstnieka, kurā pievienojas arī Latvijā satiktie vienaudži. „Tā programma ir sevi attaisnojusi tūkstotkārt. Pēc brauciena bērni kļūst pavisam citādi, viņi daudz ko sāk saprast, tas brauciens viņus izmaina,“ programmas ietekmi uz jauniešiem vērtē J.Kukainis. „Mēs skatāmies, ka mēs paši neesam no Latvijas tik daudz redzējuši kā mūsu jaunieši,“ piebilst programmas idejas līdzautors A. Osvalds, kurš Sveika, Latvija! raksturo kā pozitīvu pieredzi, kas iedrošinājusi viņa abus bērnus atgriezties Latvijā.

Ceļojums stiprina piederību Latvijai

Sveika, Latvija! programmas īpašo nozīmi Amerikas latviešu jauniešu latviskās izglītības procesā akcentē arī ALAs Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere: „Sveika, Latvija! dzīvā veidā skolēniem parāda visu, ko viņi skolas laikā macījušies. No izglītības viedokļa, Sveika, Latvija! pieredze ir neatsverama, lai iekaltu skolēnu atmiņās Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, literatūru, valodu un kultūru. Tā dod iespēju jauniešiem izvingrināt mēli latviešu valodā, kas arī ir latviešu skolu mērķis.“ Šī iemesla pēc Amerikas latviešu apvienība jau no programmas izveides pirmssākumiem ir atbalstījusi tās īstenošanu, finansējot programmas administrēšanu un subsidējot dalībnieku līdzdalības izmaksas. Šobrīd ALA apmaksā vienu trešdaļu programmas izmaksu, savukārt vecāki sedz atlikušās divas trešdaļas. Nereti papildus atbalstu programmas dalībniekiem piedāvā arī vietējās latviešu organizācijas, kas apzinās programmas lielo ietekmi uz bērnu latvisko izglītību.

„Šis ceļojums ir īpaši nozīmīgs jo ietilpīgā divpadsmit dienu ceļojumā pa Latviju bērni apskata to, par ko viņi mācījušies latviešu pamatskolā pēdējos 10 gadus. Ar to Latvija viņiem paliek arvien dzīvāka, tuvāka un sasniedzamāka, un vieta, kur turpmākos gados meklēt savas saknes un piederību,“ skaidro Amerikas latviešu apvienības priekšsēde Anita Bataraga, kuras visi trīs bērni ir piedalījušies „Sveika, Latvija!“ programmā. “Sveika, Latvija!” ceļojums ir dzīves ceļojums, kas nekad nebeidzas – tas apvieno mīlestību pret latviešu kultūru, valodu un zemi, ko mēs Amerikā jau vairākās pēc 2. pasaules kara iebraukušo paaudzēs esam centušies iedzīvināt savos bērnos ar to, ko mēs redzam, meklējam un piedzīvojam, kad esam uz vietas Latvijā,“ piebilst A.Bataraga.

Vaicāta, vai gadu gaitā, novecojot un sarūkot aktīvajai Amerikas latviešu sabiedrības daļai un palielinoties ārzemju latviešu iespējām apceļot Latviju individuāli, nav mazinājusies interese par dalību šajā programmā, „Sveika, Latvija!“ programmas vadītāja Anita Juberte saka: „Es neesmu redzēju nekādu atslābumu interesē braukt. Iespaids ir, ka jau 6., 7. un 8. klasē jaunieši par to sāk runāt. Daudziem brāļi un māsas ir piedalījušies, un viņi sagaida, ka viņiem arī būs iespēja piedalīsies.“ Pēdējos gados klāt nākuši arī interesenti arī no Kanādas un Austrālijas. Šis ceļojums ir „dzīva ģeogrāfijas stunda. Viena lieta ir mācīties par Gauju, pavisam cita – plostot pa Gauju vai redzēt Kokneses pilsdrupas vai Rīgas panorāmu, turklāt kopā ar saviem draugiem un vienaudžiem,“ brauciena būtību paskaidro programmas vadītāja. Jāpiebilst, ka līdzīgus izglītojošus ceļojumus angļu valodā ar nosaukumu „Heritage Latvia“ ALA piedāvā arī bērniem, kas nerunā latviešu valodā.

Līdzīgas programmas piedāvā arī citas valstis

Atšķirībā no citiem parastiem tūrisma braucieniem, ceļojums uz savu senču dzimto zemi nereti tiek raksturots kā svētceļojums. Tā, piemēram, ebreju filantropi un organizācijas sadarbībā ar Izraēlas valdību pirms 14 gadiem izveidoja Taglit – Birthright Israel programmu jauniešiem vecumā no 18 līdz 26 gadiem, ticot, ka līdzdalība šajā programmā stiprinās tās dalībnieku piederību Izraēlai un ebreju kopienai. Šajā programmā ik gadu piedalās vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku, kopējam dalībnieku skaitam gadu gaitā pārsniedzot 340 000.

Desmit dienas garā izglītojošā brauciena organizētāji uzskata, ka tās ir katra ārpus Izrāelas dzīvojoša ebreju jaunieša tiesības apmeklēt savu etnisko dzimteni, kas ietverts arī programmas nosaukumā. Jāuzsver, ka līdzdalība Birthright programmā ir pilnībā apmaksāta, ko nodrošina ebreju filantropu un Izraēlas valdības sniegtais finansiālais atbalsts.
„Ceļojums ilgst 10 dienas, atmiņas – visu mūžu,“ uzsver Birthright Israel organizatori. Aptaujājot un nointervējot 1223 ebreju jauniešus, gan tādus, kas piedalījās programmā, gan kontrolgrupu, kas nepiedalījās programmā, pētījuma autori konstatēja, ka 45 procenti dalībnieku desmit dienu ilgo ceļojumu pa Izraēlu piecus līdz desmit gadus vēlāk novērtēja kā pieredzi, kas „ļoti lielā mērā“ izmainījusi viņu dzīvi. Savukārt 28 procenti atbildējuši, ka šis brauciens „zināmā mērā“ izmainījis viņu dzīvi. Par 23 procentiem vairāk programmas dalībnieku uzrādīju „ļoti ciešu“ saikni ar Izraēlu salīdzinājumā ar tiem jauniešiem, kas nepiedalījās programmā. Kopumā programmas dalībnieki daudz biežāk sekoja līdzi ziņām par notiekošo Izraēlā un pauda lielāku pārliecību par to, ka viņi spētu izskaidrot Izraēlā notiekošo.

Līdzīgas programmas pēdējo desmit gadu laikā izveidojušas arī armēņu, ungāru un grieķu diasporas organizācijas.

 

image

Sveika, Latvija! 2013. gada jūnija grupa pie Latvijas Valsts prezidenta. Foto: Aleks Dankers.

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.