5. martā Latvijas Ārlietu ministrijas telpās notika Ārlietu ministrijas (ĀM) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM) un Latvijas Pašvaldību savienību rīkots seminārs par Latvijas pašvaldību sadarbību ar tautiešiem ārzemēs.

To, ka pašvaldības spēlē īpašu lomu saiknes stiprināšanā ar latviešiem pasaulē, seminārā atzina vairāki tā dalībnieki. Šobrīd, kad novērojama psiholoģiska plaisa starp lielu daļu neseno aizbraucēju un Latvijas valsti un varas iestādēm, šāda negatīva attieksme mazāk novērojama emigrējušo attiecībās ar savu novadu pašvaldībām, savās domās dalījās Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals.

ĀM Īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, uzsverot emigrācijas tēmas aktualitāti, mudināja pašvaldības dalīties pieredzē par to īstenotām aktivitātēm, lai veicinātu sadarbību ar novadniekiem pasaulē. Atbildot uz to, Rūjienas pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins pauda gandarījumu, ka kādreizējie emigranti atgriezušies mājās un savu ārpus Latvijas gūto pieredzi tagad izmanto Rūjienā. Vērtīga esot šo repatriantu atziņa, ka ar to pašu darbu, ko viņi ir ieguldījuši strādājot emigrācijā, arī savā zemē var plūkt darba augļus. Mazajās pašvaldībās priekšrocība esot ģimeniskums. „Mēs viens otru pazīstam un spējam uzrunāt,“ skaidro G.Gladkins. 

Īpašu interesi par sadarbību ar saviem novadniekiem pasaulē izrādījušas arī Cēsis, kur vairāku domu biedru grupa kopā ar Cēsu novada pašvaldību sākusi intensīvu darbu pie Vispasaules cēsnieku dienu rīkošanas, kas norisināsies šovasar no 21. līdz 25. jūlijam un noslēgsies ar Cēsu pilsētas svētkiem. Gatavojoties Vispasaules cēsnieku dienām, Cēsīs jau notikušas vairākas produktīvas tikšanās ar kādreizējiem cēsniekiem, kas šobrīd dzīvo un strādā ārpus Latvijas, informēja Māra Majore – Linē, viena no Vispasaules cēsnieku dienu organizatorēm.

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Malcenieks atzīst, ka līdz šim Cēsīm nav bijusi sistemātiska politika diasporas jautājumos, tomēr, varbūt neapzinoties, pilsēta esot paveikusi diezgan daudz saišu stiprināšanā ar latviešiem pasaulē, kā piemēru minot sadraudzību ar latviešiem Augšbebru ciemā Omskas apgabalā, Krievijā. Šogad, uzsākot vairākas uz ārvalstīs dzīvojošajiem vērstas aktivitātes, Cēsu pašvaldība grib panākt, ka izceļojušie novadnieki Cēsis saredz kā izcilu vietu, kur atgriezties un dzīvot, lai jūtas iesaistīti pilsētas dzīvē un grib izjust saikni ar šo pilsētu. Šādā nolūkā Cēsu novada dome sākusi sarunas ar pašvaldībām citās valstīs, kur sastopamas lielas cēsnieku kopienas. Šobrīd Cēsīs dota zaļā gaisma Pasaules latviešu mākslas centra un muzeja „Latvieši Pasaulē“ izveidei, kas savas durvis vērs 2015. gadā, bet šovasar Cēsu apmeklētājiem piedāvās tematisku izstādi. Tāpat pašvaldība izsludinājusi jauno uzņēmēju konkursu, kuri vēlas saņemt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai savā dzimtā pilsētā.

Rēzeknes novada ārējo sakaru speciāliste Inta Rimšāne informē, ka pašvaldība šobrīd īsteno vairākus oficiālus un neoficiālus sadarbības projektus. Kā piemēru Rimšāne min regulārās Amerikas latviešu apvienības organizētās „Sveika, Latvija!“ programmas vizītes un tikšanās ar Rēzeknes skolu audzēkņiem. Tāpat produktīvu sadarbību Rēzeknes novada dome ir izvērsusi ar Millersvilles Universitātes pasniedzēju Dr. Māru Andersoni, kura konsultējot Rēzeknes Augstkolas pasniedzējus un studentus.

Semināra gaitā tā dalībnieki uzskaitīja vairākas lietas, ko pašvaldības var darīt, cenšoties stiprināt saikni ar tautiešiem pasaulē – sākt ar savu novadnieku apzināšanu, kontaktu dibināšanu un saiknes stiprināšanu. Šādā nolūkā kā priekšlikums izskanēja deju kopu, koru un ansambļu viesošanās un uzstāšanās latviešu diasporas mītnes zemēs, kā arī diasporas bērnu un jauniešu nometņu rīkošana Latvijas novados. Lai veicinātu aizceļotāju interesi atgriezties, semināra dalībnieki secināja, ka nepieciešams ne vien domāt par nodarbinātības jautājumiem, bet arī par mājokļu un bērnudārzu pieejamību, kā arī vispārējā dzīves līmeņa celšanu.

Kā to izteica Cēsu pašvaldības pārstāvis, atsaucoties vēstnieku Rolandu Lappuķi, pašvaldībām ir „svarīgi apzināt savējos un pirmajiem pasniegt roku“, uz ko, cerams, atsauksies arī pasaulē dzīvojošie novadnieki.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti ir sācis īstenot apjomīgu pētniecības projektu, kura pamatuzdevumi ir iegūt un analizēt informāciju par Latvijas emigrantiem un izstrādāt instrumentus, kas veicinātu komunikāciju starp emigrantiem un Latvijas darba devējiem, pašvaldībām un valsts institūcijām.

Pētniecības projektu „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” atbalsta Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā ir iesaistīti sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki.

Projekta vadītāja Dr. Inta Mieriņa informē, ka pētnieku galvenais uzdevums būs izveidot kvalitatīvu un uzticamu informatīvo bāzi diasporas un reemigrācijas politikas veidotājiem, kas nākotnē palīdzētu pieņemt izsvērtus un iedarbīgus lēmumus, kā arī ļautu novērtēt jau īstenotās rīcībpolitikas efektivitāti. „Projektā fokusējamies uz dažādām rīcībpolitikām – migrācijas uzskaiti, diasporas politiku, reemigrāciju,” stāsta Mieriņa, „tādēļ mēs vēlamies iegūt daudzveidīgu un nepastarpinātu informāciju par emigrantu vajadzībām, cerībām un sadzīvi.”

Projekta laikā tiks apzināti gan Latvijas ilglaicīgo emigrantu nākotnes plāni, gan latviešu diasporas veidošanās procesi jaunajās mītnes zemēs. Pētījumu ir plānots īstenot līdz 2015. gada augustam. Tā laikā tiks veiktas intervijas ar politikas ekspertiem, emigrantu aptaujas, fokusgrupu diskusijas un padziļinātās intervijas ar Eiropā un ASV dzīvojošajiem emigrantiem, kas Latviju pametuši pēc 1991. gada, kā arī tiem, kuri jau atgriezušies Latvijā. Projekta komandā darbosies pieredzējuši Latvijas zinātnieki: Mihails Hazans, Ilze Koroļeva, Inese Šūpule, Evija Kļave, Laura Sūna, Mārtiņš Kaprāns, Inta Mieriņa, Māris Goldmanis, Daiga Kamrāde, Rita Kaša un Aivars Tabuns.

Lai gan projekts ir pētnieku komandas privātā iniciatīva, tā ietvaros notiks cieša sadarbība ar Ārlietu ministriju, LR vēstniecībām, Nodarbinātības valsts aģentūru, Kultūras ministriju, Latvijas pašvaldību savienību, kā arī Eiropas latviešu apvienību un citām emigrantu organizācijām. Paredzams, ka projekts sniegs ieguldījumu tādās jomās, kā nacionālās identitātes saglabāšana, darbaspēka mobilitāte, izglītības ekonomika, sociālā atmiņa, kā arī praktisko ieguldījumu reemigrācijas un diasporas politikas veidošanā valsts un pašvaldību līmenī. Šī gada vasaras mēnešos tiks uzsākta apjomīga Latvijas emigrantu aptauja.

Paziņojumu medijiem sagatavojuši projekta „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Mihails Hazans

Papildus informācija: 29337388