Trešie Latviešu kultūras svētki Īrijā, kas noslēdzās aizvadītajā nedēļas nogalē, bija apjomīgākais kultūras pasākums, ko Zaļajā Salā jebkad organizējuši latvieši. Piecu dienu laikā svētku ietvaros notika 16 dažādi pasākumi, kuros piedalījās gan pieaugušie, gan bērni un kas piesaistīja ne vien Īrijā un Eiropā dzīvojošo tautiešu, bet arī vietējo iedzīvotāju un tūristu uzmanību.

No salīdzinoši nelielas Latviešu kultūras dienas, kas pirmo reizi notika Dublinā pirms četriem gadiem, pasākums ir izaudzis par īstiem svētkiem ar vairāk kā 450 dalībniekiem no vairākām valstīm – Īrijas, Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Tiek lēsts, ka kopējais skatītāju skaits šogad bijis vairāki tūkstoši.

Simboliski, ka Trešie Latviešu kultūras svētki tika atklāti Dublinas domes vēsturiskajā zālē Wood Quay Venue, kuras interjerā ir iekļauts senā pilsētas mūra fragments, kas tiek datēts ar apmēram 1100.gadu. Savukārt noslēguma koncerts notika Dublinas vecpilsētā Temple Bar un tiek uzskatīts, ka šī pilsētas daļa ar seniem krogiem, veikaliņiem, mākslas galerijām, ielu muzikantiem, nacionālo mūziku un dejām reprezentē īru vēsturisko kultūru.

Pirmo reizi Latviešu Kultūras svētku ietvaros notika viesu kolektīvu koncerts, ko sniedza jauktais koris „Madona” un tautas deju kopa „Baloži” no Latvijas, latviešu animācijas filmu seansi – N.Skapāna filmas bērniem un S.Baumanes filma „Akmeņi manās kabatās” pieaugušajiem, Latvijas Nacionālā teātra izrāde „Mollija saka: jā”, lokālie pasākumi Karlovā un Dublinā, Eiropas Latviešu kultūras svētku kora kopmēģinājums, Jaunatnes forums, kurā piedalījās vairāki jaunieši, kas iepriekš latviešu pasākumos nebija iesaistījušies, svētku dievkalpojums, kā arī Latvijas Radio kora koncerts. Pirmo reizi krodziņā The Czech Inn tika noorganizēts Latviešu saieta nams, kur visā svētku laikā notika tematiski vakari – sadziedāšanās, danču vakars kopā ar trio „Šmite. Kārkle. Cinkus” no Latvijas un karaoke Kaspara Ābrama vadībā.

Svētku Lielkoncerta dalībnieku vidū bija ne vien viesi no Latvijas un citām valstīm, bet arī vietējie dziedošie un dejojošie pieaugušie un arī bērni gan no pašdarbības kolektīviem, gan latviešu nedēļas nogales skoliņām. Kopumā svētkos piedalījās 23 bērnu un pieaugušo kopas, kā arī izglītības iestādes.

Jaunums svētku koncertā bija Latviešu apvienotā kora Īrijā ( LAKĪ ) un Latviešu apvienotā bērnu kora Īrijā ( LABKĪ ) dalība.

Lielkoncerta laikā skatītājiem bija pieejams arī Īrijas latviešu amatnieku tirdziņš, grāmatu galds un tradicionālo latviešu ēdienu stends.

Visiem svētku dalībniekiem un apmeklētājiem bija līdz šim vēl nebijusi iespēja iegūt savus vai grupu portretus svētku atmosfērā. Šis bija aizsākums Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) iecerei par foto sērijas „Īrijas latviešu portreti” izveidošanu.

Trešo Latviešu Kultūras svētku rīcības komiteja uzsver, ka pasākuma organizēšanā tika ieguldīts liels darbs, bet tas nebūtu iespējams bez dalībniekiem, sponsoriem un atbalstītājiem. Milzīgu pateicību organizatori izsaka visiem dalībniekiem un viņu ģimenēm, sponsoriem un atbalstītājiem, īpaši Latviešu biedrībai Īrijā, Latvijas vēstniecībai Īrijā, Eiropas prezidentūras padomei, Temple Bar Company, Dublinas domei un The Czech Inn.

Visu dalībnieku un svētku apmeklētāju vārdā rīcības komitejas priekšsēdētāja Inguna Grietiņa saka milzīgu paldies par nesavtīgu darbu svētku organizēšanā visai savai komandai un viņu ģimenēm – Baibai Kalniņai (scenāriju sagatavošana un izrāžu organizēšana), Santai Siliņai (dizains, reklāmas, svētku logo u.c.), Jurim Ekstam ( pasākumu organizēšana pilsētu parkos, sadarbība ar Īrijas valsts institūcijām), Pēterim Kļaviņam (sadarbība ar Īrijas valsts institūcijām), Elīnai Dimantei (PR, mājas lapas izveidošana un uzturēšana, svētku foto, filmu seansu organizēšana), Didzim Vilcānam (Jauniešu foruma organizēšana), Uģim Daņiļēvičam (PR, deju kopu, brīvprātīgo un svētku gājiena koordinēšana), Marutai Kairei (amatnieku koordinēšana), Indrai Jākobsonei (dalībnieku ēdināšana, latviešu ēdienu stenda organizēšana), Dacei Skudrai ( viesu uzņemšana), Elitai Baltaiskalns ( Latvijas ražotāju produkcijas koordinēšana), Rasai Stonkus ( koru un mūzikas kopu koordinēšana) un Evitai Zilgmei (skoliņu koordinēšana).

Tā kā Latviešu kultūras svētki Īrijā jau kļuvuši par tradīciju, rīcības komiteja darbu turpinās un nākošie svētki tiek plānoti pēc diviem gadiem – 2017.gadā.

 

Šonedēļ Latvija atzīmē 25. gadadienu kopš tās neatkarības atjaunošanas. Pa šiem gadiem tā ir demonstrējusi ievērojamu progresu, reformējot savu pārvaldes sistēmu un tautsaimniecības iekārtu. Pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO ir veicinājusi Latvijas izaugsmi un stiprinājusi Latvijas drošību.

Atvērtās Latvijas robežas, iespējas izglītoties, vairāk pelnīt un veidot karjeru ārzemēs, kā arī nesenās krīzes radītās sekas ir novedušas pie tā, ka no Latvijas pēdējos gados emigrējuši vairāk nekā 200 000 Latvijas valstspiederīgo. Kopā ar jau agrākā periodā izceļojušajiem dažādās pasaules valstīs šobrīd dzīvo ap 370 000 Latvijas izcelsmes personu. Kā liecina Latvijas Universitātes pētnieku veikta aptauja ESF projekta “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros, uz kuru atsaucās 14,068 respondenti 118 valstīs, katrs trešais Latvijas diasporai piederīgais (34%) veic regulārus naudas pārvedumus uz Latviju, tādā veidā apzināti vai neapzināti turpinot sniegt atbalstu Latvijas tautsaimniecībai. Aptauja liecina, ka 38% sniedz papildu finansiālo atbalstu saviem draugiem vai radiniekiem Latvijā īpašos gadījumos. Saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu naudas pārvedumi uz Latviju pārsniedz pusmiljardu eiro gadā (2014. gadā – 594.78 milj. EUR, 2013. gadā – EUR, 574.29 milj. EUR, 2012. gadā – 567.79 milj. EUR).

Lai veicinātu mērķtiecīgus Latvijas diasporas pārstāvju zināšanu, sociālā un finanšu kapitāla ieguldījumus Latvijā, šī gada 10. jūlijā Rīgā tiek rīkots otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (turpmāk tekstā – forums), kurā aicināti piedalīties Latvijas izcelsmes uzņēmēji un dažādu nozaru profesionāļi no dažādām pasaules valstīm. Dienu pirms tā, 9. jūlijā, sasaistē ar forumu, Rīgā norisināsies Ārvalstu uzņēmēju tikšanās, kuras uzmanības lokā būs pārrunas par Latvijas ekonomisko izaugsmi un Latvijas investīciju vides konkurētspēju pasaulē. Savukārt 8. jūlijā Rīgas Ekonomikas augstskolā notiks Junior-PLEIF jeb Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums jauniešiem.

Foruma laikā par Latvijas investīciju vides konkurētspēju pasaulē, eksporta veicināšanas stratēģijām, uzņēmējdarbības uzsākšanu un iziešanu ārvalstu tirgos, kā arī par Latvijas diasporas lomu Latvijas kā uzņēmēju nācijas izveidē, diskutēs Latvijas izcelsmes ekonomisti, biznesa līderi un uzņēmēji, kuri savu profesionālo pieredzi ir ieguvuši strādājot gan Latvijā, gan ārpus tās. Dalībai forumā aicināti reģistrēties interesenti gan no Latvijas, gan ārvalstīm, kuriem ir interese veidot jaunus sadarbības tīklus un uzņēmējdarbības iniciatīvas, kā arī uz inovāciju un eksportu orientēto Latvijas uzņēmējdarbības nozaru un par ekonomikas attīstību atbildīgo institūciju, pētniecības un izglītības institūciju pārstāvji. Plašāka informācija par forumu, tajā skaitā reģistrācijas saite ir atrodama Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma mājas lapā.

Forumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskolu. Foruma plānošanā piedalās Ekonomikas ministrija un Latvijas Institūts.

Papildu informācija: Ilze Garoza, Pasaules brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre.

E-pasts: ilze.garoza@pbla.lv

Tālr. +1 732 666 7613

XVI Rietumkrasta Dziesmu svētki tuvojas, tuvojas, tuvojas. Dalībnieki piesakās un mācās dziesmu un deju repertuāru, savukārt skatītāji jau laicīgi pasūta biļetes, jo līdz 10.maijam tās vēl var iegādāties ar atlaidi.

Tiem, kas jau nopirkuši sarīkojumu biļetes, tiem, kas šobrīd plāno savu braucienu un arī tiem, kas vēl mazliet šaubās, vai šoreiz doties uz Dziesmu svētkiem, lieti varētu noderēt papildus ziņas, ko tad varam sagaidīt, dzirdēt, skatīt un baudīt XVI Rietumkrasta Dziesmu svētkos Silīcija ielejas galvaspilsētā San Jose šā gada septembrī. Svētku atklāšana notiks ceturtdien, 3.septembrī ar vīru kora „Uzdziedāsim brāļi!” no Losandželosas koncertu. Koris dibināts 1997.gadā, tā mākslinieciskā vadītāja Laura Rokpelne-Mičule ir beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju, kā arī ieguvusi maģistra un doktora grādus kora mūzikā Dienvidkalifornijas universitātē (USC). Savā pastāvēšanas laikā koris sniedzis koncertus plašai publikai ASV un Kanādā, un 2014.gadā devās arī plašā, panākumiem bagātā koncertu tūrē pa Latviju. Tie, kas pazīst Losandželosas vīru kori, zina, ka viņu uzstāšanās vienmēr ir spilgts un neaizmirstams notikums.

Savukārt vakarā paredzēta Iepazīšanās balle, lai svētku dalībnieki un skatītāji pa īstam varētu izbaudīt satikšanās un kopā būšanas prieku.

Piektdien, 4.septembrī Dziesmu svētkos viesosies Latvijas aktieri ar muzikālu komēdiju „Precies, māsiņ!”. Izrādē piedalās ASV publikai labi pazīstamais aktieris Jānis Jarāns, talantīgā aktrise Raimonda Vazdika un latviešu slavenās rokgrupas „Credo” solists Guntis Veits, kas šoreiz ne tikai dzied, bet ir arī viens no aktieriem. Paredzētas divas izrādes, jo sagaidām lielu skatītāju interesi par Latvijas aktieru jautro, optimistisko viesizrādi.

Tāpat piektdien divās izrādēs varēsim priecāties arī par Losandželosas mākslinieku neparasto un pārsteigumiem bagāto koncertu – multimediju uzvedumu ar nosaukumu „# Te nu mēs esam!” Uzveduma mākslinieciskie vadītāji ir komponiste, Emmy balvas laureāte Lolita Ritmanis, aktrise, režisore un dziedātāja Andra Staško, kā arī aktieris, autors un dziedātājs Artūrs Rūsis. Uz skatuves redzēsim arī Māru Zommeri, Jūliju Plostnieci, Edvīnu Rūsi, Ēriku Kīnu, Ati Zakatistovu, kā arī Losandželosas vokālo ansambli, orķestri un dejotājus. Pa starpu teātra izrādēm un koncertiem, neaizmirstiet piektdien apmeklēt arī Mākslas izstādes atklāšanu pusseptiņos vakarā, kurā skatīsim mūsu vecākās un jaunās paaudzes mākslinieku darbus par tēmu „Vakar, šodien un rīt”.

Sestdienā, 5.septembrī, esam padomājuši par mazākajiem un jaunākajiem Dziesmu svētku apmeklētājiem. Desmitos no rīta bērni kopā ar vecākiem gaidīti uz Bērnu rītu, kurā būs iespēja gan pašiem izveidot savu Lielvārdes jostu, gan tradicionālu „māla” ķipīti, gan padejot un parotaļāties.

Mūzikas gardēžiem par prieku notiks Garīgās mūzikas koncerts vēsturiskajā Pirmās Unitārās baznīcas namā, kas celts 19.gadsimta beigās. Programmā dzirdēsiet P.Vaska, D. Aperānes, Ē.Ešenvalda, E.Melngaiļa, P.Dambja, O.Šepska, V. Baštika un A.Purva skaņdarbus. Kā īpašie viesi koncertā piedalīsies komponists Pēteris Vasks, kā arī koris Cantus Forte no Latvijas, diriģenta Ivara Cinkusa vadībā. Sestdienas lielākais sarīkojums būs Tautas deju uzvedums „Caur mūžiņu izdejoju” ar krāšņiem deju aranžējumiem tautas mūzikas pavadījumā, enerģiskiem un entuziastiskiem dejotājiem kā no Amerikas, tā arī viesiem no Eiropas. Sestdienas vakarā vēl paredzēts Latvijas dziedātāja, komponista, TV šovu vadītāja un aktiera Laura Reinika autorkoncerts „Es skrienu”. Izklaides biznesā Lauris veiksmīgi darbojas jau vairāk kā desmit gadus un savu talantu un prasmes papildinājis arī aktieru skolā Losandželosā, ASV. Kā komponists un izpildītājs Lauris Reiniks ir izdevis 8 albumus, saņēmis vairāk kā 20 Nacionāla mēroga balvas un kļuvis par vienu no retajiem latviešu mūziķiem, kam izdevies gūt ievērojamus panākumus arī starptautiskā mērogā, īpaši Baltijas valstīs. 2010.gadā izdotais albums “Es skrienu” ir saņēmis prestižo Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvu kategorijā “Labākais Pop Albums”, un mums būs lieliskā iespēja klausīties Laura Reinika populārā albuma koncerta versiju. Tomēr tas vēl nav viss! Esam padomājuši, ka pēc tautas deju uzveduma un koncerta „Es skrienu”, arī skatītājiem gribēsies izkustināt kājas, tāpēc tūlīt sekos Jauniešu ballīte ar deju mūziku. Tajā aicināti piedalīties visi, kas jūtas jauni sirdī un garā.

Svētdienas sarīkojumi iesāksies ar Kino pēcpusdienu – režisores Dzintras Gekas jaunākās dokumentālās filmas „Dieva putniņi” pirmizrādi. Filma „Dieva putniņi” turpina stāstu par Latvijas okupācijas sekām un rāda to latviešu likteņus, kas, no atkārtotās padomju okupācijas bēgot un izejot caur Pārvietoto personu nometnēm, nonāca Rietumos. Filmas tapšanas gaitā intervēti vairāk kā simts cilvēki, un, iespējams, tajā redzēsiet arī savus draugus, paziņas, ģimenes locekļus, kā arī vairākus latviešu sabiedrībā aktīvus un labi atpazīstamus cilvēkus. Filma tiks rādīta ar angļu subtitriem. Pirmizrādē viesosies arī filmas režisore Dzintra Geka, kas par savu darbu, rādot gan uz Krievijas Gulag nometnēm izsūtīto, gan bēgļu gaitās uz Rietumiem izbraukušo latviešu likteņstāstus, saņēmusi neskaitāmas kino un televīzijas balvas, un 2014.gada 11.novembrī Dzintra Geka saņēma arī Latvijas Republikas valdības augstāko apbalvojumu – Ministru kabineta balvu.

Svētku centrālais notikums – lielais Kopkora koncerts paredzēts svētdienas pēcpusdienā. Tajā piedalīsies latviešu kori no ASV, Kanādas, Latvijas, Beļģijas, Īrijas, un citām Eiropas valstīm. Repertuārā latviešu kora klasika – Jāzepa Vītola, Andreja Jurjāna, Jāņa Mediņa, Emīla Dārziņa, Volfganga Dārziņa, Bruno Skultes dziesmas. Turpat arī mūsdienu komponistu skaņdarbi – Ērika Ešenvalda, Imanta Mežraupa, Jura Ķeniņa, Raimonda Paula, Zigmāra Liepiņa, Alfrēda Feila, Valentīna Bērzkalna, Andreja Cīruļa kora dziesmas un tautas dziesmu apdares. Starp tām arī komponistes Maijas Riekstiņas dziļi nacionālais darbs „Latviešu gadalaiku kantāte”. Koncerta programmā īpaši izcelti četri skaņdarbi, kam tekstu sarakstījis Andris Ritmanis, ārsts, dzejnieks, latviešu sabiedrības aktīvists un nerimtīgs Dziesmu svētku idejas veicinātājs un entuziasts. Dziesmu komponistes ir Andra meitas Lolita Ritmanis un Brigita Jameson.

Pēc koncerta visi laipni lūgti svētku vakariņās, kam sekos Lielā Svētku balle. Līdz vieniem no rīta deju mūziku ballē spēlēs iecienītais ansamblis “AdamZahl” (Ēdamzāle) no Čikāgas. Pirmdienas rītā vēl redzēsimies Atvadu brokastīs, dalīsimies sajūtās, stāstīsim piedzīvojumus, un, kas zina, varbūt jau sāksim plānot nākošos Dziesmu svētkus?

Vēl jāpiemin, ka visu svētku laiku darbosies Mākslas izstāde un Svētku tirdziņš. Atpūsties un atvilkt elpu varēsiet Atspirdzinājumu un atpūtas telpā svētku galvenajā viesnīcā Mariott, un turpat darbosies arī Informācijas un biļešu centrs. Vēl vairāk par svētkiem varat uzzināt Dziesmu svētku mājas lapā.

Uz tikšanos XVI Rietumkrasta Dziesmu svētkos!