Pēdējos gados latviešu diasporā aktuāls kļuvis jautājums par iespēju apgūt latvietības uzturēšanai aktuālus mācību priekšmetus attālināti. Tāpēc PBLA Izglītības padome pašlaik aktīvi pētī citu valstu tālmācības pieredzi un risinājumus. Norvēģijas skola Globalskolen attālināti nodrošina norvēģu valodas, sociālo zinību un reliģijas mācību saturu norvēģu bērniem visā pasaulē. Projekts sekmīgi darbojas jau 17 gadus, aktīvi sekojot jaunākajām tehnoloģiju attīstības tendencēm un nodrošinot Norvēģijas publiskajās skolās apgūstamo mācību saturu norvēģu diasporas bērniem un jauniešiem vecumā no sešiem līdz astoņpadsmit gadiem, bieži to attiecīgi pielāgojot konkrētā skolēna vajadzībām.

Labi strukturētās, lietotāju augsti vērtētās un Norvēģijas valsts atbalstītās programmas pieredze un atrastie risinājumi ir labs paraugs, no kura iedvesmoties un mācīties, veidojot latviešu diasporai piemērotu tālmācības programmas saturu. Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrijas atbildīgās amatpersonas ir apstiprinājušas, ka darbs pie šādas programmas tiks sākts drīzumā. Gūtās atziņas PBLA Izglītības padome ņems vērā, piedāvājot risinājumus un ieteikumus Latvijas izglītības institūcijām, kas atbildīgas par attālināti pieejama mācību satura izveidi latviešiem pasaulē.

Laikā no 2015. gada 28. līdz 30. jūlijam Strazdes pagasta „Rezidencē Kurzeme” notika ikgadējie Latviešu valodas aģentūras (LVA) rīkotie diasporas nedēļas nogales skolotāju tālākizglītības kursi, kuros piedalījās 45 diasporas izglītības darbinieki no Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Īrijas, Kanādas, Krievijas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Norvēģijas, Spānijas, Šveices, Vācijas un Zviedrijas.

Šī gada programma ietvēra gan teorētiskās lekcijas, gan arī praktiskās meistarklases un pieredzes apmaiņas pasākumus. Kursu dalībnieki atzinīgi novērtēja to, ka nekas no programmā ietvertajām tēmām nedublējās ar iepriekšējiem gadiem. Prof. A. Veisbergs savā lekcijā „Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Pārmaiņas un jaunais latviešu valodā” sniedza ieskatu latviešu valodas attīstības dinamikā un jaunākajās tendencēs, prof. I. Druviete kursu dalībniekus ievadīja valodas apguves psiholingvistiskajos un sociālajos aspektos, ļaujot izsvērt talanta, motivētības vai smaga darba nozīmi bilingvālu bērnu valodu apguves procesā. B. Trinīte sniedza izsmeļošu ieskatu bilingvālu bērnu valodas attīstības īpatnībās, dziļāk analizējot valodas traucējumus, savukārt S. Buhanovska lekcijā „Skolēns glāstvirsmu laikmetā un izglītības sistēma digitālajā cunami: kurp ejam?” daudzpusīgi atklāja tehnoloģiju radītos izaicinājumus, vienlaikus piedāvājot arī interesantas metodes skolēnu iesaistei mācību procesā. Otrā diena kursu dalībniekiem aizritēja, piedaloties CLIL meistarklasēs, kur prasmīgu pedagogu vadībā (I. Elksne, I. Koroševska, A. Šaltāne, I. Pelcmane, G. Lagzdiņa, V. Vaivade) praktiskās nodarbībās tika apgūta mūzikas, Latvijas vēstures un ģeogrāfijas, vizuālās mākslas un latviešu valodas integrēta apguve. Trešās dienas programmā, ko atklāja A. Otomere ar ieskatu diasporas skolām pieejamajā atbalsta sistēmā un LVA jaunākajos mācību materiālos, bija asoc. prof. A. Dudkinas lekcija par skolotāja personības resursiem emocionālo grūtību pārvarēšanā, kā arī ideju darbnīcas, kurās kursu dalībnieki dalījās pieredzē par motivācijas un skolas tēla veidošanu, salīdzināja jauno Eiropas latviešu skolu un tā saukto „trimdas skolu” mācību programmas un pieredzi. Kursus bagātināja arī vakara kultūras programmas – gan folkloras vakars kopā ar I. Reiznieci, M. Muktupāvelu, Z. Heimrāti un V. Vītolu, gan E. Šubrovska un E. Mākena sniegtais koncerts no grupas „Gaujarts” repertuāra.

Lai nodrošinātu kursu satura plašāku pieejamību, lekcijas un nodarbības tika filmētas. Šī tradīcija, kas tika aizsākta 2014. gadā, sniedz iespēju savas zināšanas papildināt gan tiem diasporas izglītības darbiniekiem, kas uz Latviju nevar atbraukt, gan arī tiem jaunajiem skolotājiem, kas tikai vēl sāks darbu nākotnē. Tāpat lekciju arhīvs ļauj veidot katru gadu jaunu kursu programmu, neatkārtojot jau iepriekš izskatītas tēmas. Visi ieraksti būs pieejami Māci un mācies vietnē.

Latviešu valodas aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešā pārvaldes iestāde. Tās darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību. Viena no Latviešu valodas aģentūras funkcijām ir sniegt atbalstu latviešu diasporai ārvalstīs latviešu valodas apguvē un valodas saglabāšanā.

Sabiedrības integrācijas fonda padome 1.jūlija sēdē apstiprināja 16 projektu iesniegumus programmā „Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma (atbalsta programma diasporas NVO darbības atbalstam)”, no tiem 14 projektus mikro projektu grupā ar kopējo finansējumu 113 760 EUR un 2 projektus makro projektu grupā ar kopējo finansējumu 34 976,09 EUR.

Programmas mērķis ir nodrošināt ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem iespēju sekot līdzi aktuālajām norisēm Latvijā un aktīvi tajās iesaistīties. Programmas ietvaros plānotas dažādas aktivitātes, kuras ir saistītas ar informatīvu un izglītojošu pasākumu organizēšanu par diasporai svarīgiem jautājumiem. Projektu aktivitātes tiks īstenotas dažādās valstīs, tādās kā Austrālija, Vācija, Lielbritānija u.c.

“SIF pirmo reizi finansiāli atbalstīs NVO, kuras atrodas citās valstīs. Tas mums dos jaunu pieredzi gan organizējot projektu konkursus, gan arī sekojot līdzi projektu īstenošanai. Domāju, ka mūsu darbiniekiem būs ļoti interesanti komunicēt ar latviešiem ārvalstīs,” norāda Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Aija Bauere.

Ar īstenotajām aktivitātēm plānots uzturēt diasporas saikni ar Latviju un stiprināt diasporas piederības sajūtu, tai skaitā nodrošināt nacionālās identitātes saglabāšanu, pilsonisko, sabiedrisko un kultūras līdzdalību, veicinot diasporas atgriešanos Latvijā.