Šī gada 4.oktobrī plkst. 18:00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) izskanēs Pasaules latviešu kora mūzikas koncerts, kas tiek rīkots sadarbībā starp Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un JVLMA, atzīmējot PBLA darbības 60. gadskārtu un pasaulē dzīvojošo tautiešu ieguldījumu Latvijas attīstībā un kultūras dzīvē.

PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš pauž gandarījumu par uzsākto sadarbību ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un tās rektoru Arti Sīmani, kas iesākusies 2014. gadā, abām institūcijām kopīgi rīkojot kamermūzikas un simfoniskās mūzikas koncertus PBLA Kultūras fonda “Latvija ārpus Latvijas” konferences ietvaros.

Kā atzīmē J. Ķeniņš, trimdas latviešu komponistu darbi nav sveši Latvijā. Tie ir atskaņoti gan Vispārējos Dziesmu svētkos, gan iekļauti Latviešu kordziesmu antoloģijā. 4. oktobrī gaidāmajā Pasaules latviešu kora mūzikas koncerta repertuārā iekļauti komponistu darbi no piecām valstīm, kas pārstāv trīs latviešu komponistu paaudzes ārpus Latvijas. To skaitā minami Imanta Ramiņa, Anitas Kuprisas, Jāņa Kalniņa, Tālivalža Ķeniņa, Bruno Skultes, Daces Aperānes, Guntara Geduļa un citu komponistu darbi. “Esmu sevišķi gandarīts par jaunāko jeb trešo komponistu paaudzi ārpus Latvijas, kuru starpā izceļama Ella Mačēna no Austrālijas, kuras vecvecāki pameta Latviju Otrā pasaules kara laikā, dodoties bēgļu gaitās,” skaidro J. Ķeniņš. Papildus citiem Latvijā jau pazīstamiem diasporas latviešu komponistu darbiem, koncertā tiks atskaņota E.Mačēnas komponētā dziesma “Ar Dieviņu” ar viņas vecāsmātes Ainas Andersones dziesmu vārdiem.

4. oktobra koncertrepertuāru diriģēs Māris Sirmais, Mārtiņš Klišāns, Romāns Vanags, Jānis Baltiņš, Andris Veismanis, Sigvards Kļava, Jānis Zirnis, Juris Kļaviņš, Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Edgars Račevskis un Edgars Vītols.

“Mūzikā esam būvējuši sadarbības tiltus starp Latviju un citām valstīm, kur vien atrodas latviešu kopienas, darbojas latviešu kori un komponisti, un top latviešu daiļrade. Šie tilti ir skaidri redzami un pār viņiem var droši iet gan Dziesmu svētkos Latvijā un ārpus Latvijas, gan 4. oktobrī Latvijas Mūzikas akadēmijā gaidāmajā koncertā,” norāda PBLA KF priekšsēdis. Biļetes būs iegādājamas koncerta norises vietā JVLMA 4. oktobrī stundu pirms koncerta.

Atzīmējot PBLA 60. darbības gadskārtu, š.g. 5. oktobrī Rīgā, Mazās Ģildes Lielajā zālē norisināsies konference, kuras uzmanības lokā būs PBLA ieguldījums Latvijas neatkarības atjaunošanā un tās drošības un izaugsmes veicināšanā.

Plašāka informācija: PBLA 60 mājas lapā vai pa e-pastu: pbla@pbla.lv

 

21.septembrī Latvijas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā Iveta Vējones kundze, kas uzņēmusies latviešu diasporas skolu patroneses pienākumus, tikās ar abu Ņujorkas latviešu draudzes skolu – Jonkeru un Ņūdžersijas skolu pārzinēm, skolotājiem un vecākiem, kā arī Garezera vasaras vidusskolas direktori Sandru Kronīti-Sīpolu. Tikšanos organizēja Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes pārstāve ASV Dace Mažeika. Patronese pateicās klātesošajiem, novēlot, lai arī turpmāk latviešu skolu bērniem būtu līdzšinējā vienotas un lielas latviskās ģimenes sajūta, ko ar ilggadējo un grūto, taču no sirds veikto darbu latviskuma saglabāšanā ārpus Latvijas veic skolotāji un vecāki.

Skolas I.Vējoni iepazīstināja ar savu darbību, pastāstot par pēdējos gados ciešāk izveidojušos sadarbību ar Latvijas institūcijām, kas atbildīgas par sadarbību ar diasporu. Pretēji agrāko gadu tendencei skolēnu skaitam samazināties, pēdējos gados šīs skolas apmeklējošo bērnu skaits neatlaidīgi pieaug. Ar gandarījumu tika atzīmēts, ka papildus skolās pierastajam mācību darbam Latvijas valsts atbalsts pēdējos gados nodrošina iespēju diasporas bērniem iepazīties ar Latvijā aktuālām teātra izrādēm un citām kultūras norisēm. Skolu pārstāvji pastāstīja arī par audzēkņu vecāku lielo lomu bērnu latviskuma audzināšanā. Palielinoties jaukto laulību skaitam, arvien vairāk jāpiestrādā pie ģimenē latviski nerunājošu bērnu iekļaušanās latviskajā sabiedrībā. Katra no skolām atradusi savu pieeju šā jautājuma risināšanai.

Izglītības darbinieki informēja patronesi par valodas līmeņu pārbaudījumu ieviešanu ASV latviešu skolās; tas ir viens no soļiem virzībā uz katra atsevišķa skolēna prasmju novērtējumu, turpmāk mācību procesā izvēloties personiskāku pieeju un individuālākus mācību materiālus. Joprojām vērojams šādu mācību materiālu trūkums, it sevišķi pietrūkst mūsdienīgu un diasporas vajadzībām atbilstošu literatūras un vēstures materiālu. Tika izteiktas bažas, ka Latviešu valodas aģentūras piedāvātais tālmācības rīks Classflow latviešu valodas apguvei neatbildīs lielākās valodas apguvēju daļas vajadzībām diasporā.

Latviešu diasporas skolas pasaulē apmeklē ap 2000 skolēnu un to skaits pieaug. ASV jau vairāk nekā 60 gadus darbojas viens no aktīvākajiem un daudzskaitlīgākajiem diasporas skolu tīkliem.

Atzīmējot Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) 60. darbības gadskārtu, šī gada 5.oktobrī Rīgā PBLA gadskārtējās valdes sēdes ietvaros Mazās Ģildes telpās norisināsies konference, kuras mērķis būs atskatīties uz PBLA ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā un Latvijas attīstībā atjaunotās neatkarības periodā, kā arī ieskicēt PBLA lomu un galvenos darbības virzienus nākotnē.  

Atskatoties un izvērtējot PBLA darbu, šī gada pavasarī sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc PBLA pasūtījuma veica Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot, pirmkārt, Latvijas sabiedrības informētību par PBLA darbu un, otrkārt, Latvijas iedzīvotāju vērtējumu par PBLA ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, tās drošības stiprināšanā un izaugsmes veicināšanā.

Saskaņā ar SKDS veikto pētījumu kopumā 13% no 1005 respondentu reprezentatīvās izlases norādīja, ka viņiem ir priekšstats, kas ir PBLA un ar ko tā nodarbojas. Starp šiem respondentiem 0.2% atbildēja, ka labi pārzina PBLA darbu, 2% – ka viņiem ir diezgan labs priekšstats, bet 11% – ka viņiem ir aptuvens priekšstats par šo organizāciju. Trešdaļa (33%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīmēja, ka ir dzirdējuši organizācijas nosaukumu, bet piebilda, ka neko daudz vairāk nezina par šīs organizācijas darbību. Aptuveni puse (52%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka nekad nav dzirdējuši par PBLA.

Kā to liecina SKDS pētījums, biežāk nekā caurmērā to, ka viņiem ir priekšstats par PBLA, norādīja respondenti, kuriem ir 45 gadi un vairāk, aptaujātie ar augstāko izglītību, pētījuma dalībnieki, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir latviešu, publiskajā sektorā nodarbinātie, aptaujas dalībnieki ar vidēji augstiem ienākumiem, kā arī Rīgas un Vidzemes iedzīvotāji.

Lai veicinātu sabiedrības informētību par PBLA un trimdas latviešu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā un tās izaugsmes stiprināšanā, šī gada 5. oktobrī PBLA sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotā konferencē aicināti referēt kā vēstures pētnieki Andrejs Plakans, Ainārs Lerhis un Kristīne Beķere, tā PBLA aktīvākie spēlētāji, kuru vadībā PBLA īstenoja dažnedažādas kampaņas Latvijas atbalstam. Starp uzaicinātiem runātājiem minami PBLA kādreizējie priekšsēži Uldis Grava, Oļģerts Pavlovskis un Vaira Paegle, kuri atradās PBLA vadībā attiecīgi pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Atmodas laika sadarbības aizkulisēs starp Latvijas Tautas fronti un PBLA ieskatu sniegs atmodas laika līderis, Latvijas Tautas Frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Neatņemama, bet bieži nenovērtēta atbalsta loma cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu bija 1973. gadā ASV dibinātajam Latvijas Brīvības fondam, kura darbības apskats iekļauts konferences programmā. Par PBLA lomu Latvijas drošības stiprināšanā, atskatoties uz PBLA izvērsto kampaņu par labu Latvijas uzņemšanai NATO, konferencē referēs PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, kurš uzskatāms par vienu no aktīvākajiem NATO kampaņas virzītājiem. Savukārt PBLA darbības novērtējumu Latvijas sabiedrības skatījumā iztirzās SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, balstoties uz šī gada pavasarī veiktās Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem.

Interesenti aicināti pieteikties dalībai konferencē, rakstot uz PBLA e-pasta adresi.