Līdz 20. septembrim pagarināta ārvalstīs dzīvojošo Latvijas izcelsmes zinātnieku aptauja par zinātnieku sadarbību

Baiba Bela | 

Visi ārpus Latvijas dzīvojošie zinātnieki – gan tie, kuri strādā augstskolās un zinātniskos institūtos, gan tie, kuri darbojas pētniecības jomā privātajā, nevalstiskajā sektorā vai valsts pārvaldē, aicināti piedalīties aptaujā par zinātnieku sadarbības tīkliem. Ņemot vērā lielo interesi un vienlaikus zinātnieku noslogojumu, aptauja pagarināta līdz 20.septembrim. Aptauja pieejama šeit.

Pētījumu pēc ministrijas pasūtījuma veic Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Pētījuma mērķis ir rast iespējas stiprināt sadarbību starp Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem pasaulē kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai. Pētījums palīdzes labāk izprast jau esošos Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku sadarbības tīklus, to formas, priekšnoteikumus un kavējošos faktorus. Ar pētījuma rezultātiem varēs iepazīties novembra beigās.

2017. gadā īstenotajā pētījumā ar Ārlietu ministrijas atbalstu tika noskaidrots, ka no aptaujātajiem Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem ārvalstīs 51% sadarbojas ar kolēģiem Latvijā, bet sadarbības iespējas saskata pat 82% diasporas zinātnieku. Vienlaikus ciešu un produktīvu sadarbību veido tikai 14% diasporas zinātnieku.

Pētījums tiek īstenots ERAF projekta Nr.: 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.

Priekšvēlēšanu debatēs sola pievērst uzmanību ārvalstīs esošo tautiešu vajadzībām

Jānis Kreilis | 

Pirmajās biedrības “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” organizētajās priekšvēlēšanu debatēs diasporai, politisko partiju līderi aizstāvēja partiju piedāvājumu tieši ārvalstīs esošajiem Latvijas valsts piederīgajiem. Brīžiem debatēs neiztika bez asas vārdu apmaiņas starp opozīcijā un koalīcijā esošajām partijām par paveikto un neīstenoto.

Visplašāk apspriestās tēmas debatēs bija valsts pārvaldes reformu nepieciešamība, kā arī, ārvalstīs iegūto pensiju un no ārvalstīm uz Latviju pārskaitīto līdzekļu neaplikšana ar nodokļiem. Intensīvi tika diskutēts arī par akūto nepieciešamību plašāk reklamēt darba piedāvājumu un algas Latvijā.

Debatēs piedalījās Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa), Dana Reizniece Ozola (ZZS), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Rihards Kols (NA), Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!), Zanda Kalniņa-Lukašēvics (Jaunā Vienotība), Jānis Bordāns (JKP), Antoņina Ņenaševa (Progresīvie) Ieva Brante (LRA), Inna Djeri (LKS) un Gints Grābers (NSL). Pasākumu moderēja Arnis Krauze.

Koalīcijas partijas klāstīja, ka pēdējo četru gadu laikā veiktas būtiskas reformas, kuras veicina gan saiknes uzturēšanu ar diasporu, gan ārvalstīs esošo Latvijas valstspiederīgo remigrāciju. Saeimas deputāts Rihards Kols (NA) un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica (JV) norādīja, ka šobrīd Saeimā skatītais Diasporas likums veicinās plašāku koordināciju starp dažādām valsts iestādēm, lai gan diasporai, gan remigrantiem, daudz plašāk būtu pieejami publiskie pakalpojumi. Savukārt, Finanšu ministere Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka nozīmīgo reformu dēļ, šogad vidējā alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro, kas motivētu vairāk cilvēkus remigrēt atpakaļ uz Latviju.

Tomēr opozīcijas un jaunizveidoto partiju ieskatā ar paveikto nepietiek. Tās norādīja, ka nepieciešams veikt plašas reformas efektīvas valsts pārvaldes pilnveidē, jo iestādes nav spējušas apturēt iedzīvotāju emigrāciju. Jānis Bordāns (JKP) izcēla nepieciešamību apkarot korupciju valsts pārvaldē, jo tā būtiski kavē jaunu darba vietu rašanos un atalgojuma pieaugumu. Tikmēr Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa) norādīja, ka nepieciešams plānveidīgāk strādāt, lai sasniegtu tādus pašus ienākumus kā vidēji Eiropā, kuru sasniegšanu apgrūtina etnisko problēmu ilgstoša nerisināšana.

Partijas “Attīstībai/Par!” pārstāvis Daniels Pavļuts klāstīja, ka vienas pieturas aģentūras principa praktiska iedibināšana līdz šim ir fragmentāra. Politiķa prāt, šāda aģentūra būtu vērtīga, jo atvieglotu diasporai un remigrantiem saņemt nepieciešamos valsts pakalpojumus un informāciju vienuviet, nevis neskaitāmās valsts iestādēs.

Tikmēr Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”) uzsvēra nepieciešamību uzlabot valsts sociālos pakalpojumos, īpaši – veselības aprūpē un atbalstā ģimenēm. Bet turpinot valsts pārvaldes tēmu, Ieva Brante (LRA) norādīja, ka birokrātijas samazināšanai un nodokļu paredzamībai ir jābūt galvenajām prioritātēm, lai diaspora atgrieztos.

Debatēs neiztika arī bez asām vārdu pārmaiņām. Artuss Kaimiņš (KPV LV) pārmeta vairākiem klātesošajiem gan OIK (obligātā iepirkuma komponentes) shēmu, gan Maksātnespējas jautājumu ilgstošu nerisināšanu un piesegšanu, kas kavē ārvalstīs esošo atgriešanos. Vienlaicīgi, starp politiķiem izcēlās strīdi par to, kuras partijas plāno veidot koalīciju ar “Saskaņu”. Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa) aicināja partijām sākt strādāt pie darbaspēka trūkuma problēmu risināšanas. Saņemot kritiku par Rīgas domes darbu, viņš piedāvāja kritiķiem pārcelties uz citām pilsētām.

Neskatoties uz asajām vārdu pārmaiņām, partijas prezentēja virkni citas savās partiju programmās piedāvātos priekšlikumus ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Rezumējot politisko partiju debates, biedrības “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle Elīza Grīsle sacīja: “Mēs dzirdējām daudzus piedāvājumus un pārdomas par diasporu, gan to, kādi ir priekšlikumi un kādas ir tās problēmas ar kurām saskaras cilvēki ārpus Latvijas. Tā labā ziņa ir, ka politiķi ir gatavi ar jums [diasporu] runāt”.

Debašu ierakstu ir iespējams noskatīties “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” mājaslapā.

Jānis Kreilis

Biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes loceklis

Mob.: +371 25 939 939 E-pasts: kreilisjanis@gmail.com

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ir pirmā un vadošā uz remigrāciju vērstā organizācija Latvijā, kas Rīgā rīko ikmēneša stāstu vakarus, kā arī pasākumus reģionos un veido plašu remigrantu tīklu Latvijā. Biedrība regulāri piedalās publiskās diskusijās par remigrantiem aktuālām tēmām un ir līdzdarbojusies Diasporas likuma izstrādē. “AppLV” ir politiksi neitrāla kustība, kurā gada laikā ir iesaistījušies vairāk nekā 3000 cilvēku – tie, kas jau atgriezušies Latvijā un tie, kas to vēlas darīt nākotnē.

Jānis Kreilis ir biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes loceklis.

ALA izceļ Baltijas valstu un ASV prezidentu tikšanās simbolisko nozīmi

Raits Eglītis | 

Amerikas latviešu apvienība (ALA) apsveic Latvijas valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Latvijas valdības delegāciju ar sekmīgo dalību ASV un Baltijas valstu samita norisē Vašingtonā, D.C. šī gada 3. aprīlī.
“Baltijas valstu vadītāju uzņemšana Baltajā namā Baltijas valstu neatkarības pasludināšanas simtgadē ir spēcīgs un simbolisks žests, kas apliecina Baltijas valstu un ASV vēsturiskās saites, ciešo sadarbību šodien un sadarbības potenciālu nākotnē gan aizsardzības, gan ekonomiskās sadarbības jomā,” tikšanās rezultātus vērtē ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Kā pozitīvu zīmi viņš saredz, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir pamanījis Baltijas valstu ieguldījumu NATO kolektīvā drošībā un aizsardzībā un ka samita laikā ASV apliecināja savu gatavību turpināt savu militāro klātbūtni Baltijas reģionā un nodrošināt atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzībai. Kā konkrēts žests šajā jomā ir Baltijas nama otrdien izplatītais paziņojums par 170 miljonu ASV dolāru atvēlēšanu Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanai, no kuriem gandrīz 100 miljoni ASV dolāru (81,4 miljoni eiro) ir paredzēti lielkalibra munīcijas iepirkumiem un vairāk nekā 70 miljoni (57 miljoni eiro) apmācību un ekipējuma programmām.
Ne mazāk svarīgs ir ASV dotais signāls un novērtējums par sadarbības potenciālu ekonomiskās sadarbības jomā. “Kā Amerikas latvietis un Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis es lepojos, ka Latvijas prezidents Raimonds Vējonis tika uzņemts Baltajā namā un ka Latvija sevi nodemonstrēja pozitīvā veidā un saņēma komplimentus no ASV prezidenta par tās sasniegumiem ekonomikas un aizsardzības jomā,” sacīja ALAs priekšsēdis P. Blumbergs. “Mēs arī priecājamies, ka ASV prezidents atzina Baltijas valstis par labu ieguldījumu vietu, bet vienlaikus ceram, ka Latvija turpinās veikt nepieciešamos mājas darbus Latvijas investīciju vides uzlabošanas jomā,” uzsvēra P. Blumbergs, norādot uz nepieciešamajiem uzlabojumiem korupcijas apkarošanas, naudas atmazgāšanas jomā un tiesu sistēmas darbā.
3. aprīlī ALAs priekšsēdim P. Blumbergam, ģenerālsekretāram Raitam Eglītim un programmu koordinatorei Marisai Gudrajai bija iespēja tikties ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Vašingtonā notikušā US-Baltic Economic Summit ietvaros. Tāpat ALAs vadība 3. aprīlī tikās uz atsevišķu sarunu ar Latvijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas tirdzniecības palātas Amerikā (Latvian American Chamber of Commerce), kā arī Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā pārstāvjiem, pārrunājot iespējas veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un ASV. Jāatgādina, ka ar ALA atbalstu pagājušā gada oktobrī Čikāgā norisinājās pirmais, līdz šim lielākais Latvijas un ASV ekonomiskai sadarbībai veltīts pasākums “Spotlight Latvia”, kas pulcēja gandrīz 200 Latvijas un ASV uzņēmumu vadītāju un ekonomiskā sadarbībā ieinteresētas personas. Šogad 28. un 29. jūnijā Valmierā notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kurā plānots apspriest tālākās sadarbības iespējas ekonomikas jomā.

Amerikas latviešu apvienība (ALA) ir centrālā organizācija, kas pārstāv un vieno ap 90 000 latviešu visā Amerikā. ALA ar vairāk nekā 140 dažādām latviešu organizācijām (biedrības, baznīcas un kultūras organizācijas) un gandrīz 5000 biedriem no visām pavalstīm ir lielākā latviešu organizācija ārpus Latvijas.