Pagājušā gada septembrī jauna angļu pirmsskola un pamatskola vēra savas durvis Rīgā, Mežaparkā. Skola ir privātskola bet tai pašā laikā Izglītības ministrijas finansēšanas modelis pieļauj atbalstu privātskolām un “nauda seko skolēnam” princips arī darbojas šeit. Skolai ir valsts dotācijas un Rīgas dome arī piedāvā līdzfinansējumu lai samazinātu rindas valsts bērnudārzos.

Skolas direktore Aija Abene pirms 8 gadiem atbrauca uz Latviju no Ziemeļamerikas. Skolotājas izglītību (B.Ed., M.Ed.) Aija ieguva Jorkas Universitātē (York University), Toronto, bet 2011. gadā Latvijas Universitātē ieguva doktora grādu pedagoģijā. Latvijā Aija ir strādājusi gan Latvijas Starptautiskā skolā, gan Rīgas Starptautiskā skolā, kā arī Liepājas Universitātē. Pirms atbraukšanas uz Latviju Aija arī strādāja Toronto skolās Kanadā.

Par jaunu skolu ilgi domājusi. Aijas piedzīvojumi un saskarsme ar Latvijas izglītības sistēmu to mudināja. Viņas bērni mācījās Rīgā vidusskolā un redzēja, kā sistēma veicina faktu atgremošanu, nevis saprašanu. Pieredze mācot angļu valodu studentiem Liepājas Universitātē, apstiprināja šo. 2011. gadā Aija aizstāvēja disertāciju par Latvijas vēstures mācīšanu autoritāra režīma apstākļos (disertācija rakstīta angliski – Effects of Authoritarianism on the Teaching of Latvian History), un pētījums liecina, ka autoritārisma pazīmes vēl joprojām pastāv Latvijas izglītības sistēmā.

Mācību programma ir Latvijas valsts programma, bet programma jau nenosaka mācīšanas metodes. Tomēr skolas atšķirība ir tas, ka piedāvā bilingvālu izglītību, taču tā to nevar oficiāli saukt, jo bilingvāla izglītība Latvijā tikai iespējama latviešu un krievu valodā. Varētu to dēvēt, kā mazākumtautību skolu. Izmantots Ontārio provinces Kanādā French Immersion mācību princips, kur bērni piedzīvo iedziļināšanos valodā – ar bērniem runā angliski bet tad atkārto latviski. Tādas atsevišķas angļu valodas stundās nav, jo valodu jāmācās dabīgā veidā visādos apstākļos. Tomēr mācās arī lasīt, rakstīt un skaitīt, lai bērni būtu gatavi apmeklēt skolu. Ir arī mūzika, māksla, sports, tāpat kā citās skolās. Par angļu valodas apguvi liecina vecāki, kas stāsta, kā bērni mājās sāk izteikt vārdus vai frāzes angliski vai labo citiem ģimenes locekļiem valodu vai izrunu.

Pagaidām skolā ir tikai pirmsskolas vecuma bērni, bet ir plāni izveidot pirmo klasi rudenī. Skolā pašlaik ir bērni no latviešu ģimenēm, kā arī no ģimenēm, kur mājas valoda ir krievu. Nāk arī bērni, kuriem vecāki dzīvo ārpus Latvijas angliski runājošās zemēs un grib skolu kurā arī attieksme pret bērnu ir svarīga, ne tikai valodas un citu mācību zināšanu novērtējums pēc 10 baļļu sistēmas.

Skolas mājas lapa: http://www.mezparkaskola.com; e-pasta adrese: mezparka.skola@gmail.com

Garezerā, netālu no Kalamazū no 15. līdz 17. martam notika skolotāju konference Amerikas latviešu skolu skolotājiem.

Ierados ASV jau nedēļu pirms konferences un pāris dienas pavadīju Kalamazū pie galvenās rīkotājas ALA Izglītības nozares priekšsēdes Andras Zommeres. Katru dienu Andra nāca mājās no sava maizes darba (Andra strādā par pārzini vietējā katoļu pamatskolā) un ar lielu izbrīnu, bet arī patiesu prieku paziņoja jaunākās ziņas. “Šodien pieteicās vēl 2 skolotāji!” – Andra atstāstīja pa dienu saņemtos e-pastus. Nākamajā dienā līdzīgs stāsts: “Skaits jau pāri par 45 dalībniekiem!” Vēl konferences pirmajā dienā tika visiem paziņots, ka beidzamajā brīdī pieteikušies vēl pāris dalībnieku ,– un dalībnieku skaits sasniedzis apaļu 50!

50 dalībniekos ieskaitīti arī viesi no tuvākām un tālākām ārzemēm. Piedalījās divas pārstāves no Kanādas, LNAK Izglītības padomes – priekšsēde Elita Pētersone ar meitu Grietiņu, kas māca Toronto latviešu skolā. Dalībniekos arī bija PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis ar kundzi Aiju. Šis fakts liecina par ļoti svarīgu lietu: izglītība atzīta par PBLA prioritāti, jo priekšsēža klātbūtne atspoguļoja šo uzsvaru. Es pati, pārstāvot PBLA Izglītības padomi ierados no Austrālijas; no Latvijas bija ieradusies PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietniece sadarbībai ar Latviju Dace Mažeika. Piedalījās arī ALA priekšsēde Anita Bataraga (iepriekšējā ALA Izglītības nozares priekšsēde), skaidri vēlreiz atgādinot, ka ALA rūp mūsu bērnu latviešu izglītība un tās nākotne.

Piektdienas pēcpusdiena bija veltīta ALA Izglītības nozares priekšsēdes pārrunām ar skolu pārziņiem. Pārrunas bija domātas, lai kaltu turpmākos plānus, kā izglītības nozarei visefektīgāk kalpot savām skolām:izplatīt informāciju, gatavot kopīgus 8. klases pārbaudījumus, kā rīkot turpmākos skolotāju kursus un konferences. Lēmums bija vienprātīgs – informācijas plūsma jāuzlabo (gan pa e-pastu, gan ALA mājaslapā, gan izmantojot iespējamus citus sociālos medijus).

Konferences rīkošanā talkā bija nākusi Garezera vidusskolas vadība – Andrai pie rīkošanas jau mēnešiem ilgi palīdzēja Garezera Vasaras vidusskolas direktore, Sandra Kronīte–Sīpola, bet uz vietas vēl palīgos bija viņas čaklās Garezera līdzstrādnieces – Iveta Eilande un Gunta Beard. Nekad arī netrūka izpalīdzīgu roku uz vietas.Garezera vadība bija bijusi arī īpaši pretīmnākoša, atvēlot konferences telpas ALA bez maksas.

Pirmā vakara nodarbība bija veltīta mūsu pašu – skolotāju – dziļākai izpratnei par latvietības jēdzienu un to, kā mēs to uztveram.Galvenā doma – ko tad mēs īsti gribam savos bērnos “iedēstīt”. Pārrunu iedvesmotāja bijusī bērnudārza “Stariņš” vadītāja Aija Kīna lika visiem pašiem aizdomāties par savām gaitām latviešu skolā, latviešu nometnē, latviešu vasaras vidusskolā. Atgriezties atpakaļ bērnībā un ar pieaugušā skatu paraudzīties pašiem uz savu bērna dvēseli un atcerēties, kas šķita pozitīvs, kas iespaidoja un motivēja turpināt darboties latviešu lietas labā.

Visiem bija iespēja piedalīties “prāta vētrā”, rakstot idejas uz papīra lapām, kas vēlāk tika piespraustas pie sienas. Visi jautājumi bija ar līdzīgu tēmu: kas ir latvietība, kādas cerības saistās ar mūsu latviešu skolu, kā ārpus valodas varam veicināt un veidot latvisko identitāti bērnos un ģimenēs, ko varam darīt, lai veidotu latviskāku vidi mūsu skolās, kas mūs visās latviešu skolās vieno, kas ir svarīgāks – valoda vai kultūra?  Jautājumi bija vērtīgi, jo, paskatoties dziļāk mūsu pašu secinājumos par savām bērnības gaitām latviskā vidē, varam izdarīt nopietnākus secinājumus par to,  ko mēs šodien vēlamies saviem bērniem nodot tālāk.

Sestdienas rīts uzausa apmācies, bet tas nenomāca skolotāju garastāvokli un nemazināja ēstgribu. Pēc brokastīm notika īsa, bet sirsnīga konferences atklāšana, kas bija uzticēta GVV direktorei. Sandra Kronīte-Sīpola pateicās visiem, kas velta laiku mūsu bērnu izglītošanai – gan pārziņiem, gan skolotājiem – par viņu pūlēm un vēlmi ieguldīt laiku un enerģiju. Runa ir ne tikai par tiem, kas katru nedēļu domā par stundu sagatavošanu, skolas mājīgu iekārtošanu, bet arī par tiem, kas pašaizliedzīgi velta savas vasaras, kas brauc garus attālumus, lai tik varētu nākt un vadīt, rīkot un palīdzēt.

Sandras uzrunas pamatdoma: “Latviešu skolas skolotājs palīdz pievest savus skolēnus tuvāk savām latviešu saknēm un latviskai dzīves izpratnei. Protams, ka materiāli un metodoloģija ir svarīgas latviešu skolas sastāvdaļas, bet pa reizei mēs arī varam par daudz tās uzsvērt un aizmirst skolotāja īsto mērķi. Katram no jums ir zināmas dāvanas, ko piedāvāt. Vai esat par tām padomājuši? Vai esat tās identificējuši? Ir dāvanas, kas katram iedzimtas, bet ir arī daudzas, ko ikkatrs var iemācīties un attīstīt. Pirmā no īpašībām ir mīlestība un cieņa pret savu tautu un tās kultūru. Vai mēs paši pavadām laiku, lai kaut dažas minūtes ieietu latviskā pasaulē? Varbūt lasām kādu grāmatu, klausāmies tautas mūziku? Kā mēs attīstām mūsu latvisko dvēseli?” Nobeigumā uz ekrāna tika parādītas dažādas durvis – gan vecas, gan jaunas, gan greznas, gan vienkāršas. Skolotāji durvīm ir kā atslēga, un, kad durvis atvērtas, tām jāveras uz abām pusēm – no lektoriem līdz skolotājiem un tālāk skolēniem. Un skolotājiem arī pašiem šīs durvis jāvirina.  Ar mudinājumu – Atvērsim durvis! – Sandra nodeva dienas gaitas tālāko ritumu pirmajai lektorei Ivetai Grīnbergai.

Iveta Grīnberga ir latviešu valodas pasniedzēja Vašingtonas Universitātē Siatlā. Iveta ir arī vairāku mācību grāmatu autore, un viņai ir liela pieredze, ievedot iesācējus latviešu valodas labirintos. Latviešu valodas aģentūra pagājušā gada vasarā izdeva jaunu latviešu valodas mācību grāmatu, kas domāta latviešu valodas iesācējiem. Iveta bija šī projekta vadītāja. Šī “Latviešu valoda studentiem” ir mācību līdzeklis latviešu valodas kā svešvalodas apguvei. Tās autores ir Nicola Nau un Inga Klēvere-Velhli, kas strādā par pasniedzējām Ādama Mickēviča (Adam Mickiewicz)universitātē Poznaņā Polijā. Iveta uzskata, ka šī grāmata derēs arī mūsu – ārzemju latviešu jauniešu un bērnu – vajadzībām. Valoda tajā pasniegta pa tēmām, gramatika tiek nemanot iepīta nodarbībās. Valodas mācība integrēta ar kultūras un vēstures tēmām, par mērķi nosakot iespēju sazināties latviski. Iveta skolotājiem mācīja, kā mācīt, izmantojot šo grāmatu. Skolotāji ar lielu interesi noklausījās un vēlāk atzina, ka stundas izklāsts bijis ļoti noderīgs.

Grāmatai komplektā ir CD, tātad tiek mācīta un vingrināta ne tikai lasīšanas un rakstīšanas, bet arī klausīšanās un runas prasmes. Mācību grāmata ar nolūku veidota tikai latviski, taču strukturēta tā, lai to varētu izmantot jebkuras tautības pārstāvis. Iespējams,  skolotājiem noderētu arī īsi, metodiski paskaidrojumi pāris valodās, kur būtu paskaidrots, kuri gramatikas elementi tiek vingrināti. Jāatzīst, ka pašmācībai grāmata būtu par sarežģītu, jo tomēr nepieciešams skolotājs, kas latviešu valodu pārzina.

Nākamajā nodarbībā tika izskatīta jauno ALA mācību mērķu papildināšana ar lasāmvielu. Skolotāji strādāja vairākās darba grupās – pa vecuma grupām, ko katrs māca savā nedēļas nogales skolā. Darba grupas uzdevums – pa pāris stundām sīki apskatīt mācību mērķus un, ievērojot šos mērķus, katrai vecuma grupai (vai līmenim, jo šādā veidā arī varētu sadalīt kopīgo programmu) atlasīt vispiemērotākās mācību grāmatas. ALA Izglītības nodaļa bija sarūpējusi veselu telpu ar dažāda veida mācību vielu – gan to, kas pieejama ALA apgādā, gan grāmatām, kas nupat atvestas no Latvijas. Skolotāji no pieejamās mācību vielas izvēlējās to, kas vislabāk atbilstu viņu noteiktajiem mērķiem, attīstot dažādas skolēnu prasmes: runāšanu, lasītprasmi, rakstītprasmi, gramatikas elementus un tekstu apguvi no galvas.

Pauzē mazai atelpai tika piedāvāta Līgas Ejupas vadīta pastaiga pa latviešu mākslas pasauli – blakusesošajā ēkā Klinklāva mākslas galerijā un O. Grīna Tautas mākslas muzejā. Šis bija ievads Līgas vēlāk noturētajai aizraujošajai lekcijai par to, kā bērniem mācīt par latviešu mākslu, mākslas izjūtu un kā “izvilkt” bērnu pašu izjūtas un emocijas, kas rodas, saskaroties ar latviešu mākslu.

Pēc pusdienām Iveta Grīnberga konferences dalībniekus iepazīstināja ar Latvijā publicētajiem mācību materiāliem, kas radīti, lai mācītu latviešu valodu mazākumtautību skolām, apmācot, kā tos efektīgi izmantot mūsu skolās.

Nemanot jau pienāca vakariņu laiks, un laika taupīšanas nolūkos skolotājiem tika piedāvāts iegūt informāciju arī maltītes laikā. Šo brīdi izmantoja PBLA Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa un pasniedza Andrai Zommerei jauniznākušās PBLA izdotās mācību grāmatas – “Latviešu valoda 2. Grāmata” – vienu katrai Amerikas skolai. LNAK Izglītības priekšsēde Elita Pētersone arī saņēma mācību grāmatas katrai Kanādas skolai. Daina Grosa skolotājiem īsumā parādīja arī PBLA pēdējos gados publicēto mācību literatūru, kā arī informēja par skolotāju kursiem, ko šogad Latviešu valodas aģentūra rīkos sadarbībā ar PBLA,.. Savukārt Dace Mažeika īsumā izskaidroja skolotājiem par to, kas pēdējā gada laikā noticis Latvijas iestādēs un kā politiskie spēki īsteno sevis nosprausto politiku, kurā sadarbība ar diasporu izvirzīta par prioritāti. Skolotāji uzzināja par to, kādi dokumenti atspoguļo politisko nostāju un rīcību un kādas iestādes iesaistītas politikas īstenošanā. Līdz šim ļoti veiksmīgi veidojusies sadarbība gan ar Izglītības un zinātnes ministriju, gan tās pakļautībā esošo Latviešu valodas aģentūru, kurā speciāliste sadarbībai ar diasporu Aija Otomere ir veikusi lielu un nozīmīgu darbu, sagatavojot materiālus un informāciju latviešu skolu skolotājiem ārpus valsts, pastāvīgi apzinot skolu vajadzības un mēģinot ar visiem pieejamiem līdzekļiem veicināt sadarbību un apmierināt skolu prasības un vajadzības. Vairāki projekti īstenoti arī Kultūras ministrijas paspārnē un Ārlietu ministrija bieži palīdzējusi gan ar informāciju, gan ar materiālu nosūtīšanu uz ārzemēm. Dace Mažeika izteica visu skolotāju kopīgo cerību, ka šie labi sāktie sadarbības virzieni turpināsies un attīstīsies arī nākamajos gados un Latvijas valsts atradīs līdzekļus savu tautiešu izglītošanas atbalstam ārvalstīs

Matisonu ģimene, kas dzīvo netālu no Garezera, reizi gadā rīko vietējās apkārtnes latviešu dziedāšanas vakaru. Šogad tas iekrita tieši ALA skolotāju konferences nedēļas nogalē, un ģimene bija ar mieru laipni uzņemt lielo skolotāju skaitu savās mājās. Enerģiska un skaļa dziedāšana vairāku stundu garumā bija jauks noslēgums garajai un informācijas pārsātinātai dienai.

Nākamā rīta cēlienu ievadīja Andra ar īsu pateicības lūgšanu, kam sekoja LELBA Svētdienas skolas nozares vadītājas Rutas Bambānes uzruna, kurā skolotāji iepazinās ar LELBA ticības mācības materiāliem.

Tālāk PBLA pārstāve Dace Mažeika sīki iepazīstināja skolotājus ar internetā pieejamajiem resursiem gan Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, kurā, iespējams, nav ļoti vienkārši atrast nepieciešamos materiālus, tomēr, kad viela atrasta, tā izrādās ir ļoti bagāta gan programmu, gan mācību vielas, gan metodisko materiālu ziņā.  Jāatzīmē, ka Latviešu valodas aģentūras mājaslapa www.valoda.lv arvien vairāk kļūst par dārgumu lādi, kas ļoti noderīga arī ārpus Latvijas dzīvojošiem skolēniem un skolotājiem.

Nobeigumā PBLA IP priekšsēde Daina Grosa iepazīstināja skolotājus ar lietotnēm (apps), ko var izmantot, mācot latviešu valodu ar iPad, iPhone, kā arī Android planšetdatoriem un mobilajām ierīcēm. Dažas lietotnes var izmantot kā resursus gramatikas mācīšanai, citas – kā vārdu krājuma bagātinātājas. Lietotnes pašlaik var veikt arī ļoti svarīgu funkciju – parādīt bērniem un jauniešiem, ka latviešu valoda darbojas arī jaunajās tehnoloģijās, un šī sapratne arī daudz ko dod. Piemēram, lietotnē Bitsboard ne tikai skolotāji, bet arī paši bērni var veidot vārdu krājumu un pēc tam vingrināties, spēlējot dažādas spēles. Bērniem pašiem jautri un rotaļājoties viņi nemanot paplašina savu vārdu krājumu. Jo vairāk varam šodien atrast šāda veida nodarbības, jo vairāk varam piesaistīt bērnu uzmanību. Bez uzmanības piesaistīšanas šodienas jauniešiem ātri zūd interese un jēga mācīties.

Konferencē izskanēja arī ļoti apsveicama ideja no ALA Izglītības nozares puses – aicinājums skolotājiem lejuplādēt savu skolu radīto mācību vielu un labi izdevušās nodarbības vienā speciāli šim nolūkam paredzētā datorā. Pēc tam katrs ieinteresētais šos materiālus varēs lejuplādēt savā USB datu nesējā. Šis bija praktisks risinājums, lai uz vietas dalītos ar informāciju.

Tāpat skolotājiem bija arī iespēja vizuāli uzzīmēt ierosinājumus, kā pārveidot ALA Izglītības mājaslapu, lai tā vislabāk kalpotu Amerikas latviešu skolu vajadzībām. Jācer, ka šī iecere drīzumā vainagosies panākumiem.

Kopumā konferences tēma – “Atvērsim durvis uz nākotni!”  ar apakšsaukli “Jā, mēs varam!”-  tika labi un gudri apspēlēta no dažādiem viedokļiem. “Nākotne” – mēs visi apzināmies, ko nozīmē pārmaiņas un ka tās var īstenot, ja ir redzama cerība. Skolotāju konference šogad deva šo cerību – dodot skolotājiem gan jaunus rīkus, gan jaunu pieeju un jaunu skatu uz mūsu skolas dzīvi un uz to, ko mēs īsti vēlamies panākt. Tā turpinām! Paldies Andrai Zommerei un viņas izglītības triecienkomandai par vīziju un praktisko risinājumu! Lai nākamās konferences un kursi turpina atšķetināt atsevišķos pavedienus, kas atradīs un piedāvās risinājumus mūsu daudzveidīgai skolas sabiedrībai.

 

Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) ar Latviešu valodas aģentūras (LVA) finansiālo atbalstu no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde” rīkotais diasporas skolotāju seminārs Bredfordā 2013. gada 23. un 24. februārī pulcēja 40 nedēļas nogales skolu skolotājus no 19 skolām Lielbritānijā un Īrijā.

Semināru, kas tiek organizēts jau trešo reizi Lielbritānijā, atklāja Latvijas vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē pirmā sekretāre Ieva Jirgensone. Viņa Latvijas vēstnieka Eduarda Stiprā vārdā sveica latviešu diasporas skolotājus un nolasīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes priekšsēdētājas Dainas Grosas apsveikumu, ko viņa bija atsūtījusi līdz ar PBLA mācību līdzekļiem – tos katra skola saņēma dāvanā. Pēc tam semināra dalībniekus sveica LVA direktora vietniece un Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, kas savā runā uzsvēra savstarpējās sadarbības nozīmi, un LNPL Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis, kurš pauda pārliecību: „Jūs esat svarīgākie cilvēki, kas atrodas šeit, Lielbritānijā un Īrijā. Jūsu rokās ir nākotne – tieši jūs veidosiet latviešu diasporu.”

Pēc oficiālajām runām un Bredfordas latviešu nedēļas nogales skolas „Saulgriezīte” bērnu apsveikuma, sekoja iepazīšanās. Diasporas skolu pārstāvji vēstīja par savām skolām – kas jauns noticis viņu skolās kopš pēdējās tikšanās reizes, kādas problēmas ir radušās vai kādi vērtīgi jauninājumi ieviesti skolā, kas noderētu arī pārējiem skolotājiem.
Aktuāla ir vecāku iesaistīšana skolas dzīvē. Seminārā izskanēja daudz rosinošu ideju, kā to veiksmīgāk izdarīt. Piemēram, Londonas latviešu skolas direktore Avita O’Donella iesaka vecākus uzrunāt individuāli, jo personiskā pieeja labāk veicina vecāku iesaistīšanos. Savukārt Kentas grāfistes latviešu skola „Garā pupa” bērnu mācību laikā vecākiem piedāvā apmeklēt angļu valodas nodarbības.

Kentas skolotājs Romāns Kisļaks mudināja veidot latviešu filmu vakarus, izmantojot portālā www.filmas.lv pieejamos resursus. Lai saņemtu atļauju skatīties filmas, jāraksta Nacionālajam kino centram, kura darbinieki ir gatavi sadarboties un izsniegt paroles diasporas skolām (Latvijā paroles pieejamas tikai bibliotēkām).

Kopējā negatīvā tendence, uz ko norādīja lielākā daļa skolotāju, – svārstīgais skolēnu skaits un neregulārais apmeklējums. Bērnu skaits sarūk ne tikai vecāku aizņemtības dēļ: daļa ģimeņu pārceļas uz citu dzīvesvietu mītnes valstī vai atgriežas Latvijā. Citas skolu pārstāvju minētās problēmas – daudzi vecāki nevēlas, lai bērniem tiktu mācīta latviešu valodas gramatika (vēlme pēc latviešu skolas kā sociāla kluba, nevis latviešu valodas apguves vietas), kā arī ir grūti atrast skolotājus, kas būtu gatavi tikai brīvprātīgam darbam.

Lai atvieglotu skolu finansiālo nodrošinājumu, skolotāji ieteica vērsties vietējās pašvaldībās, jo daudzviet ir pieejami ikgadēji finansiāli pabalsti. Tāpat ir vērts painteresēties, vai nav iespējams iestāties skolu asociācijā, kas var sniegt atbalstu, piemēram, piedāvāt bezmaksas telpas. Viena no būtiskākajām atziņām, kas izskanēja, – ļoti nozīmīgs ir atbalsts, ko latviešu skolas var sniegt cita citai, tāpēc kopjama un veicināma ir savstarpējā sadarbība.

Par šajā gadā pieejamo Latvijas valsts atbalstu izglītībai diasporā semināra dalībniekus informēja LVA diasporas projektu koordinatore Aija Otomere. Latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 21 valstī gandrīz simts formālās un neformālās izglītības mācību iestādēs, kas tiek sauktas par nedēļas nogales skolām.

Atbalstu Austrumu latviešu diasporai Krievijas Federācijā LVA, turpinot PBLA darbu, sniedz kopš 2005. gada, nodrošinot vairāku skolotāju darbību. Šogad latviešu valodu, kultūru un tradīcijas Krievijas Federācijā ar LVA finansiālo atbalstu māca 6 skolotāji – lielākajos latviešu kopienu centros Maskavā, Omskas apgabalā (Augšbebru un Kurzemes Ozolaines ciemā), Krasnojarskā (ieskaitot Ačkinsas apgabalu) un Baškortostānā.

Lai Rietumu diasporas nedēļas nogales skolām sniegtu finansiālu atbalstu no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde” un sniegtu iespēju pašām diasporas latviešu organizācijām iesaistīties nedēļas nogales skolu atbalsta projektu īstenošanā, šī gada janvārī LVA izsludināja konkursu par līdzdarbības līguma slēgšanu.

Konkursā uzvarēja Eiropas Latviešu apvienība (ELA), kas ir ieguvusi tiesības administrēt LVL 67 396 lielāko latviešu diasporas centru nedēļas nogales skolu atbalstam (telpu īre, bērnu apdrošināšanas un transporta izmaksu segšana, skolotāju atalgojums), kam kā prioritāte ir noteiktas nedēļas nogales skolas Īrijā un Lielbritānijā, kā arī izglītojošu pasākumu atbalstam latviešu valodas apguves un lietojuma veicināšanai pasaulē.

Tas uzskatāms par pilotprojektu diasporas nedēļas nogales skolu atbalsta sistēmas izveidei, kura rezultātā 2013. gadā finansiāli tiks atbalstītas vismaz 20 latviešu diasporas nedēļas nogales skolas, kā arī tiks sniegts finansiāls atbalsts vismaz 6 izglītojošu pasākumu organizēšanai Īrijā, Lielbritānijā, kontinentālajā Eiropā, ASV, Austrālijā un Kanādā. Ar LVA un ELA noslēgto līdzdarbības līgumu un skolu atlases kārtību iespējams iepazīties LVA mājaslapā http://ejuz.lv/dokumentu.

Bez iepriekšminētā atbalsta LVA šogad vēl organizēs diasporas skolotāju semināru 9.–11. jūlijā, valodas apguves nometni diasporas bērniem 15.–20. jūlijā, kā arī profesionālās pilnveides kursus Latvijas skolotājiem, kas strādā ar reemigrējušajiem diasporas bērniem. Augustā visas diasporas skolas, kas būs pieteikušās, saņems mācību līdzekļus un materiālus pēc savas izvēles (par pieteikšanos un vēlamo mācību līdzekļu saraksta iesūtīšanu skolas tiks informētas). Drīzumā tiks sākts darbs pie diasporai paredzētu latviešu valodas mācību un metodisko līdzekļu izstrādes un diasporas latviešu valodas apguves programmu pilnveides.

Semināra turpinājumā LVA galvenā metodiķe Vineta Vaivade diasporas skolotājus iepazīstināja ar LVA mācību līdzekļiem pašiem mazākajiem latviešu valodas apguvējiem, kā arī, liekot skolotājiem darboties grupās, nodemonstrēja, kā šos materiālus izmantot mācību procesā. „Kabata”, kas paredzēta 4–7 gadus veciem bērniem, ir didaktisks izdales materiāls, ko veido daudzveidīgi mācību materiāli, kas sekmē klausīšanās un runāšanas prasmes, kā arī pilnveido visus runas darbības veidus. Savukārt „Karuselis” ir mācību līdzeklis 6–8 gadus veciem bērniem, kura mērķis ir attīstīt valodas prasmes un radīt pamatu valodas sistēmiskai apguvei. Mācību materiāla saturs aptver visus gadalaikus un to veido 12 temati. Katrā tematā ir 2 vai 3 spēles, ar kurām tiek nostiprināta latviešu valodas saziņas prasme un sekmēta pareizu gramatisko formu lietošana.

Londonas latviešu skolas direktore Avita O’Donella iepazīstināja klātesošos ar skolas mācību programmu un darbību. Londonas latviešu skolu, kura nesen ir nosvinējusi savu 64. jubileju, regulāri apmeklē aptuveni 50 bērnu, kaut reģistrēti ir 75 bērni. Skolas nodarbības notiek katru otro svētdienu no plkst. 9.45 līdz 14.10. Bērni tiek dalīti 11 vecuma grupās (bērnudārzs, sagatavošanas grupa, 1., 2., 3., 4. klase, divas 5. klases, 6. klase un divas apvienotās 7.–9. klases), viņi apgūst latviešu valodu un literatūru, ģeogrāfiju, vēsturi, folkloru, ticības mācību, rokdarbus, dziedāšanu un tautas dejas. Skolotāji izmanto arī Latvijā izdotas mācību grāmatas.

Avitas O’Donellas vadmotīvs: „Ja bērns nevar iemācīties tā, kā mēs mācām, tad mums ir jāmāca tā, lai viņš varētu iemācīties.” Skolotājam ir jāseko līdzi, vai viņa plānotās nodarbības ir piemērotas konkrētajiem bērniem, un, pamatojoties uz gūto pieredzi, ir jāveic uzlabojumi turpmākajam mācību darba plānojumam. Avita O’Donnell kā skolas direktore ir sākusi arhivēt skolotāju darba materiālus, nodarbību plānus u.c., kas var noderēt darbam nākotnē, un Londonas latviešu skola ir gatava dalīties ar šiem materiāliem.

Otrajā semināra dienā Kentas grāfistes latviešu skolas „Garā pupa” pārstāvis Romāns Kisļaks pastāstīja par Kentas skolas sadarbību ar Brocēnu vidusskolu tālmācības programmas īstenošanā. Kentas skola ir dibināta 2012. gada septembrī, tajā mācās 50 bērni vecumā līdz 14 gadiem un strādā 9 brīvprātīgie skolotāji. Nodarbības notiek katru otro svētdienu no plkst. 10.00 līdz 14.00, bērni ir sadalīti 4 grupās pēc vecumposmiem. Sadarbībā ar Brocēnu vidusskolu, Kentas skolā tiek īstenota pamatskolas tālmācības programma. Drīzumā būs pieejama arī vidusskolas tālmācības programma, kas jau ir licencēta un akreditēta.

2012./2013. mācību gadā tālmācības programmu Kentas skolā sāka 5 audzēkņi, otrajā semestrī tiem pievienojušies vēl 4 bērni. Lielākā daļa vecāku, kuru bērni vēl nav skolas vecumā, vēlas, lai viņu bērni paralēli pilna laika mācībām Lielbritānijas skolā izmantotu arī tālmācības iespējas Latvijas skolā.

Tālmācības programmas uzdevums ir sniegt iespēju iegūt pamatizglītību neklātienē tiem izglītojamiem, kuri nevar regulāri apmeklēt izglītības iestādi un ir gatavi patstāvīgi apgūt mācību vielu. Mācību programmas saturu nosaka Valsts pamatizglītības standarts. Kentas skolas skolotāji uzskata, ka tālmācības programma dzimtajā valodā nodrošina bērniem iespēju jebkurā laikā atgriezties Latvijā un veiksmīgi iekļauties mācību vidē. Daudzi vecāki ir pārliecināti, ka tālmācība ļauj iegūt Lielbritānijas privātskolu līmeņa izglītību bez papildu maksas.

Lai apgūtu šo programmu, ir jābūt vēlmei un iespējai mācīties patstāvīgi papildus pilna laika skolai, kā arī jābūt pieejai internetam, lai izmantotu e-pastu un Skype. Lai noskaidrotu bērna zināšanu atbilstību konkrētai klasei, pirms mācību uzsākšanas ir jāaizpilda Brocēnu vidusskolā izstrādāts zināšanu pārbaudes tests. Kentas latviešu skolā tikai vienam bērnam no desmit mācības nācās sākt zemākā klasē. Kā norādīja Kentas skolas vadītāja Baiba Freidenfelde sagatavotajā izdales materiālā, pieredze ir apliecinājusi, ka, ik dienas veltot laiku kaut vai tikai mājasdarbu izpildīšanai, bez īpašām grūtībām un piepūles ir iespējams apgūt abas izglītības programmas vienlaikus.

Bērni mācās mājās, nepieciešamības gadījumā sazinoties ar Brocēnu vidusskolas pedagogu noteiktos konsultāciju laikos ar Skype vai e-pasta palīdzību. Visi tālmācības skolēni ir reģistrēti elektroniskajā vidē http://www.e-klase.lv, kurā pedagogi Brocēnos ik dienu ieraksta, kas ir mācīts un uzdots, kāds vērtējums ir saņemts, kā arī veido sekmju izrakstus. Papildu konsultācijas pieejamas Kentas skolā, kur tiek kārtoti arī pārbaudes darbi. 

Par Latviešu valodas aģentūras elektroniskajiem resursiem, kas ikvienam pieejami bez maksas, informēja LVA pārstāve Aija Otomere. LVA mājaslapā http://www.valoda.lvpieejams latviešu valodas kurss sākumskolas vecuma bērniem, kas lieti var noderēt, vecākiem patstāvīgi darbojoties ar saviem bērniem, – http://ejuz.lv/sakumskolu. Šis elektroniskais mācību līdzeklis iepazīstina ar latviešu valodas burtiem, to skanējumu un teikumu uzbūvi, ar vizuālu tēlu palīdzību sniedz gramatikas pārskatu un piedāvā nostiprināt vai pārbaudīt zināšanas ar interaktīvu uzdevumu palīdzību.

Īpaši piemērots patstāvīgai latviešu valodas apguvei pusaudžiem un jauniešiem ir LVA veidotais portāls http://www.sazinastilts.lv, kas sniedz vispārīgu informāciju par Latviju, piedāvā 1000 vārdu leksikas minimumu latviešu, angļu, franču, vācu un krievu valodā, 24 audiomateriālus un 10 videoklipus ar interaktīviem pašpārbaudes uzdevumiem, kā arī 5 intervijas ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem – aktieri Artusu Kaimiņu, mūziķiem Māru Upmani-Holšteinu un Jāni Holšteinu-Upmani, pasaules un Eiropas čempionu skeletonā Martinu Dukuru, vēja tuneļa „Aerodium” instruktoru Ģirtu Ķīnastu un velosipēdu restauratoru, „Ērenpreiss Original” īpašnieku Tomu Ērenpreisu.

Informatīvi izglītojošs portāls piemērots latviešu valodas apguvējiem gan ar priekšzināšanām, gan bez tām. Starpniekvalodas – angļu un krievu valoda. Visus mācību materiālus papildina metodiskie pielikumi skolotājam. Līdz jūnijam portāls tiks papildināts ar jaunām intervijām un videoekskursijām.

Elektroniskā latviešu valodas vārdnīca „e-PUPA” (http://www.epupa.valoda.lv) ir daudzfunkcionāla lingvokulturoloģiska vārdnīca, kas šķirkļos apvieno vārdu fonētisko, morfēmisko un gramatisko raksturojumu, sniedz plašu ieskatu vārddarināšanā un citu vārdnīcu materiālā, kā arī piedāvā bagātīgu folkloras materiālu un vārda lietojuma konteksta fragmentus literatūrā. Vārdnīcas lingvistiskā informācija bagātīgi papildināta ar kulturoloģisko materiālu. Tā noderēs ikvienam interesentam patstāvīgajā darbā, mācoties latviešu valodu vai padziļinot savas zināšanas par to. Diasporas skolotājiem un vecākiem īpaši noderīgs ir bagātīgais folkloras materiāls. Vārdnīca pieejama par brīvu, lietotājam reģistrējoties. Šobrīd vārdnīcai ir izstrādāts 251 šķirklis, bet jau ir sākts darbs pie tās satura papildināšanas.

Ikvienu diasporas skolotāju LVA aicina sekot līdzi jaunumiem vietnē http://www.twitter.com, kur diasporas izglītības darbiniekiem regulāri tiek norādīta noderīga informācija. LVA šajā komunikācijas kanālā iespējams atrast pēc nosaukuma LVA_DIASPORA.

Dienas noslēgumā LNPL Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis informēja par 2013. gadā Lielbritānijā plānotajām Bērnu dienām un Jauniešu dienām, bet ĪLNP Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Inguna Grietiņa pastāstīja par 4. un 5. maijā plānotajām Latvijas kultūras dienām Īrijā, kas notiks Īrijas tradicionālo mākslu centrā Clasac, Dublinas vecpilsētā. Pasākumā, kura programmā bez dziesmām, dejām un amatnieku tirdziņa plānota arī Latvijas Dziesmu un deju svētku fotogrāfiju izstāde, kā arī Īrijas latviešu nedēļas nogales skolu izstāde „Latvju raksti”, aicināti piedalīties Īrijas latviešu pašdarbnieki un viesi no Lielbritānijas, Vācijas, Šveices un Latvijas.

Inguna Grietiņa iepazīstināja arī ar programmu „3×3” nometnei, kas notiks šī gada 11.–18. augustā Kastlbārā, Īrijā. Šī būs jau otrā „3×3” nometne Īrijā, to šoreiz vadīs Miežu ģimene. Nometnē plānotas ievirzes gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan arī dzīvesbiedriem, kas nav latvieši (ievirze par latviešu valodu, vēsturi, kultūru un tradīcijām notiks angļu valodā). Īpaši aicināti piedalīties diasporas skolotāji no Īrijas un Lielbritānijas, kam katru dienu būs profesionālās pilnveides nodarbības, ko vadīs arī speciālisti no Latvijas. Diasporas skolotājiem tiks kompensēti ceļa izdevumi līdz EUR 100 un dalības maksa (EUR 150). Detalizētāka informācija – info@3×3.ie

Portāla http://www.latviesiem.co.uk projekta vadītāja Līnīte Zobens-Īsta semināra dalībniekiem pastāstīja par Eiropas Vasaras skolu (EVS), kas šogad notiks no 28. jūlija līdz 11. augustam „Vecmuižā”, Salacgrīvas novadā. Piedalīties nometnē ir aicināti latviski runājošie bērni vecumā no 11 līdz 16 gadiem, lai attīstītu un saglabātu latvisko identitāti. Nometnē plānotas latviešu valodas nodarbības, sports, rotkalšana, ekskursija, muzicēšana un dejas. Vairāk informācijas – http://www.eiropasvasarasskola.net vai dacepavula@hotmail.com.

LVA pārstāve Aija Otomere atgādināja, ka, gluži kā katru gadu, arī šogad diasporas nedēļas nogales skolām būs iespējams izvirzīt apbalvošanai ar IZM pateicības rakstiem savus skolēnus, bet apbalvošanai ar IZM atzinības rakstiem – labākos skolotājus. Kā atzina daudzi no semināra dalībniekiem, pateicības raksti bērniem kalpo par labu motivēšanas līdzekli uzcītīgākām mācībām un skolas regulāram apmeklējumam. Par apbalvošanai izvirzāmo kandidātu datu iesūtīšanas termiņiem skolas tiks informētas.

Pēc kopīgām pusdienām un sarunām neformālā gaisotnē strauji bija pietuvojies prombraukšanas laiks. Par vērtīgi pavadīto laiku liecināja skolotāju grupas, kas nebūt vēl nevēlējās šķirties, bet turpināja pārrunāt sev tik aktuālās tēmas lielākos un mazākos pulciņos. Visu semināra dalībnieku un LVA vārdā – sirsnīga pateicība LNPL Izglītības nodaļas vadītājam Mārim Pūlim par rūpīgo darbu, kas tika ieguldīts semināra organizēšanā, lai ikvienam būtu iespējams savā mītnes vietā Lielbritānijā un Īrijā atgriezties ar jaunām idejām, pieredzi un jauniegūtu domubiedru kontaktiem. Nobeigumā spēka vārdi diasporas skolām no semināra viesu un dalībnieku runām: „Strādājam – turpinām – sadarbojamies!”

Piezīme: Bez Brocēnu vidusskolas tālmācību piedāvā arī citas izglītības iestādes Latvijā. Pamatizglītības 2. posma tālmācības programmu (7.–9. klase) bez maksas piedāvā Rāmuļu pamatskola (www.ramuluskola.lv). Savukārt vidējās izglītības tālmācības programmu (10.–12. klase) bez maksas piedāvā Rīgas 84. vidusskola (www.r84vs.lv).
Par maksu – LVL 250 gadā – pamatizglītības 2. posma (7.–9. klase) un vidējās izglītības programmu (10.–12. klase) tālmācībā piedāvā apgūt Rīgas Tālmācības vidusskola (www.talmacibasvdsk.lv). Šādu izglītības programmu iespējams apgūt arī Rīgas komercskolā, tiesa gan, šajā izglītības iestādē mācības gadā izmaksās jau LVL 495.
Tālmācību pamatizglītības 2. posma (7.–9. klase) un vidējās izglītības programmas (10.–12. klase) apgūšanai piedāvā arī Rīgas 1. vidusskola (www.vidusskola.lv). Mācības ir bez maksas, ja pēc atestāta iegūšanas absolvents stājas Latvijas Biznesa koledžā vai EIHSEBA augstskolā. Ja šajās izglītības iestādēs nav plānots studēt, tālmācība Rīgas 1. vidusskolā gadā izmaksās LVL 198.

Gan Rīgas Tālmācības vidusskola, gan Rīgas 1. vidusskola piedāvā vidējās izglītības mācību programmas garumu saīsināt līdz diviem vai pat vienam gadam, mācoties eksternātā. Mācības eksternātā ir pilnībā patstāvīga mācīšanās forma. Mācības eksternātā ļauj neapmeklēt skolu un divu vai viena gada laikā apgūt vidusskolas programmu, nokārtojot starpposma atestāciju un gala atestāciju.

Semināra norisi atspoguļoja Aija Otomere, LVA diasporas projektu koordinatore.
E-pasts: aija.otomere@valoda.lvt
Twitter: LVA_DIASPORA
http://www.valoda.lv