Izsludināta pieteikšanās PBLA Kultūras fonda piešķīrumiem

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds (PBLA KF) izsludinājis pieteikšanos līdzekļu piešķīrumiem 2016. gadā, kuru primārais mērķis ir atbalstīt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu projektus kultūras, izglītības un jaunatnes darbības laukā. Līdzekļu pieprasījumu iesūtīšanas termiņš ir šī gada 1. marts.

“Kultūras fonda uzdevums kopš tā dibināšanas 1972. gadā ir bijis atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī latvisko izglītību. Es apbrīnoju radošos projektus, kuri tiek iesniegti katru gadu, un tos apdāvinātos, spējīgos un čaklos māksliniekus, kuri tos iesniedz,” skaidro Juris Ķeniņš, kurš pagājušā gada rudenī tika apstiprināts PBLA Kultūras fonda priekšsēža amatā, pārņemot šī amata pienākumus no ilggadējās priekšsēdes Vijas Zuntakas-Bērziņas.

Visi projektu pieteikumi iesūtāmi elektroniski līdz šī gada 1. martam un tiks izskatīti konkursa kārtībā. Plašāka informācija par līdz šim atbalstītajiem projektiem un līdzekļu pieprasījumu veidlapas atrodamas PBLA mājas lapā Kultūras fonda sadaļā.

Jāatgādina, ka PBLA Kultūras fonda piešķīrumi ir iespējami pateicoties PBLA dalīborganizāciju iemaksām un PBLA ikgadējai dotācijai Kultūras fonda atbalstam. „Priecājos, ka PBLA valde ir nolēmusi turpināt atbalstīt Kultūras fondu. Paralēli citiem svarīgiem darbiem atbalstot Latviju un latviešu tautu, PBLA turpina lielo un neatlaidīgo darbu latviskā izglītībā un latviešu kultūras saglabāšanā un veicināšanā,” norāda PBLA Kultūras fonda priekšsēdis, aicinot latviešu kultūras, izglītības un jaunatnes darbiniekus iesniegt savus pieteikumus izsludinātajā konkursā.

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis tiekas ar Izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili

Šodien, 10. decembrī, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, PBLA izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde un Eiropas diasporas izglītības koordinators Māris Pūlis tikās ar Izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai darba sēdē pārrunātu diasporas izglītības aktuālākos jautājumus. Kā prioritātes no PBLA puses tika minētas diasporas bērniem piemērotas elektroniskas mācību programmas izstrāde, uzlabojumi diasporas skolotāju un skolēnu apbalvojumu izsniegšanas kārtībā un nepieciešamība 2017. gada budžetā iekļaut līdzekļus diasporas skolu un izglītojošo pasākumu atbalstam.

Turpmākajā sarunā tika apspriesta vajadzība definēt valsts nostāju saistībā ar diasporas izglītības turpmākās attīstības jautājumiem, iespēja diasporas pārstāvjiem iesaistīties  pēcdoktorantūras pētniecības studiju programmās Latvijas augstskolās un diasporas studentu iesaiste starptautiskos sadarbības projektos, kas saistīti ar  pētniecību un inovācijām.

Sarunas noslēgumā abas puses vienojās par turpmāku regulāru sadarbību diasporas izglītības jautājumu risināšanā un nolēma dibināt darba grupu, kas strādātu ar diasporas bērniem piemērotas elektroniskas mācību programmas izstrādes tehniskajiem un saturiskajiem jautājumiem, sasaucot pirmo sēdi nākamā gada janvārī.

 

Valsts prezidenta kundze kļūst par latviešu diasporas skolu patronesi

Atsaucoties Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes aicinājumam, Valsts prezidenta dzīvesbiedre ir piekritusi kļūt par latviešu diasporas skolu patronesi, uzņemoties rūpes par latviešu bērniem, jauniešiem un skolotājiem visā plašajā pasaulē. Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir uzsvēris, ka sadarbība ar diasporu ir viena no viņa darbības prioritātēm, Valsts prezidenta kundzes apņēmība uzņemties šo atbildību būs nenovērtējams atbalsts latviskās izglītības veicināšanā ārpus Latvijas.

Plānots, ka Valsts prezidenta dzīvesbiedre Iveta Vējones kundze, piedaloties ārvalstu vizītēs, apmeklēs attiecīgo valstu diasporas nedēļas nogales skolas, tiksies ar to pārstāvjiem un piedalīsies diasporas nedēļas skolu aktuālo jautājumu apspriešanā.

Latviešu nedēļas nogales skolas ārvalstīs pastāv jau vairāk nekā 60 gadus. Tās daudzu gadu desmitu garumā ir bijuši latviešu sabiedrības izglītības un kultūras centri, kuros jaunajai paaudzei sniegta iespēja apgūt latviešu valodu, literatūru, vēsturi un daudzus citus priekšmetus, lai uzturētu dzīvu latviskumu laikā, kad Latvija bija naidīgas varas pakļautībā, un veicinātu un saglabātu saikni ar Latviju pašlaik, kad mūsdienu globālajā kontekstā var runāt par Latvijas tautu visā plašajā pasaulē.

Pašlaik pasaulē ir ap 100 latviešu diasporas skolu, kurās kopējais skolēnu skaits ir gandrīz 2000 bērnu un jauniešu. Skolu un skolēnu skaits pastāvīgi turpina palielināties.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomei ir svarīga loma ārvalstu un Latvijas izglītības institūciju sadarbības veicināšanā. PBLA Izglītības padome izveidota 1976. gadā, lai veicinātu un koordinētu latvisko izglītības darbu ārpus Latvijas. Padome sadarbojas ar latviešu mītņu zemju centrālo organizāciju Izglītības nozarēm, apkopojot un izplatot informāciju, rīkojot globālas izglītības darbinieku konferences un koordinējot izglītības darbu ārpus Latvijas. Kopš 1990. gada Izglītības padome aktīvi sadarbojas ar Latvijas atbildīgajām institūcijām un īsteno dažādus izglītības projektus Latvijā un ārpus tās. Padomes locekļi ir dažādo mītņu zemju centrālo organizāciju Izglītības nozaru vadītāji.