Pirms pāris dienām starptautiskā modernās arhitektūras interneta vietnē www.docomomo.com ir ievietots raksts, kurā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas paplašināšanas projekts t.i. muzeja attīstība, ir nosaukta par “īslaicīgu politisko ambīciju”. Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (OMB) paziņo, ka Latvijas Okupācijas muzeja ēkas Latviešu strēlnieku laukumā paplašinājums ir vitāli nepieciešams muzeja eksistencei.

Šā gada maijā Rīgas pilsētas būvvaldē tika iesniegts muzeja ēkas Latviešu strēlnieku laukumā rekonstrukcijas tehniskais projekts būvatļaujas saņemšanai. Tas veidots uz arhitekta Gunāra Birkerta ēkas rekonstrukcijas 2008. gadā apstiprinātā skiču projekta. Pašlaik saņemta atbilde, ka projekta izskatīšana atlikta līdz septembrim un pieprasīti vēl papildus dokumenti, atzinumi un saskaņojumi.

OMB uzskata, ka būvprojekta vērtēšanu ir ietekmējusi Latvijas mērogā pazīstamu arhitektu personiskie uzskati un centieni projektu apturēt. Tie pausti ne vien Latvijas sabiedrībā, bet arī izplatīti ārzemēs. Piemēram, modernisma arhitektūras organizācijas vietnē www.docomomo.com ir ievietots vienpusējs Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijas apraksts un aicinājums parakstīt petīciju pret muzeja piebūvi.

Dažu, lai gan Latvijas mērogā atzītu, arhitektu viedoklis, ka ēkas piebūve nav pieļaujama galu galā nonāk pretrunās. Vieni, kā Jānis Krastiņš, uzstāj, ka esošajai ēkai jāpiebūvē cita veida ēka, un ka vispārīgi Latviešu strēlnieku laukums jāapbūvē tā, lai atgādinātu pirms kara un kara laikā nopostīto apbūvi. Savukārt citi, kā Andis Sīlis, pauž, ka ēkai nedrīkst piebūvēt neko. Viedokļu atšķirība vedina domāt, ka galvenais protestētāju nolūks ir tikai izjaukt Okupācijas muzeja projektu.

Vēstuli par Okupācijas muzeja rekonstrukcijas apturēšanu parakstījuši Zaiga Gaile, Ausma Skujiņa, Jānis Krastiņš, Pēteris Blūms, Andis Sīlis, Ieva Zībārte, Uldis Lukaševics, Reinis Liepiņš, Mārtiņš Pīlēns, Mārtiņš Jaunromāns, Sintija Vaivade, Brigita Bula, Vents Vīnbergs, Māra Ābele, Andra Šmite, Miķelis Putrāms, Arnita Melzoba, Kārlis Melzobs, Pēteris Bajārs, Rihards Funts. Muzejam atliek vienīgi cerēt, ka valsts un Rīgas pilsētas ievēros tiesiskās paļāvības principu un ļaus projektu īstenot pēc iespējas drīz.

OMB ir neliela nevalstiska organizācija ar sabiedriskā labuma statusu. Tā pārvalda un nodrošina Latvijas Okupācijas muzeja darbību. Latvijas Okupācijas muzejs ir viens no populārākajiem muzejiem Rīgā. Lielāko daļu apmeklētāju veido ārvalstu viesi, bet otrā lielākā apmeklētāju grupa ir Latvijas skolēni un skolotāji. Muzejs ir iekļauts arī valsts augsto viesu vizīšu protokolā.

Latvijas Okupācijas muzejs

Latvijas Kultūras ministrija aicina reģistrēties dalībai konferencē „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai un savam novadam”, kas 2015.gada 23.–24.jūlijā notiks Cēsīs un kuras laikā tiks izskatīti gan ar dzīves materiālajām un praktiskajām vajadzībām, gan identitātes apzināšanos un stiprināšanu saistīti jautājumi. Konferenci organizē Kultūras ministrija un Cēsu novada dome, sadarbības partneri – Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Pasaules brīvo latviešu apvienība un Īrijas-Latvijas Tirdzniecības kamera.

Konferences mērķis ir turpināt dialogu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību latviskās identitātes saglabāšanai un saišu stiprināšanai ar Latviju.

Šī būs jau piektā gadskārtējā konference, taču pirmā, kura tiek organizēta ārpus Rīgas. Tā nav nejauša izvēle – nereti tieši pašvaldība vai novads asociējas ar mājām, dzimtu saknēm, tas ir pamats piederības sajūtai, vieta, kur vēlamies izjust komfortu un drošību, saprast notiekošo lietu kārtību, gūt iespēju izteikt savas vajadzības.

Konferences pamattēmas nosacīti sadalītas divās lielākās grupās: dzīves materiālās jeb praktiskās vajadzības un identitātes apzināšanās un stiprināšana, sīkāk iedaloties tādās tēmās kā Pašvaldību saites ar novadniekiem, Uzņēmējdarbības attīstība, Mobilitāte un piederība – XXI gs. realitāte, Aktualitātes izglītības jomā, Kultūras dzīves vajadzības, Latvijas simtgade – kopības apzināšanās un iespēja sadarbībai. Konferences pirmajā dienā, 23.jūlijā, notiks darbs paralēlajās grupās, savukārt konferences otrā diena, 24.jūlijs, pilnībā tiks veltīta diskusijām, darba grupu secinājumiem un neatliekamajiem jautājumiem. Viena no diskusijām būs veltīta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta īstenotajam pētījumam „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika”. Plānots pārrunāt arī jautājumu par kopējas komunikācijas telpas ar tautiešiem attīstību.

Līdzdalību konferencē lūdzam pieteikt līdz š.g. 3.jūlijam, elektroniski aizpildot pieteikuma anketu un norādot veikto izvēli attiecībā uz darba grupu. Vietu skaits konferencē ir ierobežots!

Lūdzam ņemt vērā, ka organizatori ceļa un uzturēšanās izdevumus nesegs. Organizatori plāno nodrošināt autobusu, kas vienreiz dienā dalībniekus no Rīgas nogādās Cēsīs, un pēc tam – arī atpakaļ. Tāpat konferences dalībniekiem paredzētas atlaides viesnīcu rezervēšanai nakšņošanai Cēsīs vai to tuvumā, Priekuļos.

Neskaidrību gadījumā, jautājumus lūdzam sūtīt uz adresi diasporaskonference@km.gov.lv.

Praktiska informācija un konferences darba kārtība reģistrētajiem dalībniekiem tiks nosūtīta pirms konferences.