Štrombergs wins BMX cup in France, sets sights on quadruple crown

After his Oct. 9 victory in the UCI BMX Supercross World Cup, the next big challenge for Latvian cyclist Māris Štrombergs is to secure his sport’s “quadruple crown” with victories in all four top races.

Štrombergs, who won the gold medal in BMX during the 2008 Beijing Olympics, took first in the Union Cycliste Internationale-sponsored event in southern France, according to UCI’s website, www.uci.ch.

He finished the course in a time of 31.805 seconds, beating out New Zealand’s Marc Willers, who earned silver in a time of 31.960.

“This is amazing. I felt so tired today. I was not expecting this,” Štrombergs said after the race, according to UCI’s website. “I was running a temperature and I could not have done one more race! But I kept focussed on this last one and gave it all. This is great. But I am not done yet. I want to win it all.”

Štrombergs reclaimed his title as world champion in August by winning the BMX competition of the UCI BMX World Championships in South Africa. He also was victorious in the 2010 NBL Grand Nationals, held in September in Kentucky.

His next big challenge is the American Bicycle Association’s Grand Nationals, scheduled in November in Tulsa, Okla. If he wins there, Štrombergs will have captured the “quadruple crown” of BMX racing.

Vienotība takes most votes in election, while Saskaņas Centrs fares well

The centrist Vienotība (Unity) coalition of Prime Minister Valdis Dombrovskis has defied the polls and secured the most votes in Latvia’s parliamentary election, provisional results show.

Vienotība’s main challenger, the pro-Russian and center-left Saskaņas Centrs (Harmony Centre) came in second, the Central Election Commission in Rīga reported. Several polls leading up to the Oct. 2 election showed Saskaņas Centrs in the lead.

With about 96 percent of votes tallied, Vienotība took 30.43 percent of the more than 934,000 ballots cast in Latvia. Saskaņas Centrs won 25.87 percent.

Zaļo un Zemnieku savienība (Union of Greens and Farmers) won a surprising 19.52 percent, while Par labu Latviju! (For a Good Latvia!)—a coalition of parties led by oligarchs Ainārs Šlesers and Andris Šķēle—was dealt a blow and received just 7.58 percent of ballots.

The nationalist and conservative coalition of Visu Latvijai! (All for Latvia!) and Tēvzemei un brīvībai / LNNK (For Fatherland and Freedom / LNNK) got 7.49 percent of the vote.

The ruling government coalition led by Dombrovskis consists of Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība and Tēvzemei un brīvībai.

In order to secure seats in the Saeima, a political party needed to get at least 5 percent of the vote.

Falling below the barrier were the remaining eight parties vying in the election: the pro-Moscow Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā (For Human Rights in a United Latvia), which earned 1.42 percent; Ražots Latvijā, 0.96 percent; the iconoclastic Pēdējā partija, 0.86 percent; Par prezidentālu republiku, 0.73 percent; the socialdemocratic Atbildība coalition, 0.63 percent; Tautas kontrole, 0.41 percent; Kristīgi demokrātiskā savienība, 0.36 percent, and Daugava – Latvijai, 0.17 percent.

Voter turnout in Latvia and abroad was greater than in last Saeima election in 2006.

PBLA rezolūcijas mudina uzmanību vēsturei, valodai, diplomātijai

PBLA valde

Pasaules brīvo latviešu apvienības valde gadskārtējās sēdes atklāšanā 22. septembrī Rīgā, viesnīcā Konventa Sēta. No kreisās: PBLA pārstāvniecības vadītāja vietniece Lelde Liepa-Liepiņa, PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā (LNAK) priekšsēdis Andris Ķesteris, PBLA Kultūras Fonda priekšsēde Vija Zuntaka-Bērziņa, Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Informācijas nozares vadītājs Jānis Kukainis (aizmugurē), Dienvidamerikas un Karību Latviešu Apvienības priekšsēde Daina Gūtmane, ALA priekšsēdis Juris Mežinskis, PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa, Krievijas Latviešu Kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, Zviedrijas Latviešu Centrālās padomes vicepriekšsēdis Andrejs Ritums, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Kultūras Fonda priekšsēdis Andris Kariks, PBLA valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš, PBLA valdes priekšsēža vietnieks Ints Rupners, LAAJ priekšsēdis Juris Ruņģis, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ALA Sadarbībai ar Latviju nozares vadītājs Ēriks Krūmiņš, Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēde Dace Lutere-Timmele, Latvijas Brīvības Fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs, LAAJ pārstāvis Dāvids Dārziņš, LNAK padomes priekšsēdis Alberts Upeslācis, PBLA kasieris Valdis Kārklis, PBLA Izglītības padomes priekšsēde Dace Copeland un Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens. (Edmunda Mickus foto)

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēdē Rīgā pieņemtās sešas rezolūcijas, ziņo PBLA pārstāvniecība. No tām, trīs rezolūcijas attiecas uz Latvijas vēsturi, tās macīšanu un atzīmēšanu.

PBLA jau kopš 1991. gada savu gadskārtējo valdes sēdi notur Rīgā. Šogad tā ilga no 22. līdz 24. septembrim, tajā piedalījās arī Latvijas Republikas valdības pārstāvji, to skaitā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Sēdes pēdējā dienā valde pieņēma sekojošās rezolūcijas:

  1. PBLA aicina Latvijas valdību saglabāt un attīstīt Latvijas Republikas pārstāvniecību tīklu ārzemēs, lai veicinātu starpvalstu attiecības un Latvijas ekonomisko izaugsmi.
  2. PBLA izsaka gandarījumu, ka Latvijas vēsture no 2011. gada 1. septembŗa Latvijas vispārizglītojošās skolās tiks mācīta kā atsevišķs mācību priekšmets. PBLA arī turpmāk centīsies atbalstīt Latvijas vēstures mācīšanu Latvijas skolās un Latvijas vēstures mācīšanas metodoloģijas attīstību. PBLA pateicas prof. Dr. Valteram Nollendorfam par ieguldīto darbu un lūdz arī turpmāk viņu pārstāvēt PBLA viedokli un intereses šajā jautājumā.
  3. PBLA uzsveŗ, ka Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda un atkārtoti aicina Latvijas valdību nostiprināt latviešu valodas statusu. PBLA aicina Latvijas valsts amatpersonas intervijās Latvijā lietot tikai latviešu valodu. 
  4. PBLA aicina Izglītības un zinātnes ministriju nodrošināt latviešu valodas skolotājus visās Eiropas latviešu skolās, kur tas nepieciešams.
  5. PBLA uzskata, ka “Likteņdārza” ideja ir patriotiska un visaptveŗoša, un apliecina savu atbalstu esošajam projektam – radīt piemiņas vietu visiem cilvēkiem, ko Latvija zaudēja pagājušajā gadsimtā, kas krita kaŗos, pazuda bez vēsts, tika izsūtīti, bija spiesti pamest Latviju vai arī citādi cieta ticības, izcelsmes vai arī savu politisko uzskatu dēļ.
  6. PBLA turpina atbalstīt Okupācijas muzeju un aicina citas organizācijas, biedrības un indivīdus financiāli atbalstīt Okupācijas muzeja pastāvēšanu un šī muzeja Nākotnes nama veidošanu. PBLA aicina Latvijas valdību nodrošināt apsolīto financējumu Okupācijas muzeja uzturēšanai un Nākotnes nama izveidošanai.