Pasaules brīvo latviešu apvienības valde gadskārtējās sēdes atklāšanā 22. septembrī Rīgā, viesnīcā Konventa Sēta. No kreisās: PBLA pārstāvniecības vadītāja vietniece Lelde Liepa-Liepiņa, PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā (LNAK) priekšsēdis Andris Ķesteris, PBLA Kultūras Fonda priekšsēde Vija Zuntaka-Bērziņa, Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Informācijas nozares vadītājs Jānis Kukainis (aizmugurē), Dienvidamerikas un Karību Latviešu Apvienības priekšsēde Daina Gūtmane, ALA priekšsēdis Juris Mežinskis, PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa, Krievijas Latviešu Kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, Zviedrijas Latviešu Centrālās padomes vicepriekšsēdis Andrejs Ritums, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Kultūras Fonda priekšsēdis Andris Kariks, PBLA valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš, PBLA valdes priekšsēža vietnieks Ints Rupners, LAAJ priekšsēdis Juris Ruņģis, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ALA Sadarbībai ar Latviju nozares vadītājs Ēriks Krūmiņš, Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēde Dace Lutere-Timmele, Latvijas Brīvības Fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs, LAAJ pārstāvis Dāvids Dārziņš, LNAK padomes priekšsēdis Alberts Upeslācis, PBLA kasieris Valdis Kārklis, PBLA Izglītības padomes priekšsēde Dace Copeland un Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens. (Edmunda Mickus foto)

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēdē Rīgā pieņemtās sešas rezolūcijas, ziņo PBLA pārstāvniecība. No tām, trīs rezolūcijas attiecas uz Latvijas vēsturi, tās macīšanu un atzīmēšanu.

PBLA jau kopš 1991. gada savu gadskārtējo valdes sēdi notur Rīgā. Šogad tā ilga no 22. līdz 24. septembrim, tajā piedalījās arī Latvijas Republikas valdības pārstāvji, to skaitā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Sēdes pēdējā dienā valde pieņēma sekojošās rezolūcijas:

1. PBLA aicina Latvijas valdību saglabāt un attīstīt Latvijas Republikas pārstāvniecību tīklu ārzemēs, lai veicinātu starpvalstu attiecības un Latvijas ekonomisko izaugsmi.
2. PBLA izsaka gandarījumu, ka Latvijas vēsture no 2011. gada 1. septembŗa Latvijas vispārizglītojošās skolās tiks mācīta kā atsevišķs mācību priekšmets. PBLA arī turpmāk centīsies atbalstīt Latvijas vēstures mācīšanu Latvijas skolās un Latvijas vēstures mācīšanas metodoloģijas attīstību. PBLA pateicas prof. Dr. Valteram Nollendorfam par ieguldīto darbu un lūdz arī turpmāk viņu pārstāvēt PBLA viedokli un intereses šajā jautājumā.
3. PBLA uzsveŗ, ka Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda un atkārtoti aicina Latvijas valdību nostiprināt latviešu valodas statusu. PBLA aicina Latvijas valsts amatpersonas intervijās Latvijā lietot tikai latviešu valodu. 
4. PBLA aicina Izglītības un zinātnes ministriju nodrošināt latviešu valodas skolotājus visās Eiropas latviešu skolās, kur tas nepieciešams.
5. PBLA uzskata, ka “Likteņdārza” ideja ir patriotiska un visaptveŗoša, un apliecina savu atbalstu esošajam projektam – radīt piemiņas vietu visiem cilvēkiem, ko Latvija zaudēja pagājušajā gadsimtā, kas krita kaŗos, pazuda bez vēsts, tika izsūtīti, bija spiesti pamest Latviju vai arī citādi cieta ticības, izcelsmes vai arī savu politisko uzskatu dēļ.
6. PBLA turpina atbalstīt Okupācijas muzeju un aicina citas organizācijas, biedrības un indivīdus financiāli atbalstīt Okupācijas muzeja pastāvēšanu un šī muzeja Nākotnes nama veidošanu. PBLA aicina Latvijas valdību nodrošināt apsolīto financējumu Okupācijas muzeja uzturēšanai un Nākotnes nama izveidošanai.