The American Latvian Association (ALA) is once again offering its yearly bilingual tour (“Hello, Latvia/Sveika, Dzimtene”) to Latvia for adults and families. The dates are from July 24 through Aug. 7.

The “Hello, Latvia/Sveika, Dzimtene!” trips are particularly well-suited to adults of Latvian background who want to introduce their English-speaking spouses or children to Latvia, as well as for those whose Latvian may be a bit rusty and who appreciate the full-time bilingual guide and trip information.

The trip provides a comprehensive overview of Latvia, both geographically and culturally. The itinerary includes in-depth time in Rīga as well as a tour of Latvia’s historical four provinces. This year’s itinerary places special emphasis on Vidzeme, with a possible side trip to Estonia and the city of Tartu—important in the Latvian Awakening in the 19th century.

The cost of the trip is USD 3,300, and includes round-trip air transportation from Newark, N.J., to Latvia. (Flying on one’s own and meeting the group in Rīga will reduce the trip fees by USD 1,200.) The fee also includes double occupancy accommodations (single rooms can be reserved for a USD 500 supplement), meals, admission to museums and events included in the program.

This year’s tentative itinerary also includes a visit to the Art Nouveau Museum in Rīga, the Latvian National Archives, the Sigulda Opera Festival, the Bauska Castle ruins, the restored Rundāle Castle, a tour of Cēsis, the writer Kārlis Skalbe’s memorial home and museum, the Aglona Basilica and a visit to a Latgallian potter’s studio and an ethnographic homestead where participants can sample country home cooking. Visits to the ports of Liepāja and Ventspils and beach time on the Baltic Sea, as well as a visit to the legendary resort town of Jūrmala, are just a sampling of the places and experiences participants can anticipate.

The maximum number of participants is 20 (minimum 10). To participate, sign up by Feb. 29. Trip participants will be signed up in the order their applications are received. Trip applications can be downloaded from the ALA website, www.alausa.org (click on “Visit Latvia”). For further information, call Anita Juberts at +1 (301) 340-8719 or email projekti@alausa.org.

Latvijai aktīvāk jāveido saikne ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem un ar elastīgām izglītības metodēm jādod iespēja apgūt latviešu valodu, kultūru un vēsturi.

To Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti uzsvēra 31. janvārī, ar Eiropas Latviešu apvienības un valsts iestāžu pārstāvjiem spriežot par latviskas izglītības pieejamību ārvalstīs, ziņo Saeimas preses dienests.

“Ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem jābūt iespējām mācīties latviešu valodu,” norāda komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. “Tas ir ne tikai veids kā saglabāt saikni ar Latviju, bet dod iespēju atgriezties Latvijā, lai te pilnvērtīgi strādātu un bērni iekļautos mūsu skolās.”

Patlaban visā pasaulē darbojas apmēram 60 latviešu skolas, no tām puse Eiropas valstīs, skaidroja Eiropas Latviešu apvienības pārstāvis Aldis Austers. Klātesoši atzina, ka skolu tīkls aptver ārkārtīgi mazu daļu ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu.

Lai to mainītu, jāpiedāvā elastīgas apmācības formas – vasaras nometnes Latvijā, ērtas tālākapmācības programmas. Savukārt pedagogiem jādod iespējas celt kvalifikāciju un jāizstrādā mūsdienīgs mācību saturs.

Pieticīga finansējuma apstākļos Latviešu valodas aģentūra ir spējusi strādāt visos šajos virzienos, atzina Druviete. Latviešu valodas aģentūra no 2005. līdz 2011. gadam latviešu valodas un kultūras apguvē atbalstījusi skolotājus Krievijā, Baltkrievijā un Īrijā. Pagājušogad iespēju pilnveidot latviešu valodu izmantojuši 274 dalībnieki. Tāpat aģentūra īpaši diasporai izstrādājusi programmas latviešu valodas apguvei un skolotāju tālākizglītībai, kā arī sagatavojusi vairākus mācību līdzekļus.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) teica, ka viņai zināmi vairāki pozitīvi piemēri, kā no valsts izbraukušie latvieši pašorganizējoties kopj valodu un kultūru. Lai rastu iespējas palielināt finansējumu latviskas izglītības pieejamībai, viņa rosināja ministrijas pārskatīt programmas, kurās naudas līdzekļi tiek apgūti formāli.

Saiknes uzturēšana ar diasporu ir pārresorisks jautājums, pauda kultūras ministres ārštata padomniece integrācijas un elektronisko mediju attīstības jautājumos Sarmīte Ēlerte. Kā ziņo Saeimas preses dienests, Ēlerte atzina, ka ekonomiskās situācijas uzlabošanās atrisinās daudz ko, bet ne visu, un ir jādomā par mūsu cilvēku latviskās identitātes stiprināšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve skaidroja, ka ministram Robertam Ķīlim kā sociālantropologam ir dziļa izpratne par šīs jomas nozīmību un ir sagatavotas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, paredzot profesionālu pedagogu palīdzību bērniem, kas atgriezušies uz dzīvi Latvijā.

Savukārt Ārlietu ministrijā speciālo uzdevumu vēstnieka sadarbībai ar diasporu Rolanda Lappuķes vadībā strādā darba grupa, meklējot iespējas stiprināt saikni ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.

Esošajā demogrāfiskajā situācijā svarīgs ir katrs cilvēks, tāpēc jāveicina gan viņa kontakts ar Latviju, gan atgriešanās šeit, teica deputāts Vladimirs Reskājs (Saskaņas centrs). Savukārt Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) akcentēja, ka informatīvajiem un mācību materiāliem jābūt vērstiem uz apziņu, ka izbraukšana ir uz laiku un, kad parādīsies iespēja, jābrauc mājās.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 31. janvārī diskutēs par latvisko izglītību ārpus Latvijas, ziņo Saeimas preses dienests.

Saeimas deputāti kopā ar Eiropas Latviešu apvienības un Latviešu valodas aģentūras pārstāvjiem meklēs risinājumus, lai latviska izglītība ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem kļūtu pieejamāka.

“Latviskuma stiprināšana ir pašu latviešu rokās, un mūsu valstij jārūpējas par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu iespējām iegūt izglītību dzimtajā valodā,” norāda komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. “Latviešu valodas aģentūra ir daudz darījusi, dažādos veidos atbalstot pedagogus, kas strādā ārvalstu skolās un svētdienas skolās – tiek piedāvātas iespējas celt kvalifikāciju, izstrādātas apmācību programmas un organizēti pilnveides semināri. Taču latviskai izglītībai ārvalstīs jākļūst pieejamākai.”

Sīkāka informācija par valodas aģentūra atrodama mājas lapā www.valoda.lv.