Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) biedru organizācijas piešķīrušas 2012. gada PBLA balvu Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdim un šī muzeja ārlietu direktoram, emeritētam profesoram Valteram Nollendorfam (Ph. D.) par izcilo, pašaizliedzīgo darbu Latvijas Okupācijas muzejā, tā Nākotnes nama projekta vadīšanā, Latvijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanā un skaidrošanā Latvijā un ārzemēs.

Valters Nollendorfs nozīmīgos amatus muzejā ieņem sabiedriskā kārtā kopš 1998. gada, bet muzeja darbību sekmējis jau kopš tā dibināšanas 1993. gadā.

Ar šo balvu PBLA vēlas pateikties pazīstamajam literatūras zinātniekam, publiskam vēsturniekam un sabiedriski nenogurstošam cilvēkam par līdzšinējā mūža ieguldījumu Latvijai un sasniegumiem, vērīgi un draudzīgi iepazīstinot latviešus un ārzemniekus ar mūsu valsts jaunāko laiku vēsturi, to stāstot, skaidrojot gan augstākajiem Latvijas ārvalstu viesiem – karaļiem, prezidentiem, politiķiem, gan arī daudziem skolniekiem un studentiem. V. Nollendorfs publicējis bagātu rakstu un eseju klāstu par Latvijas vēsturi un literatūru latviešu, vācu un angļu valodās. 2011. gada vasaras statistika liecina, ka V. Nollendorfs ir 2 grāmatu autors, vismaz 15 grāmatu redaktors (piemēram,  Sandras Kalnietes grāmatai With Dance Shoes in Siberian Snows). Viņš sacerējis vairāk nekā  70 nozīmīgu rakstu, strādājis par zinātnisku žurnālu redaktoru (piemēram, žurnālam Monatshefte Madisonas universitātē). 

Laureāts piedalījies pāri par simts konferencēs un semināros, pats organizējis vismaz trīsdesmit.  V. Nollendorfs ir padomnieks PBLA valdei un pārstāvniecībai Latvijā projektos, kas saistīti ar vēstures mācīšanu kā atseviško priekšmetu vispārizglītojošās skolās.  Laureāta lielās darba spējas, harmoniskā personība,  valodu zināšanas, kulturālā, polītiskā domāšana un laba organizatora talants veicinājis gūt sekmes ne tikai viņa akadēmiskajā darba dzīvē. Laimīga roka – piesaistīt labas gribas cilvēkus, kas palīdz Latvijas Okupācijas muzejam ieņemt ievērojamāko vietu apmeklējamo vietu sarakstā Rīgā.

Valters Nollendorfs savas dzīves un skolas gaitas sācis Rīgā. Tēvs Kārlis Nollendorfs bija kārtībnieks Vecrīgā. Sarkanarmijai tuvojoties, Nollendorfu ģimene 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Rietumiem, nonākot Vācijā.  Tieši turpat, kur Jānis Jaunsudrabiņš – Bindē (Buende) un Grevenē, netālu no Minsteres, kur Valters mācījās latviešu ģimnāzijā. Nollendorfu ģimene ar trim dēliem 1950. gadā izceļoja uz Teksasu (Texas) ASV. Tur strādājot par kalpa zēnu, vēlāk studējot vācu, angļu literatūru Nebraskā, V. Nollendorfs 1955. gadā  ieguva maģistra grādu vācu literatūrā.

Sekoja doktorantūra Annarborā (Ann Arbor) netālu no Detroitas,  disertācija (Ph.D. vācu literatūrā)  Mičiganas (Michigan) universitātē 1962. gadā.  Kļuvis par profesoru, Valters Nollendorfs desmit gadus vadīja Ģermānistikas nodaļu Viskonsinas-Madisonas (Wisconsin-Madison)  universitātē. Kopš 1995. gada viņš ir šīs universitātes emeritētais profesors. 

Līdztekus aktīvam, veiksmīgam profesionālam darbam V. Nollendorfs kopš 13 gadu vecuma bēgļu gaitās Vācijā vienmēr brīvprātīgi strādājis latviešu sabiedrībā (mazskautos, skautos u.c.). 24 gadu vecumā viņš kļuva par pirmo atbildīgo žurnāla Jaunā Gaita (rakstu krājums kultūrai un brīvai domai, ASV) redaktoru un turpina līdzdarboties tajā aizvien.  Valters Nollendorfs XX gs. 50. gadu nogalē vadīja Amerikas Latviešu Jauniešu Apvienību, piedalījās Jaunatnes svētku organizēšanā, kas 1959. gadā pulcināja vienkopus 6000 trimdas latviešu jauniešu, strādājis bērnu žurnālā Mazputniņš, apgādā Ceļinieks, darbojies 2×2 un vēlak 3×3 nometņu kustībā, vadījis jauniešu kursus Ziemeļamerikā u. c. Strādājis visās latviešu vidusskolās ASV un organizējis tālākizglītības seminārus skolotājiem.

1988/89. mācību gadā V. Nollendorfs vadīja vienīgo pilna laika latviešu ģimnāziju brīvajā pasaulē – Minsteres latviešu ģimnāziju (MLĢ) Vācijā. No 1996. līdz 2000. gadam bijis direktors Baltijas Studiju Veicināšanas Apvienības (AABS, Association for the Advancement of Baltic Studies) Baltijas birojā un jau tālajā 1976. gadā bija šīs apvienības prezidents ASV.

Pirmoreiz pēc ilgajiem trimdas gadiem Valters Nollendorfs dzimteni apmeklēja 1988. gadā. V. Nollendorfs 1990. gadā bija viens no pirmajiem t.s. Fulbraita (Fulbright) lektoriem Latvijā. Viņš ir Latvijas Zinātņu Akadēmijas loceklis kopš 1990. gada un Valsts Prezidenta Vēsturnieku komisijas loceklis kopš 1998. gada.

PBLA laureāts savā dzīves gaitā saņēmis atzinību un pateicības apliecinājumus gan no ārvalstu pārstāvniecībām un institūcijām, gan arī no latviešu sabiedrības.  Augstāko apbalvojumu Latvijā – Triju Zvaigžņu ordeni –  kā mūsu valsts atzinības apliecinājumu par vienreizēju devumu Latvijai,  laureāts 1997. gadā saņēma no Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 2011. gada valsts svētku priekšvakarā pasniedza V. Nollendorfam Ministru kabineta balvu, Latvijas valdības augstāko apbalvojumu. Līdzekļus, kas sekoja šim apbalvojumam, kā arī ģimenes svētkos un sēru gadījumā dāvanu, ziedud vietā atvēlēto V. Nollendorfs ziedojis muzeja Nākotnes Nama iekārtošanai un jaunajai ekspozīcijai.

Gandrīz ikviens ārvalstu vēstnieks Latvijā pazīst V. Nollendorfu. Un katrs Latvijas Valsts prezidents var sniegt rekomendāciju par 2012. gada PBLA balvas saņēmēju.  V. Nollendorfs uz dzīvi Latvijā atgriezās 1996. gadā.  Pieci viņa bērni ar ģimenēm dzīvo un strādā ASV. Laureāts visu mūžu rakstījis dzejoļus, kas vēl nav publicēti, viņa krājumā ir dzeja vismaz četriem, pieciem sējumiem!

Valtera Nollendorfa vīzija pirms pusotra gada par Latvijas Okupācijas muzeja nākotni: „… lai mums patiešām būtu šis muzejs, lai šī vieta izskatītos sakārtota uz 2014. gadu. Un it sevišķi – uz 2015. gadu, kad mūsu valsts varēs būt Eiropas prezidējošā valsts un Rīga būs Eiropas kultūras galvas pilsēta (2014). Vai tad kaut ko labāku var iedomāties?  Ja man uzdāvinātu Nākotnes namu, tā man būtu lielākā dāvana. Bet ne jau manis dēļ. Un ne jau tāpēc, ka esmu ar to ilgi strādājis un dzīvojis. Mūsu visu dēļ. Mūsu nākotnes dēļ. Pagātne mums jāparāda tādā veidā, kā es teicu: pārdomājot, analizējot un pārliecinot.” (Brīvā Latvija,  Nr. 12., 2011. g. 19.-25. marts, intervija 80. g. jubileja – Es esmu mājās. ).

PBLA 2012. gada balvu Valteram Nollendorfam pasniedza PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis 24. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā PBLA gadskārtējai valdes sēdei veltītajā pieņemšanā, kur pulcējās aptuveni divsimt piecdesmit Latvijas un dažādu ārzemju latviešu organizāciju pārstāvji. Šajā sarīkojumā PBLA izsludināja 2013. gadu par Latvijas Okupācijas muzeja gadu un aicināja pasaules latviešu organizācijas un latviešus dāsni atbalstīt Latvijas Okupācijas muzeja iekārtošanu Nākotnes Namā, lai tas vēl ilgi stāstītu un atgādinātu patiesību par Latvijas valsts un tautas likteni okupācijas laikā un par okupācijas atstātajām sekām mūsdienu Latvijā un tās sabiedrībā.

PBLA pārstāvniecība un Latviešu Kopība Vācijā

One of the owners and operators of a Totowa, N.J., test preparation business made her initial court appearance Nov. 5 after being extradited from Latvia for stealing “live” licensing examination questions from the National Board of Medical Examiners, U.S. Attorney Paul J. Fishman has announced.

Egija Kuka, 38, who owned and operated Optima University with her former husband, co-defendant Eihab Suliman, was indicted in July 2011 by a federal grand jury on six counts of mail and wire fraud and conspiracy to commit mail and wire fraud.

She made her initial appearance before U.S. Magistrate Judge Joseph A. Dickson after being transported to the United States on Oct. 26, and was ordered detained without bail.

Suliman remains a fugitive, according to a press release from the U.S. Attorney’s Office in New Jersey.

According to the criminal complaint, Optima University was a test preparation business that provided courses designed to prepare students for the U.S. Medical Licensing Examination (USMLE), which is created and administered by the National Board of Medical Examiners (NBME).

The USMLE is used by medical licensing authorities throughout the United States to evaluate international medical school graduates seeking an initial license to practice medicine. NBME, according to the U.S. Attorney’s Office, goes to extensive lengths to keep test questions secure and examinees are advised that the test questions used in the USMLE are copyrighted and not to be distributed or reproduced.

Officials have warned that individuals who used Optima’s services are at risk of losing their medical licenses.

Beginning in December 2007, Suliman and Kuka solicited potential Optima University students by guaranteeing that the students would pass the USMLE, even if the student had previously failed it. Suliman and Kuka also assured potential students that any tuition paid to Optima University would be “risk-free,” and that any student who did not pass the USMLE could retake the Optima course at no additional cost.

On Dec. 2, 2007, Kuka applied via the Internet to take the USMLE in Milan, Italy, falsely stating that she had graduated from the University of Oradea, an accredited medical school in Romania, with a doctorate in medicine. On Dec. 18, 2007, Kuka submitted a “Certification of Identification Form” along with a copy of a fabricated diploma from University of Oradea’s medical school to enable her to take the exam and gain access to, steal, and reproduce the live test questions.

Kuka took Steps 1 and 2 of the USMLE in April 2008 in Milan. Video surveillance from those test sessions show Kuka using a small digital video recording device to record the live test questions that were displayed on the computer monitor. On May 28, 2008, Kuka sat again for Step 1 of the USMLE examination.

On May 28, 2008, a search was conducted at Optima University and live test questions were found. These live test questions were used by Suliman and Kuka on practice examinations provided to Optima University students.

Before charges could be filed against Kuka, she fled to Latvia. In September 2011, U.S. authorities requested Kuka’s extradition from Latvia.

Each count of the indictment is punishable by a maximum prison term of 20 years in prison and a fine of $250,000 or twice the gross gain or loss caused by the offenses.

In early 2009, the NBME sued Suliman and Optima University for copyright infringement. In a November 2009 summary judgement, the U.S. District Court in Memphis awarded NBME a total of USD $2.4 million in damages.

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, augsti godātais Ministru prezidenta kungs, ekselences, dāmas un kungi,

paldies Jums – augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, ka esat ieradušies gadskārtējās PBLA valdes sēdes atklāšanā. Tas dod patiesu gandarījumu un vienlaikus pasaka, ka manis vadītai organizāzijai ir dota atzinība par mūsu līdzšinējo atbalstu Latvijas attīstībā. Tas dod spēku mūsu darbu turpināt.

Latvijas diasporu šodien var iedalīt lielā mērā divās daļās – tā saucamajā ‘’vecajā trimdā”, kas sastāv no Otrā pasaules kaŗa bēgļiem un viņu pēctečiem, kas nokļuva Rietumos; un tā saucamā „jaunajā diasporā”, kas ir izbraukusi galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Lielais vairums šo jaunizbraucēju devušies uz Rietumeiropu, bet arī ievērojams skaits uz tālākām zemēm.

Tā dēvētās „vecās trimdas” lielākais izaicinājums ir saistīts ar pakāpenisku izmiršanu un pakāpenisku asimilāciju. Daudzās vietās mītņu zemēs nav vairs kritiskās masas, kas spēj uzturēt latviešu valodu, kultūru utt., rezultātā piederības izjūta Latvijai vājinās.

Jaunā diaspora ir aizbraukusi galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ. Šie cilvēki ir pirmās paaudzes emigrācija ar ciešu saiti ar Latviju, kur viņi ir atstājuši savus ģimenes locekļus, radus un draugus. Personīgi domāju, ka vairums no viņiem uz pastāvīgu dzīvi Latvijā neatgriezīsies.

PBLA un tās mītņu zemju organizāciju uzdevums ir atbalstīt viņus jaunu latviešu biedrību un citu organizāciju dibināšanā un nostiprināšanā, iesaistot šai darbā jau pastāvošās, jo organizēta sabiedrība ārzemēs ir neatvietojams atbalsts Latvijai.

Latvijas valsts valdībai, rūpējoties par latviešiem ārzemēs, vajadzētu:
1. PALĪDZĒT, cik vien ilgi iespējams, uzturēt latviešu kopienas ārpus Latvijas – gan Rietumos, gan Austrumos ar savu polītisko, ekonomisko un kultūrālo atbalstu;
2. VEICINĀT vispusīgu sadarbību, tā stiprinot latviešu tautas vienotību visā pasaulē;
3. PALĪDZĒT nodrošināt latviešu valodas un kultūras apguves iespējas visiem interesentiem ārpus Latvijas, sagādājot mācību līdzekļus un metodisko literātūru, atbalstot latviešu valodas skolotāju sūtīšanu uz latviešu kopienām ārvalstīs un veicinot ārvalstu latviešu studijas Latvijas augstskolās.

Tā saucamajai „vecajai trimdai” minimāls financiālais atbalsts specifiskās situācijās varētu būt vēlams, bet svarīgāk par financiālo atbalstu ir just emocionālo saikni un morālo atbalstu no Latvijas. Bet Latvijai savukārt kā valsts vitāli svarīgo interešu atbalsts neaizvietojama ir organizēta latviešu sabiedrība ārzemēs. Katrs Latvijas vēstnieks, kas bijis zemē, kur mīt organizēti latvieši, varēs to apstiprināt.

Lai mēs, jaunizbraucēji un t.s. „vecā trimda” ilglaicīgi ārzemēs vēl pastāvētu kā organizēta sabiedrība, tad tas mums, galvenokārt, jāpanāk ar pašu spēkiem, ar pašu ārzemju latviešu resursiem.  Saprotu iemeslus, ka cilvēki beidzamos gados ir pametuši Latviju galvenokārt ekonomisko apstākļu dēļ, bet, manuprāt, tas nenozīmē, ka viņiem ir tiesības sagaidīt, vai Latvijai ir pienākums viņiem pilnībā nodrošināt skolu sistēmas vai celt biedrību namus viņu jaunās mītņu zemēs. 

Nepilni 65 tūkstoši Dieva doto kvadrātkilometru pie Baltijas jūŗas ir vienīgā vieta, kur latviešu tautai ir pietiekama kritiskā masa saglabāt un izkopt latviešu valodu un kultūru. Ja mēs šeit nenoturēsimies, mūsu tautas vairs nebūs. Šeit, pie Baltijas jūŗas ir mūsu tautas Alamo. Tamdēļ valdībai galvenā vērība ir jāfokusē  uz mūsu tautu Latvijā.

Pati galvenā prioritāte ir uzlabot ekonomiskos apstākļus Latvijā, lai apstādinātu tautas izceļošanu uz ārzemēm, citiem vārdiem – mūsu tautas noasiņošanu, kā arī gādāt jaunas darba vietas ar pieņemamu atalgojumu, ko piedāvat izbraukušajiem latviešiem, lai viņi varētu atgriezties. Simt divdesmit tūkstoši nekad neatgriezīsies. Strādāsim visi kopā, lai vairs nebūtu ekonomisku iemeslu pamest Latviju, un kā iesākumu apņemsimies divu gadu laikā sagādāt vismaz desmittūkstoš darba iespējas nesen izbraukušajiem.

Arī Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība, cik vien tai iespējams, vēlas pielikt plecu Latvijas ekonomikas veicināšanai. Tamdēļ kopīgi ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru veicam priekšdarbus 2013. gada 2.un 3. jūlijā plānotajam Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumam.

Nākamvasar notiks XXV Vispārējie latviešu dziesmu svētki, ko apmeklēs daudzi ārzemēs dzīvojošie dažādu nozaru latviešu profesionāļi. Mēs apelējam pie viņu iemigušām latviskām jūtām, ka viņiem ir laiks nākt palīgā senču zemei ekonomiskās krīzes laikā. Mēs ceram, ka piedaloties forumā, šie ekonomiski aktīvie latviskās izcelsmes tautieši tiksies ar kolēģiem un tautiešiem Latvijā, un tiks izvērsta ekonomiskā sadarība un nostiprināta ārzemēs dzīvojošo saikne ar Latviju.

Mēs arī piedalīsimies tādu likumu virzīšanā, kas jāpieņem, lai vide investīcijām Latvijā būtu draudzīgāka un mazinātu korupcijas iespējas. Runājot par jaunu likumu un likumu grozījumu virzīšanu un pieņemšanu, nākas, diemžēl, secināt, ka šos procesus Saeimai ir strauji jāuzlabo, jo nav pieņemami, kā situācijā ar jauno Pilsonības likumu, kur jau vairāk nekā gadu strādā komisijas, notiek sēde pēc sēdes, bet likuma pieņemšanai pagaidām vēl gals nav redzams.

Vēl viena mūsu rūpe ir Okupācijas muzeja nākotne. Mūsu sabiedrība tur daudz ieguldījusi. Drīz muzejs saprotamu iemeslu dēļ būs spiests pārvākties uz citām telpām, tas vairs neatradīsies tik redzamā un centrālā vietā, bet būs savā ziņā nodzīts pereferijā. Būs mazāk apmeklētāju, ienākumu un redzamības. Vēlamies, lai valsts daudz, daudz aktīvāk iesaistītos muzeja Nākotnes nama izbūvē un garantētu Okupācijas muzejam un Latvijas sabiedrībai konkrētus un stingrus termiņus, kad muzejs varēs atgriezties pārbūvētajā ekā Rātslaukumā.

Esmu inženieris un jūtu, ka daudzās lietās mana domāšana un domāšanas stils sakrīt ar Valsts prezidenta un Ministru prezidenta domu gaitu. Varbūt tāpēc, ka visi esam studējuši eksaktās zinības.
Tamdēļ augsti novērtēju, ka Valsts prezidents runā atklāti, atklātība ir sākums visu lietu risināšanai. Mūsu premjers vienreizēji apdāvināts analītiķis. To esmu piedzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs, kad viņš tur viesojies un runā par ekonomiku. Nopietnie Wall Street Journal un Financial Times žurnālisti nekad neatstāj telpu, pirms viņš nav beidzis savu analīzi. Tas nemaz tik bieži tā nenotiek.

Tamdēļ vispirms novēlu mūsu valdībai no visiem attīstības plāniem, NAP’iem, konferencēm, pamatnostādnēm, kas attiecās uz ekonomiju, diasporu, utt., „destilēt”  konkrētus darba uzdevumus, ar konkrētu financējumu un konkrētiem izpildes termiņiem jau vistuvākajam laika periodam, proti, 2013. gadam.

Dievs mums devis tikai vienu Latviju, un tā mums, roku rokā strādājot, jānosargā!

Dievs, svētī Latviju!