Baltimore Latvian Song Festival – a resounding success

Latvians Online asked two Latvian-American song festival attendees – one a participant, the other an active community member – to share their thoughts on the Latvian Dziesmu svētki that took place in Baltimore from 29th June to 3rd July, 2017.

Kristīna Putene: Vai Baltimoras Dziesmu Svētki izdevās? Atbildēšu ar vārdiem no dziesmas “Lec, saulīte”, kas tika iekļauta Dziesmu Svētku kopkoŗa repertuārā: “Māci man dvēs’les mieru…”

Šie vārdi labi izsaka to, ko izjutu un ieguvu nule beigušos XIV Vispārējos Latviešu Dziesmu un Deju Svētkos Baltimorā ASV. Esmu pārbraukusi ne tikai ar dvēseles mieru, bet arī ar lepnumu, pacilātību un pateicību, ka piederu latviešu tautai. Šajos Dziesmu Svētkos likās, ka bijām, vairāk kā jebkad, latvieši savos svētkos. Ne trimdas vai diasporas latvieši, ne jaunatbraucēji, ne viesi no Latvijas – bet latvieši.

Piedalījos Dziesmu Svētkos kā koriste un no tāda redzes punkta uzskatu, ka Dziesmu Svētki izdevās pirmklasīgi. Viss, kas saistīts ar gatavošanos kopkoŗa koncertam, bija apdomāts un izdomāts. Sākot ar visādā ziņā rūpīgi izmeklēto dziesmu repertuāru, kas bija gana skaists un piemērots diasporas koru spējām, līdz mēģinājumiem pašos Dziesmu Svētkos, varu teikt tikai labus vārdus par mūzikas nozares vadītājas, Krisītes Skares, darbu. Ļoti drīz pēc ziņojuma, ka Dziesmu Svētki notiks Baltimorā un, ka rīcības komiteja izveidota, svētku mājas lapā bija pieejami viesu koŗa, Sōla, audio ieraksti katrai balsij, katrai dziesmai. Tie palīdzēja visiem koristiem, it sevišķi, atsevišķi dzīvojošiem koristiem, iepazīties ar dziesmām un sagatavoties. Arī svētkiem tuvojoties, saņēmām ziņas par to, kas sagaidāms mēģinājumos, kāda būs norise koncerta dienā. Pēc svētku atklāšanas katru rītu notika koŗa mēģinājumi. Tajos valdīja minētais dvēseles miers – diriģenti skaidri zināja cik laika katram paredzēts izmēģināt “savas” dziesmas un tā mēģinājumi ritēja gludi, bez saspīlējuma un, vismaz kā koriste, jutos gatava koncertam. Arī pašā koncerta dienas ģenērālmēģinājumā, atklājās, ka lielā pieprasījuma dēļ, koristu mantām un pusdienu paēšanai paredzētās vietas visaugstākajos balkonos nolēma pārdot. Rīcības komitejai apbrīnojami veikli izdevās atrast piemērotas telpas ēkā pāri ielai no zāles. Bez satraukuma, vienkārši un skaidri, Krisīte šo maiņu paziņoja un atkal – dvēseles miers. Par koncertu pašu labāk meklēt atsauksmes no kāda klausītāja, toties Meyerhoff zāles akustika man padarīja dziedāšanu vieglāku kā parasti, jo jutos, ka visu labi dzirdu. Koncerts bija laiks, kad manī dvēseles miers mijās ar lepnumu, pacilātību un pateicību.

Bez dziedāšanas kopkorī, Dziesmu Svētkos arī izjutu prieku un laimi satikt radus un draugus, ko ALA priekšsēdis, Pēteris Blumbergs, pieminēja savā apsveikumā svētku atklāšanā. Dziesmu svētku koncerti, sarīkojumi un balles bija kā krāšņs, prātam un sirdij bagāts fons uz kuŗa pulsē visi atbraukušie cilvēki– ģimenes un vieninieki, radi un draugi – bet visi kaut kādā veidā saistīti ar Latviju un latviešiem. Svētku dienu laikā katrs satiktais cilvēks, katrs izmainītais vārds, pat saskatīšanās un sasmaidīšanās, veido milzīgu latvisko dvēseļu tīklu. Jutos, ka ar katru šo saskarsmi ar pazīstamu, mīļu cilvēku manī ieplūst jauns spēks un nostiprinās saite ar to, kas es esmu – latviete.

Anita Bataraga: 14. Vispārējie Dziesmu un Deju Svētki ASV – The 14th Latvian Song and Dance Festival in the US – four sultry July days in the Baltimore Inner Harbor area immersed in a wave of upwards of thirty two hundred Latvians from the US, Canada, Latvia, Ireland, Venezuela, France, and most likely other nations as well. These days on the eve of Latvia’s Centennial, were defined by goodwill, enthusiasm and a collective happiness that seemed to transcend borders and generations, and unified singers, dancers and spectators from all age groups and nations.

I came as a spectator, yet felt deeply vested in the players: the “Rīcības komiteja” (RK) – the Organizers – that made this show possible. The initiators and organizers were a group of Latvians from the Washington, DC area, average age in the low 30’os, who belonged to both the post-war and late 1990’s immigration periods. Many of them first came on the Latvian East Coast scene as “Īkšķīši” and campers at the Latvian camp in the Catskills, where I first knew them and saw them grow up. Most of them inexperienced in this depth of organizational work and financial risk, they bonded together under Marisa Gudrā, and gathered the foremost talents from the music, dance and culture genres to establish a rich, professional and varied program. Included in the program were all of the vital signature events of Dziesmu Svētki, but also many new and interesting nuances such as the open-mike soundstage in the central hotel featuring musical performances ranging from the folklore ensemble “Sudrabavots” to the tween rock band “Nemiers”. Also unique to this Song Festival: the gala banquet featuring a spread of Latvian cuisine including Riga sprat hors d’oeuvres and a Latvian rye bread trifle for dessert brought to us by a master chef from Riga working from the hotel kitchen.

With a well-devised communications system that included information in “Laiks” and online/social media, as well as the Festival information booth, and with volunteers that came on board beckoned by Sign-up genius, the RK worked tirelessly, presenting us with a dynamic, well-structured and – for the spectator, at least – glitchless program.

I met Marisa on the last morning, while she was attempting to put her thoughts to words to sign the Centennial guest book brought by the Culture Ministry of Latvia before they returned to Rīga. Marisa, ever-humble, asked whether I thought Dziesmu Svētki “izdevās”– whether the Song Festival was a success. It was that moment that brought a new rush of exuberance – yes! Dziesmu Svētki “izdevās”, and not only did their endeavor work, it worked on a grand scale, because the four days carried a jubilant ambience that can not be created, only felt when, magically, it is present. One can only guess at the concoction of vital ingredients needed to create that ambience, but for my part I think I recognize two or three that were present here: one is the conviction and energy exhibited by the RK, as they dared to assume an endeavor on this scale, and made their mark on the future of Latvian Song Festivals in the USA.

The other ingredients stem from where we as Latvians in the US stand socially and culturally. One social-demographic element we witnessed here has at long last become wonderfully natural: the intermingling of the two immigration waves as they cooperatively planned, worked, sang, danced and celebrated together with a unified purpose.

Culturally, the landmark role of Dziesmu Svetki in the US was reconfirmed, when dancing with 776 other folk dancers predominantly from the US, we also saw the Latvian Ambassador to the UN and spouse, as well as dance troupes from Latvia, and a group of little Latvian dancers from Ireland. The landmark role of Dziesmu Svētki was reconfirmed when the “Kopkoru” gala concert, that by the way, the non-Latvian spouse of a singer afterwards termed as “magnificent”, featured not only choirs from all of North America, but also among the singers: the premiere Latvian choir Sōla”, the Latvian Ambassador to the US, and spouse, and the Minister of Culture from Latvia.

Certainly, a nostalgia could be sensed for one missing element – the traditional “Čikāgas piecīši” concert. But what was also evident was the sheer enjoyment with which the audiences accepted the mix of today’s artists, as seen at the Chamber Music Concert, with musicians from Latvia performing with the semi-professional musicians of the diaspora; with “Iļģi” as the energizing component of two evening programs – concert and harbor cruise. Added to these were the very diverse musical offerings of “Sōla”, and the Daumants Kalniņš Quintet – also from Latvia – and we had a fresh breadth of musical genres and quality performances that we here in North America could not achieve without the heightened cultural exchange between Latvia and the diaspora.

Not to be overlooked were the Literary gathering, a fine combination of humor and appreciation for our literary figures and heritage in the diaspora, and the two theater productions, one staged by the National Theater of Latvia, the other by the San Francisco Latvian theater group.

Add to this the ironic advantage brought on by working with audiences smaller than those of the Song Festivals of thirty years ago: we have been able to move our major venues to acoustically superior settings; the gala choir concert no longer took place in a sports arena, but at the Baltimore Symphony Hall. Indeed, the assembled program and performances spanned a broad cultural spectrum that addressed the interests and resonated with the soul of every participant.

Having this all occur on the eve of Latvia’s Centennial and the 2018 Dziesmu Svētki in Latvia made this Song Festival all the more heady. Having the financial support of ALA and the Latvian government ensured a degree of stability. But having a RK that could recognize, distil, engage and assemble a program of this quality is a basic reason for why yes – these Dziesmu Svētki truly “izdevās”!

 

 

 

 

Pavisam drīz sāksies Dziesmu svētki Eslingenā

Pēc 6 dienām, laikā no 16. līdz 18. jūnijam Vācijas pilsētiņas Eslingenas ielas būs pilnas ar latviešu tautastērpos tērptām latvju zeltenēm un vīriem, pasākuma “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” dalībniekiem. Ja tikko mūsu hokeja fani pārsteidza Vācijas iedzīvotājus, parādot savu vienotību, gara spēku un mīlestību pret Latviju, tad pēc pavisam neilga laika varēsim parādīt vāciešiem sevi no vēl vienas puses – mīlestības pret dziesmu, deju, tautas kultūru, tradīcijām. Kaut arī esam skaitliski maza tauta, tomēr šādā veidā varam parādīt Eiropai, cik mēs visi kopā tomēr esam lieli!

Tiek plānots, ka Eslingenā ar savām dziesmām, dejām un rotaļām ieradīsies aptuveni 600 dalībnieki – dziedātāji, dejotāji un folkloristi no 11 valstīm, gan tepat no Eiropas – Vācijas, Šveices, Zviedrijas, Francijas, Norvēģijas, Īrijas, Anglijas, Dānijas un citām valstīm, gan arī no Kanādas, Austrālijas un protams arī Latvijas. Šajos svētkos iecerēts tuvināt un vienot gan trimdas jeb vecās paaudzes latviešus, gan diasporu jeb tautiešus, kas uz ārzemēm pārcēlušies salīdzinoši nesen.

Savu dalību apstiprinājusi arī svētku patronese, bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, Kultūras ministre Dace Melbārde,  Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts un Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma. No vācu puses svētku dalībniekus sveiks viens no pilsētas mēriem Dr. Markuss Rābs (Markus Raab), Kultūras nodaļas vadītājs Benedikts Stegmaijers (Benedikt Stegmayer) un Bādenes-Virtembergas federālās zemes parlamenta deputāts Volfgangs Drekslers (Wolfgang Drexler).
“Esmu pateicīga tautiešiem, kuri, sākot no Otrā pasaules kara beigām, rīko nozīmīgus pasākumus ārpus Latvijas. Tas ļāvis nepazaudēt piederības sajūtu Latvijai un nodot mūsu īpašās vērtības nākamajām paaudzēm. Arī pirms 70 gadiem Eslingenas Dziesmu svētki bija apliecinājums latvietībai un brīvas Latvijas vērtībām. Savukārt šogad, kad sākam atzīmēt Latvijas valsts simtgadi, Eslingenā svētkus ieskandinās tautieši, kuri šobrīd dzīvo vairāk nekā desmit valstīs. Prieks, ka šim nozīmīgajam notikumam gatavojas arī tie latvieši, kuri ārzemēs dzīvo salīdzinoši nesen,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Svētki izvērtīsies trīs dienu garumā. Tie sāksies piektdien, 16. jūnijā desmitos no rīta, ar atklāšanas dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā – baznīcā, kur dievu lūguši gan tie latvieši, kas patvērumu no 2. Pasaules kara rada sev Eslingenā, gan tie, kas Eslingenā un tās apkārtnē dzīvo vēl šodien. Plkst. 11:15 tiek plānots svētku gājiens cauri pilsētai. Pateicoties ciešai sadarbībai ar Eslingenas pašvaldību, pasākuma organizatoriem ir izdevies panākt, ka gājiena dalībnieki izies tās pašas ielas un pagalmus, kuros mitinājās latviešu ģimenes pirms 70 gadiem, kur atradās pamatskola, vietējais ķinītis, piena māja un citas latviešiem toreiz nozīmīgas vietas.

Svinīgā svētku atklāšana paredzēta pusvienos dienā pilsētas tirgus laukumā, bet jau divos visi aicināti uz uzvedumu “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu”. Laikā starp 15:00 un 18:00 tirgus laukumā, stacijas laukumā un citviet pilsētā ar saviem priekšnesumiem pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēs dažādi latviešu kolektīvi. Bet vakarā paredzēta ilgi gaidītā un astoņu latviešu kopienu pārstāvju apvienotā aktieru un dziedātāju ansambļa iestudētā dziesmu spēles “Eslingena” izrāde, kas būs latviešu valodā, taču ar vācu subtitriem, lai būtu saprotama un saistoša arī vācu publikai.

Sestdiena tiek plānota ar diviem lielkoncertiem – plkst. 12:00 – koru kopkoncerts, bet plkst. 15:00 uz koncertu aicinās visi dejotāji. Sestdienas vakaru, kā jau tas latviešiem pieņemts, paredzēts noslēgt ar svētku balli, kurā dalībniekus priecēs grupas “Dzelzs Vilks”, “Liepupes vīru ansamblis Vēja muzikanti” un “Austrumkalns”. Īpašs notikums sestdienas pievakarē plkst. septiņos būs tikšanās ar bijušajiem Eslingeniešiem un citiem Dieva Putniņiem, lai klausītos to atmiņstāstos. Vienlaicīgi notiks arī grāmatas “Atmiņas par Eslingenu” atklāšana.

Savukārt, svētdien plkst. 12:00 visi mīļi aicināti uz vēl vienu kopkoncertu, šoreiz piedāvājot iepazīties ar latviešu folkloru, bet svētku noslēgumā – plkst. 14:00 – Mārtiņa Brauna mesa “Daugava” LU vīru kora “Dziedonis” un RTU vīru kora “Gaudeamus” izpildījumā ar pašu M. Braunu pie klavierēm.

Paralēli gan dalībnieki, gan pasākuma viesi varēs iegādāties arī dažādus latviešu amatnieku, rotkaļu un izstrādātāju darbus amatnieku tirdziņā, kas darbosies visu trīs dienu garumā. Bet jau no 13. jūnija līdz pat mēneša beigām pilsētas muzejā Gelbes Haus būs aplūkojama izstāde par četrdesmito gadu latviešu nometni Eslingenā, tā laika sabiedrisko un kultūras dzīvi.

Svētkus ieskandinot, jau ceturtdienas vakarā tiks demonstrēta latviešu spēlfilma “Dieva Putniņi” (oriģinālvalodā ar vācu subtitriem), kā arī ceturtdienas un piektdienas vakaros darbosies latviešu bārs “Rīgas Runcis”, kurā skanēs latviešu mūzika un būs iespējams baudīt latviešu gardumus.

Precīzāka informācija par pasākumu norises vietām un laikiem, pieejama svētku oficiālajā mājas lapā.

Lai svētki noritētu veiksmīgi, pasākuma organizatori aicina pieteikties brīvprātīgos, piedāvājot sajust svētku burvību ne tikai kā apmeklētājam, bet arī būt pasākumā un baudīt to no aizkulisēm. Brīvprātīgie tiek aicināti pieteikties palīdzēt reģistrēt dalībniekus, sniegt informāciju dalībniekiem un viesiem par pasākumu, norises vietām, laikiem, kontrolēt ieejas biļetes pasākumos, kā arī tirgot svētku suvenīrus, biļetes un citus informācijas materiālus. Kā pateicību par palīdzību organizatori sola morālo gandarījumu par paveikto, jaunu pieredzi Vācijā vēl nebijuša pasākuma organizēšanā, kā arī brīvbiļeti uz vienu no svētku pasākumiem. Informācija par pieteikšanos un nosacījumiem arī pieejama mājas lapā.

Kopumā pasākumam ir pieteikušās 32 mākslinieciskās grupas, tajā skaitā 18 kori, 10 tautisko deju un četras folkloras kopas. Visplašāk pārstāvēti kolektīvi no Anglijas un Vācijas.

Pasākuma organizatori ir Latviešu kultūras biedrība „Saime“ un tās vadība izsaka lielu pateicību par izveidojušos sadarbību un atbalstu tādām organizācijām un institūcijām kā Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu Kopība Vācijā, kā arī Eslingenas pašvaldībai.

Uz tikšanos Eslingenā!

Laura Putāne,
pasākuma koordinatore,
Latviešu kultūras biedrības “Saime” valdes priekšsēdētaja

Valsts prezidents aicina tautiešus ārzemēs aktīvi pārstāvēt Latvijas drošības un ekonomiskās intereses

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 11. aprīlī Rīgas pilī tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem.

Sarunas laikā Valsts prezidents uzklausīja abu organizāciju viedokli par tautiešiem aktuālajiem jautājumiem, apsprieda diasporas politikas nākotni un atbalstu latviešu valodas un kultūras tradīciju uzturēšanai ārpus Latvijas.

Raimonds Vējonis aicināja ārzemju tautiešu organizācijas aktīvi pārstāvēt Latvijas drošības un ekonomiskās intereses pasaulē, kas ir jo īpaši svarīgi strauji mainīgajā starptautiskajā situācijā.

Norādot uz ārzemēs dzīvojošo tautiešu pieredzes un zināšanu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā attīstībā, Valsts prezidents arī aicināja aktivizēt Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju foruma darbību. “Ir nepieciešams veicināt savstarpējos uzņēmēju kontaktus, kā arī informēt potenciālos ārvalstu investorus, ka Latvija ir droša un perspektīva valsts viņu ieguldījumiem,” teica Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents arī mudināja iesaistīties Latvijas simtgades svinību organizēšanā. “Latvijas simtgades svētki vieno latviešus visā pasaulē. Ir svarīgi saglabāt un attīstīt latviešu skolas ārzemēs, lai visu paaudžu tautieši varētu uzturēt saikni ar dzimto valodu un Latvijas kultūru,” teica Valsts prezidents.

Valsts prezidenta kanceleja