Izrāde “Sprīdītis?” ceļā pie skatītājiem Sanfrancisko

Kopš agra pavasara Sanfrancisko Jaunais teātris strādā pie izrādes “Sprīdītis?”, kas top pēc Annas Brigaderes lugas “Sprīdītis” motīviem. Šī luga tika izvēlēta, domājot par cilvēkam vienmēr aktuālo pasaules izzināšanu un mājas sajūtas meklējumiem. Luga sarakstīta 1903. gadā (vairāk nekā pirms simts gadiem!), tāpēc SFJT Sprīdītim ir jautājuma zīme galā. Kāds ir Sprīdītis šodien? Teātris ar režisori Māru Lewis priekšgalā lugas materiālu ir sasaistījuši ar mūsdienām, radot savu, personīgas pieredzes caurstrāvotu versiju par Sprīdīti, kas devies laimes meklējumos ārpus dzimtenes, par valodu un par mājām, kurās atgriezties pēc svešu zemju staigāšanas ar jaunu pieredzi un dziļāku izpratni par vērtībām. Būs interesanti gan bērniem, gan pieaugušajiem, un izrāde ļaus skatītājam paraudzīties uz veco, labo Sprīdīti no citas puses, ieraugot un izdzirdot pavisam ko jaunu.

Izrādes veidošanā piedalās latvieši no visas pasaules – folkloras grupas “Iļģi” radošais sastāvs (Latvija), Gints Danne (Francija), aktieri un radošās grupas dalībnieki no vairākiem Amerikas štatiem (CA, TX, MD). Mākslinieces Lindas Treijas tērpu skices jau dzīvē ir iemiesojusi tērpu meistare Sallija Filica. Notiek mēģinājumi un rit darbs pie dekorācijām un mūzikas. Sanfrancisko Jaunā teātra Facebook lapā var aplūkot darba procesu un jaunumus.

Jautāju režisorei, kāpēc tieši “Sprīdītis” un tieši tagad. Stāsta Māra Lewis: “Jau 2014. gadā, kad meklēju lugu iestudēšanai, mana draudzene Latvijā Ingvilda Strautmane ieteica “Sprīdīti”: aizķeršoties ārzemju latviešu sirsniņā stāsts par laimīgo zemi, kas katram latvietim ir Latvija. Es pretojos, jo tā ir pasaka bērniem, stāsts visiem zināms, vajag daudz aktieru un daudz kostīmu, vajag Sprīdīti, kura mums nav utt.

2017. gada vasarā kopā ar Ingvildu ciemojāmies pie Ivetas Gravas Berģos. Ar Ivetu veiksmīgi sastrādājāmies XIV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos ASV Baltimorā. Radās ideja sagatavot dāvanu Latvijas simtgadei par godu. Kādu lugu? Nu protams, ka “Sprīdīti”! Meitenes mani pārliecināja, ka Sprīdīša lomas atveidotāju atradīsim Latvijā, dekorācijas mūsu tehnoloģijas laikmetā būs projekcijas, mūziku rakstīs “Iļģi”, un koncepts būs sekojošs: jo tālāk pasaulē Sprīdītis iet, jo vairāk viņš dzird angļu valodu. Un “ja man stipru vīru ievajadzēsies” (Anna Brigadere), tad viņas palīdzēs. Veidosim izrādi pieaugušajiem un arī bērniem. Tā nu mēs sākām.

Latvijas Sprīdītis prasīja naudas summu, kuru mēs kā bezpeļņas organizācija nevaram atļauties. Nolēmām, ka īsumam un garumam, vecumam un jaunumam Sprīdīša lomā nav nozīmes, galvenais ir tā ilgu puķe, kas neliek mieru un liek meklēt laimi. Mums ir liels un ļoti talantīgs kolektīvs un mēs strādājam ar prieku un aizrautību, lai radītu kaut ko jaunu un nebijušu, lai Latvijas simtgadē visi pasaules sprīdīši atcerētos laimīgo zemi.”

Izrādes “Sprīdītis?” pirmizrāde būs 2018. gada 30. septembrī plkst 13:00 Sanfrancisko Latviešu luterāņu draudzes namā, kam sekos viesizrādes Bostonā (Bostonas Trimdas draudzes namā 20.10.2018 plkst 13:00) un Vašingtonā (Vašingtonas Latviešu draudzes namā 21.10.2018 plkst. 13:00).
Sanfrancisko Jaunais teātris ir dibināts 2010. gadā (līdz 2017. gadam darbojās ar nosaukumu Sanfrancisko Teātra darbnīca) režisores Māra Lewis vadībā. “Sprīdītis?” ir teātra piektā izrāde; Sanfrancisko aktieru grupas pūrā ir arī L. Stumbres “Plīvurītis ar punktiņiem” (2011), O. Bagaturijas “Karalis Līrs nabagmājā” (2013), R. Blaumaņa “No saldenās pudeles” (2015) un Ē. Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni” (2017) iestudējumi.

Sanfrancisko Jaunā teātra un izrādes atbalstītāji ir dāsnie sponsori Latviešu Fonds, Amerikas Latviešu Apvienība, PBLA Kultūras Fonds un Ziemeļamerikas Artūra Jullas Fonds.

Aija Moellere

Losandželosā 23. septembrī notiks Mākslas diena

Losandželosā 23. septembrī notiks Mākslas diena. Mākslas dienas ietvaros māksliniece Linda Treija Losandželosas latviešu skolā vadīs lekciju skolas vecāko klašu skolēniem un interesentiem, kuri pieteiksies līdz 19. septembrim, rakstot uz e-pastu  latviesuskola1950@gmail.com

Lekcija sāksies plkst. 10.00, tā ilgs 45 minūtes, tad sekos 20 min pārtraukums (skolas bērniem pusdienas un interesentiem kafijas pauze). Pēc pārtraukuma, interaktīvās nodarbības ietvaros, katrs varēs praktiski izpaust savas mākslinieciskās dotības gleznojot mākslinieces vadībā. Šī nodarbība skolēniem ilgs līdz plkst. 12.10, bet pārējiem interesentiem/māksliniekiem būs iespēja gleznot līdz plkst. 12.50.

Nāciet, būsit mīļi gaidīti un jums būs interesanti!

Skolotājas no Latvijas piedzīvo Austrālijas Vasaras vidusskolas dzīvi

Cik sirreāli ir atrasties Austrālijas dienvidos un mosties ar kādu skaistu latviešu dziesmu. Un latviešu mūzika te dzirdama ikviena sirdī. Kaut vai vien pirmās notis, un tomēr…te, pavisam citā zemeslodes pusē.

Piedzīvojot gan Garezeŗa dzīvi, gan Annas Ziedares Vasaras vidusskolas ikdienu, rodas īpaša sajūta, ko šovasar mēdzam dēvēt par “kamolu kaklā”. Cik tomēr latviešu būtība ir spēcīga un nesatricināma. Vēsture mūsu tautiešus ir izmētājusi pa malu malām, taču mēs vēl sparīgi turamies kopā jau paaudžu paaudzēs. Latvietības saknes neiznīkst laikam tāpat kā nezāles.

Protams, viens spēj no galvas citēt Raini vai O.Vācieti, bet kāds tikai apgūst latviski pieklājības frāzes, dažkārt kādam pasprūk kāds angļu vārds, taču…viņi visi ir šeit. Te, lai būtu latviešu sabiedrībā, latviskā vidē. Viegli jau nav dzīvot klajuma vidū visiem kopā, pavadot savu vienīgo brīvo laiku no skolas SKOLĀ. Katram savi iemesli te atrasties, kas atkarīgi no dažādiem faktoriem. Un var jau būt, ka tie nemaz nav svarīgi. Tas, kas ir no svara patiesi, mūsuprāt, ir tas, lai vēlme vai nu attīstās, vai rodas turpināt atrasties “mazajā Latvijā”, kur pulcējas diasporas letiņi. Jo kas gan mūsu dzimtenei līdzēs zelt un plaukt, ja ne mēs paši?

Kā I. Ziedonis reiz rakstījis: “Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir tikai cilvēks.” Un te nu ir cilvēki. Īsti, dzīvi cilvēki, kas neļauj aizokeānijā nomirt latviskām dvēselēm. Vēl labāk – tie palīdz tādām pat dzimt. Tas ir apbrīnojami, cik daudz sevis paša ir jāiegulda, lai varētu pastavēt tāda vide, kur tam visam dzīvot. Tas ir apbrīnojami, ka trimdas latviešu vidū četrās paaudzēs ir cilvēki, kas spējīgi pretendēt uz mūsu mazās, bet sarežģītās valodiņas C līmeni. Es neticu, ka ir kāds inteliģents latvietis, kurš ar to no sirds nelepojas. Mēs lepojamies. Ļoti.

Ka jau tika pieminēts…katram te ir savi iemesli atrasties, kā arī vēlmju līmenis kaut ko iegūt, iemācīties atšķiras. Jā, bet tas tā ir jebkur. Un, domājams, būs vienmēr. Un tomēr…ir kaut kas neaprakstāmi aizkustinošs mirklī, kad ik rītu mastā tiek vilkts Latvijas karogs. Un tā ir tā kopīgā latvietība, kas tur augšā plīv.

#Daugav’ abas malas mūžam nesadalās
#Okeān’ abas puses mūžam nesadalās

Ilze Jēgere un Santa Iesmiņa
2018 #LV100