Survey: Have you learned to make Latvian jewelry outside Latvia?

This survey is for all who have made Latvian jewelry at any point during their Latvian education outside Latvia.

The purpose of this survey is to collect and compile data about the influence of Latvian jewelry-making on exiled/diaspora Latvians. Your responses will become the basis for a paper we will present at the World Federation of Free Latvians Culture Fund conference “Latvia Outside Latvia: Culture, History, Emigration and National Identity” this Fall in Rīga.

We also ask you to help further by distributing this survey by sharing it in your social media and e-mail networks and to submit supplementary materials (photos, memories, etc.) by sending them to ozols3x9-andris@yahoo.com. Thank you!

Click here for the survey in English or here for the survey in Latvian.
Lilita Spuris and Andris Rūtiņš

Īrijas skolotājas Bradfordas skolotāju konferencē, kopā ar viesiem no Latvijas, Latviešu valodas aģentūras darbiniecēm un PBLA pārstāvi, Antu Spundi. Foto: baltic-ireland.ie

Aizritējis diasporas skolotāju seminārs Anglijā

Aizvadītajās brīvdienās, 10. un 11. maijā, kaimiņsalā, Bradfordas pilsētā notika Anglijas un Īrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņu skolotāju seminārs, ko sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) organizēja Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā (LNPL).

Semināra mērķis bija ne tikai informēt skolotājus par diasporas skolu atbalsta sistēmu, iepazīstināt ar aktualitātēm latviešu valodas apmācības metodikā, jaunākajiem mācību materiāliem un elektroniskajiem resursiem, bet arī dot iespēju skolotājiem dalīties pieredzē, kā arī veicināt sadarbību starp diasporas skolām.

Semināra atklāšanā skolotājus uzrunāja Latvijas Republikas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis, LNPL Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis, LVA Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes (IP) priekšsēdes vietniece sadarbībā ar Latviju Anta Spunde.

A.Teikmanis solīja turpināt atbalstīt skolas, cik vien tas vēstniecībai ir iespējams, un atzīmēja, ka apstākļos, kad katru gadu Lielbritānijā rodas vismaz pāris jaunas latviešu nedēļas nogales skolas, arvien aktuālāks kļūst jautājums par Izglītības atašeja nodrošināšanu Britu salās. Vēstnieks atzīmēja, ka LVA atbalsts diasporas skoliņām ir jūtams un ļoti nozīmīgs, kā arī pauda gatavību vest sarunas par latviešu valodas apmācību britu skolās un aicināja nedēļas nogales skolas sniegt nepieciešamo informāciju par latviešu bērniem, kuri šajās skolās mācās.

Apsveikumus – simboliskus groziņus, kuros krāt seminārā gūtās idejas, dalībniekiem bija sagatavojuši arī mājnieki, Bradfordas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas skolotāji un audzēkņi.

Pēc apsveikuma uzrunām LVA metodiķe Aija Otomere informēja semināra dalībniekus par Latvijas valsts atbalstu izglītībai diasporā 2014. gadā, kā arī skaidroja kritērijus līdzfinansējuma saņemšanai.

Šajā gadā valsts ir piešķīrusi sekojošu finansējumu latviešu nedēļas nogales skolām un izglītojošu pasākumu organizēšanai:

  • kopējais piešķirtais finansējums – 57638 € (ieskaitot administrēšanas izdevumus);
  • kopumā nedēļas nogales skolām – 32400 €, tostarp Eiropā 22680 € (70%), ārpus Eiropas 9720 € (30%);
  • kopumā izglītojošo pasākumu organizēšanai – 19207 €, tostarp Eiropā 5222 € (30%), ārpus Eiropas 13985 € (70%).

Otomere informēja, ka pasaulē šobrīd ir aptuveni 100 latviešu nedēļas nogales skolas 21 valstī, no kurām Eiropā darbojas 54. Viņa piezīmēja, ka šis skaits gan pastāvīgi mainās, tā kā dažkārt skolas pārtrauc savu darbību, kā arī rodas jaunas.

Ja pagājušajā gadā LVA atbalstu saņēma 36 diasporas nedēļas nogales skolas, tad šajā gadā, visticamāk, uz to pretendēs vairāk skolu. Jāpiezīmē, ka līdzīgā seminārā pagājušajā gadā Bradfordā piedalījās 43 skolotājas, bet šogad dalībnieku skaits bija 72 un pārstāvētas bija 23 skoliņas.

Otomere skaidroja arī finansējuma saņēmēju atlases kritērijus un saņemšanas nosacījumus, kurus gan vēl jāizvērtē un jāapstiprina komisijai, kuras sastāvā būs LVA, PBLA un ELA pārstāvji. Kritēriji cita starpā paredz, ka uz finansējumu varēs pretendēt skola, kura vismaz gadu jau ir darbojusies pēc mācību programmas, kuras apjoms ir vismaz 75 stundas gadā un daļa no programmas ir paredzēta tieši latviešu valodas apguvei (gramatikai, pareizrakstībai, pareizrunai utt.) Bērnu skaitam skolā jābūt ne mazāk kā 10, bet skolotāju – 2.

Turpinājumā semināra dalībnieki tika aicināti apvienoties vairākās grupās un katrai no šīm grupām uzbūvēt simbolisku “Valodas māju”, akcentējot būtiskāko, kas veido valodu. Katra grupa prezentēja galarezultātu, pamatojot un skaidrojot savu izvēli.

Pēc tam LVA galvenā metodiķe Vineta Vaivade aicināja skolotājas izveidot trīs darba grupas, kuru nākamais darba uzdevums bija dažādos veidos un aspektos, soli pa solim izanalizēt mācību programmu un noskaidrot, kas ir galvenais valodas apguvē. Katra no grupām dienas gaitā strādāja pēc kārtas ar visām trim lektorēm – Vinetu Vaivadi, Lieni Valdmani un Daci Dalbiņu.

Pēc pusdienām vārds tika dots skolotājām, lai varētu dalīties ar stāstiem par savām skoliņām un iezīmētu problēmas. Jāpiebilst, ka šajā reizē vairāk tika runāts tieši par pozitīvo pieredzi un mazāk par problēmām.

Nopietno šīs dienas programmas daļu noslēdza pārrunas par diasporas latviešu saliedēšanas pasākumiem un citām iniciatīvām Lielbritānijā un Īrijā. LNPL Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis iepazīstināja ar plāniem saistībā ar pasākumu bērniem – “Puķu bērns”, LBĪ priekšsēdētāja Inguna Grietiņa informēja par diasporas kolektīvu iespējām piedalīties XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2015.gada 6.- 12.jūlijā Rīgā, bet Eiropas Vasaras skolas (EVS) organizatore Dace Ali stāstīja par EVS 2014, kas notiks no 27.jūlija līdz 10.augustam Katvaru speciālajā internātskolā Latvijā.

Neformālo dienas daļu ievadīja Bradfordas teātra trupas iestudētā A.Brigaderes luga “Čaukstenes” – izrāde, kas ļāva skatītājiem izsmieties no sirds. Kā informēja mājnieki, šajā teātra trupā kopā darbojas Bradfordas skoliņas skolotājas un bērnu vecāki un to vada Gita Robalde.

Noslēgumā, kā arī bija predzēts semināra programmā, sekoja neformālās daļas turpinājums turpat Daugavas Vanagu nama bārā – sirsnīgas sarunas, joki, dziesmas un pat rotaļas.

Arī otrajā semināra dienā skolotājas ieguva gan informāciju, gan praktiskus un metodiskus padomus par jaunumiem un mācību materiāliem, kas pieejami un izmantojami LVA mājas lapā http://www.valoda.lv L.Valdmane un V.Vaivade skaidroja, kā strādāt ar didaktiskajām spēlēm, apgūstot alfabētu, vārdu pareizrakstību, izrunu, teikumu veidošanu, u.c., ko ļoti veiksmīgi var izmantot arī vecāki, darbojoties ar saviem bērniem mājās.

Anta Spunde klātesošos informēja par tālmācības projektu, kas sniegtu iespējas mācīties ārzemēs dzīvojošajiem skolēniem, kuru ģimenes plāno atgriezties Latvijā.

Turpinājumā skolotājas dalījās ne tikai ar stāstiem par skoliņu dzīvi, bet arī par gadījumiem, kad audzēkņi no visas sirds ir viņas aizkustinājuši un saviļņojuši, dodot atkal prieku un spēku darboties. Savukārt pozitīvas un spraigas diskusijas izraisīja M.Pūļa prezentācija, kurā iezīmējās diasporas skoliņu nākotnes vīzijas.

Katra skola dāvinājumā no LVA saņēma gan simbolisku zīmuļu komplektiņu, gan grāmatu, bet skolotājas – apliecību par profesionālās kvalifikācijas celšanas kursu apmeklējumu.

No Īrijas uz semināru šoreiz bija ieradušās skolotājas no 9 nedēļas nogales skoliņām un Dublinas mūzikas studijas/skolas “Mazais Letiņš” – Sintija Strode un Sarmīte Vorobjova no Limerikas, Teiksma Kuzņecova no Droghedas, Inga Zvirgzdiņa no Navanas, Inita Danne, Vineta Magone un Ira Fjodorova no Portlaoise, Inta Dreimane-Riekstiņa no Tullow, Liene Kravinska un Anda Eglīte no Galway, Vineta Makšus, Evita Makšus un Vita Ozola no Portadown, Santa Eglīte, Evita Zilgme, Inese Briļa, Ilze Barkus un Rasa Stonkus no Dublinas, Daina Škurova – Konstantinova un Inita Kļaviņa-Smirnova no Charleville.

Semināra dalībnieces atzina, ka šādas skolotāju tikšanās, kur iespējams gan dalīties pieredzē, gan iegūt zināšanas, dod sparu darboties un apziņu, ka šis darbs ir ļoti nozīmīgs un svarīgs.

Visi semināra dalībnieki sūta sirsnīgu paldies organizatoriem un arī Bradfordas Daugavas Vanagu nodaļai par telpām un gardajiem ēdieniem!

Raksts oriģināli publicēts Baltic Ireland portālā 12. maijā.

Ārlietu ministrijas ceļvedis “Tautiešiem ārzemēs” apkopo noderīgu informāciju

Sveicot mūsu tautiešus Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, Ārlietu ministrija savā mājaslapā izveidojusi informatīvu ceļvedi “Tautiešiem ārzemēs”- http://www.mfa.gov.lv/lv/tautiesiem-arzemes/, lai vienkopus publicētu svarīgu un aktuālu informāciju Latvijas diasporai, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.

Ārlietu ministrijas mājaslapā http://www.mfa.gov.lv pieejamais ceļvedis apkopo aktualitātes diasporas jomā, sniedz informāciju par konsulārajiem pakalpojumiem un palīdzību tautiešiem. Ministrija turpinās ceļvedi papildināt ar noderīgu informāciju gan par praktiskiem jautājumiem, gan latviskās kultūras un izglītības jautājumiem, piemēram, par latviešu valodas apguves iespējām mītnes zemē vai atgriešanos Latvijā.

Latvijas valsts institūciju informācija par pakalpojumiem, palīdzību, atbalstu vai sadarbību pārsvarā ir izvietota dažādās interneta vietnēs. Ārlietu ministrija aicina visas institūcijas sadarboties, lai jaunizveidotais ceļvedis vienkopus satīklotu jau pašlaik internetā pieejamo informāciju, kas atvieglotu informācijas meklēšanu.

Nozīmīgs informācijas avots ir Latvijas diasporas organizāciju mājaslapas un mediji. Ceļvedī atrodamas tālākas norādes par šo informācijas tīklu. Tas dos iespējas tautiešiem sazināties, iesaistīties diasporas aktivitātēs, uzzināt par kultūras notikumiem mītnes zemēs.

Ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs dzīvo, mācās un strādā ap 370 000 Latvijas pārstāvju. Šobrīd lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Krievijā, Brazīlijā, Vācijā, Beļģijā, Izraēlā, Norvēģijā, Spānijā, kā arī citur pasaulē.

Ārlietu ministrijas preses dienests.