Skolotāju kursi Īrijā, 3×3 nometnes ietvaros

image

Īrijas skolotāju kursu dalībnieki ar plašo LVA mācību grāmatu klāstu.

Šā gada vasarā, 11. augustā, uz pirmajiem skolotāju kursiem Īrijā, skolotājus pulcēja Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētāja Inguna Grietiņa, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru un Eiropas latviešu apvienību.

Kursi notika sešas dienas, 3X3 nometnes Īrijā ietvaros. Skolotājiem tika piedāvāta plaša kursu programma, sešu dienu garumā. Plašu ieskatu latviešu valodas mācīšanas diasporā, teorijā, sniedza LVA metodiķe un programmas vadītāja Vineta Vaivade, savukārt, daudz prakstiskus piemērus skolotājiem demonstrēja un lūdza darboties līdzi, LVA metodiķe Liene Valdmane. Savus prakstiskos padomus, ieteikumus, labās prakses piemērus skolotājiem sniedz LVA priekšsēdētāja vietniece Dace Dalbiņa un diasporas speciāliste Aija Otomere, savukārt ar diasporas skolu vadības dokumentāciju, tālāko mērķu sasniegšanai skolotajus informēja Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētāja Inguna Grietiņa un Latviešu nacionālās padomes Londonā, izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis.

Tas bija ļoti radošs, idejām bagāts un piesātināts laiks, jo ārpus kursu nodarbībām, skolotājiem bija iespēja apmeklēt pārējās 3X3 nometnes Īrijā ievirzes un kultūras programmu. Uz skolotāju kursiem Īrijā bija ieradušies 22 kursu dalībnieki, gan no dažādām Īrijas pilsētām, gan Lielbritānijas un Norvēģijas, kursos tika plasi izrunāta turpmākā sadarbība ar LVA un izstrādāts diasporas skolu programmas projekts, kas drīzumā tiks publicēts LVA mājas lapā, kā arī, ieteikuma formā, apstiprināts diasporas skolu dokumentācijas modelis. Skolotāju kursu noslēgumā, katram skolotājam tika izsniegta LVA apliecība, par 18 stundu pedagogu profesionālās pilnveides programmas “Latviešu valodas mācīšana diasporā” apguvi. Mēs ļoti pateicamies par šo iepēju LVA, ELAi un LNPL, jo tikai darbojoties kopā , mēs spējam sasniegt tik brīnišķīgus rezultātus, gūt garīgu pacēlumu turpmākajam darbam un būt vienotiem!

image

Skolotāju kursu lektores, LVA metodiķes un diasporas specialistes, Aija Otomere, Dace Dalbiņa, Vineta Vaivade un Liene Valdmane.

Pirmā skolas diena Īrijas latviešu bērnu skoliņās

image

Latviešu Biedrības Īrijā bērnu mūzikas studijas – skolas “Mazais Letiņš”, skolas “Saulgriezīte” un deju kopas “Podziņa” skolēni un vecāki. Foto no Ingunas Grietiņas personīgā arhīva.

Vasarīgi saulainajā septembra pirmās nedēļas nogalē skolas zvans iezvanījās sešās Īrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņās.

Skolu skaits Īrijā ar katru gadu pieaug. Tieši pagājušajā nedēļā darbību uzsāka Latviešu biedrības Īrijā bērnu mūzikas studijā – skolā “Mazais Letiņš”, kurā patreiz darbojas 35 skolēni un 3 skolotājas, skolā “Saulgriezīte” , kurā mācās 30 skolēni Dublinā, Latviešu bērnu un sieviešu asociācijas bērnu un jauniešu centrā Limerick pilsētā, kurā mācās 34 skolēni,  Īrijas latviešu bērnu skoliņā Newry pilsētā, kurā mācās 14 skolēni, Mayo latviešu skoliņā un jaunatvērtajā (šogad pirmais mācību gads) Latviešu biedrības Īrijā reģionālā centra Portlaoise pilsētas skoliņā “Sauleszaķēns”, kuru apmeklē 30 skolēni.

Kā jau katru gadu skolas sākumu pavada jautrie bērnu smiekli, atmiņu stāstījumi par piedzīvojumiem vasarā, atkalredzēšanās prieks kopīgās rotaļās un spēlēs, kā arī nopietnās sapulcēs, kur vecāki iegūst jaunāko informāciju par skolās plānotajiem notikumiem jaunajā mācību gadā.

Vēl tādas rudenīgo dāvanu dienas priekšā ir pārējām četrām skolām – Īrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņai Drogheda pilsētā, kur mācīsies 49 skolēni, Īrijas latviešu bērnu skoliņā un jauniešu apvienības projektu grupā Navan pilsētā (šogad pirmais mācību gads) , Cork pilsētas skoliņā, kur mācīsies 25 bērni un latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņā Blanchardstown, kur mācības uzsāks 20 skolēni.

Daudzsološs un radošs jaunais mācību gads solās veidoties skoliņā Limerick pilsētā. Skolas vadītāja Kristīne M. Walshe stāsta, ka līdz decembrim paredzētajās 15 nodarbībās bērni rakstīs un izdos paši savu skolas grāmatu, vadīs nodarbības skolotāju dienā, ceps gardu kūku Latvijas dzimšanas dienā, skaitīs, lasīs, rakstīs un zīmēs, veidos atmiņu un ankešu burtnīcas, piedalīsies multikulturālajā spēļu dienā, ko rīko Limerick pilsētas sieviešu forums, piedalīsies Mārtiņdienas tirdziņā un dāvās Ziemassvētkus meža iemītniekiem.

Savukārt Īrijas skolu asociācija Dublin pilsētā šogad rīkos pirmo Īrijas latviešu bērnu talantu konkursu “Protu?Protu!”, kurā katram bērniņam tiks dota iespēja skatītājiem demonstrēt skatuves priekšnesumu sev pieņemamā un pateicīgā sfērā, ko vēros mīļie vecāki, skolotāji, viesi no Īrijas latviešu apvienībām, vēstniecības un domes, bet bērniem saistošāku to veidos latviešu tautas paskas “Putni māca balodim ligzdu darīt” amizantais varonis- balodis.

Lai veiksmīgs mācību gads un vienmēr gudrās pūces padoms mūsu latviešu atvasītēm, neizsīkstošas enerģijas apdāvinātajām skolotājām un apzinīgajiem vecākiem visās desmit Īrijas latviešu skolās un mūsu draugiem plašajā pasaulē.

 

Rīgā konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”

image

Diasporas konferences amatpersonas: Rolands Lappuķe (Ārlietu ministrija), Jānis Kukainis (PBLA), Jānis Bordāns (LR Tieslietu ministrs), Daniels Pavļuts (LR Ekonomikas ministrs), Ruta Klimkāne (Kultūras ministrija), Edijs Bošs (konferences vadītājs). Foto: Lāsma Ģibiete.

Ar šo, tik ļoti mudinošo saukli, 13. un 14. jūlijā, Latvijā notika Latvijas Republikas (LR) Kultūras Ministrijas (KM) rīkota starptautiska konference, kurā piedalījās un ar idejām, ierosinājumiem, ieteikumiem dalījās 120 dalībnieki no visas pasaules.

Šāda konference tiek rīkota jau otro gadu, sadarbībā ar Ārlietu Ministriju (ĀM), Izglītības un Zinātnes Ministriju (IZM), Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas latviešu apvienību (ELA), kā arī Saeimas, ministriju, sabiedrisko organizāciju un ārzemēs dzīvojošo latviešu organizāciju pārstāvjiem.

Piektdien, 13.jūlijā konferenci atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboliņa,vēlāk sekoja Izglītības un Zinātnes ministra Roberta Ķīļa, Tieslietu ministra Jāņa Bordāna un nodibinājuma Rīga 2014 pārstāves Annas Muhkas uzrunas. Pirmā konferences diena noritēja ļoti pozitīvā un nepiespiestā gaisotnē, kur virmoja dažādu ideju apmaiņa, noritēja neformālas diskusijas un ieteikumi, kuru konkrētu pielietojumu nācās rast konferences otrajā dienā.

Sestdien, 14. jūlijā uzrunas konferencē teica Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš aicināja nevilcināties ar grozījumiem likumā par dubultpilsonību. Informēja par to, ka šobrīd veidojas starpministriju atbalsta komanda reemigrācijas pasākuma plāna izstrādei. Kā arī atzīmēja ārzemju latviešu saišu stiprināšanu ar Latviju, kā piemēru minot Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes viesošanos XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Pasaules koru olimpiādē ASV.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis uzsvēra, ka ir svarīgi formulēt konkrētus priekšlikumus topošajam Latvijas Nacionālās attīstības plānam.
Savukārt LR ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, atgādināja, ka darbs ar ārzemju latviešiem ir vairāku ministriju kompetencē, tādejādi ir pozitīvi, ka šajā konferencē tiek pārstāvētas vairākas ministrijas un tās tiek informētas par to, kas rūp diasporas pārstāvjiem un ko var darīt valdība.

LR KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne informēja, ka pamatojoties uz pagājušā gada konferencē izvirzītajiem mērķiem, Ministru kabinets šā gada maijā konceptuāli atbalstīja sabiedrības saliedētības pasākumus, lemjot par papildu budžeta līdzekļiem ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem. No neparedzētajiem līdzekļiem 2012. gadā tika piešķirti 50 000 lati lasīšanas veicināšanas programmai “Bērnu un jauniešu žūrija”, 27 000 lati ārzemju latviešu dalības atbalstam XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV deju svētkos, kā arī 75 000 lati Latvijas NVO fonda “Ārpusskolas sadarbības programmas” izveidei.

Ekonomikas Ministrs Daniels Pavļuts, atzina, ka “nepietiekams turīgums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki atstāj valsti”. Viņš arī prognozēja, ka nākamajos gados ik gadu ekonomika radīs aptuveni 15 000 jaunas darba vietas, tomēr, lai tas notiktu ir vajadzīga informācijas pieejamība par darba vietām.

Saeimas deputāts Ingmārs Čaklais aicināja plašsaziņas līdzekļus vairāk skaidrot sabiedrībai par topošajiem grozījumiem Pilsonības likumā.

Lielu interesi konferences dalībniekos izraisīja Lietuvas Ārlietu Ministrijas pārstāvja Arvīda Daunoravičius stāstījums. Viņš dalījās pieredzē gan par mērķiem un uzdevumiem, ko Lietuvas valdība izvirzījusi un kas saistīti gan ar nacionālo identitāti, vēsturisko atmiņu, gan politiku, ekonomiku, sociālo un kultūras dzīvi. Kā arī stāstīja par sadarbības programmu “Globālā Lietuva” un tās izvirzītajiem mērķiem, kas saistīti ar nacionālo identitāti. Kā zināms pēc pēdējo dienu informācijas, arī Latvijas ministrijas ir ieteikušas īstenot līdzīgu projektu, mediju tīklu “Globālais latvietis”.
Par paveikto pagājušajā gadā diasporas sadarbībai ar valdību un par šā gada iecerēm, kongresa dalībniekus iepazīstināja Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers.

Pēc ievaduzrunām sekoja piecu darba grupu sesijas:

Izglītība, ko vadīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības izglītības priekšsēde Daina Grosa un Izglītības un Zinātnes ministra padomniece Liesma Ose.

Ārpusskolas izglītība: saieti, nometnes – pamats identitātes veidošanai, ko vadīja PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietniece Līga Ruperte un Trīsreiztrīs Latvija valdes priekšsēdētāja Inese Krūmiņa.

Novadnieki, ko vadīja Amerikas Latviešu apvienības un PBLA pārstāve Taira Zoldnere un Latvijas Universitātes pārstāve Dace Dzenovska.

Kultūra, ko vadīja KM Kultūras un nemateriālā mantojuma centra pārstāve Dace Melbārde un ELA un Latviešu biedrības Īrijā pārstāve Inguna Grietiņa.

Jaunieši, ko vadīja projektu vadītājs Jānis Dirveiks un Jaunatnes organizāciju apvienības “IMKA Latvija” pārstāve Linda Ūzuliņa.

Darba grupās diena ritēja ļoti raiti, jo idejas, šķēršļi, ieteikumi valdībai, dažādi projekti, lai uzlabotu sadarbību iekšēji diasporā un starp diasporu un valdību “bira” viens pēc otra. Apkopot, iesniegšanai tālākai virzībai, tos nenācās viegli, jo no dažiem simtiem priekšlikumu bija jāizvirza svarīgākie. Mazliet projekta grupu darbu apgrūtināja valdības pārstāvji tajās, jo tajā mirklī ne vienu vien reizi nācās atskārst, ka ne vienmēr diasporas vajadzības tiek saprastas pareizi un ne vienmēr valdības paredzamais ieguldījums diasporas vajadzībām ir tur, kur to patiesi vajadzētu. Ir grūti pārliecināt par vērtībām, kas krājušās gadu desmitiem, reizēm tās ir pavisam vienkāršas un grūti saprotamas Latvijā dzīvojošajiem. Komunikācijas un sadarbības trūkums izskanēja katras darba grupas rezultātu izklāstā. Nonācām pie kopsaucēja, ka to ir ļoti vienkārši izdarīt, proti, apvienoties vienā runājošā vienībā savā mītnes zemē, kas sadarbojas ar Latviju un diasporu, tādejādi uzlabojot informācijas apmaiņu un vajadzību apkopojumu.

Sīkāk par katras darba grupas rezultātiem un priekšlikumiem valdībai tiks ziņots.

Konference noslēdzās ar ELA Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sadarbības memoranda parakstīšanu.

image

Diasporas konferences atklāšanas vakars. Anna Muhka (Rīga 2014) un Aldis Austers (Eiropas latviešu apvienība). Foto: Lāsma Ģibiete.