Februāri Austrālijā nodēvēju par kontrastu mēnesi, cerot, ka turpmāk būs līdzenāk un mierīgāk. Kas Tev deva?

Pēc visiem superkarstumiem klāt ir pirmais rudens mēnesis – marts, kurš Viktorijā sākās, ticiet vai nē, ar divām zemestrīcēm – katra 4,6 balles. Es gan tās nepamanīju, jo atrados izbraukumā kādus 300 kilometrus no epicentra, bet bija dažs labs Melburnā, kas to bija manījuši, sajutuši. Laimīgā kārtā zemestrīce bija bez upuriem un postījumiem. Mēneša sākumā gaidījām viesus no Eiropas un bijām jau brīdinājuši, ka te – Melburnā – ir iespējams izbaudīt visus gadalaikus vienā dienā. Zinātāji nebūs pārsteigti. Laikam jau grūti tam noticēt, ja no Eiropas ziemas dodas uz silto Austrālijas kontinentu. Nu mūsu viesiem nācās piedzīvot gan karstumu, gan tik spēcīgu lietus gāzi, ka izmirkām līdz ādai dažu sekunžu laikā (ak, nabaga jaunais fotoaparāts…), gan ledainu vēju, gan +13°C, gan +35°C.

Skumja ziņa

Latviešiem Austrālijā un arī citur pasaulē marts iesākas ar skumju ziņu: mūža miegā pēc sīkstas cīņas ar ļauno slimību 2. martā aizmigusi Dagnija Zariņa-Greste. Viņas pēdējais lielais darbs bija Austrālijas latviešu mākslinieku apvienības grāmatas sagatavošana, un viņa arī bija klāt grāmatas atvēršanas svētkos, kurus vadīja Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Kultūras dienu laikā Sidnejā 2008. gada decembra beigās. Mākslas zinātnieks Māris Brancis uzrakstījis vērtīgu šīs mākslas grāmatas analīzi, kuru var izlasīt gan laikrakstā Latvietis, gan Latvians Online, gan arī vēl citos mēdiju izdevumos.

Piemiņas un jubilejas

Kā katru gadu, arī šogad marta sākumā notika Oskara Kalpaka piemiņai veltīto sarīkojumu virkne Austrālijas latviešu centros: Adelaidē, Brisbanē, Kanberā, Melburnā un Sidnejā.

Pertā Latviešu centrā tika vareni un interesanti svinēti 60 Austrālijā pavadītie gadi. Šī pēcpusdiena saucās “Pāri zilai jūrai”. Kopā esot bijuši sanākuši tik daudz letiņu, ka zāle bijusi pārpildīta līdz plīsumam.

Ievērojams notikums – zīmīga jubileja Kanberas tautas deju kopai “Sprigulītis”, kurš dejo nu jau 55 gadus. Šo jubileju atzīmēja marta beigās, sanākot kopā, dejojot, dziedot un kavējoties atmiņās. Interesanti, ka bija klāt dibinātāji un dažu ģimeņu dejotāji jau trešā paaudzē. Bija sabraukuši gan bijušie dejotāji, gan draugi no Sidnejas, lai dejotu, dziedātu un muzicētu kopā ar sprigulīšiem. Šo jubilejas sarīkojumu vadīja Skaidrīte Dariusa, kuras vārds ir labi pazīstams latviešiem pasaulē. Viņa ir ne tikai viena no “Sprigulīša” dibinātājiem, un bijusi visus šos 55 gadus “Sprigulīša” vadītāja, bet arī stāvējusi pie “Saules Jostas” šūpuļa un aktīvi to vadījusi pasaules turnejās.

Jauno mūziķu sekmes

Taču ne tikai tautas dejas dejotas un tautas dziesmas dziedātas: martā latviešu mūzikas ansamblis “Lāpa” no Melburnas (Sebastians Krūmiņš – vadītājs, balss un ģitāra, Markus Saltups – klavieres, balss, Daris Leitmanis – basģitāra, Ingus Purens – bungas un Aleksa Flada – balss) piedalās sacensībā “Ansambļu karš” (Battle of the Bands) Melburnā. Šāds konkurss jeb sacensība starp mūzikas ansambļiem notiek Melburnā jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmajā kārtā šogad “Lāpa” vinnēja, kuplā skaitā līdzjutēju atbalstīta, un nu turpinās cīņu tālāk nākamajā līmenī 10. aprīlī. Ja brīvs vakars, nākat atbalstīt arī jūs latviešu mūziķus Central Club Hotel, 293 Swan St., Richmond, Melburnā.

“Lāpas” mūziķi nav savu skolu aizmirsuši (ir taču latviešu sestdienas skolā gājuši!), un patiesi iepriecināja visus, kas bija atnākuši uz Melburnas latviešu skolu – gan Daugavas (pamatskolas), gan vidusskolas – balli-karnevālu “Trakie mati”. Ak, ko gan nevar ar tiem matiem izdarīt! Dažu labu tā arī neizdevās atpazīt. Nevaru nepieminēt, ka, šo balli gaidot, čaklās skolēnu māmiņas jau nedēļu iepriekš cepa pīrāgu kalnus, lai ballētājiem būtu ar ko cienāties. Un esot bijuši varen gardi!

Vadības maiņa

Sidnejas Latvieši biedrībai jauns šoferis: Jānis Ronis pēc 12 gadiem biedrības vadīšanas stūri nodod Jānim Graudam. Jaunums arī Sidnejas Latviešu ev. lut. Vienības draudzē – jauna diakone Gundega Zariņa. Bet Sidnejas ev. lut. Latviešu draudzē draudzīgi tika nosvinēti Dārza svētki, un amatā tika ievests jaunais draudzes priekšnieks Eigits Timermanis.

No Latvijas uz Austrāliju

Ir bijis tiešām prieks satikt un iepazīties ar neiroķirurgu no Latvijas Kasparu Auslandu un viņa ģimeni. Ceru, ka viņam, šos sešus mēnešus pavadot Melburnā, bija ne tikai lieliska iespēja praktizēt un papildināt savu profesionālo pieredzi Karaliskā Melburnas slimnīcā (Royal Melbourne Hospital) pie profesora Keja (Kaye), bet arī iegūti jauni, patiesi draugi Melburnā.

Austrālijā ir prāvs pulciņš studentu no Latvijas gan studiju apmaiņas programmas statusā, gan tādi, kas paši sarūpējuši sev finansējumu studijām šajā tik tālajā no Latvijas zemē. Allaž prieks satikties ar viņiem, parunāt par studijām un dzīvi te Austrālijā. Dzirdēju arī sūdzības, ka grūti atrast šeit darbu. Kā zināms, ārzemju studentiem ar likumu atļauts strādāt apmaksātu darbu 20 stundas nedēļā. Te nu laikam esmu nonākusi pie temata, par kuru esmu daudz dzirdējusi. Latvijā tiek izplatīta ziņa, ka raugi te – Austrālijā, lūk, darbu ņem kādu nu vēlies, pārpilnība. Ak, cik rūgti tie būs vīlušies, kas ieradīsies te ar šādu cerību. (Un bez pareizās vīzas var gadīties, ka pat neļauj šķērsot robežu). Protams, arvien ir izņēmumi: speciālas profesijas, kurām varbūt vienā vai otrā brīdī vieglāk atrast darbu, bet te pirmais nosacījums ir darba atļauja. Diemžēl darba atrašana patreiz ir liela problēma Austrālijā. Gandrīz katru dienu ziņās lasām, TV skatām un radio dzirdam par atkal un atkal no darba atlaisto darbinieku skaitu.

Sports

Viktorijas Latviešu novusa meistarsacīkstes notika Melburnā, piedaloties vēl 14 spēlētājiem no Sidnejas. Trimdā – vismaz Austrālijā – latviešiem šī spēle ir kļuvusi gandrīz nacionālais sporta veids, jo to aizrautīgi spēlē gan Adelaidē, gan Melburnā, gan Sidnejā; spēlē gan jauni, gan veci; skolas bērni Adelaidē aktīvi apgūst šo spēli.

Par marta mēnesi Austrālijā domājot, nevar nepieminēt Pirmās formulas autosacīkstes (Grand Prix) pirmo kārtu, kas katru gadu notiek Melburnā. Kaut arī dzīvoju dažus kilometrus gaisa līnijā no sacīkšu vietas, itin labi varēju dzirdēt mašīnu motoru skaņas. Un ne tikai sacīkšu mašīnu. Dažs labs vājāka spēkrata īpašnieks arī pilsētas ielās pēkšņi sajuta šo sacīkšu iedvesmu un demonstrēja, ko tik nu spēj. Veselu nedēļu pilsēta sanēja, un kā milzu bites to piedūca pirmās formulas sacīkšu mašīnas, joņojot pa Alberta Parka trasi. Šoreiz te arī ne gluži mierīgi gāja; vairāki pārpratumi vēl tik pēc pirmās formulas finiša skaidrojās: godalgotās vietas tika dotas un atkal ņemtas atpakaļ. Tā arī, lūk, pat šāda mēroga pasākumā gadās; arvien jāatceras, ka meliem patiešām ir īsas kājas, bet par to lai stāsta sporta komentētāji.

Lietus – labs un slikts

Brisbanes tuvumā atkal ir plūdu nelaime, bet šī mēneša lietus gāzes Viktorijā bija ar lielu prieku gaidītas, zāle atkal ir skaisti zaļa, liela daļa stādi atkopušies, un nu ir īsta zaļās krāsas toņu parāde: cik tie daudzveidīgi, cik krāšņi, cik dzīvīgi!

Ja vēl pavisam nesen, janvārī domājām, sak’, ir nu gan vēsa vasara: vēsīgs Ziemassvētku vakars, gandrīz auksts Vecgada vakars, kad citreiz esam sviedrus vien slaucījuši (lielākoties gan Ziemassvētku, gan Vecgada vakarus atceros tādus ar tuvu pie +40°C), tad drīz pēc tam sekojošais bija krasas maiņas.

Un tad pēkšņi janvāra beigas sākām vienu pēc otra lauzt karstuma rekordus: te mums karstākā vasaras nedēļa pēdējos 100 gados, te karstākais jebkad piefiksētais 29. janvāris.

Īsākais gada mēnesis februāris nu pagājis, ienesot traģisku zīmi Austrālijas, īpaši, Viktorijas vēsturē. Domājot par to, kāds tas bijis Austrālijā kopumā, vienā vārdā – kontrastains. Un kontrasti nežēlīgi visdažādākās dzīves jomās.

Kvīnslandē lija, lija un lija, plūdi laukos, plūdi pilsētās. Pilsētiņu ielas pārvērtās par ar laivu braucamos kanālos, bet nav nekāda Venēcijas romantika: cilvēki zaudējuši mājas, ūdens postā pazaudēta gadiem krātā iedzīve; zaudējumi, pārdzīvojumi, bēdas. Manā rīcībā nav ziņu par plūdos cietušajiem latviešiem.

Tanī pat laikā februāris Viktorijā pieteica sevi kā Uguns mēnesi. Austrālijas vēsturē 7. februāris tagad ieies kā Melnā sestdiena (Black Saturday)… miera laikā vienā dienā uguns izdzēsusi 200-300 cilvēku dzīvības (oficiālais skaits patlaban ir 210, bet tas katru dienu pieaug, kad apseko nodegušās mājas, sadegušās mašīnas…), pāri par 2000 dzīvojamās mājas nodega šajos ugunsgrēkos. (Arī nezināmi miljoni dzīvnieku, to skaitā 2150 aitu un 1207 liellopu.) Ak, jā, 7. februāris bija karstākā diena kāda jebkad 150 gados bijusi Viktorijā (t.i., kopš sāka piereģistrēt temperatūru), oficiāli pilsētā bijis +48°C, bet ārpus centra +50°C vietām un piedevām spēcīgs, versmains ziemeļvējš. Viktorijas premjers gan radio, gan TV brīdināja par tuvojošos karstumu iedzīvotājus, aicinot neplānot izbraukumus un izklaides ārpus mājas.

Kaut arī dzīvoju Melburnas pilsētas gandrīz centrā, vairākus rītus februārī mostamies ar dūmu un deguma smaržu dzīvoklī. Vienu brīdi bijām īpaši satraukušies, letiņi apmainījās e-pastiem, zvaniem: ugunsnelaime sāka trakot Melburnas priekšpilsētā Belgrāvē (Belgrave), kur dzīvo vairākas latviešu ģimenes. Laimīgi izdevās uguni tur savaldīt. Kārlis Amatnieks izrādīja varonību, 7. februāra ugunsgrēkos ne tikai cīnoties ar uguni savā mājā, bet arī izglābjot citu ģimeni no drošas nāves, un ir ziņas par vairākām Viktorijā dzīvojošām latviešu ģimenēm, kuras cieta smagus zaudējumus ugunsgrēkos. Protams, varam būt laimīgi, kā teica mana radiniece, kurai uguns, kā saka, “nogāja gar mājas paksi” to neskarot, ka esam visi dzīvi, sveiki, veseli un pat māja palika, bet tas cik daudz laika, pūļu un līdzekļu būs nepieciešams, lai atgrieztos atpakaļ mierīgā ikdienā, tas ir liels cipars.

Ja par cipariem, tad nevaru nepieminēt ārkārtīgi lielo gan Viktorijā dzīvojošo, gan austrāliešu visā Austrālijā lielo atsaucību: Sarkanā krustā palīdzības akcijā saziedoti AUD 156 miljoni uguns nelaimēs cietušajiem, privāto uzņēmumu atbalsts mērojams vēl desmitiem miljoniem. Un šie ir brīvprātīgi ziedojumi, kuros katrs pēc savām iespējām piedalījies.

Ciešanas un bēdas no milzīgās uguns nelaimes ir ļoti lielas: zaudēti cilvēki, daudzi smagi apdeguši, izglābušos stāsti briesmīgi. Cīnoties ar uguni, cietuši un pat dzīvības zaudējuši arī ugunsdzēsēji.
Deg ne tikai samērā tuvu pilsētai – ziemeļaustrumos, bet pa visu Viktoriju vēl daudzās vietās. Izdeguši meži un lauki 4500 kvadrātkilometru platībā (ziņas uz 28. februāri)… Ja padomājam par šo platību Latvijas mērogā, tad jāatceras, ka Rīga, Rīgas rajons, un Jūrmala kopā sanāk tikai 3465 kvadrātkilometri.
Un cik daudz zvēriņi sadeguši Viktorijas mežos, to pat saskaitīt nevar. Hīlsviles (Healesville) pilsētiņa visu mēnesi bija uguns apdraudēta, tā plosījās visapkārt tai; apdraudēts bija arī tajā atrodošais Austrālijas zvēriņu rezervāts (Healesville Sanctuary). Kā ziņās skatam, zvēru hospitālis pilns ar ugunsgrēkos cietušajiem meža zvēriņiem.

Kultūras un citi notikumi latviešu sabiedrībā

Un šajā lielajā karstumā – caur Austrāliju kā karstais vējš lielā ātrumā traucās Gidons Krēmers un viņa pirms 12 gadiem dibinātais un vadītais kamerorķestris Kremerata Baltica, paspējot ne tikai piedalīties jaunās Melburnas koncertzāles Melbourne Recital Centre atklāšanas koncertos, bet arī koncertējot Adelaidē, Kanberā, Sidnejā, Pertā! Tas nu mums latviešiem bija ne tikai liels prieks, bet arī lepnums, jo ar Kremerata Baltica vārdu tika daudzināts arī Latvijas vārds, un Krēmers visās intervijās piemetināja, ka pats ir dzimis rīdzinieks un nāk no Latvijas. Nu, protams, esam lepni! Un kremeratieši paspēja arī tikties ar latviešiem, sniegt nelielu koncertu (kvartets Eifonija (Euphonia), kura dalībnieki visi ir arī kremeratieši), kā arī savu 12. dzimšanas dienas kliņģeri notiesāt Melburnas Latviešu namā, kurā brīnišķīgu vakaru bija noorganizējusi Anita Andersone ar saviem palīgiem. Andersone pie tam ir 53. Kultūras dienas Melburnā 2010. gadā vadītāja. (Plašāk par kultūras notikumiem skatīt Austrālijas latviešu laikraksta Latvietis mājas lapu www.laikraksts.com.)

Mazliet atvilkuši elpu pēc pagājušā gada nogalē vareni pavadītām Kultūras dienām Sidnejā, Austrālijas latvieši atkal atsākuši aktīvu darbošanos. Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē jaunais prezidijs – tagad Sidnejā Jura Ruņģa vadībā – uzsācis darbu. Arī Austrālijas Latviešu teātris Melburnā uzsācis gadu jaunā vadībā, par priekšsēdi ievēlot Ivaru Mirovicu, un melburnieši sola saviem skatītājiem vismaz divus skatuves uzvedumus šogad. Adelaides Daugavas Vanagi nosvinēja savu 57. gadskārtu, Daugavas vanadzes, kā stāsta Gunta Rudzīte, uzrīkoja varen lustīgu Jautro pēcpusdienu Adelaidē, Sidnejas latvieši piedalījās valodas un literāra pulciņa rīkotājā dzejnieka Teodora Tomsona 100. dzimšanas dienas piemiņai veltītā pēcpusdienā, bet Sidnejas Latviešu teātris rīkoja literāro pēcpusdienu ar Anitas Grīnieces lugas Pagasta nabags skatuves lasījumu. Pertas DV basketbola komanda aktīvi spēlē. Melburnas Latviešu namā ļaudis pulcējās uz Melburnas Latviešu biedrības rīkoto Draudzīgā aicinājuma pēcpusdienu, kurā par latviešu valodu savās domās dalījās Rasma Celma. Gleznotājs Juris Ceriņš atkal iepriecināja savas mākslas cienītājus ar jauno darbu izstādi Čepmana un Beilija galerijā (Chapman&Bailey Gallery) un šie nav vienīgie sarīkojumi.

Jaunais skolas mācību gads sācies visā Austrālijā, un mācību gadu uzsākušas arī latviešu skoliņas Adelaidē (19 bērni), Melburnā (52 bērni) un Sidnejā (21 bērns).

Ekonomiskās krīzes situācijā palīdzīgu roku ne tikai Austrālijas latviešiem, bet arī viņu draugiem sniedz Latviešu kreditkkooperatīvs Austrālijā, piedāvājot 4 procentu aizdevumus.

Kā zibens spēriens 27. februārī Austrālijas latviešus aplidoja šausmu ziņa par slepkavību, kura notikusi Adelaides priekšpilsētā Kristīzdaunsā (Christies Downs). Noslepkavota 83 gadus veca pensionāre, un latviete – 34 g.v. Angelika Gavare ir apcietināta un apsūdzēta par šo.

Bet par kontrastiem turpinot, savu februāra stāstu nobeigšu ar vienu dabas brīnuma lietu. Mammas dārzā no lielā karstuma ievas krūms zaudējis pusi no lapām un atlikušās ir brūnas apsvilušas, bet pēkšņi viens ievas zars ir ne tikai jaunu, koši zaļu lapiņu pilns, bet ir uzziedējis baltiem, smaržīgiem ievas ziediem! Tagad, Melburnā – februārī! (Lasītājiem no citām zemēm varu piebilst, ka ievas Melburnā zied pavasarī – septembrī.)