Kontrastains februāris Austrālijā

Ja vēl pavisam nesen, janvārī domājām, sak’, ir nu gan vēsa vasara: vēsīgs Ziemassvētku vakars, gandrīz auksts Vecgada vakars, kad citreiz esam sviedrus vien slaucījuši (lielākoties gan Ziemassvētku, gan Vecgada vakarus atceros tādus ar tuvu pie +40°C), tad drīz pēc tam sekojošais bija krasas maiņas.

Un tad pēkšņi janvāra beigas sākām vienu pēc otra lauzt karstuma rekordus: te mums karstākā vasaras nedēļa pēdējos 100 gados, te karstākais jebkad piefiksētais 29. janvāris.

Īsākais gada mēnesis februāris nu pagājis, ienesot traģisku zīmi Austrālijas, īpaši, Viktorijas vēsturē. Domājot par to, kāds tas bijis Austrālijā kopumā, vienā vārdā – kontrastains. Un kontrasti nežēlīgi visdažādākās dzīves jomās.

Kvīnslandē lija, lija un lija, plūdi laukos, plūdi pilsētās. Pilsētiņu ielas pārvērtās par ar laivu braucamos kanālos, bet nav nekāda Venēcijas romantika: cilvēki zaudējuši mājas, ūdens postā pazaudēta gadiem krātā iedzīve; zaudējumi, pārdzīvojumi, bēdas. Manā rīcībā nav ziņu par plūdos cietušajiem latviešiem.

Tanī pat laikā februāris Viktorijā pieteica sevi kā Uguns mēnesi. Austrālijas vēsturē 7. februāris tagad ieies kā Melnā sestdiena (Black Saturday)… miera laikā vienā dienā uguns izdzēsusi 200-300 cilvēku dzīvības (oficiālais skaits patlaban ir 210, bet tas katru dienu pieaug, kad apseko nodegušās mājas, sadegušās mašīnas…), pāri par 2000 dzīvojamās mājas nodega šajos ugunsgrēkos. (Arī nezināmi miljoni dzīvnieku, to skaitā 2150 aitu un 1207 liellopu.) Ak, jā, 7. februāris bija karstākā diena kāda jebkad 150 gados bijusi Viktorijā (t.i., kopš sāka piereģistrēt temperatūru), oficiāli pilsētā bijis +48°C, bet ārpus centra +50°C vietām un piedevām spēcīgs, versmains ziemeļvējš. Viktorijas premjers gan radio, gan TV brīdināja par tuvojošos karstumu iedzīvotājus, aicinot neplānot izbraukumus un izklaides ārpus mājas.

Kaut arī dzīvoju Melburnas pilsētas gandrīz centrā, vairākus rītus februārī mostamies ar dūmu un deguma smaržu dzīvoklī. Vienu brīdi bijām īpaši satraukušies, letiņi apmainījās e-pastiem, zvaniem: ugunsnelaime sāka trakot Melburnas priekšpilsētā Belgrāvē (Belgrave), kur dzīvo vairākas latviešu ģimenes. Laimīgi izdevās uguni tur savaldīt. Kārlis Amatnieks izrādīja varonību, 7. februāra ugunsgrēkos ne tikai cīnoties ar uguni savā mājā, bet arī izglābjot citu ģimeni no drošas nāves, un ir ziņas par vairākām Viktorijā dzīvojošām latviešu ģimenēm, kuras cieta smagus zaudējumus ugunsgrēkos. Protams, varam būt laimīgi, kā teica mana radiniece, kurai uguns, kā saka, “nogāja gar mājas paksi” to neskarot, ka esam visi dzīvi, sveiki, veseli un pat māja palika, bet tas cik daudz laika, pūļu un līdzekļu būs nepieciešams, lai atgrieztos atpakaļ mierīgā ikdienā, tas ir liels cipars.

Ja par cipariem, tad nevaru nepieminēt ārkārtīgi lielo gan Viktorijā dzīvojošo, gan austrāliešu visā Austrālijā lielo atsaucību: Sarkanā krustā palīdzības akcijā saziedoti AUD 156 miljoni uguns nelaimēs cietušajiem, privāto uzņēmumu atbalsts mērojams vēl desmitiem miljoniem. Un šie ir brīvprātīgi ziedojumi, kuros katrs pēc savām iespējām piedalījies.

Ciešanas un bēdas no milzīgās uguns nelaimes ir ļoti lielas: zaudēti cilvēki, daudzi smagi apdeguši, izglābušos stāsti briesmīgi. Cīnoties ar uguni, cietuši un pat dzīvības zaudējuši arī ugunsdzēsēji.
Deg ne tikai samērā tuvu pilsētai – ziemeļaustrumos, bet pa visu Viktoriju vēl daudzās vietās. Izdeguši meži un lauki 4500 kvadrātkilometru platībā (ziņas uz 28. februāri)… Ja padomājam par šo platību Latvijas mērogā, tad jāatceras, ka Rīga, Rīgas rajons, un Jūrmala kopā sanāk tikai 3465 kvadrātkilometri.
Un cik daudz zvēriņi sadeguši Viktorijas mežos, to pat saskaitīt nevar. Hīlsviles (Healesville) pilsētiņa visu mēnesi bija uguns apdraudēta, tā plosījās visapkārt tai; apdraudēts bija arī tajā atrodošais Austrālijas zvēriņu rezervāts (Healesville Sanctuary). Kā ziņās skatam, zvēru hospitālis pilns ar ugunsgrēkos cietušajiem meža zvēriņiem.

Kultūras un citi notikumi latviešu sabiedrībā

Un šajā lielajā karstumā – caur Austrāliju kā karstais vējš lielā ātrumā traucās Gidons Krēmers un viņa pirms 12 gadiem dibinātais un vadītais kamerorķestris Kremerata Baltica, paspējot ne tikai piedalīties jaunās Melburnas koncertzāles Melbourne Recital Centre atklāšanas koncertos, bet arī koncertējot Adelaidē, Kanberā, Sidnejā, Pertā! Tas nu mums latviešiem bija ne tikai liels prieks, bet arī lepnums, jo ar Kremerata Baltica vārdu tika daudzināts arī Latvijas vārds, un Krēmers visās intervijās piemetināja, ka pats ir dzimis rīdzinieks un nāk no Latvijas. Nu, protams, esam lepni! Un kremeratieši paspēja arī tikties ar latviešiem, sniegt nelielu koncertu (kvartets Eifonija (Euphonia), kura dalībnieki visi ir arī kremeratieši), kā arī savu 12. dzimšanas dienas kliņģeri notiesāt Melburnas Latviešu namā, kurā brīnišķīgu vakaru bija noorganizējusi Anita Andersone ar saviem palīgiem. Andersone pie tam ir 53. Kultūras dienas Melburnā 2010. gadā vadītāja. (Plašāk par kultūras notikumiem skatīt Austrālijas latviešu laikraksta Latvietis mājas lapu www.laikraksts.com.)

Mazliet atvilkuši elpu pēc pagājušā gada nogalē vareni pavadītām Kultūras dienām Sidnejā, Austrālijas latvieši atkal atsākuši aktīvu darbošanos. Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē jaunais prezidijs – tagad Sidnejā Jura Ruņģa vadībā – uzsācis darbu. Arī Austrālijas Latviešu teātris Melburnā uzsācis gadu jaunā vadībā, par priekšsēdi ievēlot Ivaru Mirovicu, un melburnieši sola saviem skatītājiem vismaz divus skatuves uzvedumus šogad. Adelaides Daugavas Vanagi nosvinēja savu 57. gadskārtu, Daugavas vanadzes, kā stāsta Gunta Rudzīte, uzrīkoja varen lustīgu Jautro pēcpusdienu Adelaidē, Sidnejas latvieši piedalījās valodas un literāra pulciņa rīkotājā dzejnieka Teodora Tomsona 100. dzimšanas dienas piemiņai veltītā pēcpusdienā, bet Sidnejas Latviešu teātris rīkoja literāro pēcpusdienu ar Anitas Grīnieces lugas Pagasta nabags skatuves lasījumu. Pertas DV basketbola komanda aktīvi spēlē. Melburnas Latviešu namā ļaudis pulcējās uz Melburnas Latviešu biedrības rīkoto Draudzīgā aicinājuma pēcpusdienu, kurā par latviešu valodu savās domās dalījās Rasma Celma. Gleznotājs Juris Ceriņš atkal iepriecināja savas mākslas cienītājus ar jauno darbu izstādi Čepmana un Beilija galerijā (Chapman&Bailey Gallery) un šie nav vienīgie sarīkojumi.

Jaunais skolas mācību gads sācies visā Austrālijā, un mācību gadu uzsākušas arī latviešu skoliņas Adelaidē (19 bērni), Melburnā (52 bērni) un Sidnejā (21 bērns).

Ekonomiskās krīzes situācijā palīdzīgu roku ne tikai Austrālijas latviešiem, bet arī viņu draugiem sniedz Latviešu kreditkkooperatīvs Austrālijā, piedāvājot 4 procentu aizdevumus.

Kā zibens spēriens 27. februārī Austrālijas latviešus aplidoja šausmu ziņa par slepkavību, kura notikusi Adelaides priekšpilsētā Kristīzdaunsā (Christies Downs). Noslepkavota 83 gadus veca pensionāre, un latviete – 34 g.v. Angelika Gavare ir apcietināta un apsūdzēta par šo.

Bet par kontrastiem turpinot, savu februāra stāstu nobeigšu ar vienu dabas brīnuma lietu. Mammas dārzā no lielā karstuma ievas krūms zaudējis pusi no lapām un atlikušās ir brūnas apsvilušas, bet pēkšņi viens ievas zars ir ne tikai jaunu, koši zaļu lapiņu pilns, bet ir uzziedējis baltiem, smaržīgiem ievas ziediem! Tagad, Melburnā – februārī! (Lasītājiem no citām zemēm varu piebilst, ka ievas Melburnā zied pavasarī – septembrī.)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *