Marta mainīgais laiks

Februāri Austrālijā nodēvēju par kontrastu mēnesi, cerot, ka turpmāk būs līdzenāk un mierīgāk. Kas Tev deva?

Pēc visiem superkarstumiem klāt ir pirmais rudens mēnesis – marts, kurš Viktorijā sākās, ticiet vai nē, ar divām zemestrīcēm – katra 4,6 balles. Es gan tās nepamanīju, jo atrados izbraukumā kādus 300 kilometrus no epicentra, bet bija dažs labs Melburnā, kas to bija manījuši, sajutuši. Laimīgā kārtā zemestrīce bija bez upuriem un postījumiem. Mēneša sākumā gaidījām viesus no Eiropas un bijām jau brīdinājuši, ka te – Melburnā – ir iespējams izbaudīt visus gadalaikus vienā dienā. Zinātāji nebūs pārsteigti. Laikam jau grūti tam noticēt, ja no Eiropas ziemas dodas uz silto Austrālijas kontinentu. Nu mūsu viesiem nācās piedzīvot gan karstumu, gan tik spēcīgu lietus gāzi, ka izmirkām līdz ādai dažu sekunžu laikā (ak, nabaga jaunais fotoaparāts…), gan ledainu vēju, gan +13°C, gan +35°C.

Skumja ziņa

Latviešiem Austrālijā un arī citur pasaulē marts iesākas ar skumju ziņu: mūža miegā pēc sīkstas cīņas ar ļauno slimību 2. martā aizmigusi Dagnija Zariņa-Greste. Viņas pēdējais lielais darbs bija Austrālijas latviešu mākslinieku apvienības grāmatas sagatavošana, un viņa arī bija klāt grāmatas atvēršanas svētkos, kurus vadīja Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Kultūras dienu laikā Sidnejā 2008. gada decembra beigās. Mākslas zinātnieks Māris Brancis uzrakstījis vērtīgu šīs mākslas grāmatas analīzi, kuru var izlasīt gan laikrakstā Latvietis, gan Latvians Online, gan arī vēl citos mēdiju izdevumos.

Piemiņas un jubilejas

Kā katru gadu, arī šogad marta sākumā notika Oskara Kalpaka piemiņai veltīto sarīkojumu virkne Austrālijas latviešu centros: Adelaidē, Brisbanē, Kanberā, Melburnā un Sidnejā.

Pertā Latviešu centrā tika vareni un interesanti svinēti 60 Austrālijā pavadītie gadi. Šī pēcpusdiena saucās “Pāri zilai jūrai”. Kopā esot bijuši sanākuši tik daudz letiņu, ka zāle bijusi pārpildīta līdz plīsumam.

Ievērojams notikums – zīmīga jubileja Kanberas tautas deju kopai “Sprigulītis”, kurš dejo nu jau 55 gadus. Šo jubileju atzīmēja marta beigās, sanākot kopā, dejojot, dziedot un kavējoties atmiņās. Interesanti, ka bija klāt dibinātāji un dažu ģimeņu dejotāji jau trešā paaudzē. Bija sabraukuši gan bijušie dejotāji, gan draugi no Sidnejas, lai dejotu, dziedātu un muzicētu kopā ar sprigulīšiem. Šo jubilejas sarīkojumu vadīja Skaidrīte Dariusa, kuras vārds ir labi pazīstams latviešiem pasaulē. Viņa ir ne tikai viena no “Sprigulīša” dibinātājiem, un bijusi visus šos 55 gadus “Sprigulīša” vadītāja, bet arī stāvējusi pie “Saules Jostas” šūpuļa un aktīvi to vadījusi pasaules turnejās.

Jauno mūziķu sekmes

Taču ne tikai tautas dejas dejotas un tautas dziesmas dziedātas: martā latviešu mūzikas ansamblis “Lāpa” no Melburnas (Sebastians Krūmiņš – vadītājs, balss un ģitāra, Markus Saltups – klavieres, balss, Daris Leitmanis – basģitāra, Ingus Purens – bungas un Aleksa Flada – balss) piedalās sacensībā “Ansambļu karš” (Battle of the Bands) Melburnā. Šāds konkurss jeb sacensība starp mūzikas ansambļiem notiek Melburnā jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmajā kārtā šogad “Lāpa” vinnēja, kuplā skaitā līdzjutēju atbalstīta, un nu turpinās cīņu tālāk nākamajā līmenī 10. aprīlī. Ja brīvs vakars, nākat atbalstīt arī jūs latviešu mūziķus Central Club Hotel, 293 Swan St., Richmond, Melburnā.

“Lāpas” mūziķi nav savu skolu aizmirsuši (ir taču latviešu sestdienas skolā gājuši!), un patiesi iepriecināja visus, kas bija atnākuši uz Melburnas latviešu skolu – gan Daugavas (pamatskolas), gan vidusskolas – balli-karnevālu “Trakie mati”. Ak, ko gan nevar ar tiem matiem izdarīt! Dažu labu tā arī neizdevās atpazīt. Nevaru nepieminēt, ka, šo balli gaidot, čaklās skolēnu māmiņas jau nedēļu iepriekš cepa pīrāgu kalnus, lai ballētājiem būtu ar ko cienāties. Un esot bijuši varen gardi!

Vadības maiņa

Sidnejas Latvieši biedrībai jauns šoferis: Jānis Ronis pēc 12 gadiem biedrības vadīšanas stūri nodod Jānim Graudam. Jaunums arī Sidnejas Latviešu ev. lut. Vienības draudzē – jauna diakone Gundega Zariņa. Bet Sidnejas ev. lut. Latviešu draudzē draudzīgi tika nosvinēti Dārza svētki, un amatā tika ievests jaunais draudzes priekšnieks Eigits Timermanis.

No Latvijas uz Austrāliju

Ir bijis tiešām prieks satikt un iepazīties ar neiroķirurgu no Latvijas Kasparu Auslandu un viņa ģimeni. Ceru, ka viņam, šos sešus mēnešus pavadot Melburnā, bija ne tikai lieliska iespēja praktizēt un papildināt savu profesionālo pieredzi Karaliskā Melburnas slimnīcā (Royal Melbourne Hospital) pie profesora Keja (Kaye), bet arī iegūti jauni, patiesi draugi Melburnā.

Austrālijā ir prāvs pulciņš studentu no Latvijas gan studiju apmaiņas programmas statusā, gan tādi, kas paši sarūpējuši sev finansējumu studijām šajā tik tālajā no Latvijas zemē. Allaž prieks satikties ar viņiem, parunāt par studijām un dzīvi te Austrālijā. Dzirdēju arī sūdzības, ka grūti atrast šeit darbu. Kā zināms, ārzemju studentiem ar likumu atļauts strādāt apmaksātu darbu 20 stundas nedēļā. Te nu laikam esmu nonākusi pie temata, par kuru esmu daudz dzirdējusi. Latvijā tiek izplatīta ziņa, ka raugi te – Austrālijā, lūk, darbu ņem kādu nu vēlies, pārpilnība. Ak, cik rūgti tie būs vīlušies, kas ieradīsies te ar šādu cerību. (Un bez pareizās vīzas var gadīties, ka pat neļauj šķērsot robežu). Protams, arvien ir izņēmumi: speciālas profesijas, kurām varbūt vienā vai otrā brīdī vieglāk atrast darbu, bet te pirmais nosacījums ir darba atļauja. Diemžēl darba atrašana patreiz ir liela problēma Austrālijā. Gandrīz katru dienu ziņās lasām, TV skatām un radio dzirdam par atkal un atkal no darba atlaisto darbinieku skaitu.

Sports

Viktorijas Latviešu novusa meistarsacīkstes notika Melburnā, piedaloties vēl 14 spēlētājiem no Sidnejas. Trimdā – vismaz Austrālijā – latviešiem šī spēle ir kļuvusi gandrīz nacionālais sporta veids, jo to aizrautīgi spēlē gan Adelaidē, gan Melburnā, gan Sidnejā; spēlē gan jauni, gan veci; skolas bērni Adelaidē aktīvi apgūst šo spēli.

Par marta mēnesi Austrālijā domājot, nevar nepieminēt Pirmās formulas autosacīkstes (Grand Prix) pirmo kārtu, kas katru gadu notiek Melburnā. Kaut arī dzīvoju dažus kilometrus gaisa līnijā no sacīkšu vietas, itin labi varēju dzirdēt mašīnu motoru skaņas. Un ne tikai sacīkšu mašīnu. Dažs labs vājāka spēkrata īpašnieks arī pilsētas ielās pēkšņi sajuta šo sacīkšu iedvesmu un demonstrēja, ko tik nu spēj. Veselu nedēļu pilsēta sanēja, un kā milzu bites to piedūca pirmās formulas sacīkšu mašīnas, joņojot pa Alberta Parka trasi. Šoreiz te arī ne gluži mierīgi gāja; vairāki pārpratumi vēl tik pēc pirmās formulas finiša skaidrojās: godalgotās vietas tika dotas un atkal ņemtas atpakaļ. Tā arī, lūk, pat šāda mēroga pasākumā gadās; arvien jāatceras, ka meliem patiešām ir īsas kājas, bet par to lai stāsta sporta komentētāji.

Lietus – labs un slikts

Brisbanes tuvumā atkal ir plūdu nelaime, bet šī mēneša lietus gāzes Viktorijā bija ar lielu prieku gaidītas, zāle atkal ir skaisti zaļa, liela daļa stādi atkopušies, un nu ir īsta zaļās krāsas toņu parāde: cik tie daudzveidīgi, cik krāšņi, cik dzīvīgi!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *