Author: Ilze Garoza

PBLA aicina uz tās 60. gadskārtai veltītu konferenci

Ilze Garoza | 

Atzīmējot Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) 60. darbības gadskārtu, šī gada 5.oktobrī Rīgā PBLA gadskārtējās valdes sēdes ietvaros Mazās Ģildes telpās norisināsies konference, kuras mērķis būs atskatīties uz PBLA ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā un Latvijas attīstībā atjaunotās neatkarības periodā, kā arī ieskicēt PBLA lomu un galvenos darbības virzienus nākotnē.  

Atskatoties un izvērtējot PBLA darbu, šī gada pavasarī sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc PBLA pasūtījuma veica Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot, pirmkārt, Latvijas sabiedrības informētību par PBLA darbu un, otrkārt, Latvijas iedzīvotāju vērtējumu par PBLA ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, tās drošības stiprināšanā un izaugsmes veicināšanā.

Saskaņā ar SKDS veikto pētījumu kopumā 13% no 1005 respondentu reprezentatīvās izlases norādīja, ka viņiem ir priekšstats, kas ir PBLA un ar ko tā nodarbojas. Starp šiem respondentiem 0.2% atbildēja, ka labi pārzina PBLA darbu, 2% – ka viņiem ir diezgan labs priekšstats, bet 11% – ka viņiem ir aptuvens priekšstats par šo organizāciju. Trešdaļa (33%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīmēja, ka ir dzirdējuši organizācijas nosaukumu, bet piebilda, ka neko daudz vairāk nezina par šīs organizācijas darbību. Aptuveni puse (52%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka nekad nav dzirdējuši par PBLA.

Kā to liecina SKDS pētījums, biežāk nekā caurmērā to, ka viņiem ir priekšstats par PBLA, norādīja respondenti, kuriem ir 45 gadi un vairāk, aptaujātie ar augstāko izglītību, pētījuma dalībnieki, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir latviešu, publiskajā sektorā nodarbinātie, aptaujas dalībnieki ar vidēji augstiem ienākumiem, kā arī Rīgas un Vidzemes iedzīvotāji.

Lai veicinātu sabiedrības informētību par PBLA un trimdas latviešu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā un tās izaugsmes stiprināšanā, šī gada 5. oktobrī PBLA sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotā konferencē aicināti referēt kā vēstures pētnieki Andrejs Plakans, Ainārs Lerhis un Kristīne Beķere, tā PBLA aktīvākie spēlētāji, kuru vadībā PBLA īstenoja dažnedažādas kampaņas Latvijas atbalstam. Starp uzaicinātiem runātājiem minami PBLA kādreizējie priekšsēži Uldis Grava, Oļģerts Pavlovskis un Vaira Paegle, kuri atradās PBLA vadībā attiecīgi pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Atmodas laika sadarbības aizkulisēs starp Latvijas Tautas fronti un PBLA ieskatu sniegs atmodas laika līderis, Latvijas Tautas Frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Neatņemama, bet bieži nenovērtēta atbalsta loma cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu bija 1973. gadā ASV dibinātajam Latvijas Brīvības fondam, kura darbības apskats iekļauts konferences programmā. Par PBLA lomu Latvijas drošības stiprināšanā, atskatoties uz PBLA izvērsto kampaņu par labu Latvijas uzņemšanai NATO, konferencē referēs PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, kurš uzskatāms par vienu no aktīvākajiem NATO kampaņas virzītājiem. Savukārt PBLA darbības novērtējumu Latvijas sabiedrības skatījumā iztirzās SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, balstoties uz šī gada pavasarī veiktās Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem.

Interesenti aicināti pieteikties dalībai konferencē, rakstot uz PBLA e-pasta adresi.

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

FOTO: Filips Birzulis

Uzņēmējs Krišjānis Putniņš: Latvijā uzsākt pirmo biznesu vieglāk nekā Austrālijā

Ilze Garoza | 

Tuvojoties Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) norisei Austrālijā šī gada nogalē, Austrālijā dzimušais Krišjānis Putniņš, kurš pirms astoņiem gadiem pārcēlies uz Latviju un Rīgā atvēris pirmo folkklubu „ALA pagrabs“, dalās pieredzē par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

„Kad es pirmo reizi Rīgā atvēru folkklubu, tad Latvijā vēl nebija tāda tautiskā kustība, kāda tagad ir, kad visiem ir telefonu vāciņi ar latviešu rakstiem un šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem. Latviešu folklora nebija vēl tik populāra. Tā ļoti nosacīti eksistēja tikai starp tiem, kuri ar to nodarbojās folkloras kopās un atsevišķos pasākumos,“ skaidro K. Putniņš, kura vadītais klubs šobrīd ik dienas pulcē ap 1000 apmeklētāju. „Man personīgi ir tāda sajūta, ka esmu piedalījies folkloras kustībā un to daļēji arī palīdzējis popularizēt,“ uzskata uzņēmējs.

Putniņš atzīst, ka procesā esot nācies pielaist daudz kļūdu un gūt smagas mācības, bet tas viņu nav atturējis turpināt. „Ir jāmācās un jāpieļauj tās kļūdas, bet galvenais nepadoties. Iespēja augt te tomēr ir krietni lielāka nekā Austrālijā vai Amerikā vai vēl kaut kur. Te tirgus ir mazāks. Te ir arī krietni mazāk līdzekļu vajadzīgs, lai uzsāktu pirmo biznesu. Un te arī ir ļoti daudz ideju, kas vēl nav realizētas, un līdz ar to te, savā ziņā, ir atvērts tirgus,“ uzskata K. Putniņš. „Ja tu nāc no ārzemēm ar godīgu, pozitīvu un strādīgu attieksmi, kādu es redzu ārzemju latviešu jauniešos, tad tādiem cilvēkiem ir visas iespējas kaut ko sasniegt,“ piebilst uzņēmējs.

Lai veicinātu ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu uzņēmēju un biznesa līderu interesi par ekonomisko sadarbību un ieguldīšanu Latvijā, kā arī lai iepazīstinātu Latvijas uzņēmējus ar biznesa iespējām Klusā okeāna un Āzijas reģionā, šī gada 29. un 30. decembrī notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pirmais reģionālais pasākums ārpus Latvijas ar skatu uz Klusā okeāna un Āzijas reģionu.

„Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas uz Latviju ir pārcēlušies un savu uzņēmējdarbību ir uzsākuši vairāki Austrālijas latvieši, kuri, atverot savus uzņēmumus, algojot darbiniekus un maksājot nodokļus Latvijā, sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā,“ skaidro Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēža vietniece un PLEIF 2016 koordinatore. „Rīkojot Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu Melburnā, Austrālijā, vēlamies ne vien iepazīstināt Latvijas uzņēmējus ar eksporta iespējām Klusā okeāna un Āzijas reģionā, bet arī ieinteresēt Austrālijas latviešus ieguldīt Latvijā,“ piebilst K. Saulīte.

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju attīstīta iniciatīva, kuras mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināt zināšanu pārnesi un finanšu kapitāla piesaisti Latvijai. Pirmais šāds forums notika Rīgā 2013. gada vasarā, bet otrais – 2015. gada vasarā, pulcējot vairākus simtus augsta līmeņa uzņēmējus un dažādu nozaru speciālistus no pāri par 25 valstīm. 29. un 30.decembrī PLEIF ietvaros Melburnā, Austrālijā notiks pirmais reģionālais pasākums ar skatu uz Klusā okeāna un Āzijas reģionu, kurā tiks diskutēts par Latvijas uzņēmēju iespējām darboties Austrālijas, Jaunzēlandes un Āzijas tirgos un par šā reģiona uzņēmēju investīciju iespējām Latvijā.

Interviju ar Krišjāni Putniņu:



Ilze Garoza, Pasaules Brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre, Mob. tālr. 29123329

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

PBLA Kultūras Fonds aicina pieteikt kandidātus apbalvojumiem dažādās nozarēs

Ilze Garoza | 

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds (PBLA KF) aicina līdz šī gada 1. aprīlim pieteikt kandidātus 2016. gada PBLA Kultūras fonda apbalvojumiem humanitāro un sociālo zinātņu, lietišķās mākslas, mūzikas, paidagoģijas, preses, rakstniecības, deju, teātŗa un tēlotājmākslas nozarē. Tāpat pieteikumi tiek pieņemti apbalvojumiem technisko un dabas zinātņu nozarē.

PBLA Kultūras fonda uzdevums ir atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi un godalgot izcilus latviešu kultūras sasniegumus un darbiniekus, kā arī veicināt nacionālo pastāvēšanu, atbalstot skolas un latvisko audzināšanu. Par PBLA Kultūras fonda godalgas kandidātiem izvirzāmi ārpus Latvijas dzīvojoši, panākumiem bagāti latviešu autori, mākslinieki, komponisti, kultūras, izglītības un jaunatnes darbinieki, kā arī cittautieši, kuri veicina latviešu kultūras atpazīstamību ārpus Latvijas. Atsevišķos gadījumos kandidāti var arī būt Latvijā dzīvojošas personas par to īpašu ieguldījumu latviešu diasporas kultūras dzīvē. Tāpat PBLA KF godalgas tiek piešķirtas arī par zinātniskiem darbiem, daiļliteratūras un preses publikācijām, tēlotājmākslas darbiem, daiļamatniecības un lietišķās mākslas darbiem, kā arī veikumiem skaņu, teātra un deju mākslā, skolu un jaunatnes audzināšanas darbā.

“PBLA Kultūras fonda godalgas nodrošina iespēju izcelt un slavēt mūsu izcilākos darbus un to autorus, gan pateikties ilggadējiem darbiniekiem, kuri tālu prom no mājām uz latviešu valodas un kultūras pamatakmeņiem cēla un turpina celt latviskās kultūras pilis,” skaidro PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš, mudinot latviešu centrus pasaulē pieteikt savus kandidātus apbalvojumiem.

PBLA Kultūras fonds piešķir apbalvojumus četrās kategorijās. Visaugstākais apbalvojums ir PBLA Kultūras fonda Goda balva un Goda diploms, kas ir vienlīdzīgas pirmās pakāpes godalgas. Vienīgā būtiskā atšķirība ir tāda, ka Goda balvas laureāti bez goda raksta saņem arī naudas balvu $2000 apmērā. Tāpat PBLA KF valde, vadoties pēc iesūtītajiem pieteikumiem, lemj par Kr. Barona prēmijas ($1000) un Atzinības rakstu piešķiršanu. Godalgu pieteikumi jāiesūta attiecīgās nozares vadītājam, sniedzot rakstisku pamatojumu par šī kandidāta sasniegumiem un pievienojot trīs atsauksmes vēstules. PBLA KF noteikumi paredz, ka viena autora darbus vai veikumus tajā pašā nozarē var godalgot ne agrāk kā pēc trim (3) gadiem, bet otru balvu citā nozarē var piešķirt ne ātrāk kā pēc diviem (2) gadiem. Detalizēts izklāsts par apbalvojumu kategorijām un pieteikumu iesniegšanas kārtību atrodams PBLA mājas lapā Kultūras fonda sadaļā.

 

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.