Latviešu skolu skolotāji no visas pasaules pulcējas 4. un 5. jūlijā Rīgas lietuviešu vidusskolā, lai pārspriestu latviešu skolu darbību, iepazītos ar Latvijas valsts institūciju patreizējo atbalstu ārzemju latviešu skolām bet galvenais, lai skolotāji un citi izglītibas darbinieki iepazītu viens otru vaigu vaigā un tādā veidā varētu sadarboties viens ar otru daudz personigākā līmenī.

Seminārā “Kopīgais ceļš uz valodu”, kas notika “Tautiešu mēneša” ietvaros, piedalījās 70 dalībnieki no 18 valstīm, ieskaitot Latviju. Skolotāji un izglītības darbinieki sabrauca no Krievijas, Austrālijas, ASV, Kanādas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Īrijas, Somijas, Dānijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Norvēģijas, Igaunijas, Austrijas, Šveices, Vācijas kā arī Venecuēlas.

Semināru rīkoja Latviešu valodas apguves valsts aģentūra (LVAVA) sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA)

Organizetāju mērķis tika panākts – radīt pec iespējas draudzīgu vidi, kur visi var justies, kā “starp savējiem”. Bieži sanāk tā, ka katra skola darbojas savā pilsētā, pat savā valstī ar maz kontaktu un ieskatiem no citurienes. Ir skolas, kas vēl plāno tuvākajos mēnešos tikai uzsākt darbību un skolotāji un vadītāji meklē informāciju – kā visu iesākt, kur griezties pēc padoma un finansiāla atbalsta.

Semināra atklāšanā piedalījās Valsts prezidenta padomnieks izglītības jautājumos Juris Mauriņš, Īpasu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns, Izglītības un zinātnes ministres padomniece Nina Linde, PBLA priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš, LVAVA direktore Dace Dalbiņa.

Lai iepazītu situāciju, semināra sākuma tika doti īsi pārskati par kopienām – gan Austrumos, gan Rietumos – gan “pēckara”, gan “pēcneatkarības” veidotajās skolās.

Divas dienas runātāji no Latvijas valsts institūcijām sīki izklāstija valdības līdz šim padarīto darbu kā arī minēja atbalsta iespējas diasporas izglītības jomā. LVAVA ir uzņēmusies lauvas tiesu šī darba. Pēdējos desmit gados ir publicēti mācību un metodiskie līdzekļi, ir iespēja piedalīties LVAVA rīkotos diasporas skolotāju semināros. Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietu sekretāriata (ĪUMSILS) devums šai jomā arī tika skaidrots – iespēja skolām pieteikties uz valsts dotācijām. Šīs dotācijas ir domātas īpašiem projektiem un nav domātas kā ilgtermiņa finansiāls nodrošinājums skolām. Dotāciju konkursā var pieteikties visas nevalstiskās organizācijas diasporā un tā skolām ne vienmēr var būt garantija, ka katrā dotāciju “raundā” būs iespēja saņemt pabalstu.

Tika ari pacelts temats par “Eiropas skolām”, kur arī māca latviešu valodu. Šīs skolas atrodas valstīs, kur ir Eiropas savienības institūcijas un tur mācās ES institūciju darbinieku bērni, kā arī diplomātu bērni. Dabiski, ka tā kā Latvija ir ES dalībvalsts, latviešu valodu arī piedāvā kā mācību priekšmetu – pašlaik gan vienīgi Briselē un Luksemburgā. Patreizejā Luksemburgas Eiropas skolas skolotāja pastāstija par to, kādā veidā notiek latviešu valodas mācības un kāda mācību viela tiek izmantota.

Aizmirstas netika bērnu un jauniešu nometnes un to loma izglītības veicināšanā, folkloras mācīšana, par ko runāja ļoti pieredzējusā folkloras skolotāja Ilga Reizniece, kā arī tēvzemes mācība, kas ir neatņemama ārzemju latviešu skolu mācību sastāvdaļa.

Īpašs laiks tika arī veltīts darbam grupās, kur bija iespēja pārrunāt vecāku un bērnu motivēšanu valodas apguvei, latviešu valodas apguves metodiku, literatūras apguvas metodiku, kā arī ārzemju latviešu skolu programmu izveidi. Vērtīgas diskusijas izrietēja no šiem diskusiju forumiem, kas vēlāk tika arī iekļautas semināra rezolucijās. Īpaši labi apmeklēta bija valodas metodikas darba grupa, kur pieredzējušās LVAVA bilingvalas izglītības “multiplikatores” (skolotājas) grupas dalībniekus iesaistīja praktiskās nodarbībās.

Paneļdiskusija par repatriantu bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistemā pieskaras vairākiem tematiem, kas ļoti skar tos tautiešus, kas patreiz dzīvo ārzemēs un domā ar laiku atkal atgriezties Latvijā. Lai gan maz laika bija iedzilināties detaļās, tomēr pacelās vajadzība pēc psiholoģiska atbalsta bērniem, kas parceļas uz Latviju, jo iekļaušanas vietējā vide ir reizēm sarežģīta.

Tika kopīgi izstrādata rezolūcija ar septiņiem punktiem, par kuru tālāk virzīšanu ir plānots griezties pie atbildīgajām valsts iestādēm, lai ārzemēs dzivojošo latviešu izglītības vajadzības tiktu nodrošinātas. Rezolūcija pieprasa:

• Izglītības un zinātnes ministrijai izveidot mācību vadlīnijas diasporas skolām, ņemot vērā šo skolu mācību stundu skaitu.
• Ministrijai risināt ārzemju latviešu skolu beidzēju izglītības pielīdzināšanas jautājumu Latvijas izglītības sistēmai.
• Ministrijai un LVAVA turpināt pilnveidot tālākizglītības kursus diasporas skolu skolotājiem.
• PBLA Izglītības padomei regulāri informēt diasporas skolas un skolotājus par mācību materiāliem un metodisko literatūru, tālākizglītības kursiem, kā arī par to, kur var iegādāties mācību līdzekļus, rotaļas un spēles, rotaļdziesmas valodas apguvei, informēt par institūcijām, kur var meklēt atbalstu mācību procesa veidošanai. Reize pieprasa Izglītības un zinātnes ministrijai un LVAVA izveidot elektronisku “darba rīku kasti” jaunajiem skolotājiem, kurā iekļauta iepriekš minētā informācija.
• ĪUMSILS Tautiešu mēneša ietvaros arī turpmāk iekļaut ārzemju latviešu skolotāju semināru.
• PBLA Izglītības padomei atbalstīt un atkārtoti izdot vērtīgus mācību materiālus, kuri vairs nav pieejami, piemēram, V. Klētnieka Senču raksti un M. Laiviņas Rotaļas.
• Ministrijai atbalstīt praktisku folkloras mācību ieviešanu visās Latvijas pamatskolās.

Galvenais, ko seminārs panāca bija, ka tas mazināja informācijas un sadarbības trūkumu starp “veco” un “jauno” diasporu, Latvijas valsts institūcijām un citām iestādēm, kas nodarbojas ar latviešu valodas mācīšanu pasaulē.

Šī gada 4. un 5. jūlijā Tautiešu mēneša ietvaros Dziesmu svētku laikā Rīgā ieplānots rīkot Skolotāju semināru “Kopīgais ceļš uz valodu”, uz kuŗu aicināti izglītības darbinieki, kas pašreiz strādā latviešu sestdienas/svētdienas skolās un citās latviešu izglītības iestādēs ārpus Latvijas. Semināru rīko Latviešu valodas apguves valsts aģentūra (LVAVA) – valsts aģentūra, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē – sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA).

Seminārs ieplānots datumos, kad vēl nenotiek lielie Dziesmu svētku koncerti, un rīkotāji cer, ka visi ārzemju latvieši, kas būs sabraukusi uz svētkiem, būs jau ieradušies Latvijā. Rīkotāji arī mudina visus, kas pašlaik strādā latviešu skolās ārpus Latvijas un šai laikā plāno būt Latvijā, apmeklēt šo semināru, piedalīties, paust savu viedokli, iemācīties ko jaunu un sniegt tālāk citiem savu pieredzi.

Semināra ideja ir divu dienu gaŗumā “apzināt situāciju” un iztirzāt problēmas un atrast atrisinājumus. Ārzemēs dzīvojošie latvieši nav vienveidīga grupa. Ir “vecā” trimda – latvieši, kas jau gadu desmitiem dzīvo ārzemēs un ir dibinājuši skolas jau pirms 50 gadiem. Šajā kategorijā ir skolas, kas atrodas gan vecajos “Rietumos”, gan Krievijā. Ir “jaunā” trimda – latvieši, kas pēdējos gados ir dibinājuši skolas un bērnu nodarbības Eiropas Savienības valstīs. Katrai grupai ir savi izaicinājumi, bet mērķis visiem ir viens: latviešu bērniem, kas dzīvo ārpus Latvijas mācīt latviešu valodu un apzināties un izkopt savu latvisko identitāti.

Semināra galvenās tēmas būs latviešu valodas mācīšana un ar to saistītie izaicinājumi katrai trimdas kopienai. Viens no vislielākajiem šķēršļiem ir atrast mācību vielu, ko var izmantot mācībām bērnu grupām ar plašu valodas zināšanu spektru – no iesācējiem līdz bērniem, kam latviešu valoda ir mātes valoda. Ir vēl citas blakus tēmas, kas ir tikpat svarīgas: kādi vēl mācību priekšmeti būtu vēlami, lai veicinātu latviskas identitātes veidošanu; vecāku loma valodas mācīšanā; kā pasniegt vielu par Latviju saistošā un mūsdienīgā veidā nevis ar vecām mācību metodēm; kā izstrādāt skolai mācību programmu, kad daudzi mūsu trimdas/diasporas darbinieki nav profesionāli izglītoti skolotāji.

Citas tēmas, kam arī iecerēts pieskarties:

• “Eiropas skolas”, kur mācās ES institūciju darbinieku bērni
• Latviešu valdības pieredze pasniedzot latviešu valodu krievu skolās—tā saucamā “bilingvālā” izglītība—vai šo metodiku varam pielietot ārpus Latvijas?
• Skolēnu un vecāku pieredze no ārzemēm pārceļoties uz Latviju un iekļaujoties Latvijas skolu sistēmā.
• Vasaras nometnes un to loma latviskās izglītības veicināšanā.
• Kur vislabāk Latvijā var atrast mācību vielu un kuŗa viela ir vispiemērotākā ārpus Latvijas dzīvojošiem bērniem.
• Iepazīšanās ar LVAVA publicēto mācību vielu un lomu skolotāju izglītošanā.

Rīkotāji aicina visus pieteikties uz šo semināru, gan tos, kas jau gadiem ilgi māca, gan tos, kas tikai nesen sākuši darbu kādā skoliņā. Katram ir sava pieredze, katram savas problēmas, katram savi atrisinājumi, un jo biežāk visi savā starpā satiksies, jo labāk. Kopīgiem spēkiem varēs vairāk panākt.

Lai pieteiktos uz semināru, rakstiet Dacei Copeland dace.copeland@wmich.edu vai Dainai Grosai daina.gross@latviansonline.com līdz 2008. g. 29. februārim. Pieteikšanās anketu PDF formātā iespējams lejupielādēt šeit. Seminārs notiks Rīgas Lietuviešu vidusskolas telpās, Prūšu ielā 42a, Rīga.