Folkloras kopa Laiksne nesen laidusi klajā jaunu ierakstu ar intriģējošu nosaukumu – Putra. Dziesmas nav par putru vien. Tur tēmas ir dažādas, bet vienojošais ir ēšana, sadzīve, darbs un pēc tam izpriecas, kas ir lauku dzīves svarīgas sastāvdaļas.

Laiksne pati sava kompaktdiska piezīmēs skaidro, ka “‘Putrā’ likām to, kas šobrīd šķiet gardākais kumoss: saviesīgās dziesmas, galda dziesmas, kas dzimst bez iepriekšēja nodoma un uzdzirkstī. Visas albuma dziesmas ņemtas no teicēju ierakstiem vai nošu pierakstiem, tās apdarinot domājām par talkām, večerinkām un visu to ļoti dzīvo, pilsētniekam nedaudz mītisko lauku sadzīves pusi”.

Dziesmas klausoties, patiešām rodas sajūta, ka atrodies kādā dziļā Latvijas lauku nostūrī, kur sanākuši vietējie ļautiņi kopā un mūzikā izdzied savu lauku dzīvi. Tās ir vienkāršas un tajā pašā laikā pilnas ar dvēseliskumu savā vienkāršībā. Un pie tam meldijas tādas senas un kopumā iespaids ir tāds, ka esam atgriezuši laika ratu atpakaļ kādu gadsimtu un ielūkojamies nodzeltējušā fotoalbumā, kur fotogrāfijās attēlotās lauku sejas atdzīvojušās un nu spēj mums, nākamajām paaudzēm, pastāstīt kaut ko par sevi un savu dzīvi.

Laiksnes izvēlētie mūzikas instrumenti pavadījumam arī izklausās autentiski. No visiem vāka ierakstā minētajiem instrumentiem, vienīgais “modernais” ir basģitāra. Pārējie ir tieši tādi, ar ko pirms simts vai vairāk gadiem spēlmaņi būtu mūzicējuši – vijole, kokles, mandolīna, stabule, vargāns, ģīga. Skaņa tīra, nesamākslota, nekur nav izvēlēti sarežģīti aranžējumi. Uzsvars šeit ir uz vienkāršību un seno vērtību un dzīves veida atspoguļošanu.

Labs piemērs šai laikmeta liecinieces lomai ir dziesma no Bārtas puses, “Putra”. Modernajā pasaulē grūti iedomāties dziesmā personificēt putru bet lauku cilvēkiem putra bija spēka nesējs, viens no pamatēdieniem, kā mīļš ģimenes loceklis. Lauku dzīves aprakstos bieži lasām, kā saime sēž ap lielo koka galdu ar putras bļodu vidū un pārrunā dienas notikumus. Un cik mīļi ieklausīties šīs dziesmas vārdos – “Putra, kājas apāvusi, Pie bērniem(i) ciemā iet. Piesargies(i) tu, putriņa, Ka tev’ bērni neapēd”. Varam gara acīm iedomāties, kā putras bļodai pieaugušas sīkas kājiņas un kā tā skrien prom no bērniem, kas dzenās pakaļ ar karotēm rokā!

Citās dziesmās ieklausoties, varam dzirdēt prieku par alu, tā dzeršanu un par dažādām izdarībām, ko alus dzeršana izraisa. Alus arī tiek uzrunāts – “Alutiņ, bāleliņ, Kas zin’ tavu stiprumiņ? Tu varēji vīru gāzt, Mucai diben’ spridzināt.” Nekas jauns te nav pateikts, bet vienmēr vērts apbrīnot latvieša tiešumu un spēju īsi un kodolīgi aprakstīt gadījumus iz dzīves.

Diskā arī dzirdam pāris ļoti slāviskas dziesmas. Siemēram, “Šiškin, miškin” piedziedājums ir krievu valodā un pašai meldijai arī nav tīri latviskas skaņas. Izskaidrojums ir vienkāršs – dziesma radusies Medņevā, kas atrodas Viļakas novadā, pāris kilometrus no Krievijas robežas. Un tāpēc jau dziesmām no Latgales ir savdabīga skaņa, jo tā ir dabisks divu tautas mūzikas izjūtu mistrojums.

Lustīgu noskaņu atstāj “Tolka”, kas liek kājām pašām cilāties, ieklausoties dziesmas skaņās. Latviešiem talka vēl arvien – galvenokārt rudenī – asociējās ar jautrību pēc smaga dienas darba. Šinī dziesmā gan darbs saistīts ar pūra pielocīšanu – kur meita sasauc radus, lai kopīgi strādājot smalkos darbus, var ātrākā laikā sarūpēt jaunai meitai visu nepieciešamo, lai viņa var “iziet tautās”.

Disks labi parāda, cik latvietim vienmēr cieši saistīta bijusi dziedāšana ar ikdienu. Ikdienas gaitās, gan priecīgās, gan bēdīgās – smagā darbā un jautrā kopābūšanā vienmēr latvietis ir dziedājis. Meldijas vienkāršas, tīras, dziedātas no sirds un dziedātas parastām, nemākslotām balsīm. Laiksne mums tieši to ir nodemonstrējuši. Paldies Laiksnei par to!

Latvians have some unique skills that have been handed down from one generation to the next. These are worth highlighting and feeling proud of, as revealed in the DVD 8 brīnumlietas, ko latvieši joprojām dara (8 Amazing Things That Latvians Still Do), which can serve as an indirect ambassador of these crafts and skills to the rest of the world.

The publisher of the DVD, the State Agency of Intangible Cultural Heritage (Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra), has been tasked with promoting Latvian cultural heritage within Latvia for many years now. The government body has been responsible for the world-renowned and spectacular song festivals. One of the more recent campaigns has been a two-month long event in March and April called “Tradicionālo prasmju skola 2010” (Traditional Skills School 2010), where artisans from various regions of Latvia opened their doors to anyone interested to teach their traditional folk skills .

The DVD is also part of this campaign. As the artisans’ commentary also has English subtitles the DVD lends itself to various audiences. Not only can it be used in Latvia but it can also be viewed by tourists and anyone interested in Latvian cultural heritage. The quality of the subtitles is excellent—always a good indicator of professionalism.

The DVD is also a marvelous educational resource for those learning about Latvia and its heritage. Latvian folklore lessons can be supplemented with this DVD, with discussion after the viewing an integral part of the lesson. Imagine the conversation you could end up having with a group of pre-pubescent youths of Latvian descent in your part of the world after they have watched this DVD. After the standard whys and wherefores that can be expected from an audience of this age group, you may well end up discussing the meaning behind traditional Latvian beliefs, the health benefits of home-baked bread or simply the reason why ancient Latvians had so much time on their hands to spend weeks weaving shawls and knitting complex mittens.

What, then, are these so-called “amazing” things? They include odd assortment of skills and crafts: the art of making wood carvings from single pieces of wood, ancient folk musical instruments, mobiles made of straw, the baking of bread the traditional way, knitting of mittens in Rucava, lamprey fishing, the weaving of woolen shawls in Piebalga and the weaving of cord shoes in Latgale. They are all skills requiring detailed instruction by an artisan, followed by hours of practice and loads of patience.

The DVD is not only a look into some quaint skills of days gone by, but also an audio-visual “how-to” manual. The second part of each film clip features the artisans talking through the steps and giving advice on how to make the items in question. For instance, one of the knitters from Rucava, Mirdza Ārenta, explains in detail how to knit mittens with the specific patterns associated with the region. Expert puzuri-maker Ausma Spalviņa shares her philosophy on the ancient ornaments that also served as protective charms, similar to the dreamcatchers of the American Indians. The lamprey fisherman, Aleksandrs Rozenšteins, goes through the process of grilling lamprey in a wood-burning oven. It’s heartening to know that each of these tautas daiļamatmeistari (experts in folk crafts) can now reach a much wider audience via this DVD.

The overall pace of this DVD is very relaxed and friendly. The interviewees feel so comfortable, leaving the impression they are sharing their knowledge and world-view with an old friend. They appear to have all the time in the world to slowly talk about their “hobby,” which is more than just a hobby. For some it’s just a way of life, complete with the philosophy that goes with it. This makes one think about priorities, values and the old saying, “The simple things in life are often the best.” A big thank you to Vides Filmu Studija for filming such a simple yet educational DVD. Our 21st century world-view needs a bit of adjustment and seeing these artisans in their home environment certainly makes one wonder if they still have a sense of something that we have long forgotten.