Valsts prezidenta uzruna tautiešiem Latvijas Republikas 95. gadadienā

image

Prezidenta 2013. gada 18. novembra uzruna tautiešiem. Foto: izvilkums no Valsts prezidenta kancelejas video ieraksta.

Godātie tautieši tuvās un tālās zemēs!

Šajās novembra dienās ikviens no mums savā sirdī iededz liesmiņu par Latviju, lai stipras un gaišas domas palīdzētu mūsu dzimtenes izaugsmei.

Šis gads iezīmējas ar vairākiem pozitīviem notikumiem, kuri ir ievērojami veicinājuši dažādās zemeslodes vietās dzīvojošo latviešu tuvināšanos. Šai vasarā, uzrunājot Dziesmu un deju svētku Lielā koncerta dalībniekus un skatītājus, es uzsvēru, ka „Dziesmu svētkos visas pasaules latvieši atkal ir kopā!”.

Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni. Kā vienu no nozīmīgākajiem noteikti jāmin Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, ar kura dalībniekiem arī man bija liels gods un gandarījums tikties.

Savās ārvalstu vizītēs vienmēr un ikvienā pilsētā cenšos rast iespēju tikties ar tautiešiem, kas tur mīt. Šādas tikšanās man kā Valsts prezidentam ir ļoti nozīmīgas, jo tā varu nepastarpināti uzzināt cilvēku domas, arī problēmjautājumus un vajadzības. Paldies par to!

Īpaši gribētu uzsvērt mūsu goda konsulu lomu, kuri no brīvas gribas veltī savas zināšanas un resursus Latvijas labā.

Priecājos, ka pozitīvā virzienā no 1.oktobra tiek risināts dubultpilsonības jautājums, kas lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo ir vitāli svarīgs. Izmantosim šo iespēju saglabāt ne tikai juridisku, bet arī emocionālu saikni ar Latviju, justies piederīgiem un vajadzīgiem tēvu tēvu Dzimtenei.

Arī šobrīd, sveicot Jūs visus Latvijas 95.gadskārtā, aicinu katru un ikvienu pārdomāt, ko mēs varam dot savai Latvijai, jo, apvienojot spēkus, zināšanas un prasmes, mēs stiprināsim Latviju neatkarīgi no tā, kāds attālums mūs šķir.

Paldies visiem tautiešiem par Latvijas nākotnes veidošanu! Lai Jums skaisti Latvijas Valsts svētki!

Dievs, svētī Latviju!

Uzruna pieejama:

1) Youtube kanālā latviski un ar titriem angļu valodā

2) gan oriģinālā uzruna, gan arī uzruna ar titriem angļu valodā – publiskā failu serverī šajā adresē

Valsts prezidenta svētku uzruna ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem

Mīļie tautieši, cienījamās dāmās, godātie kungi!

Ir pagājuši 94 gadi kopš neatkarīgas Latvijas dibināšanas. 18.novembrī mēs atskatāmies uz padarīto, izvērtējam pagātnes notikumus un reizē arī vērtējam savu ceļu nākotnē.

Pagājušais gads Latvijai ir bijis ļoti veiksmīgs. Latvija ir ieguvusi plašu atpazīstamību pasaulē ar savu veiksmīgo krīzes pārvarēšanu, tiešām ir sasniegusi labus rezultātus ekonomiskajā plāksnē, esot visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Mums ir arī jāizvērtē jautājumi, kas ir smagi priekš nākotnes. Tas ir vēl lielais bezdarbs, demogrāfiskā situācija, kas cieši saistīta ar iedzīvotāju novecošanu, un it sevišķi emigrācija. Emigrācija ir cieši saistīta ar katra cilvēka spēju pietiekami nopelnīt, lai varētu nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi. Šeit mums ir nekavējoši jāatrod pareizākie risinājumi jau tuvākajā nākotnē. Un šādas iespējas mums ir, jo mūsu iespējas un atpazīstamība pasaulē, it sevišķi zemēs, kas līdz šim nebija aktīvas sadarbībā ar mūsu zemi, tas ir, Centrālāzija un Āfrikas valstis. Šis ir milzīgs potenciāls, kuru izmantojot mēs varam iet uz priekšu.

Šajā svētku reizē es gribētu pateikties Jums visiem par sniegto atbalstu Latvijai, īpaši šajā momentā, kad pasaulē notiek ļoti lielas izmaiņas. Ikkatrs jūsu atbalsts, ikviens priekšlikums un piedāvājums, kā rīkoties, būs ļoti ļoti svarīgs. Arī šī jūsu sanākšana kopā ir skaidra zīme, ka jūs atceraties Latviju, domājat par to un skatāties, ko palīdzēt, lai mūsu nākotne būtu veiksmīga un katrs, kas gribētu jebkurā brīdī atgriezties Latvijā, to varētu arī realizēt. Es gribētu jums novēlēt svētkos labu veselību, prieku un turpmāko sadarbību ar Latviju, novēlot Latvijai stipru vietu gan Baltijā, gan Eiropā un visā pasaulē. Paldies Jums! Dievs, svētī Latviju!

image

Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna PBLA gadskārtējās sanāksmes atklāšanā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdes priekšsēža kungs! Dāmas un kungi!

Sveicu visus, kas šorīt pulcējušies Rīgā uz gadskārtējo Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdes sēdi. Šī sēde ir nozīmīgs notikums, kas kopā sauc latviešus no malu malām.

Ļaujiet man izmantot šo iespēju un pateikties Jums visiem par to veikumu un atbalstu, ko daudzu gadu garumā esat nesavtīgi veltījuši savai Tēvzemei. Liels paldies Kukaiņa kungam, kurš nenogurstoši un apņēmīgi vada šo lielo organizāciju, vienojot tautiešus dažādos kontinentos un dažādās paaudzēs.

Mēs dzīvojam izšķirīgā un ļoti nozīmīgā laikā. Globalizācija un cilvēku mobilitāte maina valstis, to attīstības virzienus, nereti konkurentus padarot par sabiedrotajiem un sabiedrotos par konkurentiem. Pēc gadiem pieciem, desmit pasaules ģeopolitiskā aina atšķirsies no tās, kādu to redzam tagad. Sevi pieteiks jauni reģionāli līderi, bet paliekošu vietu pasaules kartē nostiprinās tās valstis, kas mācēs atrast savu unikālo, īpašo attīstības un konkurētspējas ceļu.

Esmu drošs, ka Latvijai ir sava – paliekoša vieta pasaules valstu konkurences kartē. Mums ir visas iespējas būt līderiem ne tikai reģionā, bet arī daudz plašākā mērogā. Un mums tās noteikti jāizmanto. Atvērtā pasaulē ir lielas iespējas nostiprināt savas pozīcijas, lai nepazustu citu konkurentu vidū, bet pierādītu savu gudrību un pašapziņu.

Tādēļ vēlos pateikties Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībai par ieguldījumu, ko Jūsu organizācija ir nolēmusi dot Latvijas ekonomikas veicināšanai, kopīgi ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru veicot priekšdarbus 2013.gadā plānotajam Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumam.

Mana visciešākā pārliecība ir, ka tas ir vairāk kā nepieciešams šajā situācijā. Tāpēc es nedaudz gribētu raksturot to situāciju, kur Latvija šobrīd atrodas. Mēs esam ieguvuši ļoti stabilu starptautisko atzinību. Kā rādītājs ir arī tas, ka vismaz divas valstis nedēļā izsaka savu vēlēšanos nodibināt ciešākas diplomātiskās attiecības ar Latviju. Tās ir valstis, ar kurām mums nav bijušas attiecības. Tās, protams, pamatā ir Āfrikas valstis un arī Āzijas valstis. Un visas tās, gan lielas, gan mazas uzsver, ka tās atzīst Latviju un Latvijas sasniegumus, un būtu gatavas un ieinteresētas ciešāk strādāt ar Latviju, kā arī uzskata Latviju par izejas punktu ciešākai sadarbībai Eiropas Savienībā. Un šo situāciju mums noteikti ir jāizmanto. Ja mēs neatradīsim savu unikālo ceļu, tad visas šīs objektīvās parādības, migrācija un demogrāfija, neatrisināsim. Tur nav cita risinājuma kā atrast katrai valstij savu ceļu. Tas mums ir jāatrod!

Savu darba vizīšu ietvaros ASV, tiekoties ar tautiešiem un pārrunājot aktuālos jautājumus, vienmēr esmu izjutis patiesu interesi par Latvijā notiekošo. Te īpaša pateicība jāizsaka latviešu izcelsmes goda konsuliem, kuru devums Latvijas labā ir jūtams ikvienā rīcībā un pasākumā, ko šie goda amata pārstāvji nodrošina.

Esmu drošs, ka jūs rūpīgi sekojat līdzi tam, kas Latvijā notiek un ka neesat vienaldzīgi pret procesiem, ko šobrīd pārdzīvo Eiropa. Līdzās finanšu krīzei un eiro zonas problēmām, Eiropas valstu aktualitāte ir arī darbaspēka pārvietošanās jeb ekonomiskā emigrācija, kas tieši un visvairāk skar Baltijas valstis.

Jūs esat liecinieki tam, kā, tā saucamajai, pēckara trimdai pievienojas daudz jaunu cilvēku no Latvijas, kuri vairākumā dodas darba meklējumos. Šis ir viens no Latvijas nākotnes atslēgas jautājumiem, kas cieši savijas ar demogrāfiju. Proti, cik daudzus un kad izdosies atgriezt atpakaļ? – Tas viennozīmīgi ir atkarīgs no Latvijas turpmākās attīstības un arī tā, kādu ceļu izvēlēsimies. Par vienu gan esmu droši pārliecināts: Baltijas valstīm ir jāvienojas arvien ciešākā sadarbībā visdažādākajās jomās. Tikai tā mēs varēsim konkurēt un pastāvēt.

Visbeidzot vēlos vēlreiz izklāstīt savu viedokli par nākamā Satversmes Aizsardzības biroja vadītāja kandidatūras izraudzīšanos, kas gan notiks tikai nākamajā gadā, bet kaislības ap ko jau virmo labu laiku. Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka Kažociņa kungs ir bijis vīrs īstajā vietā un īstajā laikā. Viņa ieguldījums SAB reputācijas un starptautisko sakaru veidošanā ir viennozīmīgi atzinīgi vērtējams. Bet kā nākamo SAB vadītāju es vēlētos redzēt profesionālu cilvēku, kas vispusīgi pārzina Latvijas iekšpolitisko situāciju, šajā valstī ir pavadījis pietiekami lielu savas dzīves daļu un orientējas tajos ar valsts drošību saistītajos procesos, kas Latvijā ir notikuši un notiek šobrīd. Ceru, ka izprotat manu argumentāciju un tādējādi ir noņemti jebkādi pārpratumi vai interpretācijas par šo tēmu. Kāpēc tas ir svarīgi? To skaidri parāda arī divi pēdējie notikumi – īpaši ar vilcienu iepirkumu un arī ar radariem. Mēs it kā labi orientējamies uz ārpusi, bet mēs nespējam atklāt problēmas iekšienē. Lai to izdarītu, visiem šajās organizācijās strādājošajiem ir jāpārvērtē sava pieeja. Un ja mēs nespējam iekšēji novērtēt, tad mēs zaudējam arī ārpusē, jo tas liekas neloģiski ikvienam, kurš analizē mūsu darbību no ārpuses redzot šos te mūsu „panākumus”.

Dāmas un kungi!

Ļaujiet man vēlreiz pateikties par Jūsu veikumu Latvijas labā un par uzticību Tēvzemei! Lai šī valdes sēde piepildīta auglīgām diskusijām un jaunām idejām, kas vērstas Latvijas izaugsmē un uzplaukumā!