Author: Amanda Jātniece

Latvijas institūts izsludina konkursu ‘Latvija. Nākamie 90.’

Amanda Jātniece | 

Latvijā ir pasludināts vēl viens konkurss sakarā ar Latvijas 90. jubileju šogad. Konkursu rīko Latvijas institūts. Tajā var piedalīties latviešu skolēni, kas dzīvo Latvijā vai arī citās pasaules valstīs un kas apmeklē 1.-12. klasi. Konkursa rezultatā ir plānots atlasīt 90 skolēnus, kas 17. novembrī tiks aicināti uz Rīgu, lai uz Nacionālā teātra skatuves vēlreiz simboliski proklamētu Latvijas valsti, līdzīgi kā tas notika 1918. gadā.

Konkursa atlasē galvenā nozīme būs pašu bērnu sarakstītajiem pieteikumiem, kuriem ir japierāda, ka mazais autors tiešām ir „iededzies par Latviju”, domā par Latviju un vēlētos tur kādreiz atgriezties.

Ir gan viens liels “bet”: tiem latviešu bērniem, kas pieteikušies konkursā, bet kas nedzīvo Latvijā, jārēķinās ar to, ka gadījuma, ja bērns tiks aicināts uz Latviju, diemžēl ceļa un uzturēšanās izdevumi ir jāsedz pašiem, jo ne Latvijas Institūtam, ne arī IUMSILS ir līdzekļi šādiem mērķiem. Toties, iespējams, ka vietējās latviešu biedrības apsvērtu iespēju atbalstīt savus mazos talantus, jo uzvarētājiem ne tikai būs gods vēlreiz simboliski proklamēt Latvijas valsti valsts prezidenta Valda Zatlera klātbūtnē, bet arī ir doma, ka vēlāk tiks sekots līdzi šo 90 bērnu un jauniešu tālākajām gaitām un šī informācija varētu tikt izmantota, organizējot Latvijas Republikas proklamēšanas 100 gadu jubilejas svinības vēl pēc 10 gadiem.

Lai pieteiktos konkursam, bērniem līdz 15. septembrim (pasta zīmogs) jāiesniedz:

  • Paša rakstīts dzīvesstāsts, kas ļauj spriest par bērna rakstura īpašībām, interesēm, mērķtiecību un panākumiem.
  • Paša rakstīts apmēram 500 rakstu zīmes garu redzējums par Latviju pēc 10 gadiem, atklājot savus uzskatus par vērtībām un principiem, uz kuriem jābalstās mūsu valstij.
  • Kontaktinformācija: vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, izglītības iestāde, klase/kurss, izglītības iestādes adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese.
  • Ja iespējams, tad arī fotogrāfija.

Pieteikumus var nosūtīt uz Latvijas institūtu, Kaļķu iela 7 – 4. stāvs., Rīga, LV-1050. Tos var arī nosūtīt elektroniski uz adresi: ieva.leimane@li.lv. Lai saņemtu sīkāku informāciju par šo konkursu, lūdzu sazinieties ar Latvijas institūta atbildīgajām personām: Inese Loce, Latvijas Institūta Ārējo sakaru nodaļas vadītāja, tel.: +371 67 503 666, e-pasts: inese.loce@li.lv, vai Ieva Leimane, Latvijas Institūta Ārējo sakaru nodaļas projektu vadītāja, tel.: +371 67 503 665, e-pasts: ieva.leimane@li.lv.

Muzikantu pasakas kopā ar Ilgu Reiznieci

Amanda Jātniece | 

Ilga Reizniece aizrautīgi turpina iepazīstināt bērnus – un mūs visus citus arī – ar latviešu dziesmām, gara mantām un tradīcijām. Jaunākais ir viņas un mūzikas izdevniecības Upe tuviem un tāliem veidotais kompaktdisks Muzikantu pasakas.

“Mūzika dara pasauli labāku. To mūsu senči ir sapratuši, par to stāstījuši pasakas un dziedājuši dziesmas. Mūzika iepriecina un aizkustina ne tikai cilvēkus, bet arī zvērus, putnus un pat kokus! Tajos tālajos laikos, kad vēl nebija datoru un radio, nebija mūzikas bez muzikantiem.Klausoties šo ierakstu, jūs dzirdēsiet ne tikai to, kā tad veicies spēlmaņiem, bet arī pašu instrumentu spēli. Reti kurā mājā mūsdienās skan kokles, ģīgas vai dūdas. Ieraugot vijoli, bērni visbiežāk to nosauc par ģitāru. Šajā albumā būs iespēja gan apskatīt, gan ieklausīties dažādu latviešu tautas instrumentu skaņās. Un varbūt dzirdētais pamudinās jūsu lolojumu lūgt sagādāt kādu instrumentu un sākt mācīties spēlēt?! Un pasaule kļūs labāka…” – tik tēlaini un reizē trāpīgi Reizniece saka diska ievadvārdos.

Ierakstā atrodamas 14 pasakas un dziesmas, savukārt buklets, kas veidots kā līdzība ar ermoņikām, apkopo ne tikai instrumentu attēlus, bet arī aprakstus par tiem. Pasakas ierunājuši Reizniece un Mārtiņš Liepa, un vēl bez Ilgas muzicējuši arī Valdis un Māris Muktupāveli, Laima Jansone, Kristīne Kārkle, Gatis Gaujenieks un Egons Kronbergs. Savukārt dziesmas iedziedājušas Ilgas Reiznieces audzēknes, kuru balsis jau pazīstamas no Pasaku un Masku dziesmu ierakstiem.

Darba veidotāji novēl bērniem pacietīgi klausīties un atšķirt instrumentu skaņas un raksturu. Un varbūt arī kādam tētim un mammai dzirdētais atklās ko jaunu par it kā jau zināmo un pierasto.

Diska Muzikantu pasakas svinīgā ieskandināšana notiks Tautiešu mēneša ietvaros, 2008.gada 4.jūlijā plkst. 17.00 Ārzemju latviešu skolotāju semināra laikā Rīgas Lietuviešu vidusskolā (Prūšu iela 42a, Ķengaragā, Rīgā). No 5.jūlija disks būs nopērkams mūzikas un grāmatu veikalos Latvijā, kā arī speciālajās suvenīru tirdzniecības vietās pa šīs vasaras Dziesmu svētku laiku.

Muzikantu pasakas

Kompaktdisks Muzikantu pasakas domāts iepazīstināt bērnus ar latviešu dziesmām, gara mantām un tradīcijām.

Iļģi serves up 11 fun varieties of pancakes

Amanda Jātniece | 

Ej tu dejot

Some people have reproached Iļģi for playing Irish, instead of Latvian, music. If you’re one of them, then you’ll have to widen your criticism. With its latest compact disc, Ej tu dejot, Iļģi has branched out to include a bunch more other styles. The band therefore recommends the disc of dances only to people with a sense of humor. The leitmotif—pancakes—says it all.

Pankūkas (pancakes) is a very popular dance in Latvia and often the first one people learn. Listening to the melody over and over and over again, though, can get boring, if not downright annoying. So as any musician would, the members of Iļģi began playing around with the tune in different styles. In the end, they must not have been able to agree on which style to put on the CD, so instead they present 11 versions of the same melody interspersed between the “regular” pieces on the disc: from the rock-n-roll “Hotcakes” to the klezmer “Latkes,” and from the “Pfannkuchen” march to the “Spacecakes” reggae. That, or they just had way too much fun playing around.

Iļģi joked around with the other tunes as well. “Ačkups” reminds me of Hooked on Classics. “Dirižablis” starts out with an almost Greek-sounding accordion, but the Hooked on Classics beat kicks in after the first verse, as it does on the Ukrainian dance “Barabolja” and many more to come. The heartbreaking Estonian melody “Subota” features violin and accordion and sounds suspiciously like a Finnish waltz. “Ģežablis” sounds almost Latin. Klezmer paired with rock gives the slightly monotone “Apaļdancis” an appropriately frenzied sound. Half-way through “Žemaituks” the musicians introduce a minor key interlude. If you’re used to following the melody while you’re dancing, the (very elegant) musical twists that Iļģi throws in here and there may confuse you and your feet. Just concentrate on repeating the step sequences as usual, though, because the measures all line up correctly and the melody usually returns to something familiar again. Other dances included on the disc are “Diždancis” (Apaļais mēness), “Ābelīte,” “Rucavietis” and “Valsis uguns gaismā.” At the very end is a hidden track where you can hear all of the pancakes together in one big, tall stack.

The CD Ej tu dejot (Go Dance Already!) was recorded live in a matter of days during the summer of 2007 at a house deep in the Latvian countryside. Band leader Ilga Reizniece said that they could have continued with the pancake styles all night long, but when they began toying with a Chinese version, they decided to call it quits.

As is typical of Iļģi’s latest recordings, Ej tu dejot is fairly “heavy” with guitars, bass, drum kit and continuous beat. But the violin, accordion and kokle are still there, too, providing for playfulness and lightness. The result is very easy and fun to listen to. Iļģi strives to give Latvian music a modern, worldly spark and leaves the revival of historically and ethnically accurate manners of singing and playing to others. That said, all of the melodies that Iļģi uses as starting points are traditional dance tunes. Oh, and by the way, Ej tu dejot is Iļģi’s first purely instrumental recording.

As you can surmise, the musicians take lots of freedoms with the melodies and arrangements. I especially like the bits of musical humor scattered here and there. For example, can you find the “Drunken Sailor” and “Kālabadi galdiņam” on the disc? My only criticism would be that many of the tracks, particularly the pancake tracks, are too short to really dance to. Blame the limitations of disc capacity.

For more information on Iļģi, visit the band’s Web site at www.ilgi.lv. The site contains descriptions for most of the dances on Ej tu dejot, but they are unfortunately still only in Latvian. English translations ought to be ready soon. If you are in Latvia, the best place to actually try out the dances is at the Rīga Dance Club.

Details

Ej tu dejot

Iļģi

Biedrība Iļģi,  2008

Where to buy

Purchase Ej tu dejot from Amazon.com.

Purchase Ej tu dejot from BalticMall.

Purchase Ej tu dejot from BalticShop.

Note: Latvians Online receives a commission on purchases.