PBLA delegācija, kopā ar pārstāvjiem no Latviešu valodas aģentūras (LVA), Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šī gada oktobrī devās vienas dienas pieredzes iegūšanas braucienā uz Viļņu. Brauciena mērķis – tikties ar Lietuvas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, kam ikdienas darbs saistīts ar ārzemju lietuviešiem ar cerību, ka dažas idejas varēs arī ieviest Latvijā.  Seko PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietnieces Daces Mažeikas pārskats par Lietuvā esošo situāciju.

Pirms dažiem gadiem, notiekot pirmajam lielajam emigrācijas vilnim, Lietuvas presē ir bijis daudz negatīvu rakstu par emigrantiem, tāpēc joprojām tiek pielikts daudz darba, lai pārliecinātu sabiedrību, ka arī cilvēki, kas dzīvo ārpus Lietuvas, ir daļa lietuviešu tautas.

Pašlaik valsts politikā emigrāciju uztver kā izaicinājumu, nevis problēmu. Rodas jautājums: kā ārpusē iegūto pieredzi izmantot pašā Lietuvā? Jau 2008. gadā tika sākta veidot jauna valsts politika, definējot diasporas uztveršanu kā izaicinājumu, nevis kā objektu nopelšanai un pārmetumiem. 2009. gadā Lietuvas Ārlietu ministrijai tika piešķirta funkcija rūpēties par diasporu un tās vajadzībām. Lai mainītu sabiedrības viedokli un pastāvošos uzskatus, Lietuvas ierēdņiem bija nepieciešami divi gadi. Pašlaik situācija ir mainījusies, un Ārlietu ministrijas ierēdņi, raksturojot esošo stāvokli, darbojoties diasporas jomā, raksturotu šādi: ir iespējams izdarīt jebko, taču nav iespējams izdarīt pilnīgi visu.

Lietuvā, iespējams, vislabāk informētais ierēdnis ārpus valsts dzīvojošo lietuviešu jautājumos ir Lietuvas Ārlietu ministrijas Ārvalstīs dzīvojošo lietuviešu departamenta direktors Arvīds Daunoravičus. Pēc Daunoravičus kunga sniegtās informācija, ārpus Lietuvas valsts dzīvojošo lietuviešu skaits ir ap 1,3 miljoniem cilvēku. Ne visi viņi runā lietuviski, taču visi atzīst sevi par lietuviešiem. Aptuveni 300 tūkstošiem ir Lietuvas pilsonība. Liela daļa cilvēku patur šo pilsonību arī tad, kad ir ieguvuši citas valsts pilsonību, jo Lietuvā nepastāv termins ‘dubultpilsonība’. Pēc neatkarības atgūšanas izbraukušajiem vecākiem dzimušajiem bērniem faktiski ir dubultā pilsonība, taču 18 gadu vecumā šiem cilvēkiem pašiem būs jāizlemj, kuras valsts pilsoņi viņi īsti vēlētos būt.

2011. gadā tika izveidota programma „Globālā Lietuva”. Tās būtību vislabāk raksturo A. Daunoravičus paustais uzskats: mēs esam viena nācija, katrs lietuvietis arī ārpus valsts robežām ir mūsu sabiedrības loceklis, mums noteikti ir jāuztur katra indivīda saikne ar Lietuvas valsti. Tāpēc jānotiek globālām izmaiņām, un ir izveidots starpinstitūciju darbības plāns. 13 Lietuvas institūcijas savstarpēji sadarbojas vienas programmas ietvaros, Ārlietu ministrijai uzticēta koordinācijas funkcija. Darbības plāns stājies spēkā tikai 2012. gadā, vēl arī tagad tajā tiek veikti labojumi.

Programma „Globālā Lietuva” balstās uz izpratni, ka lietuvieši ir dzīvotspējīga sabiedrība; tos vieno lietuviska identitāte un vēsturiskā atmiņa; tās locekļi neatkarīgi no savas mītnes vietas veicina Lietuvas identitātes stiprināšanu, uztur politiskas, ekonomiskas, kultūras un pilsoniskas saites ar Lietuvas valsti, kā arī piedalās tās veidošanas procesā.

Programmas svarīgākie mērķi: uzturēt lietuvisko identitāti, iesaistīt cilvēkus Lietuvas politiskajā, sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē un pārstāvēt Lietuvu ārvalstīs. Programma un koncepcija ir iekļauta stratēģiskās plānošanās dokumentā, kura apjoms ir tikai 40 lappuses, paredzētais darbības laiks – no 2011. Līdz 2019. gadam. Pagaidām konkrēti rīcības plāni izstrādāti laikam posmiem pa trīs gadiem – 2012.-2014. gadam un 2013.-2015. gadam.

Precīzāku informāciju par programmas norisi un Lietuvas Ārlietu ministrijas darbību saistībā ar ārvalstu lietuviešiem var atrast http://www.urm.lt/index.php?2672288500 (lietuviski).

Ārlietu ministrijas ierēdņu darbības sfēras saistībā ar diasporu ir ļoti plašas. Ministrijas mājaslapā atrodama informācija gan par saiknēm ar ārvalstu lietuviešiem, gan palīdzība tiem, kas vēlas atgriezties valstī. Ir izveidota īpaša komisija, kuras sastāvā ir premjerministrs, ārlietu ministrs, tieslietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, dažādu diasporas organizāciju pārstāvji, kā arī daudzas citas amatpersonas, kuru pienākumos ietilpst kāda no sfērām, kas attiecas uz lietuviešu nācijas interesēm Lietuvā un ārpus tās robežām. Ārlietu ministrija veic koordinējošo darbu. Ļoti liela nozīme tiek pievērsta institūciju un diasporas pārstāvju savstarpējai komunikācijai: Ārlietu ministrijas ierēdņi sniedz informāciju, ko iespējams piedāvāt un izdarīt, diaspora, no otras puses, nodrošina informāciju par to, kas sabiedrībai ārpus Lietuvas ir nepieciešams.

Ierēdņi strādā gan ar sociāliem tīkliem, gan veicina konkrētu cilvēku iesaisti valsts norisēs, piemēram, ārvalstu lietuviešu jauniešu stažēšanos, lai tie varētu pavadīt gadu Lietuvā, kādā no valsts iestādēm. Šās rīcības sekas jau tiek novērotas, jo ir studenti, kas pēc mācībām citur, bet stažēšanās Lietuvā, ir tajā atgriezušies.

Izglītība diasporā iedalāma divās daļās: formālā (skolas) un neformālā (ārpusskolas) izglītība. Apskaužams ir Ārlietu ministrijas apgalvojums, ka par vienu nostāju visas politiskās partijas vienmēr Lietuvā ir bijušas vienisprātis – diasporas lietuviskajai izglītošanai ir jāatvēl līdzekļi, izglītība vienmēr ir prioritāte. Pastāv 165 lietuviešu neformālās izglītības iestādes 31 valstī, tajās kopā mācās aptuveni 6300 skolēni.

Neformālās izglītības sfērā piemēram var minēt Amerikas Savienotās Valstis, kurās darbojas septiņas lietuviešu skolas un pastāv lieliska sistēma: sestdienās skolās spēj panākt augstu skolēnu motivāciju, bērnu vecāki labprāt finansiāli atbalsta skolas. Tomēr, ja trūkst mācību materiālu vai modernu mācību materiālu ar inovatīviem līdzekļiem, tad šos papildu materiālus vienmēr ir gatava nodrošināt Lietuvas valsts.

Šādas rīcības pamats ir Lietuvas izglītības likumā noteiktā iespēja apgūt lietuvisko izglītību ārpus valsts robežām.

Ir skolas, kurām tiek nodrošināts tiešais valsts finansējums. Starp tām, piemēram, ir tādas valstis kā Baltkrievija, Polija un Krievija, kurās atbalsts lietuviešu diasporai nepieciešams vēstures attīstības un šodienas politisko apsvērumu dēļ. Tomēr parasti, lai saņemtu atbalstu no valsts, skolai vispirms jādarbojas vismaz gadu un jāpierāda sava ilgspējība. Parasti budžetā diasporas vajadzībām tiek pieprasīti aptuveni pusotra miljona eiro, taču reāli tiek piešķirti ap 72 000 eiro. Īpaša komisija vienmēr izskata visus iesniegtos līdzekļu pieprasījumus, un bieži skolu atbalstam tiek izmantoti dažādu projektu līdzekļi. Jāuzsver, ka šī nauda nav paredzēta tikai skolu atbalstam, bet gan arī ar izglītību nesaistītiem ārvalstu lietuviešu rīkotiem pasākumiem un projektiem.

Taču izglītības nozarē darba ir ļoti daudz, patlaban tiek apspriests arī jautājums par skolu iespējamu akreditāciju. Šo jautājumu aktualizējušas pašas diasporas skolas, jo ir skolotāji, kas vēlētos, lai nostrādātās stundas ieskaitītu darba stāžā. Lai būtu konceptuāli vienkāršāk risināt šādus un līdzīgus ar izglītības sfēru saistītus jautājumus, no nākamā gada janvāra neformālās izglītības sadaļa tiks nodota Izglītības ministrijas pārziņā.

Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodami konkrēti materiāli lietuviešu valodas un kultūras apguvei: gan tiešsaistē, gan informācijas veidā par atbildīgajām institūcijām un mācību iespējām https://www.urm.lt/index.php?2726925104 (lietuviski).

Kopš 1999. gada svarīgākā institūcija, kuras uzdevums ir izglītot potenciālos lietuviešu repatriantus un nodrošināt lietuvisku mācību saturu tiem, kas to vēlas apgūt ārpus valsts robežām, ir Viļņas skola „Lietuviešu mājas”: http://www.lietuviunamai.vilnius.lm.lt/.

Skolas pārziņā ir visu ārzemēs esošo skolu pārraudzība, tā uztur sakarus gan ar formālajām, gan neformālajām skolām, piedāvājot mācību vielas izstrādi, materiālu izveidi, metodisko un pedagoģisko atbalstu.
Skolā tiek pieņemti ārzemēs dzīvojušo lietuviešu bērni, kas nolēmuši atgriezties Lietuvā vai nostiprināt savas lietuviešu valodas zināšanas, tomēr pastāv nosacījums, ka vecākiem ārvalstīs jābūt nodzīvojušiem vismaz trīs gadus. Katru gadu skolā iestājas ap 30-40 bērnu. „Lietuviešu mājās” bērni mācās atbilstoši Lietuvas izglītības sistēmai, taču sākotnēji tiem audzēkņiem, kuriem nav pietiekamu valodas zināšanu, tās papildina speciālās klasēs, un pēc gada, kad ir apguvuši valodu tādā līmenī, lai varētu mācīties lietuviski un nokārtojuši eksāmenu, pievienojas sava vecuma grupas klasei. Vienā klasē vidēji mācās ap 16 audzēkņu, pavisam skolā ir 262 skolēni. Pēdējos gados interese par šo skolu ir ļoti palielinājusies, kaut arī jau tagad skolā mācās lietuviešu izcelsmes bērni no 22 pasaules valstīm.

„Lietuviešu mājās” ir īpaša nodaļa, kurā esošie pedagogi strādā ar ārzemju skolām. Šī nodaļa sniedz arī atbalstu studentiem, kas pēc skolas absolvēšanas iestājas kādā no Lietuvas augstskolām.
Skolu finansē Lietuvas Izglītības un Zinātnes ministrija, daļa naudas piesaistīta no Eiropas struktūrfondiem, skolas pedagogi piedalās dažādos projektos un daļu līdzekļu skola nopelna arī pati. Audzēkņiem mācības, dzīvošana kopmītnēs un ēdināšana ir bez maksas, kas ir nedaudz vairāk kā 4000 eiro vienam bērnam. Šīs izmaksas sedz no iepriekšminētajiem līdzekļiem.

„Lietuviešu mājās” tiek organizētas dažādas konferences un semināri, vismaz vienu reizi gadā notiek kursi diasporas skolotājiem, lai dotu iespēju apgūt metodiku, iepazīties ar jaunākajiem mācību līdzekļiem un savstarpēji apmainīties ar pieredzi. Ļoti populāra ir arī katru vasaru notiekošā ārvalstu lietuviešu skolu skolēnu nometne, kurā dalību var nodrošināt, visu gadu uzcītīgi mācoties nedēļas nogales skolā.

Divas svarīgākās problēmas, ko skolai nākas risināt visā savas darbības laikā, ir skolēnu valodas līmeņu dažādība un dažādu skolu mācību programmu neatbilstība. Tomēr, piedāvājot papildu valodas nodarbības un daudz socializācijai paredzētu pasākumu, pedagogiem izdodas palīdzēt skolēniem pēc iespējas ātrāk integrēties lietuviskajā vidē un sasniegt izvēlēto mērķi.

Reemigrējušiem bērniem ir iespējams papildus mācīties lietuviešu valodu arī citās Lietuvas skolās, ja ģimene atgriezusies citā pilsētā. Tomēr šāda iespēja netiek piedāvāta jebkurā skolā. 

Mūsdienīgu iespēju apgūt lietuviešu valodu un kultūru piedāvā Oza ģimnāzija Viļņā, kas ir sagatavojusi lituānistikas studiju tālmācības programmu http://ozogimnazija.lt(lietuviski).

Tālmācības materiāli veidoti, izmantojot „Moodle” programmu. Sākotnēji izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, ir sagatavots ap 7000 mācību stundu: no 8. līdz 12. klasei – visos mācību priekšmetos, no 1.līdz 8. klasei pagaidām pieejama tikai lituānistikas programma. Ja tiks atrasts finansējums, paredzēts programmu turpināt un veidot mācību stundas arī zemāko klašu skolēniem.

Pavisam tālmācības iespēju jau izmantojuši ap 600 skolēniem, divas trešdaļas no tiem dzīvo ārpus Lietuvas. Vispopulārākā ir lituānistikas programma, kas aptver lietuviešu valodas, vēstures, ģeogrāfijas un kultūras mācību materiālus. To apguvuši jau 230 skolēni, taču programmu var izmantot ikviens, kas dzīvo ārzemēs un vēlas apgūt lietuviešu valodu un kultūru. Bieži vien bērni ikdienā mācās citas valsts skolā, bet sestdienas skolu vietā izmanto tālmācības lituānistikas programmu.

Stundu materiāli ir sagatavoti ļoti profesionāli, iekļaujot gan ierunātu, gan lasāmu tekstu, patstāvīgi veicamus domāšanas un reproducēšanas vingrinājumus, kā arī pārbaudes darbus, kas jāpilda regulāri un ko pārbauda skolotājs atsevišķi noteiktā kontaktlaikā vai sazinoties pa elektronisko pastu. Ir skaidri izstrādāta vērtēšanas sistēma, kas ļauj sekot audzēkņa progresam un nodrošina motivāciju turpināt mācības.

Programma sekmīgi darbojas jau desmit gadus, un no Lietuvas pieredzes labprāt mācās arī kaimiņvalstu izglītības iestādes, kas jau vairākas reizes apmeklējušas augstāk minētās mācību institūcijas, lai smeltos iedvesmu, uzkrātu zināšanas un apkopotu labās prakses piemērus.