Ir pietiekami grūti ārzemēs izaudzināt latviski runājošu bērnu, kad abi vecāki ir latvieši. Ir vēl grūtāk to izdarīt, kad tikai viens vecāks ir latvietis. Un parasti to ir visgrūtāk izdarīt, kad tieši tēvs ir tas, kurš ir latvietis. Lai cik tas varbūt skan vecmodīgi, ir vēl daudzas ģimenes, kurās māte paliek mājās ar bērniem, kamēr tēvs pa dienu dodas peļņā. Šo ģimeņu bērni pavada vairāk laika ar māti, un līdz ar to dzird daudz vairāk mātes valodu un daudz mazāk tēva, tātad latviešu, valodu. Līdzīgās situācijās ir bērni, kuriem abi vecāki strādā ārpus mājas un kuri lielāko daļu no sava laika pavada nelatviskā vidē – skolā, bērnudārzā, vai ar draugiem.

Varbūt vēl grūtākā situācijā atrodas tēvi šķirteņi, kuru bērni pavada vairāk laika ar māti cittautieti. Viņiem, gan, ir divas priekšrokas. Pirmkārt, šie tēvi spēj novilkt noteiktākas robežas starp abām valodām, piemēram, “Mammas mājā runā zviedriski, bet tēta mājā runā tikai latviski”. Otrkārt, tas vecāks, kurš mazāk laika pavada ar bērniem, automātiski cenšas to laiku pavadīt ļoti kvalitatīvi. Viņš dod pilnu uzmanību bērnam, kurš savukārt to jūt un augstu novērtē. Bērns ciena tēvu, un ciena viņu jo vairāk, ja tēvs viņam dod vai māca ko īpašu (kas šajā gadījumā ir latviešu valoda).

Katrā gadījumā, bērni izveido ciešas un īpašas saites ar saviem tēviem, un latviešu tēvi to var izmantot savai valodai par labu. Protams, visi šai rakstā minētie ieteikumi attiecas ne tikai uz latviešu tēviem, bet arī uz mātēm, vecvecākiem un citiem radiem un draugiem.

Trīs punkti

Trīs vissvarīgākie punkti audzinot divvalodu bērnus – vienalga kāda ir ģimenes valodu kombinācija – ir atdošanās jeb pārliecība (angliski, commitment), konsekvence (angliski, consistency) un sākt jo ātrāk jo labāk. Pēdējais ir pats par sevi saprotams: jo jaunāks bērns, jo vieglāk viņam būs iemācīties vairākas valodas. Ideālais ir runāt abas valodas ar bērnu jau no viņa dzimšanas.

Otrie divi punkti – atdošanās jeb pārliecība un konsekvence – nozīmē, īsi sakot, “mugurkauls”. Izaudzināt divvalodu bērnu nav viegli. Tas prasa vairāk darba. Tas prasa stipru pārliecību no vecākiem. Ir iespējams sev izaudzināt stipru mugurkaulu (kaut vai tikai latviešu valodas lietošanas jomā). Tas ir to vērts, un tas ir ilgtermiņa ieguldījums bērna nākotnē. Kāds latviešu tēvs to izskaidroja šādi: “Es mēģinu dot meitām kaut ko ārkārtīgi labu, pazīt savus senčus, viņu rakstus saprast, saprast citu pasaules uztveri, u.t.t. Es nopietni ticu, ka ja vecāki pilnīgi, sirsnīgi netic, ka mācīt latviešu valodu ir ļoti laba lieta, tad bērni to pamanīs, un ja tiem kādreiz būs vēlme pretoties, viņiem tas var izdoties”.

Nepietiek ar pārliecību vien; vajag arī darbību. Jāatceras, ka valoda ir ieradums – vienmēr runā ar savu bērnu latviski! Gan mājās, gan uz ielas, gan veikalā, gan cittautiešu vidū. Daudziem tas ir grūti vai tas liekas nepieklājīgi. Bet tad jāprasa sev kas ir svarīgāk: audzināt savu bērnu ar pašpārliecību vai uztraukties par svešu cilvēku jūtām. Nepieklājība un nesaprašana no svešiem cilvēkiem bieži ir baiļu simptoms – bailes no lietām, ko viņi nesaprot. Ir labi sagatavot vienu teikumu, kas cittautiešiem izskaidro kāpēc Tu ar savu bērnu runā svešā valodā, un nekaunēties viņu bieži izteikt, kā iesaka interneta portāls Bilingual/Bicultural Family Network. Piemēram: “Es esmu latvietis un es audzinu divvalodu bērnu. Mēs savā starpā vienmēr runājam latviski.” Cittautiešu radiem arī vajag līdzīgā veidā izteikt savu stāju par latviešu valodas lietošanu. Pasaki viņiem, ka Tu vari vienmēr pārtulkot nepieciešamo informāciju no jūsu latviešu valodas sarunām. Bet ar Tavu bērnu Tev ir jāsatur mugurkauls. Bērni noskatās savus vecākus un tos atdarina. Tātad, ja vecāks maisa valodas runājot ar bērnu vai latviešu valodā iemaisa daudz no otrās valodas, bērns tā arī darīs.

Cilvēks pamatā ir slinka būtne, un viņš lietos tikai tās valodas, kas viņam ir vajadzīgas. Bērns meklē kopsaucēju (angliski, least common denominator). Ja viņš redz, ka viņš tiek galā ar savu tēvu ne tikai latviski, bet arī angliski, tad ar laiku bērns sāks lietot tikai angļu valodu ar tēvu. ASV biedrība Multilingual Children’s Association piedāvā piemēru no tā kā bērns domā:
“Tētis ar citiem runā angliski, bet ar mani viņš runā tikai itāliski. Es mīlu tēti un man patīk ar viņu pavadīt laiku. Es gribu darīt visu tā kā tētis to dara, un es gribu arī runāt tā kā viņš”. Iepretī: “Mamma ar mani runā gan angliski, gan grieķiski, un visi citi ar mani runā angliski. Tātad, es varu izvēlēties ar mammu runāt vai nu angliski vai grieķiski. Bet tāpēc, ka es daudz vairāk dzirdu angļu valodu, man tā ir vieglāka par grieķu valodu. Kāpēc lai es lietotu grieķu valodu?” Šis piemērs parāda cik svarīgi ir bērnam rast vajadzību latviešu valodai.

Valodai vajag kontekstu. Jo bagātīgāks un sātīgāks tās konteksts ir, jo labāk. Bērnam ir jāsaprot, ka ir vesela kultūra, kas pieder pie latviešu valodas. Viņam ir jāsaprot, ka ir zināmi cilvēki, ar kuriem runā tikai latviski, zināmas vietas, kur runā tikai latviski, un zināmas reizes, kad runā tikai latviski. Mēs varam būt laimīgi, ka mums ārzemēs jau daudzviet pastāv gatavas latviešu sabiedrības. Latviešu skolas ir ļoti labas šajā ziņā. Arī tikšanās ar latviski runājošiem draugiem, latviešu sarīkojumi un nometnes, vecvecāku un radu apciemošana, ģimenes svētku svinēšana, u.t.t. Latviešu izcelsmes šķirtenis ASV stāstīja: “Manos apstākļos bez mūsu trimdas sabiedrības (latviešu valodas saglabāšana) nebūtu izdevusies. Sestdienas skola bērniem neiemācīja valodu, bet tomēr deva spēcīgu punktu ap kuru koncentrēties valodas un kultūras apguvē”. Tātad sabiedrība var ļoti palīdzēt, bet tā tomēr nevar aizstāt pašu vecāku lielo darbu mājās.

Runāt, runāt, runāt

Blakus stipra mugurkaula audzēšanai, tēvam ir jāprot savam bērnam nodrošināt bagātīgu latviešu valodas ievadi, ko lingvistikā angliski sauc par rich input. Tas nozīmē aktīvā veidā pasniegt cik vien lielu vārdu krājumu, dažādus runas veidus un teikumu uzbūves cik iespējams. Tas arī nozīmē vienkārši daudz runāt. Jo vairāk bērns dzird, jo vairāk viņš uzsūc. Vislabākais padoms ir: runāt, runāt, runāt. Kamēr Tavs zīdainis pats vēl nerunā, stāsti reportāžu par visu, ko Tu dari bērna klātbūtnē. Vēlāk, esi aktīvs sarunu biedrs Tavam bērnam, arī ja Tu pēc dabas neesi runīgs. Piesēdinot bērnu pie DVD no Latvijas viņam neiemācīs latviešu valodu. Tā ir pasīva valoda, un tā viņam dod zināmu papildus palīdzību, ja viņš aktīvi mācās valodu. Bet lai kārtīgi iemācītos valodu, bērnam vajag mijiedarbību (angliski, interaction). Jo vairāk mijiedarbības, jo vairāk bērns iemācās. Un tāpēc Tev kā tēvam ir jārod cik vien iespējams daudz rodošas mijiedarbības veidu. Esi ziņkārīgs; jautā un stāsti bērnam daudz. Mudini bērnu, lai viņš izsaka savas jūtas, viedokļus, intereses, u.t.t. Neprasi jautājumus, uz kuriem bērns var atbildēt ar tikai “jā” vai “nē”; prasi jautājumus, kuriem vajadzīga garāka atbilde. Tas attiecas arī uz Taviem stāstījumiem. Piemēram, ja bērns Tev prasa palīdzību uzvilkt jaku, neatbildi ar tikai “jā” vai “tūlīt, draudziņ’”. Saki kaut ko tā kā: “Tev ir grūti vienam uzvilkt jaku? Tas nav viegli. Ieliec vienu roku te. Ieliec otru roku te. Tieši tā. Un tagad aizvilksim rāvējslēdzēju. Rāvējslēdzējs – tas te ir rā-vēj-slē-dzējs. Gaŗš vārds, vai nē? Pagaidi! Tev vajag cepuri galvā. Cepuri galvā, lai būtu silti. Un cimdus. Cimds vienā rokā, cimds otrā rokā, gatavs! Tagad tu esi gatavs iet ārā.”

Zināmā mērā bērnam ir dabīgi maisīt valodas, it sevišķi jaunākam bērnam. Galvenais ir viņu nesodīt par valodu maisīšanu, bet gan virzīt viņa valodu ar sarunu. Ja Tava jaunā meita izsauc “Tēti, a doggie!”, atbildi “Jā, Ilzīte, tas ir sunītis. Mamma saka doggie. Tētis saka sunītis. Pasaki su-nī-tis.” Meita pateiks “su-nī-tis”. Tad papildini sarunu, atkārtojot jauno vārdu, piemēram, “Skaties kā sunītis skrien un lec! Viņš ir priecīgs sunītis.” Iesaisti bērnu šajā garākajā sarunā par sunīti. Tai nav jābūt sarežģītai sarunai; galvenais, lai jaunos vārdus atkārto. Jo vairāk jūs atkārtojat kādu vārdu, jo dziļāk viņš iesēdīsies bērna galvā.

Ar jaunu bērnu jārunā skaidri un lēnām ar daudz atkārtošanu. Latviešiem ir tieksme ‘norīt’ vārdu galotnes, bet jaunam bērnam ir svarīgi dzirdēt visas vārda sastāvdaļas, visas skaņas. Ir pat nosaukums angļu valodā šādai vienkāršotai, skaidrai valodai, ko vecāki runā ar zīdaiņiem: Parentese. Tieši šāda skaidra, lēna un vienkārša runāšana ar daudziem atkārtojumiem (lai cik Tu jūties muļķīgs to lietojot!) arī palīdz iemācīt pieaugušam cilvēkam latviešu valodu, piemēram, bērna mātei. Viņai būs vieglāk iemācīties latviski, ja viņa sāk valodu mācīties reizē ar bērnu.

Bieži bērni nemaz nemana, ka viņi ir pārgājuši uz otrās valodas lietošanu. Ja Tu dzirdi, ka spēļu biedri blakus istabā pāriet uz otro valodu, neuzkrītoši iemaisies viņu sarunā ar kaut ko tā kā: “Puiši, vai jūs gribat padzerties sulu? Es varu piedāvāt apelsīnu vai ābolu sulu.” Vai “Izskatās, ka jums te notiek interesanta spēle. Vai jūs varat man pastāstīt ko jūs te būvējat?” Šī bija viena no manas mammas mīļākām stratēģijām, lai nemanot aizvirzītu manas un mana brāļa sarunas atpakaļ latviešu valodā.

Ja bērns pūlas atrast pareizo vārdu latviešu valodā, palīdzi viņam to atrast. Atgādini viņam pirmo burtu vai zilbi. Palīdzi viņam būt veiksmīgam. Bērns būs priecīgs un jutīsies lepns par savu veiksmi, un kā visiem ir zināms, veiksme un lepnums daudz labāk motivē nekā sods. Ieaudzini savā bērnā lepnumu par sevi un par latvietību. Vienu laiku mans brālis daudz pretojās latviešu valodai. Mana māte reiz viņam pavisam skaidri pateica kāpēc viņa gribēja, lai viņš runā latviski: “Tu esi latvietis, un es negribu, lai Tu esi dumjš latvietis.” Tas ir skarbs komentārs, bet tas uz dažiem bērniem labi iedarbojas. Vēlāk brāļa klasē mācījās zēns, kas bija adoptēts no Korejas. Brālis tad stāstīja mammai: “Viņš ir korejietis, bet viņš neprot korejiešu valodu.” Lēnām, lēnām brālim sāka veidoties lepnums par to, ka viņš prot runāt citu – “savu” – valodu.

Reizē ar Taviem bērniem, izglīto pats sevi. Ja Tavs bērns skolā mācās par planētām vai dabas procesiem, izpēti attiecīgo terminoloģiju latviešu valodā, un pārrunā to kopā ar bērnu. Izpēti kā sauc rotaļlaukuma iekārtas vai bērna mīļākā sporta terminus latviešu valodā. Sameklē receptes no Latvijas un uztaisi vakariņas kopā ar bērnu, lietojot latviešu izteicienus un nosaukumus (baklažāns, baziliks, biezputra…). Aktīvi uzlabo pats savu latviešu valodu! Ieskaties Tavās vecās gramatikas vai Latvijas vēstures grāmatās. Turi vārdnīcu viegli pieejamā vietā (virtuvē?!). Nebaidies lietot slengu (sieriņi un apenes) – tas padara valodu dzīvu, un ir par ko pasmaidīt.

Spēlējieties ar valodu! Tas radīs bērnā apziņu par valodu vispār. Izmēģiniet runāt latviski ar smagu mītnes zemes akcentu, un tad runāt mītnes zemes valodu ar smagu latviešu akcentu. Pamēģiniet runāt latviski bez galotnēm, vai ar uzsvaru katrā vārdā uz otrās zilbes, nevis pirmās. Tīšām ielaid kļūdu Tavā valodā, un liec bērnam to uzminēt. Pamēģiniet izveidot teikumus, kuros visi vārdi sākas ar to pašu skaņu. Mašīnā braucot, neieslēdziet radio vai mūziku vai filmu, bet lādējiet kuģi. Dziediet “Dievs nosvieda bumbul’ zemē” vai “Kur tad tu nu biji, āzīti manu” (viens bērns dzied jautājumus, otrs atbildes). Skaitiet pretī braucošās mašīnas, vai nosauciet to krāsas. Izdomājiet teikumus no tiem burtiem, kas parādās uz priekšā braucošās mašīnas numura zīmes. Vispār, mašīnā pavadītais laiks ir ļoti, ļoti vērtīgs, jo bērni nekur nevar aizmukt pa to laiku. Pārrunājiet iepriekšējo nedēļu vai izplānojiet nākamo nedēļu. Pārrunājiet ko bērni skolā mācās. Uzzini ko viņiem skolā deva pusdienās.

Ierakstīta mūzika, filmas un grāmatas no Latvijas ir lieliski papildus resursi. Ne tikai Astrīda Lindgrena ir tulkota latviski – ir arī Harijs Poters, Enida Blaitona, Spaidervika hronikas, u.t.t. Bet nepietiek ar lasīšanu vai noskatīšanos vien. Pārrunājiet visu. Tiešs kontakts un sarunas ar Tevi ir pats vērtīgākais Tavam bērnam.

Izveido kādu īpašu laiku dienā vai nedēļā par savējo kopā ar bērnu, piemēram, gulētiešanas laiks vai sestdienas. Protams, lasi pasakas pirms gulēt iešanas. Viens tēvs ieteica pamēģināt lasīt pēc kārtas (tēvs izlasa vienu rindkopu, viens bērns nākošo, otrais bērns aiznākošo, u.t.t.) vai sadalīt tekstu pa lomām. Gulēt ejot nav arī jādzied tikai šūpuļdziesmas. Vienalga kuru dziesmu var palēnināt un dziedāt mierīgā tonī (Jauns mēness, Čikāgas piecīši, “Jauns un traks”, u.t.t.), tā iepazīstinot bērnu ar dažādām dziesmām. Pārrunājiet dziesmu tekstus. Stāsti par savu ģimeni un senčiem – tā nav tikai vēl viena iespēja dzirdēt latviešu valodu, bet bērns iemācās savas ģimenes vēsturi un veido tuvu saikni ar to. (Maniem bērniem, piemēram, ļoti patīk dzirdēt par mana brāļa blēņām, kad viņš bija mazs puika.) Ar vārdu sakot, esi aktīvs tēvs un maksimizē savu laiku ar bērnu.

Izmantojiet resursus

Jebkuras internetā vai grāmatās aprakstītās idejas kā vecākiem kvalitatīvāk pavadīt laiku ar savu bērnu der arī latviešu tēviem, jo gandrīz jebkuru nodarbību vai sarunu var tik pat labi pārlikt latviešu valodā. Daudzās sarunas un padomi par divvalodu bērniem, ko vecāki sniedz viens otram internetā, var kalpot kā labs atbalsts Tavos centienos ģimenē uzturēt latviešu valodu. Internetā atrodamie akadēmiskie pētījumi par divvalodību arī ir interesanti.

Ļoti svarīgi ir runāt ar citiem latviešu vecākiem. Lasot daudzās mājas lapas un grāmatas, esmu sapratusi, ka latviešiem ārzemēs ir ļoti liela un veiksmīga pieredze ar divvalodu ģimenēm un savas valodas saglabāšanu svešā vidē. Salīdzinot ar daudzām citām tautām, latviešiem ārzemēs ir arī ļoti labi organizēts un attīstīts latviešu skolu tīkls. Reti kurai citai tautai ir tik lieli resursi ārpus savas tēvzemes. Izmanto tos!