LV

ALA Izglītības nozares 2014-15 gada projekts – valodas līmeņu pārbaudījumi

Andra Zommers | 

Gadu gājumā ALA Izglītības nozare ir kalpojusi ASV latviešu skolām, veidojot mācību materiālus, gatavojot un aprakstot mācību mērķus un rīkojot skolotāju konferences. Līdz šim skolas gadu beigās 7. un 8. klases skolēni ir rakstījuši ALA pārbaudījumus, kuros ticis noteikts, vai skolēni sekmīgi sasnieguši nospraustos mācību mērķus. Pa šiem gadiem notikušas arī plašas pārrunas par to, ka skolēnu valodas līmenis ir mainījies un ka tagad skolu programmai būtu jāatbilst dažādiem valodas līmeņiem. 2012. gada pavasarī ALA skolotāju konferencē izskanēja lūgums Izglītības nozarei veidot specifiskus valodas pārbaudījumus, kas noteiktu katra skolēna latviešu valodas prasmes līmeni. Prasības pamatojums: ar šādu informāciju skolas spētu efektīvāk veidot mācību grupas (ņemot vērā atšķirīgas skolēnu vajadzības), programmas un piemeklēt attiecīgus mācību materiālus.

Tika veikts izpētes darbs un apzināti jau esošie latviešu valodas pārbaudījumi. Par ASV latviešu skolu vajadzībām piemērotāko tika atzīts jau vairākus gadus pastāvošais Eiropas valodas portfelis (EVP). EVP ir standartizēta valodas apguves līmeņa vērtēšanas sistēma Eiropas Savienības valstīs, kas nosaka personas dažādu valodu prasmi, iedalot to sešos līmeņos. Izmantojot EVP, Eiropā valdošajā daudzvalodu un atšķirīgo izglītības sistēmu vidē Eiropas universitātes var noteikt ārvalstu studētgribētāja valodas līmeni, iestājoties studiju programmā, vai Eiropas institūcijas un uzņēmēji var noteikt un adekvāti izvērtēt potenciālā darba ņēmēja valodas līmeni. Izmantojot šādus valodas pārbaudījumus ASV latviešu skolu kontekstā, skolotāji iegūst vajadzīgo informāciju skolēnu mācīšanai un izaugsmes vērtēšanai. Svarīgākais aspekts ir paša skolēna iespēja apzināties valodas prasmju līmeņus un turpināt sekot to izaugsmei un attīstībai, kopā ar skolotājiem un vecākiem nosakot valodas apguves mērķus.

Vairāk par EVP, tā izmantošanu un iespējām var uzzināt http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguves-limenis.

Lai labāk saprastu, kāpēc tiek veidoti latviešu valodas līmeņu pārbaudījumi, nedaudz jāatgriežas ASV latviešu skolu vēsturē. 2013. gada pavasarī diemžēl vairs tikai puse ASV skolu kārtoja ALA pārbaudījumus. Pēc skolotāju sniegtās informācijas, lielākais šķērslis pārbaudījumu kārtošanā bija skolēnu atšķirīgais vai nepietiekamais latviešu valodas līmenis. Tāpēc Izglītības nozare, uzklausot skolotāju vēlmi saprast, kā skolēniem vislabāk palīdzēt, nolēma veidot valodas prasmju pārbaudījumus. Tie noteikti neaizstāj līdz šim izmantotos ALA pārbaudījumus, bet ir palīglīdzeklis skolotājiem darbā, lai veidotu un noturētu vienmērīgāku valodas līmeni visiem skolēniem. Nākotnē ceram, ka, mērķtiecīgi strādājot, skolēni atkal sasniegtu tādu valodas prasmes līmeni, lai pēc iespējas vairāk bērnu varētu rakstīt ALA pārbaudījumus.

Skolotāju darbs latviešu skolās nav viegls. Visu cieņu tiem daudzajiem latviešiem, kas veltījuši laiku un pūles mūsu jaunajai paaudzei! Izglītības nozare apzinās, ka tai jādara viss iespējamais, lai sniegtu šiem skolotājiem atbalstu viņu svētīgajā darbā. Skolotājiem ir svarīgi zināt skolēnu valodas prasmes līmeņus un vērot skolēnu valodas izaugsmi. Novērtējot skolēna valodu pa atsevišķām prasmēm − lasītprasmi, runātprasmi, klausīšanās prasmi un rakstītprasmi, skolotājam ir skaidrs, kurā no tām skolēnam nepieciešams vairāk palīdzības, lai aizpildītu valodas robus un sekmētu pilnvērtīgu valodas attīstību. Izvērtējot pārbaudījumu rezultātus, skolotāji var attiecīgi pielāgot un individualizēt metodes un materiālus, lai dotu skolēnam maksimāli daudz iespēju uzlabot valodu. Skolēni kopā ar skolotājiem var nospraust konkrētus valodas attīstības mērķus un nākamajā skolas gadā vai citā noteiktā laika posmā censties tos sasniegt. Katrs nākamais skolotājs var izmantot iegūto informāciju turpmākai efektīvai darbībai, tādējādi nodrošinot skolēna mācīšanās procesa nepārtrauktību un vienmērīgu attīstību.

Mācoties latviešu valodu tikai sestdienas un svētdienas skolās, laika gaitā ir pierādījies, ka nepieciešama no Latvijas skolās izmantotās vai ASV skolās trimdas sākuma gados izveidotās atšķirīga metodika. Jāpiegriež vērība arī piemērotu materiālu izvēlei, kuri situācijas sarežģītības dēļ atšķirtos no līdz šim lietotajiem vai Latvijā izdotajiem līdzekļiem dzimtās valodas apguvei. Pieredze liecina, ka ASV latviešu skolās jāizmanto metodika un materiāli, kas drīzāk atbilst latviešu valodas kā otrās valodas vai mantotās valodas apguvei. Izmantojot otrās/mantotās valodas metodiku un pārbaudījumus, ir iespējams panākt tikpat labus vai pat labākus rezultātus valodas apguvē. Liela nozīme ir arī valodas un satura integrētajai apguvei, kas veicina straujāku valodas attīstību. Vēl jāuzsver vecāku lomas svarīgums bērna valodas pilnvērtīgā kopšanā. Latviešu skolās izmantotajai metodikai un materiāliem ir nenoliedzami liela nozīme, tomēr galvenā loma bērnu valodas apguves motivēšanā un ilgstošā nodrošināšanā ir ģimenei un vecākiem. Vecākiem noteikti jārod skolēniem iespējas izmantot un vingrināt visas valodas prasmes diendienā, lai pilnveidotu valodas izaugsmi. Skolām, savukārt, efektīvi mācot latviešu valodu, jāsekmē, jāatbalsta un jāmotivē vecāku vēlme ar bērniem sazināties latviski.

Sākoties 2014./2015. mācību gadam, ir sastādīti valodas līmeņu pārbaudījumi skolēniem no 5. līdz 12. klasei A1, A2 un B1 līmeņiem. Līdz pavasarim paredzēts sagatavot arī B2 līmeņa pārbaudījumus. Jaunāko klašu skolēniem būs iespēja veidot savus Valodas portfeļus, izmantojot Eiropas valodas portfeļa sešu līmeņu sistēmu četrās valodas prasmēs. Aizgājušā vasarā Gaŗezera vasaras vidusskolas un Kursas vasaras vidusskolas skolēni jau kārtoja vidusskolas līmeņa pārbaudījumus. Paldies GVV un Kursas vadībai un skolotājiem par sadarbību! Pieredze pārbaudījumu likšanā, vērtīgie dati un pieredze, kas iegūta par vasaras vidusskolēnu valodas prasmēm, − tas viss veicinās un palīdzēs Izglītības nozares turpmākajā darbībā.

2014. gada septembŗa mēnesī ASV latviešu skolu skolotāji tikās Filadelfijā un Sietlā. Konferences ilga veselu dienu, un tajās kopā piedalījās 36 skolotāji. Konferencēs tika pievērsta uzmanība divām tēmām: klasvadībai (Classroom Management) un EVP valodas līmeņiem, valodas līmeņu pārbaudījumiem un mācību palīglīdzekļiem. Izglītības nozare pateicas skolotājai un skolu konsultantei Anitai Erkmanei par viņas profesionālo sniegumu un atbalstu latviešu skolām, palīdzot veidot efektīvas klasvadības sistēmas mūsu skolās. Par Eiropas valodas portfeli, valodas līmeņiem, un efektīvu pārbaudījumu izmantošanu skolotājiem stāstīja PBLA Izglītības padomniece un valodas līmeņu pārbaudījumu autore Dace Mažeika.

Šī gada oktobrī skolas tiek aicinātas veikt valodas līmeņu pārbaudījumu 1. variantu. Izmantojot gada sākumā iegūtos datus, skolas un skolotāji var analizēt savu skolēnu valodas prasmes un valodas vajadzības. Analizējot rezultātus, skolotāji var piemeklēt atbilstošus materiālus, pielāgot mācību metodiku skolēnu vajadzībām un nospraust mērķus, kuŗus kopā ar bērniem īstenot skolas gada laikā. Skolas gada beigās, veicot pārbaudījumus otrreiz, skolotāji un skolēni varēs izvērtēt valodas prasmju uzlabošanos un individuālā snieguma izaugsmi. Skolotāji varēs atbalstīt vecākus, kas vēlas veicināt savu bērnu valodas apguvi, iesakot atbilstošas nodarbības un dodot ieteikumus papildu materiāliem izmantošanai ārpus skolas. Izglītības nozare paredz arī izmantot iegūtos datus par skolēnu latviešu valodas līmeņiem, sadarbojoties ar Latvijas iestādēm. Ja Izglītības nozares rīcībā ir konkrēta informācija par skolēnu valodas prasmēm, līmeņiem un vajadzībām, ir vieglāk formulēt prasības dažādu materiālu un iniciatīvu izstrādē un varam lūgt atbalstu mūsu darbam dažādās Latvijas iestādēs, kuru uzdevums ir atbalstīt diasporas skolu vajadzības.

Vēlreiz liels paldies visiem, kas piedalījušies Izglītības nozares darbā aizgājušā gadā! Tikai kopīgiem spēkiem varam veikt to, kas nodrošinās mūsu latviešu skolu turpmāko darbu, mūsu kultūras un valodas saglabāšanu. Vēlu skolu darbiniekiem un skolēniem Dievpalīgu un veiksmi turpmākajā darbā!

New Folk Song Arrangements on Latvian Choir Kamēr… CD

Egils Kaljo | 

One of the most surprising developments in Latvian academic music in recent years was the departure of conductor Māris Sirmais from the youth choir Kamēr… in 2012. After leading the choir for more than 20 years, and bringing it worldwide renown, and spearheading such memorable projects as World Sun Songs and Mēness dziesmas, Sirmais handed the baton over to his young colleague, Jānis Liepiņš. Liepiņš then had the gargantuan task of not only maintaining the choir’s stellar reputation, but also continue to innovate and forge new paths in choir music as Sirmais had done.

Liepiņš’ and the choir’s major project in 2014 was Amber Songs, which thematically builds upon its predecessors – World Sun Songs (choir compositions by international composers inspired by the sun) and Mēness dziesmas (choir compositions by Latvian composers, inspired by the moon). The twist with Amber Songs is that this time, a group of prestigious composers, both Latvian and international, were given the task of composing new arrangements of Latvian folk songs. As the album Amber Songs reveals, this international approach to arrangement leads to a diverse collection of folk song arrangements – some staying true to the original version, some folk songs becoming almost unrecognizable. Composers from nations as diverse as Turkey, Israel, India and the United States, among many others, have added their spin on these ancient tunes.

One of the many reasons this is such an engaging collection is that most, if not all, the Latvian folk songs are among lesser known folk songs, which means that many listeners will not at all know what to expect from this collection.

A frequent collaborator with Latvian choirs (see the album A Ship with Unfurled Sails with the State Choir Latvija), British composer Gabriel Jackson has shown a particular affinity for Latvian culture and music. This collaboration continues with his arrangement of ‘Neviens putnis tā nepūta’, an untraditionally tender folk song about love. Combining birdsong with the sentimental text, the song flows to a concluding crescendo, as two lovers are sad to part.

Young Latvian composer Evija Skuķe, a previous collaborator with the choir on the Mēness dziesmas collection (the composition ‘Mēness vokalīze’), continues her fruitful work with Kamēr… with the arrangement of the Latgallian ‘Zvīdzi, zvīdzi’, a song about a young man who wants to escape war, yet almost all of his family is unwilling to help him, except for his bride, who sells her bridal crown to help him. Skuķe’s arrangement gives each family member – father, mother, brother, and sister their own unique voice and image, vividly telling the story through the voices of the choir.

The tragedy of ‘Vēja māte’, where a young fisherman does not survive a violent storm, is brought to life with aching sadness by Basque composer Xabier Sarasola. The young fisherman pleads desperately with the Wind Mother to control her servants, but to no avail. As the song reaches its sad conclusion, the arrangement, through the voices of the choir, echoes the tragic lament of the discovery of the lifeless fisherman.

Russian composer Vladimir Martynov, not content with arranging just one song, tackles a whole six songs, in the appropriately named ‘Sešas dziesmas’. The composer moves deftly from one melody to another, in the span of a few minutes covering topics of birth, weddings, midsummer, as well as other seasons. The rhythmic, almost chanting singing, with the repeated refrain of ‘Aizkryta sauleite jau aizalaida’ (The sun has set, it has gone down), leads to an almost trance-like effect, with the choir singers of Kamēr… conjuring a panorama of Latvian seasons and landscapes.

Amber Songs comes in a richly bound book, which includes extensive notes on the project, all song lyrics, as well as biographies of each composer in both Latvian and English.

Amber Songs, at once ancient and modern, is an engrossing collection, offering a diverse and multifaceted view of Latvian folksongs. Though some listeners may be disoriented by the modern arrangements (some of the arrangements are quite complex, at times even harsh), it remains a fulfilling international journey. Conductor Jānis Liepiņš is clearly at ease in the role of the conductor of the choir, and has quite nimbly and confidently stepped out of the shadow of former artistic director Māris Sirmais. With Amber Songs and its 17 unique pieces of amber, Liepiņš and the choir Kamēr… yet again show why they are considered one of the best amateur choirs in the world.

For more information, please visit www.kamer.lv

Amber Songs

Track listing

  1. Rotāšana – Vytautas Miškinis
  2. Bumburjānis bumburēja – Pēteris Plakidis
  3. Garā pupa – Jan Sandström
  4. Gaismeņa ausa – Nicholas Lens
  5. Zvīdzi, zvīdzi – Evija Skuķe
  6. Ar laiviņu ielaidosi- Hasan Uçarsu
  7. Neviens putnis tā nepūta – Gabriel Jackson
  8. Kaladū – Michael Ostrzyga
  9. Divi sirmi kumeliņi – Ethan Sperry
  10. Aiz Daugavas vara dārzs – Peeter Vähi
  11. Tolku bolss – Kasia Glowicka
  12. Malējiņa Dievu lūdza – Henrik Ødegaard
  13. Kālabadi galdiņam – Param Vir
  14. Vēja māte – Xabier Sarasola
  15. Aiz deviņi ezeriņi – Gilad Hochman
  16. Gula meitina – Franz Herzog
  17. Sešas dziesmas – Vladimir Martynov

 

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Diasporas aptauja gūst plašu atsaucību, pagarināts aptaujas termiņš

Mārtiņš Kaprāns | 

4. augustā uzsāktajā ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu aptauja ir guvusi lielu atsaucību, un tajā ir paguvuši piedalīties jau 6000 cilvēku no visas pasaules. Lai dotu iespēju piedalīties arī tiem, kas vasaras mēnešos bija atvaļinājumā vai citu iemeslu dēļ nespēja atrast laiku aptaujai, ir nolemts pagarināt aptaujas termiņu līdz 15. oktobrim.

Aptaujas mērķis ir iegūt daudzpusīgu informāciju gan par pēdējās desmitgadēs izbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem, gan par latviešu diasporu kopumā. Līdz šim lielākajā šāda veida aptaujā, kuru īsteno Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (LU FSI) sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti, visaugstāko aktivitāti ir izrādījuši Eiropas valstīs – Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā – dzīvojošie latvieši, taču atbildes saņemtas pat no tik tālām valstīm kā Dienvidāfrika, Jaunzēlande, Brazīlija un Ķīna. Aptauja tiek veikta LU FSI pētnieciskā projekta „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros. Projekta vadītāja Inta Mieriņa informē, ka iegūtie dati jau tagad sniedz bagātīgu analīzes materiālu, kas parāda Latvijas emigrantu ekonomisko aktivitāti un iesakņotību mītnes zemē, kā arī atsedz daudzveidīgās attiecības ar Latviju.

Aptaujā aicināts piedalīties ikviens Latvijas valstspiederīgais vai latvietis, kas saistīts ar Latviju, bet pastāvīgi vai daļēji dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Aptaujas anketa ir pieejama interneta vietnē aptauja.migracija.lv. Anketu veido vairāki tematiskie bloki: pārcelšanās uz dzīvi ārpus Latvijas, apmierinātība ar dažādiem dzīves aspektiem, nodarbinātība un izglītība, attiecības ar Latvijas un mītnes zemes sabiedrību u. c. Rēķinoties ar cilvēku aizņemtību, aptaujas dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja aizpildīt īsāku vai izvērstāku anketas versiju.

Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā ir iesaistīti sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projektu organizatoriski un praktiski atbalsta LR Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules Brīvo latviešu apvienība un citas organizācijas. Informatīvo atbalstu sniedz arī Draugiem.lv, lielākie Latvijas Interneta portāli (Delfi, Inbox, TvNet), diasporas mediji, kā arī daudzi aktīvi un ieinteresēti tautieši ārzemēs.

Mārtiņš Kaprāns ir Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un Socioloģijas institūta pētnieks, ieguvis zinātņu doktora grādu komunikācijas zinātnē, apakšnozarē – komunikācijas teorija.