LV

12. Saeimas vēlēšanām izveidoti 99 vēlēšanu iecirkņi 42 valstīs

Latvians Online | 

29. septembrī Ārlietu ministrijā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Inita Dzene, kā arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis preses konferencē informēja par aktualitātēm saistībā ar 4. oktobrī gaidāmajām 12. Saeimas vēlēšanām Latvijā un ārvalstīs.

Ārvalstīs, sadarbojoties Ārlietu ministrijai, CVK un ārvalstu latviešu apvienībām un biedrībām, kā arī goda konsulātiem, ir izveidoti 99 vēlēšanu iecirkņi 42 valstīs. Tas ir lielākais vēlēšanu iecirkņu skaits ārvalstīs, kāds līdz šim ir bijis. Ārlietu ministrija vēlas veicināt plašāku balstiesīgu pilsoņu dalību vēlēšanās. Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis tiešraidē no Londonas informēja par vēstniecības gatavošanos uzņemt vēlētājus jaunajās Latvijas vēstniecības konsulārās nodaļas telpās. Vēstnieks izteica cerību, ka ar jauno telpu labiekārtošanu var sagaidīt raitāku pilsoņu apkalpošanu un cerēt uz lielāku pilsoņu dalību vēlēšanās. Vēstnieks norādīja, ka plašais vēlēšanu iecirkņu skaits Apvienotajā Karalistē (kopā 15) ir veidots, balstoties uz tām apdzīvotajām vietām, kurās ir lielākais Latvijas valstspiederīgo īpatsvars.

Preses konferencē Ārlietu ministrijas vēstnieks – preses sekretārs Kārlis Eihenbaums iepazīstināja ar no šodienas pieejamo mājaslapu www.kurbalsotarzemes.lv. Ar tās palīdzību ir iespējams ātri un ērti atrast sev tuvāko vēlēšanu iecirkni ārvalstīs. Tas domāts tiem Latvijas balstiesīgajiem pilsoņiem, kas 4. oktobrī atradīsies ārpus Latvijas robežām. Mājaslapā tiek piedāvāta iespēja noteikt tuvāko vēlēšanu iecirkni, ievadot savu plānoto atrašanās vietu 4. oktobrī, vai arī izvēlēties noteikt lietotāja atrašanās vietu, ļaujot sistēmai automātiski atrast tuvāko vēlēšanu iecirkni.

Uzziņai

12. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 4. oktobrī, 953 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un 99 vēlēšanu iecirkņos 42 valstīs. Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7:00 līdz pulksten 20:00 pēc vietējā laika. Vēlētāji var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Pilns iecirkņu saraksts ar to adresēm atrodams šeit.

No 29. septembra iecirkņos varēs iepazīties ar priekšvēlēšanu programmām, kandidātu sarakstiem, kandidātiem un balsošanas kārtību. Informācija par visiem kandidātiem ir pieejama šeit. Aicinām ņemt vērā, ka ārvalstīs būs iespējams balsot par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem.

No 29. septembra vēlēšanu iecirkņos Latvijā var pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās.Tiesības piedalīties 12. Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā būs sasnieguši 18 gadu vecumu. Ierodoties iecirknī, vēlētājam jāuzrāda derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā iespiedīs spiedogu par dalību vēlēšanās. Vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases, 12. Saeimas vēlēšanās var piedalīties, uzrādot personas apliecību un vēlētāja apliecību. Vēlētāju apliecība jāizņem līdz 3. oktobrim tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība.

Vēlētāji, kuri izceļo uz ārvalstīm īsi pirms vēlēšanu dienas un kuriem nebūs pieejams neviens no 99 ārvalstīs izveidotajiem iecirkņiem, var nodot balsi glabāšanā 1., 2. vai 3. oktobrī. Balsis glabāšanā pieņems 61 vēlēšanu iecirknis 39 pašvaldībās.
Papildu informācija: Centrālā vēlēšanu komisija

Ārlietu ministrijas preses un informācijas nodaļa.

Konference Melburnā iedvesmo 20 skolotājus no trīs pilsētām

Lāsma Feldmane | 

Ir skolas brīvdienas, un tomēr skolotāji paliek skolotāji. Ja nemāca citus, tad mācās paši. Izglītības un Zinātnes ministrija, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru rīkoja konkursu par finanšu līdzekļu piešķiršanu izglītojošu pasākumu rīkošanai ārpus Latvijas. Uz to pieteicās un konkursu uzvarēja Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē. Pateicoties Dainas Grosas un Zintas Ozoliņas aktīvajam darbam, bija iespēja rīkot gadskārtējo Austrālijas latviešu skolu skolotāju konferenci, kas Melburnā 27. un 28. septembrī pulcēja aptuveni 20 skolotājus no Latviešu skolām Adelaidē, Melburnā, un Sidnejā.

Konference iesākās sestdienas rītā ar mūsu viešņas, kas bija ieradusies no ASV, uzstāšanos. Līga Ejupa ir mākslas vēsturniece un Kinklāva mākslas galerijas vadītāja Garezerā, ASV. L. Ejupa lasīja referātu par Latviešu tēlotājmākslu. Iepazīstināja klausītājus ar nozīmigiem un pazīstamiem latviešu māklsiniekiem, to mākslas darbiem un nozīmi latvietības veidošanā un nostiprināšanā. Vairākkārt pārliecinājos, ka esam bagātīga, liela un nozīmīga tauta, ar sen izkoptu gaumes izjūtu un mīlestību uz visu skaisto.

Nākamo praktisko darbnīcu vadīja Arnis Gross. Viņš iepazīstināja skolotājus ar jaunumiem izglītības lietotņu jomā, ko varam izmantot, lai padarītu mācības latviešu skolās daudzpusīgākas, bērniem saistošākas, dinamiskākas un uztveramākas.

Svētdienas rītu iesākām ar pārskatu no katra štata skolas. Bija jauki uzzināt, kā klājies citiem; ar kādiem izaicinājumiem un idejām sevi nodarbina pārējie kolēģi Adelaidē un Sidnejā.

Tad konference turpinājās ar L. Ejupas referātu par to, kā mākslu iesaistīt valodas apguvē vai drīzāk kā ar mākslas palīdzību mācīt valodu. Bija lieliski piemēri no Garezera Vasaras vidusskolas prakses, piemēram, Ēvalda Dajevska gleznu izpēte, ko atbilstoši vecumposma īpatnībām, spējām un interesēm veica gan jaunāko klašu, gan vidusskolas skolēni.

Pēc pusdienu pārtraukuma mūs uzrunāja Maria Gindidis, Monash universitātes pasniedzēju un valodu apmācību eksperti ar lekciju „Kā uzkurināt savas valodas stundas”. Maria ir grieķu valodas skolas vadītāja. Šī skola īpaši uzteicama ar lielo pieprasījumu no ģimeņu puses. Tajā katru sestdienu mācās ap 600 skolēnu. Lielākoties tas ir Marias nopelns, pateicoties viņas metodēm, kas balstītas uz zinātni par smadzenēm un to efektīvu darbību. M. Gindidis sniedza praktiskus vingrinājumus, ko daudzi skolotāji labprāt ieviestu savās nodarbībās. Maria pauda atbalstu un cieņu visiem mūsu Latviešu skolu skolotājiem un vadītājiem un citiem iesaistītajiem, kas brīvprātīgi iegulda savu laiku un nereti arī līdzekļus, lai nodrošinātu gludu mācību procesu.

Konference noslēdzās ar mūsu pašu Ilzes Ziedares – Švarcas lekciju „Kā būt interesantam skolotājam.” Ilze dalījās savā pieredzē, zināšanās un pašas atziņās kā kļūt par skolotāju – superzvaigzni savā jomā. Kā praktiski iesaistīt bērnus, kā viņiem likt justies sadzirdētiem, kā savas stundas padarīt mūsdienīgākas un personiskākas.

Šī nedēļas nogale bija piepildīta, vienlaikus tā deva brīdi apstāties un pārdomāt savas metodes un lietas, kas būtu jāuzlabo, mācot valodu. Gribu pateikties visiem, kas pielika savu roku, lai konference noritētu veiksmīgi. Paldies arī saimniecei Lindai Drēziņai par gardajām maltītēm. Ļoti priecājos par praktiskajiem padomiem un idejām no ikkatra lektora. Domāju, ka ikviens konferences apmeklētājs varēs savā praksē ieviest ne vienu vien spēli, uzdevumu vai macību triku.

Vēlos iedrošināt visus esošos skolotājus piedalīties šādā konferencē arī nākamgad, jo iegūtās zināšanas ir praktiskas un noder arī ārpus Latviešu skolas. Tiem, kas vēl domā – kļūt vai nekļūt par skolotāju? – viennozīmīgi – Jā! Mums var būt simt un viens ‘sociālais klubs’, bet, ja bērni nepratīs valodu, viņu sapratne par Latviju un latvietību būs apdraudēta.

 

 

 

Lāsma Feldmane ir Melburnas latviešu skolas "Daugava" skolotāja.

PBLA Kultūras fonds aicina uz II kultūras konferenci “Latvija ārpus Latvijas”

Māris Brancis | 

6. un 7. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, Mūkusalas ielā 3 notiks Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda II kultūras konference „Latvija ārpus Latvijas. Kultūra, vēsture, emigrācija un nacionālā identitāte”.

Kopš PBLA Kultūras fonda I kultūras konferences apritējuši tieši desmit gadi. Šai laikā būtiski mainījusies latviešu sabiedrība ārzemēs, un ir svarīgi noskaidrot, ar kādiem jautājumiem un izaicinājumiem patlaban saskaras latviešu diaspora ASV, Austrālijā, Kanādā, Eiropā, Krievijā un Dienvidamerikā latviskās kultūras un izglītības, kā arī latviešu valodas saglabāšanas jomā.

Šajā laikā ir parādījušās novitātes latviešu literatūras, teātra, tēlotājas un lietišķās mākslas un mūzikas laukā ārzemēs, pārmaiņas piedzīvojuši dziesmu svētki diasporā un Latvijā. Ar kādām grūtībām latvieši sastopas, paturot mūsdienu apstākļos svešumā savu nacionālo identitāti?

Daudzās zemēs rodas pilnīgi jauna latviešu sabiedrība, ko veido beidzamajos gados no Latvijas aizbraukušie tautieši. Konferencē vēlēsimies uzzināt, kādi jautājumi un problēmas ir jaunizbraucējiem latvietības uzturēšanā un sadarbībā ar Latviju.

Visus šos jautājumus pārrunās un pētīs diasporas un Latvijas kultūras darbinieki un zinātnieki. Īpaši gaidīta ir jauno zinātnieku uzstāšanās – viņu skatījums un izvērtējums notiekošajā un emigrācijas vēsturē var būt negaidīts un jauns.

Konferences laikā notiks koncerti Cēsīs un Rīgā. Būs apskatāmas šai konferencei sagatavotas izstādes, kā arī notiks vairāku grāmatu atvēršanas svētki.

PBLA Kultūras fonds šo konferenci rīko sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo arhīvu un J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.

Vairāk par konferenci „Latvija ārpus Latvijas” iespējams uzzināt PBLA mājas lapā www.pbla.lv. Aicinām ikvienu interesentu pieteikties dalībai konferencē, rakstot uz e-pastu pbla-latvija@pbla.lv, kā arī pa tālruni +371 67282980.

Māris Brancis ir mākslas vēsturnieks un autors, vairākus gadus bija Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs.