LaPa muzejs izdod grāmatu „Dziesma. Svētki. Dzīve. Atmiņas par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas”

Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” sagatavojis un izdevis atmiņu stāstu grāmatu Dziesma. Svētki. Dzīve, kurā apkopotas mutvārdu liecības par dziesmu svētku tradīciju ārpus Latvijas, kas izveidojās uzreiz pēc Otrā pasaules kara un turpinās līdz pat šai dienai.

Grāmata Dziesma. Svētki. Dzīve sniedz pavisam neparastu un nebijušu skatu uz latviešu dziesmu svētku fenomenu ārpus Latvijas. Tā piedāvā dažādu paaudžu dalībnieku – galvenokārt dejotāju, dziedātāju un skatītāju – atmiņas, pārdomas un vērtējumus par dziesmu svētku nozīmi viņu dzīvē. Izdevumā iekļauti arī daži svētku organizētāju atmiņu stāsti, tomēr jābrīdina, ka grāmatā nebūs atrodami visu pazīstamāko ārzemju latviešu dziesmu svētku rīkotāju vārdi un nopelni. Tas darīts ar nolūku, jo vairākās citās, nu jau par klasiku kļuvušajās grāmatās (piemēram, V. Bērzkana Latviešu dziesmu svētki trimdā, 1946-1965, V. Dulmaņa Latviešu kultūras dienas Austrālijā 1950-1970, M. Biezaites Latviešu kultūras dienas Austrālijā 1971-1991 u.c.) ir iespējams gūt detalizētu un izsmeļošu informāciju par ārpus Latvijas notikušajiem dziesmu svētkiem un kultūras dienām, to rīkotājiem, norises vietām un aktivitātēm.

Ar grāmatu Dziesma. Svētki. Dzīve muzejs „Latvieši pasaulē” vēlas atklāt unikālus un aizraujošus atmiņu stāstus par piedzīvoto dziesmu svētkos, dziesmu dienās un kultūras dienās Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā un Zviedrijā.

Latvijas lasītājiem grāmata būs atklājums par apbrīnojamo enerģiju un mērķtiecīgajām, izdomas bagātajām trimdas latviešu sabiedrības aktivitātēm, savukārt bijušiem trimdas latviešiem izdevums uzjundīs pieredzē glabātas atmiņu ainas un izjūtas, kas radušās, piedaloties dziesmu svētkos ārpus Latvijas.

No vienas puses, izdevumā publicētie stāsti dokumentē dziesmu svētku tradīciju no individuālu cilvēku perspektīvas, no otras puses, tie negaidīti rada dziesmu svētku īpašo “garšu”, aizrauj līdzi lasītāju svētku dalībnieku piedalīšanās priekā, sniedzot visdažādākās atbildes uz tādiem jautājumiem – kāpēc cilvēki paaudžu paaudzēs piedalījās svētkos? Kāpēc viņiem bija tik svarīgi ieguldīt savu laiku, talantus un līdzekļus dziesmu un kultūras svētku kustības uzturēšanā?

PBLA priekšsēža Jāņa Kukaiņa atklāta vēstule par Latvijas valsts aizsardzības budžetu

Augsti godājamam Latvijas Republikas Valsts prezidentam
Andrim Bērziņa kungam

Ļoti cienījamai Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai
Inārai Mūrnieces kundzei

Ļoti cienījamai Latvijas Republikas Ministru prezidentei
Laimdotai Straujumas kundzei

2015.gada 26.martā

Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs,
ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,
ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze!

Šonedēļ Latvijā, Ādažu poligonā norisināsies sadarbībā ar ASV vadītās starptautiskās kaujas atbalsta speciālistu apmācības “Operation Summer Shield XII”, kas ir spilgts apliecinājums ASV un NATO iesaistei Latvijas drošības stiprināšanā. Tas vienlaikus ir arī atgādinājums par Latvijas saistību izpildi pret saviem sabiedrotajiem, uz kuru drošības garantijām mēs šobrīd paļaujamies.

Laikā, kad Krievijā valdošais režīms cenšas pārzīmēt Eiropas politisko karti, graujot Ukrainas teritoriālo integritāti, arī Latvijai, kurā tiek runāts par pirmajām Krievijas hibrīdkara izpausmēm, ir ne vien daudz nopietnāk jārūpējas par savu iekšējo un ārējo drošību, bet jāstiprina saites un uzticība NATO sabiedroto vidū, izpildot savas uzņemtās saistības, kas paredz valsts aizsardzības stiprināšanai novirzīt divus procentus no IKP.

Šobrīd Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdei un tās dalīborganizācijām pirmā prioritāte ir mūsu valsts drošība. Līdzīga rūpe ir visai latviešu tautai. Saistībā ar aizvadītā gada notikumiem Ukrainā mēs, Latvija, ne vien jūtamies, bet esam reāli atkal apdraudēti. Latvija jau 24 gadus ir neatkarīga valsts, pilntiesīga NATO un Eiropas Savienības dalībniece. Latvija ir daudz drošākā situācijā nekā Ukraina, jo tā ir NATO dalībvalsts. Trimdas latviešu sabiedrība un organizācijas savulaik palīdzēja Latvijai atgūt neatkarību, palīdzēja panākt Latvijas uzņemšanu NATO. Šai kontekstā īpaši svarīgs bija Amerikas Savienoto Valstu – mūsu drošības garanta – atbalsts.

ASV dzīvojošie latvieši sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju sešus gadus izvērsa dažādas atbalsta akcijas, ieskaitot ASV kongresmeņu un senatoru lobēšanu. No viņu puses mums vienmēr tika uzdoti divi jautājumi: “Will they fight? Will they pay their fair share?” Proti – vai latvieši cīnīsies un vai viņi būs ar mieru maksāt dalības maksu par savu aizsardzību. Šogad, kad mūsu valsts piedzīvo lielāko drošības krīzi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, šie divi jautājumi ir kļuvuši aktuālāki nekā jebkad agrāk. ASV likumdevēji un izpildvara zina, ka Latvija bija uzticams ASV cīņu biedrs Afganistānā un Irākā, bet, lobējot Latvijas intereses, mums tūdaļ vaicā: “Kur ir jūsu solītie divi procenti savas valsts aizsardzībai?” Šādu jautājumu regulāri uzdod ASV politiķi un žurnālisti, un tas parādās ASV un ārzemju presē.

Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas Mičigānā dzīvojošie latvieši bija izveidojuši personīgus un profesionālus sakarus ar Mičiganas Nacionālās gvardes (Michigan National Guard) augstāko rangu virsniekiem. Kopš 1993.gada, kad Latvija un Mičigana iesaistījās ASV stratēģiskās partnerības programmā, Mičiganas Nacionālā gvarde sniedz nozīmīgu atbalstu un piedalās kopējos militāros projektos un apmācībās ar Latvijas Nacionāliem bruņotiem spēkiem. Būdami mūsu draugi un atbalstītāji, arī viņi mums atgādina, cik politiski svarīgi ir tie 2%. Šogad ASV Latvijas aizsardzībai atvēlētais budžets lēšams $69 miljonu apmērā, tajā skaitā $33 miljoni, kas tiks novirzīti bruņojumam un technikai; desmit miljoni ASV dolāru Lielvārdes lidlaukam; deviņi miljoni – būvprojektiem Adažos. ASV var sagaidīt, ka Latvija divkāršo savu aizsardzības budžetu no esošajiem $275 uz $550 miljoniem.

Vēlos uzsvērt, ka mēs, Latvijas valsts, nedrīkstam zaudēt Latvijas kā uzticama NATO sabiedrotā reputāciju. Esam gandarīti, ka pašreizējā drošības krīzes situācijā sešu gadu pakāpenisks aizsardzības izdevumu palielinājums līdz 2 procentiem tiek caurskatīts un to ir plānots samazināt uz četriem gadiem. Tomēr uzskatām, ka Latvijas valdībai un Saeimai ir jāgādā, lai jau visdrīzākajā iespējamā laikā mūsu valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai tiktu piešķirts papildus finansējums, un steidzami tiktu panākts aizsardzības budžeta pieaugums līdz diviem procentiem no IKP, kā to paredz NATO dalībvalstu savstarpējā vienošanās.

Trešās neatkarības mums vairs nebūs. Drošība ir mūsu valsts alfa un omega.

Jānis Kukainis

PBLA priekšsēdis

Mirusi dzejniece Astrīde Ivaska

Dzejniece
Astrīde Ivaska
(07.08.1926. Rīgā – 24.03.2015. Rīgā)

1967. gadā Vizma Belševica Astrīdei veltītajā dzejolī rakstīja: „Es negribu domāt par to, kas mūs šķir. /Visu vakaru lasīju dzeju…” Toreiz un tajā Latvijā dzīvojošos no Astrīdes šķīra tūkstošiem kilometru un sveša vara, tomēr vienoja dzeja, izjūta un sapratne no pusvārdiem.

Ir skumji apzināties, ka no mums šķīrusies izcila dzejniece un tulkotāja, kas kopā ar savu dzīvesbiedru, igauņu dzejnieku Ivaru Ivasku par Latviju un latviešu literatūru ir stāstījuši pasaulslaveniem rakstniekiem un dzejniekiem Horhem Luisam Borhesam, Oktavio Pasam, Mario Vargasam Ljosam, Horhem Giljēnam, Džuzepem Ungareti u. c. Nenovērtējams ir Astrīdes un Ivara paveiktais darbs latviešu literatūras popularizēšanā ārzemēs, sarūpējot neskaitāmas publikācijas par latviešu literatūru žurnālā Books Abroad (vēlāk World Literature Today).

Astrīdes Ivaskas inteliģence, lielā interese par kultūras dzīvi un sirsnība ir tās īpašības, kuru tagad ļoti pietrūks Latvijā, kur pēc tālajiem trimdas gadiem viņa atgriezās 2001. gadā un jutās atkal kā savās mājās.

Atvadīšanās no dzejnieces Astrīdes Ivaskas ceturtdien, 2. aprīlī no plkst. 12 līdz 14 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē. Svētbrīdi un izvadīšanu plkst. 14 vadīs prāvests Klāvs Bērziņš. Astrīdes Ivaskas pelnu urna vasarā tiks guldīta Pelču pagasta Rimzātu kapos.

Latvijas Literatūras centrs,
tuvinieki un draugi