Šī gada 25. februārī 26 skolotāji un palīgskolotāji satikās Latviešu Kultūras Centrā Toronto uz semināru, lai iepazītos, uzzinātu par valodas mācību metodēm un gūtu iedvesmu turpināt strādāt ar jauno latviešu paaudzi. Semināru atklāja LNAK Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone, iepazīstinot šīs dienas lektorus un divas skolotājas no atjaunotās Edmontonas skolas un divus skolotājus no jaundibinātās Halifaksas skolas “Auseklītis”. Lai dalībnieki iepazīstos viens ar otru, Toronto Latviešu biedrības sestdienas skolas (TLBSS) un Toronto Latviešu Tautas Augstskolas (TLTA) ğimnazijas skolotājs Pauls Legzdiņš vadīja vairākas rotaļas, kuŗas skolotāji varētu arī lietot savās klasēs, lai palielinātu vārdu krājumu.

Tad E. Pētersone iepazīstināja galveno lektori – Sandru Kronīti-Sīpolu. Viņa ir Gaŗezera Vasaras Vidusskolas (GVV) direktore, bet ir bijusi skolotāja ASV skolās, ir aktīva skolu valdēs Bostonā un pēta efektīgas stratēğijas valodu mācīšanai. S. Kronīte-Sīpola runāja par neurozinātni un izglītību, skolas vidi un vecāku iesaisti skolas vidē. Viņa apskatīja smadzeņu zonas, jo šodien ar moderno technoloğiju ir iespējams redzēt smadzenes un kā tās darbojas. Ir vairāki mīti par smadzeņu darbību, kuŗi nav pierādīti. Mītu piemēri: mēs izmantojam tikai 10% no smadzenēm (smadzenes visu laiku darbojas); smadzeņu kreisā un labā puse katra kalpo citiem mērķiem (nav tiesa) un kad dodam cukuru bērniem, tie paliek mežonīgi (arī nav pierādījumi). Praksē ir pierādīts, ka ja bērni kustas pirms mācībām, tad viņi labāk mācās pēc tam. Ir jāizmanto vairākus mācīšanas veidus (audio un vizuālo). Svarīga ir arī patīkama skolas vide. Tā ir grūti veicama, ja skolām nav patstāvīgas telpas, lai tās varētu sagatavot mājīgas un pievilcīgas.

Katrai skolai vajag deklarēt skolas vīziju – kādu skolu mēs mēğinām veidot? Kādēļ bērnam vērts braukt uz skolu? Lai latviešu valoda nepazustu – tā jāmāca. Emocionāli un sabiedriski notikumi iespaido to, ko skolēns spēj iemācīties un cik spēj sasniegt. Mums jāpazīst mūsu skolnieki.

Valodas mācības kritiskais periods ir ap trīs gadu vecumu. Mums jāpiegriež lielāka vērība pirmsskolas vecuma bērniem. Montessori metodi varētu pielietot mūsu skolās, jo tā ir plūstoša, kur bērni palīdz viens otram un veido motivāciju mācīties. Valodas eksāmens ir lodziņš uz to, kur tu esi valodas prasmē: runāšanas, klausīšanās, rakstīšanas un lasīšanas prasmē. Ja skolotājs zina, kur skolnieks ir valodas prasmē, tad var labāk piemērot mācību vielu skolniekam.

Vecākiem jāsaprot, ka latviešu valoda ir dzīves veids, ne tikai mājas darbs un, ka lai iemācītos valodu, tā jālieto katru dienu. Vecāki un skolotāji ir sapņu komanda un visiem jāpiekrīt kopīgiem mērķiem. Vecākiem jāsaprot, ko mēs no viņiem sagaidam.

Sekoja jautājumi un diskusijas par dzirdēto. Tad noskatījamies YouTube kurā tiek intervēta Grašu ğimene Vācijā, pierādot to, ka bērni var iemācīties latviešu valodu, ja vecāki konsekventi runā latviski mājās. Visiem vecākiem būtu ieteicams to noskatīties (YouTube 5. Novads Raidījums #20).

Pēc gardām pusdienām, Pauls Legzdiņš atkal lika semināra dalībniekiem minēt mīklas, gatavot “puzli” (saliekamo bildi) ierakstot vienu vārdu no īpašībām, kuŗas pienesam skolai. Un tad, gatavojām “mākoni” (wordle), kur katrs uzrakstīja 5 vārdus, kas attiecas uz to, kādu saredzam latviešu skolu. Vārdi visi tika ierakstīti datorā, un tad, lietojot programmu, tika izdrukāti visi vārdi. Tie, kuŗi tika vairāk minēti, bija ar lielākiem burtiem. Interesanti, ka draudzība bija visvairāk minēta, tad sabiedrība, zināšanas, ğimene, utt. Valoda pati bija vidēji pārstāvēta, kaut gan seminārs tika veltīts tieši valodas mācīšanai.

TLBS skolas pārzine Rasma Gaide, pirms atskaites par 2016. gada vasaras konferenci Latvijā, pasniedza oriğinālo atzinības rakstu no Latviešu valodas ağentūras Elitai Pētersonei (kopija tika pasniegta 18. novembŗa aktā). R. Gaide ieteica skolotājiem apmeklēt šos kursus Latvijā, jo programma ir plaša un daudz ko var mācīties ne tikai no lektoriem bet arī no skolotājiem kuŗi sabraukuši no vairākām Eiropas skoliņām un ASV un Austrālijas.   Tur tika pārrunāta latviskuma saglabāšana – kā to saglabāt un noturēt nacionālo identitāti caur valodu; asimilācijas draudi; dialogs starp Latviju un diasporas skolām, utt. Skolotāju darbs nav viegls. Janīna Kursīte, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, grāmatu autore un politiķe, runāja par Latviju, kā to vairāk mīlēt un iemīlēt. Kopādziedāšana būtu viens veids, kā to panākt. Aptaujā latviešu studenti lepojas, ka mīl Latviju tās dabas, pagānisko sakņu, tīrās vides, bioloğiskās pārtikas, sporta un mūzikas dēļ. Ārzemju studenti Latvijā toties slavēja Latviju, jo ir lielisks internets, labs sabiedriskais transports, tīras smilšainas pludmales, svešvalodu zināšanas, skaisti cilvēki, zināšanas par ēdamām sēnēm un ārstniecības augiem. Mums ir daudz, ar ko lepoties un ko pasniegt skolniekiem. Skolotājiem jāsaprot, ka jaunā paaudze ir pieradusi pie elektroniskas vides, tā kā šo paaudzi varētu nosaukt par “homo tablets”. Mums jāizmanto jaunos līdzekļus lai piesaistītu skolniekus.

Latviešu skolas Hamiltonā (LSH) skolotājas Dace Veinberga un Zane Kļaviņa stāstīja un demonstrēja (iesaistot visus daībniekus) kā ar nodarbībām, dziesmām un dejām var iesaistīt bērnus valodas apguvē. TLBSS skolotājas Lauma un Zaiga Mikelšteines iepazīstināja ar “Class DoJo” lietotni, ar kuŗas palīdzību var ziņot skolniekiem un vecākiem par skolnieku progresu klasē. S. Kronīte-Sīpola pastāstīja par jaunumiem GVV un aicināja tur piedalīties vai nu kā audzinātājiem vai skolotājiem.

Beigās E. Pētersone pateicās visiem lektoriem ar dāvaniņām un dalībniekiem par līdzdalību seminārā, izsakot cerību, ka jauniegūtās zināšanas tiks pielietotas tuvā nākotnē.

Pateicība pienākas LNAK Izglītības un Kultūras fondam, LNAK Izglītības nozarei un Latviešu Centram Toronto par financiālo atbalstu. Ceram arī uz finansiālo atbalstu no Latviešu valodas ağentūras.

Elita Pētersone ir LNAK Izglītības nozares vadītāja.

Lai stiprinātu Eiropas latviešu savstarpējo sadarbību un iesaisti Latvijas norisēs, pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) iniciatīvas 24.-27. martā Briselē tikās latviešu diasporas organizāciju pārstāvji no visas Eiropas. ELA kopsapulce izvirzīja prioritātes nākamajiem diviem gadiem un ievēlēja vadību savu interešu pārstāvībai Latvijā. Atklātā seminārā “[ie]dRosme aktīvai latvietībai” tika uzsvērta diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības loma Latvijas tālākā izaugsmē, un šajā saistībā iezīmēti Eiropas Latviešu kongresa plāni (28.-30. jūlijā maršrutā Rīga – Stokholma – Rīga). Turklāt tīklošanās vakarā par tālāku sadarbību un tematisku nozaru ekspertu diskusiju rīkošanu vienojās Eiropas Savienības iestādēs strādājošie Latvijas speciālisti.

Amatā atkārtoti ievēlētais ELA priekšsēdis Kristaps Grasis (Vācija) pauž: “Eiropas latviešu vidū ir arvien pieaugoša interese par ELA darbību, ko apliecina atkal trīs jaunu biedrību pievienošanās. Ar tikpat lielu gandarījumu un iedrošinājumu uztveram to, ka biedru organizācijas mudina mūs pastiprināti pievērsties pilsoniskās un politiskās līdzdalības tēmai un diasporas interešu pārstāvībai Latvijā.” Par ELA vicepriekšsēdi tika ievēlēta politikas referente Elīna Pinto (Luksemburga), darbu prezidijā izglītības jomā turpinās Māris Pūlis un kultūras jomā – Inguna Grietiņa, un prezidijā ievēlētas arī Ieva Reine (Zviedrija) un Vita Kalniņa (Austrija). Kā referents informācijas jomā darbosies Indulis Bērziņš (Vācija), Eiropas lietās – Ilze Zilgalve (Beļģija) un sabiedrisko attiecību jomā – Lelde Vikmane (Francija). Pasaules Brīvo Latviešu apvienības valdē ELA pārstāvēs Kristaps Grasis, Indulis Bērziņš un Lilija Zobens (Lielbritānija).

ELA kopsapulce aicināja prezidiju turpināt aizsākto virzību uz konkrētiem rezultātiem latviskās izglītības, kultūras, jauniešu iesaistes, pilsoniskās un ekonomiskās līdzdalības jomā, turklāt stiprinot darbu interešu pārstāvības, mediju un remigrācijas atbalsta laukā. Lai simtgades noskaņās turpinātu Eiropas Latviešu kultūras svētku tradīcijas nostiprināšanu, tika nolemts otros šādus svētkus rīkot 2019. gadā Dublinā.

ELA biedri arī vienojās aicinājumā Latvijas valdībai, Saeimai un pārvaldes iestādēm nospraust vienotus ilgtermiņa virsmērķus sadarbībai ar diasporu un remigrējušo atbalstam, balstoties uz Latvijas tautas nedalāmības principu un ņemot vērā mobilitātes radīto diasporas īpašo situāciju. Šim nolūkam būtu veidojama skaidra, politiski atbildīga un atbilstīgiem resursiem apveltīta diasporas lietu pārvaldība, tai skaitā paredzot ilgtermiņa atbalsta finansējumu valsts bāzes budžetā. Šie jautājumi tiks aktualizēti, ELA un PBLA vadībai aprīlī Rīgā tiekoties ar Latvijas augstākajām amatpersonām.

Seminārā “Kopīgā ceļā uz Simtgadi – [ie]dRosme aktīvai latvietībai”, kas notika ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja Inta Mieriņa un ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto raisīja aktīvu diskusiju par diasporas pilsoniskās iesaistes nozīmi Latvijā, mītnes zemēs un Eiropā. “Pēc pētījumu datiem Beniluksa reģionā dzīvojošie latvieši ir aktīvākā diasporas kopiena Eiropā: tā visdažādākajos veidos iesaistās Latvijas un Eiropas līmeņa norisēs. Šāda daudzveidīga un pilsoniski atbildīga līdzdalība var būt ieguvums arī Latvijas sabiedrībai, ekonomikai un tiesiskajai videi”, uzsvēra Inta Mieriņa. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar Eiropas Latviešu kongresa plāniem un mudināti iesaistīties šajā diasporai būtiskajā Simtgades ieskaņu pasākumā.

Tīklošanās vakarā Eiropas Savienības (ES) iestādēs strādājošie latvieši vienojās par ciešāku sadarbību, aizsākot diskusiju ciklu par ES nākotnes virzību un dažādām ES rīcībpolitikas nozarēm. Poļu starptautisko organizāciju darbinieku asociācijas “Network PL” dibinātājs Tomašs Radoss (Tomasz Rados) dalījās pieredzē par organizācijas darbu: ekspertu diskusijām, apmācībām par darba iespējām ES iestādēs un savu biedru interešu pārstāvību. Diskusijā tika izcelta arī nepieciešamība stiprināt Eiropas lietu izpratni un komunikāciju Latvijā, kā arī uzteikta Igaunijas labā prakse rīkot regulārus sadarbības forumus starp igauņu ekspertiem ES iestādēs un Igaunijas ministriju pārstāvjiem.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienība

ela@latviesi.com /+352 691 981 524

Latvijas Televīzija ir sākusi raidīt jaunu interneta televīzijas kanālu latviešiem ārzemēs – VISIEMLTV.LV, kurā bez ierobežojumiem redzams plašs LTV raidījumu klāsts no LTV1 un LTV7 programmu piedāvājuma.

Ņemot vērā ārpus Latvijas dzīvojošo skatītāju pastiprināto interesi par LTV raidījumiem, kurus bieži vien nav pieejams noskatīties autortiesību ierobežojuma dēļ, kur daļu LTV1 un LTV7 satura iespējams raidīt tikai Latvijā, Latvijas Televīzija skatītājiem ir radījusi jaunu interneta kanālu VISIEMLTV.LV, kur izveidotā programma redzama visiem ārzemēs mītošajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Interneta kanāla raidījumi ir sadalīti vairākos blokos, un latvieši visā pasaulē 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā var noskatīties iecienītos raidījumus. Programmā ir iekļauti gan labākie LTV oriģinālraidījumi, informatīvi dokumentālie, sporta, kultūras, bērnu un izklaides raidījumi, kā arī skatītājiem ir nodrošināta tiešraide ziņu raidījumiem – ‘’Rīta Panorāma’’, ‘’Dienas ziņas’’ un ‘’Panorāma’’ vakarā. Skatītāji aicināti iepazīties ar raidījumu programmu kanālā VISIEMLTV.LV tekošajai un nākošajai nedēļai.

Domājot par Latvijas simtgadi, LTV Valdes loceklis satura attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs akcentē: “LTV mērķis ir uzrunāt visus Latvijai piederīgos, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, stiprinot vienotu kultūrvēsturisko telpu. Latvijas simtgades svinību laikā šis uzdevums ir īpaši aktuāls, tāpēc jaunais interneta televīzijas kanāls VISIEMLTV.LV piedāvās LTV skatītājiem ārzemēs sekot līdzi daudzveidīgajam Latvijas simtgades notikumu klāstam sev ērtā vietā un laikā un iejusties kopīgajā svinību gaisotnē.”

Gadījumos, kad tehnisku iemeslu dēļ nav bijusi iespēja noskatīties kādu no VISIEMLTV.LV kanāla pārraidēm, Latvijas Televīzija aicina skatītājus ziņot: e pasts: dace.jansone@ltv.lv.

Papildinformācija:
Dace Jansone
Komunikācijas vadītāja
Tālr. 67200851
Mob. 28655072
E-pasts: dace.jansone@ltv.lv