Saeimas priekšsēdētāja tiekas ar Ņujorkas latviešu izglītības organizāciju pārstāvēm

image

Solvita Āboltiņa ar ārlietu padomnieku, Latvijas vēstnieku ANO un pārstāvjiem no Ņujorkas apkaimē dzīvojošām Ņujorkas latviešu izglītības organizācijām. No kreisās: Līna Bataraga (ALJA pārstāve, Ņujorkas draudzes nometnes Katskiļos audzinātāja, Pēteris Elferts (Saeimas priekšsēdētājas padomnieks, Inta Šķiņķe (Ņujorkas skautu vienības vadītāja), Dace Mažeika (PBLA Izglītības padomniece, vēstnieka Latvijas pārstāvniecībā pie ANO, Jāņa Mažeika kundze), Kristīna Putene (Ņujorkas draudzes Ņudžersijas latviešu skolas skolotāja, Ņujorkas gaidu vienības vadītāja, Solvita Āboltiņa (Saeimas priekšsēdētāja), Anita Bataraga (ALA valdes priekšsēde, Ņujorkas draudzes nometnes padomes priekšsēde, Laila Medne (3×3 ASV programmas vadītāja, Nujorkas draudzes Nudzersijas latviesu skolas skolotaja, Jānis Mažeiks (vestnieks Latvijas parstavnieciba pie ANO), Nora Aivara (Gaidu vienības ASV priekšsēde). Foto: Niks Batarags.

9.novembrī Ņūdžersijas štatā Ņujorkas tuvumā notika Amerikas Latviešu apvienības un Pasaules Brīvo latviešu apvienības izglītības padomes organizēta Ņujorkas apkaimes latviskās izglītības jomā iesaistīto sieviešu un Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās.

Āboltiņa ASV piedalās 8. Vispasaules sieviešu parlamentu priekšsēdētāju konferencē un vizītes ietvaros tiekas arī ar dažādām diasporas pārstāvju grupām.

Izglītības tēmai veltītās tikšanās laikā tika pārspriests, kādas bija un ir lielākās problēmas latviskuma saglabāšanā ārpus Latvijas, kā veikusies ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu un Latvijas atbildīgo institūciju sadarbība, kā turpināt uzturēt latviešu valodu, kultūru un saikni ar Latviju.

Par lielāko motivāciju uzturēt valodu un kultūru kara laikā no Latvijas izceļojušie un viņu pēcnācēji minēja Latvijas valstiskuma atjaunošanas cerību, kas sniedza atziņu, ka latvietība jākopj, arī atrodoties ārpus valsts. Kultūras bagātība, cieņa pret vecākiem un viņu ideāliem, kopības sajūta un ciešās, mūžu ilgstošās draudzības bijušas labākā motivācija latvisko vērtību saglabāšanā. Šodienas zinātniskie atzinumi par divvalodību kā svarīgu bērna smadzeņu attīstības stimulu pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados toreizējai jaunajai paaudzei nebija pieejami, tieši pretēji – tā laika pedagogi vecākiem liedza uzturēt ģimenēs dzimto valodu, apgalvojot, ka tas veicina bērnu attīstības kavēšanos. Spītējot šiem apgalvojumiem un vēloties saglabāt saikni ar dzimteni, nu jau trešā paaudze latviešu turpina sazināties savā mātes valodā.

Tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt šodien ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu saiknes ar Latviju, nodrošinot personiskus cilvēciskos sakarus latviešu bērnu un jauniešu vasaras nometnēs, kultūras, izglītības un sporta sadarbības projektos. Nelielajā konferencē izskanēja priekšlikumi, ka 2×2 nometne jauniešiem būtu jāorganizē Latvijā, aicinot 50% dalībnieku no Latvijā dzīvojošo jauniešu vidus, varētu pēc Izraēlas kibucu modeļa veidot Latvijā vasaras programmas intensīvā un ciešā saskarē ar vietējo sabiedrību, būtu nepieciešams izziņot latviešu centriem ASV no Latvijas atbraukušo Fulbraita stipendiātu un vietējās universitātēs studējošo latviešu sportistu vārdus, aicinot tautiešus ASV uzņemties „krustvecāku” lomu, veicinot sadarbību un draudzību.

Saeimas priekšsēdētāja izteica apgalvojumu, ka tieši latviskais spīts ir ļāvis tik ilgstoši saglabāt latviskumu ārpus Latvijas valsts un izteica pateicību klātesošajām izglītības jomas darbiniecēm par viņu veikumu latviešu skolās, vasaras nometnēs, skautu un gaidu organizācijās, kā arī cerību, ka tagad, kad Latvija atguvusi neatkarību, tiks turpināti un sekmēti dažādās pasaules valstīs dzīvojošo latviešu kontakti, veicinot jauniešu sadarbību sporta un universitāšu apmaiņu programmās, kā arī uzsverot nepieciešamību strādāt pie Latvijas ekonomiskās attīstības, lai latviešu jauniešiem no citām pasaules valstīm būtu vēlēšanās un iespēja atgriezties Latvijā, īstenojot savu vecvecāku sapni un izmantojot savu vecāku piedāvātās izvēles iespējas.

Tika pausta doma, ka noteikti jāturpina Latvijas valsts budžetā līdz šim rastās iespējas, palīdzot stiprināt latviešu savstarpējos sakarus un veicinot bērnu un jauniešu izglītošanās un latviskumu uzturēšanas iespējas visā pasaulē, kas saskan ar Saeimas priekšsēdētājas atziņu, ka latviešiem jebkurā pasaules malā jāapzinās, ka esam viena un unikāla nācija. Valsts svētku priekšvakara noskaņās sanāksmes noslēgumā Solvita Āboltiņa novēlēja katram latvietim mīlēt Latvijas valsti tādu, kāda tā ir, un aktīvi piedalīties tās tālākās izaugsmes veicināšanā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *