Aicinājums aplūkot video un balsot PBLA Tautasdziesmu akcijā

Nupat noslēdzies PBLA Izglītības padomes rīkotās akcijas “Dāvana Latvijai: Man dziesmiņu nepietrūka” 1. posms. Akcija ir iekļauta Latvijas simtgades pasākumos. Akcijas laikā latviešu diasporas skolas visā pasaulē tika aicinātas pētīt latviešu tautasdziesmas un savu pētījumu rezultātus jebkādā formātā iesniegt, lai tie būtu publiski aplūkojami internetā.

Akcijas mērķi: veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu cieņu un mīlestību pret latviešu tautasdziesmām, radot iespēju tās pētīt, analizēt un izdziedāt.

Akcijā piedalījās 11 latviešu skolas diasporā no 6 valstīm — Austrālijas, Kanādas, ASV, Islandes, Īrijas, un Beļģijas. Visu akcijas dalībnieku prezentācijas ir pieejamas un aplūkojamas PBLA “Man dziesmiņu nepietrūka” vietnē.

PBLA aicina ikvienu piedalīties popularitātes balsojumā un līdz 31. augustam aplūkot ierakstus un piespiest “Like” mīļākajai prezentācijai.

Akcijas nākamajos posmos diasporas skolas balsošanas kārtībā noteiks savas mīļākās tautasdziesmas, iedziedās un nofilmēs un PBLA no ierakstiem izveidos dāvanu Latvijai tās simtgadē — mobīlo ierīču lietotni ar ārzemes dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu mīļākajām tautasdziesmām.

PBLA Izglītības padome

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Guitarist Kaspars Zemītis joined by Latvian State Choir Latvija on new CD

Guitarist Kaspars Zemītis has for many years been considered one of the premiere guitarists in Latvia. A member of the seminal Latvian jazz pop group Time After Time, Zemītis has also made a name for himself as a solo performer, and has turned more to academic music in recent years.

Not only is Zemītis a performer, but has also branched out as a composer, and one of his recent major compositions – a mass for choir and guitar – was released as part of the album Mana lūgšana – a collection of sacred works released in 2016.

Zemītis, performing guitar on the record, is joined by the Latvian State Choir Latvija, conducted by Māris Sirmais. Zemītis has worked with the choir in the past, performing guitar on the choir’s recording of ‘Ave Regina caelorum’ by composer Gabriel Jackson on the album A Ship with Unfurled Sails in 2013, and now has collaborated with the choir on one of his own compositions.

Zemītis’ ‘Mesa’ (or Mass), the focal point of this collection, is presented in the traditional thematic style of the classic Latin Masses, and it is clear that Zemītis was inspired by the great musical masses of centuries past, as well as his own faith. Overall, it is a very reflective and calm mass, perhaps to suggest a spiritual tranquility and closeness to God.

The mass begins with the brief introduction ‘Zvani’ (bells), with the sound of church bells being made by guitar harmonics, which then moves into the ‘Kyrie eleison’ section, which begins with the bass voices supported by Zemītis’ acoustic guitar. Each voice group then joins in succession, as the voices swell this song of penitence.

The ‘Gloria’ section of the Mass begins with an extended solo guitar performance, which then expands to an energetic song of the glory of God, at once exuberant and reverent. ‘Credo’ is a more restrained performance, with a vocalise in the women’s voices blended with a Gregorian style performance by the male voices.

Soprano Inese Romancāne and mezzo soprano Dace Bite are featured on ‘Agnus Dei’ and their soaring, wordless duet presents a musical contrast to the slower and more deliberate singing of the choir. This then leads into the closing section of the mass – ‘Āmen’, a serene and uplifting conclusion to this work, with the repeated words ‘Allelūja’ and ‘Āmen’, become ever quieter and quieter, making for a peaceful and placid finale.

Besides the Mass, the album also contains a few instrumental works by Zemītis. Zemītis is joined by a string quartet (Ineta Abakuka, Guna Āboltiņa, Agnese Kanniņa-Liepiņa, and Kristiāna Šīrante) for ‘Agnus Dei’, and Zemītis’ guitar seamless blends in with the stringed instruments, and though the work is without words, its spiritual nature shines through.

Zemītis also provides an arrangement of the Latvian Christmas song ‘Kas ir šis bērns’ (sung to the tune of the English folk song ‘Greensleeves’). The song, performed almost entirely without words, features the melody flowing from one vocal group to another, all the while Zemītis’ guitar performance binds all the voices, making for a memorable arrangement of this beloved melody.

Mana lūgšana confirms Kaspars Zemītis’ status as not just one of the most accomplished Latvian guitar players, but also as an accomplished composer. The album is Zemītis’ spiritual journey, and displays his adeptness in working with both choirs and string quartets. His Mass is a particularly accomplished work, melodious and captivating, and the performance is made even more memorable by the powerful and rich voices of the Latvian State Choir Latvija and conductor Māris Sirmais. Mana lūgšana is a powerful and very personal achievement.

For further information, please visit Kaspars Zemītis’ website.

Kaspars Zemītis

Mana lūgšana
SIA ZeArts, 2016

Track listing:

  1. Prelūdija sveces gaismai

Mesa

  1. Zvani
  2. Kyrie eleison
  3. Gloria
  4. Credo
  5. Sanctus
  6. Agnus Dei
  7. Āmen
  8. Agnus Dei
  9. Lūgšana
  10. Kas ir šis bērns
  11. ***

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Diasporas konferencē tiksies latvieši no 20 valstīm

29. un 30. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā konferencē „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016” piedalīsies vairāk nekā pusotrs simts dalībnieku, kuri pārstāvēs divdesmit valstis.

Konferences mērķis ir veidot dialogu par latviskās identitātes saglabāšanu un sadarbības veicināšanu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un Latvijas sabiedrību.

Šogad konferenci caurvīs Latvijas valsts simtgades tuvošanās motīvs – kā slieksnis un atskaites punkts, kas liek apzināt paveikto un sasniegto, lai uzstādītu jaunus mērķus.

Konferencē savu redzējumu par diasporas lomu un nozīmi ar Latvijas valstiskumu saistītos jautājumos – tās pastāvēšanu, izveidošanos un nākotnes perspektīvām – sniegs vairāki lektori.

Latvijas valsts simtgades Radošās padomes loceklis Ivars Ījabs pievērsīsies Satversmes ievadā noteiktajam Latvijas valsts pastāvēšanas mērķim un izaicinājumiem, kas šā uzdevuma realizācijā nepieļauj koncentrēšanos tikai uz Latvijā dzīvojošo cilvēku šodienas problēmām, bet pieprasa ņemt vērā mūsdienu pasaules realitāti, tajā skaitā iespējas, kuras sniedz latviešu diaspora.

Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas pētnieks Jānis Krēsliņš savā priekšlasījumā atklās, kā Pirmā pasaules kara gaitā izveidotās latviešu bēgļu palīdzības komitejas attīstījās un kļuva par vienu no noteicošiem faktoriem neatkarīgas Latvijas dibināšanā.

Savukārt Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētniecības centra direktore un pētniece Inta Mieriņa iepazīstinās ar pētījumu datiem un secinājumiem, kas raksturo ārpus Latvijas dzīvojošo bērnu valodu zināšanas un saikni ar Latviju, liekot domāt par to, kā tas ietekmēs turpmāko paaudžu identificēšanos ar Latviju un atgriešanās potenciālu.

Piecās darba grupās notiks viedokļu apmaiņa, gan par nemainīgi nozīmīgajiem jautājumiem, kas palīdz saglabāt  identitāti un valodu – izglītību, kultūru un mākslu, gan arī tādiem vitāli svarīgiem jautājumiem kā diasporas potenciāla apvienošana un tā izmantošana mītņu zemju latviešu sabiedrības saliedēšanā un Latvijas izaugsmē.

29.jūlijā ikvienam interesentam būs iespēja tiešraidē sekot darba grupu „Diasporas potenciāla iesaiste Latvijas tautsaimniecībā” un „Pilsoniskā līdzdalība: daudzveidīgu piederību meklējot” diskusijām,  bet 30.jūlijā tiks straumēta visa konferences norise – uzstāšanās un diskusijas.

„Latvieši pasaulē – piederīgi pasaulei” notiek jau sesto gadu. Tradīcija aizsākās ar pasākumu „Latviešu emigrācijas un diasporas problemātika un risinājumi”, kuru 2011.gadā organizēja Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Ieskats 2015. gada konferencē ir pieejams konferences mājaslapā, turpat var arī iepazīties ar konferences dalībniekus interesējošiem jautājumiem.

Konferenci organizē KM sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Eiropas Latviešu apvienību, Izglītības un zinātnes ministriju un Pasaules Brīvo latviešu apvienību.

Konferences programma pieejama ŠEIT