Latvia advances to hockey quarterfinals

With its 5-2 defeat of Austria, Latvia has assured itself a spot in the quarterfinals of the International Ice Hockey Federation World Championship underway in the Czech Republic. It will now be one of eight teams competing in the next round.

The May 3 game in Prague’s Sazka Arena saw Austria make the first goal while keeping Latvia scoreless through the first period, according to official results posted on the Web site IHWC.net. The Latvians came back strong in the second period, scoring three times while Austria added one more point, and then returning in the third period to score twice more.

Latvia’s goals in the second period came from the sticks of Sergejs Žoltoks (assisted in a power play by Arvīds Reķis), Aleksandrs Kerčs (assisted in a power play by Aigars Cipruss and Vjačeslavs Fanduļs), and Atvars Tribuncovs (assisted by Grigorijs Panteļejevs). In the third period, the Latvian goals were made by Reķis (assisted by Kerčs and Leonīds Tambijevs) and Aleksandrs Macijevskis (assisted by Cipruss and Žoltoks).

In all, the Latvians had 26 shots on goal, while Austria had 18. Goalkeeper for Latvia was Artūrs Irbe; for Austria, it was Reinhard Divis.

The statistics also show that Austria had much more time in the penalty box, 29 minutes, than did the Latvians, 8 minutes. But that’s because Austrian forward Markus Peintner got called for boarding and for game misconduct, earning him a total of 25 minutes of cooling-off time and forcing him to sit out most of the second period.

Quarterfinal play begins May 5 in Prague. The final, gold medal, game is scheduled May 9.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Press freedom improves in Latvia

Press freedom last year in Latvia increased slightly over 2002, according to a survey by the Washington, D.C.-based watchdog organization Freedom House. The survey was released April 28 in advance of May 3, World Press Freedom Day.

Latvia received a score of 17, as did its neighbor to the north, Estonia, and the island nations of Barbados, Dominica and Jamaica. Lithuania was just behind with a score of 18.

In last year’s survey, Latvia scored 18. Estonia last year scored 17, while Lithuania scored 18.

Freedom House looked at press freedom in 192 countries, focusing on the degree to which each nation allows the free flow of information. It assigned a numerical value to each country, with those scoring between 0 and 30 deemed “free,” those between 31 and 60 “partly free” and those between 61 and 100 “not free.” Freedom House did not look at press responsibility, but noted that a “governmental effort to rein in the press on the pretext of making the press ‘responsible’ has far worse results, in most cases.”

The greatest degree of press freedom, according to the survey, was in Denmark, Iceland and Sweden, each of which received a score of 8. At the bottom of the list were Cuba, with a score of 96, and North Korea, with a score of 98. Freedom House expressed concern about a decline in democracy and press freedom in a number of nations, including Russia. With a score of 67, Russia is considered “not free,” according to Freedom House. In last year’s survey Russia scored 66.

The United States scored 13, up from 17 in last year’s survey.

Details on conditions in Latvia as observed by Freedom House were not immediately available.

(Corrected 03 MAY 2004)

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Prieka diena Latvijai, prieka diena ES

Tā stunda ir situsi, tā diena ir pienākusi, un mēs esam kļuvuši par pilntiesīgiem līdzdalībniekiem 25 valstu brīvprātīgā un brālīgā saimē. Mūsu ceļš ir bijis garš, mūsu ceļš ir bijis grūts, un daudzi pat teiktu, ar ērkšķiem kaisīts, un ne tikai tas, ko mums ir likusi pārciest iepriekšējā gadsimteņa likteņa nasta un vēstures netaisnības. Mūsu ceļš ir bijis grūts tāpēc, ka īsos gados esam spējuši kā valsts nostāties uz savām kājām un ne tikai atgūtu savi vietu zem saules, savu himnu, savu karogu, savas tiesības, bet arī kļūtu par tādiem, kas var citiem stāties blakus, ar viņiem konkurēt, ar viņiem sacensties un panākt to pašu, ko citi un vēl labāk.

Eiropas Savienība nav iekarota, nav ar varu kopā salikta, ES ir augusi, vienojoties par vienādām vērtībām, par vienādiem mērķiem un vienādiem ideāliem. ES dzima tad pēc 2 pasaules kara asiņainā konflikta, kad tauta saprata, ka ir pienācis laiks aizmirst naidu, aizmirst ambīcijas un vēlmi uzspiest citiem savu gribu, bet, ka daudz vairāk var panākt sadzīvojot mierā un saticībā ar savu kaimiņu un visiem kopā strādājot, lai sasniegtu kopēju labklājību, izaugsmi un pārticību. Tas ir izdevies – aiz ES durvīm valstis stāv rindā, aiz ES robežām ļaudis stāv rindā ar vēlmi iekļūt, mēs esam izgājuši visas pārbaudes, mēs esam atbilduši visām prasībām, mēs esam sasnieguši to, ko daudzi, ieskaitot mūs pašus,  neticēja, ka spēsim sasniegt.

Bur man burvji,
Skauž man skauģi,
Nevar mani izpostīt,
Dieviņš taisa zelta sētu
Apkārt manu augumiņu.

Par spīti visiem šķēršļiem, esam panākuši, ka mēs svinam šeit Latvijā, mēs pacelsim to pašu karogu, ko paceļ vēl 9 citās jaunajās ES valstīs, ko kopā ar mums citi paceļ savās zemēs. Mēs esam kļuvuši par Eiropas pilsoņiem, un mūsu rokās ir ne tikai savu Latviju veidot skaistu, baltu, cēlu un atpazīstamu citiem, mūsu rokās ir arī veidot Eiropu visu mūsu kopējās mājas par tādu, par kuru, mēs visi varētu priecāties un būt lepni.

Mēs esam bagāti ar savas pagātnes kultūras mantojumu un pat mūsu sāpes un ciešanas ir mūsu mantojums, kas mūs ir padarījis stiprus un izturīgus. Mēs stājamies blakus daudzām citām tautām, katra savu lepnumu, ar saviem sasniegumiem, arī ar savām pagātnes sāpēm, pāri darījumiem. Tas, kas ir sāpīgs, kas ir nevēlams, to visu mēs atstājam aiz muguras, un šodien, šai saulainā svētku dienā mēs varam apņemties – mēs tagad skatīsimies tālēs, mēs raudzīsimies uz priekšu, mēs izvirzīsim mērķus, kas ir mūsējie, bet kas arī citiem ir tie paši.

Mēs veidosim vērības, kas mums dārgas, mēs kopā celsim šo kopējo Eiropas ēku, tās būs mūsu mājas, tās būs mūsu draugu un kaimiņu mājas, un mēs visi plecu pie pleca varēsim tās celt kopā un tad tiešām ar lepnumu dziedāt šo ES himnu, šo odu priekam un šo apliecību brālībai, ne tukšai, uzspiestai, propogandiskai brālībai, bet tādai, kas nāk no dziļas pārliecības, ka katrs cilvēks ir vērtība, ka katrs cilvēks ir nācis šai pasaulē ar savu sūtību, ar savu darāmo, kas ir cienīgs un visiem vērā ņemams. Mēs visi esam vienādi vērtīgi Dieva un pasaules priekšā. Mēs visi esam brāļi, jo esam cilvēki,  bet mēs kā latvieši šajā ģimenē ienākam ar savu seju, ar savu daudzveidību, ar savu radošo garu, ar savu kultūru, ar savu sirdi un ar savu dvēseli. Priecāsimies šodien! Tā ir prieka diena! Prieka diena Latvijai, prieka diena ES! Lai Dievs mūs svētī!