Starptautiskos finanšu ekspertus no Latvijas aicina uz tīklošanās vakaru Luksemburgā

Elīna Pinto | 

Asociācija “Luksemburga Latvija” un Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicina uz neformālu tīklošanās vakaru Luksemburgā, Frankfurtē, Briselē un to apkaimē strādājošos finanšu jomas ekspertus no Latvijas. Tīklošanās vakars Luksemburgā notiks piektdien, 11. novembrī, plkst. 19, vīna bārā Le Barrels (21, Allée Scheffer, L-2520 Luxembourg), pieteikšanās līdz 9.novembrim: ela@latviesi.com.

Šīs iniciatīvas mērķis ir veidot un stiprināt neformālās – gan draudzības, gan profesionālās sadarbības – saiknes starp tiem latviešiem, kuri savu profesionālo gājumu ārpus Latvijas veido finanšu jomā: gan privātās vai starptautiskās finanšu institūcijās, gan studējot finanšu jomā vai tajā veicot pētniecību. Turklāt ar skatu uz Latvijas Simtgadi tīklošanās ietvaros iecerēts veidot kopīgus pasākumus un pieredzes apmaiņas iniciatīvas, kas varētu stiprināt Latvijas tautsaimniecību un Latvijā padziļināt izpratni par starptautiskajām aktualitātēm finanšu jomā. Šis pirmais tīklošanās vakars būs iespēja savstarpēji tuvāk iepazīties, dalīties pieredzē un idejās par sadarbību, kā arī uzklausīt Latvijas goda konsula Luksemburgā Anrī Didriha (Henri Diederich) uzrunu un ELA/asociācijas “Luksemburga Latvija” pārstāves Elīnas Pinto stāstījumu par šādas tīklošanās plašāko kontekstu.

Šī iniciatīva sasaucas ar ELA aizsākto darbu, lai stiprinātu Eiropā dzīvojošo latviešu – dažādu nozaru profesionāļu – savstarpējos kontaktus un atgriezenisko saikni ar Latviju. Finanšu jomas ekspertu sadarbības paplašināšanai un nostiprināšanai iecerēti turpmāki pasākumi gan Luksemburgā, gan Londonā, gan Rīgā. ELA veido tīklošanās iestrādes arī ar Eiropā mītošajiem starptautisko organizāciju ierēdņiem un ārstiem no Latvijas. ELA ieskatā, “gan mums pašiem – Latvijas cilvēkiem Eiropā, gan arī Latvijai ir būtiski apzināties to milzīgo vērtību, kas slēpjas katrā gudrā un darbīgā cilvēkā, kas Latvijas vārdu nes ārpus tās robežām”.

Elīna Pinto ir Eiropas latviešu apvienības politikas referente.

Vasks’ five string quartets now available on 2 CDs

Egils Kaljo | 

In celebration of composer Pēteris Vasks’ 70th birthday in 2016, many recording projects were undertaken, and among the many such projects, perhaps the most ambitious is the recording of Vasks five (to date) string quartets by the Spīķeru String Quartet.

Released separately on two CDs (the first CD, containing string quartets Nos. 2 and 5 was released in 2015, then the second CD, containing string quartets Nos. 1, 3, and 4 was released in 2016), the works were recorded at the recently built Rēzekne concert hall GORS in the Latgale region of Latvia in 2014.

The Spīķeru String Quartet, who have been performing as a group since 2011, is made up of Marta Spārniņa (violin), Antti Kortelainen (violin), Ineta Abakuka (viola) and Ēriks Kiršfelds (cello). The name of the quartet comes from the fact that their base is the Spīķeri Concert Hall in Riga. The quartet also focuses on the music of Latvian composers in their repertoire, so they were a natural fit to take on the monumental task of recording all of Vasks’ string quartets for the German record label Wergo (who have released many of Vasks’ works on CD).

One of the many aspects that makes recording Vasks’ string quartets such a challenging endeavor is the scope of the works – they were composed over a nearly 30 year period – String Quartet No. 1 was composed in 1977 (though revised in 1997), and String Quartet No. 5 was composed in 2004, and feature many different compositional techniques and approaches. Vasks, whose music is often harsh and is meant to depict suffering, still imbues his compositions with hope, and his string quartets are often intimate and personal, balancing elements of nature, spirituality, and the Latvian spirit. Gathered together, his string quartets are an essential aspect of not just his body of work, but in all of Latvian music, and to perform them requires a group of musicians who are not only talented, but able to convey all of the emotions expressed in his music – and the Spīķeri String Quartet is such an ensemble.

The first string quartet, as it was written in the late 1970s, is perhaps the harshest of all of the quartets, and even though it was written in the period of the Soviet occupation of Latvia, it still has Vasks expressing his view of society at that time (in, of course, as oblique and abstract a way as possible, considering the severe censorship at the time). One might even consider the second movement (Sonata), with its rising tension, to be a kind of counter to the stagnant and oppressive Soviet environment of that era.

Vasks’ String Quartet No. 2 was composed in 1984, and this work displays the themes of nature that so often appear in his works. The quartet is entitled ‘Vasaras dziedājumi’ (Summer Tunes), and the work traces, in musical form, the summer from beginning to end. The first movement is entitled ‘Izplaukšana’ (Coming into Bloom), and its slow, deliberate development presents a picture of blooming nature after a long winter. The Spīķeru String Quartet provides an enthralling interpretation of this work, captivating the listener with their performance of this picturesque movement. The blooming is then followed by the movement simply entitled ‘Putni’ (Birds), where the musicians present the sounds and songs of a wide variety of birds. The sorrowful third movement – ‘Elēģija’ (Elegy), heralds the approaching autumn, and the accompanying sadness at the departure of summer.

More than a decade passed before the appearance of the third string quartet, which was composed in 1995. According to the liner notes of the CD, the theme of this string quartet is Christmas. From the soft and tender touches of the first movement, perhaps reminding the listener of a calm winter night, with candles flickering in the darkness, the sudden burst of energy in the second movement, a kind of celebratory dance, provides a stark contrast. The abrupt end of the second movement then leads to the dramatic third movement, reminding listeners that even during Christmas, one of the most joyous times of the year, there is still much suffering and unhappiness in the world, but this somber note is tempered with the concluding fourth movement, which does resolve this string quartet on a note of hope (and bird sounds again), indicating that all is not lost. The Spīķeru String Quartet takes this work with its many contrasts, and reveals all the many subtleties and nuances throughout.

At more than half an hour in length, Vasks’ String Quartet No. 4, composed in 1999, is the longest of the quartets. The work and its five moments were dedicated to the composer’s mother, who was celebrating her 90th birthday, which inspired the composer to contemplate the entire 20th century in this work. Perhaps due to that dedication, the work has, at times, a sentimental feel to it, a sense of eras that have long passed, particularly the slightly nostalgic first movement ‘Elegy’, which, according to the notes, is meant to convey a view of Latvia in the early 20th century. The concluding movement – ‘Meditation’, one of the most striking sections of all the string quartets, is woven together by the melancholy violin performance, which, as Vasks himself described, is meant to convey the flight of an angel, who views the world with both sadness and hope.

The most recent string quartet – composed in 2004 – is in two parts, with a theme of presence and absence. The first part, entitled ‘Klātbūtne’ (Being Present), is a direct and sharp work, and the Spīķeru String Quartet maintain this turbulence and tension for the entire thirteen minutes of the piece – bringing forth the energy and emotion until the conclusion. The second movement, as in many of Vasks’ works, is an immediate contrast, somber and deliberate. Entitled ‘Tālu prom … tik tuvu’ (So distant … yet near), it is another work that is full of longing and a quiet despair, emotionally rich and textured. As the movement concludes, the strings present a mood of departure, as the music fades, conveying a sense of deep loss.

The CDs come with extensive notes on the composer, the Spīķeru String Quartet, as well as detailed notes and analysis of the works, written by Latvian composer Jānis Petraskēvičs. The notes are presented in both German and English. The label Wergo, which is a division of the Schott Music Publishing company, has produced yet another commendable CD of Vasks’ music.

Recording all five of Vasks’ string quartets, with their varying styles, broad range of themes and emotions, from pure joy to the depths of despair, would be an ambitious and daunting challenge for any string quartet, but the Spīķeru String Quartet has proven themselves not only up to the task, but has presented what might even be considered the definitive performances of these quartets. As the quartets trace the evolution of Vasks’ compositional style throughout the decades, they are perhaps the cornerstone of his body of work, and an essential aspect of Latvian classical music as a whole. These two CDs are not only a testament to Vasks’ stature as one of the greatest Latvian composers, but also to the talent of the Spīķeru String Quartet.

vasks-quartets-1-3-4-001vasks-quartets-2-5-001

Pēteris Vasks String Quartets No. 1 – 5

Wergo WER 7329 2 (Quartets 2, 5), 2015
Wergo WER 7330 2 (Quartets 1, 3, 4), 2016

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Noslēdzies Centrāleiropas diasporas skolotāju seminārs Latviešu kultūras centrā „Bērzaine”

Santa Kazaka | 

2016.gada 22., 23. oktobrī Vācijā, Freiburgā, latviešu kultūras centrā „Bērzaine” notika Centrāleiropas diasporas skolotāju seminārs. Semināru rīkoja Eiropas latviešu apvienība (ELA), Daugavas vanagi Vācijā (DV) un Latviešu valodas aģentūra (LVA).

Tikšanos atklāja LVA direktors Jānis Valdmanis. Klātesošos sveica arī IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone, Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas projektu koordinatore Annija Senakola, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes izpilddirektore Aira Priedīte, ELA priekšsēdis Kristaps Grasis, DV Vācijā pārstāve Inese Avena. Ikviens runātājs izteica prieku par tikšanos un vēlēja skolotājiem gūt jaunu iedvesmu un pieredzi.

Turpinājumā IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte I. Stadgale pastāstīja par Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu diasporai. Savukārt Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas projektu koordinatore A. Senakola informēja par ĀM atbalstu diasporai.

Uz semināru bija ieradušies 18 diasporas nogales skolu skolotāji no dažādām Eiropas pilsētām: Vīnes, Berlīnes, Freiburgas, Bonnas, Frankfurtes, Hamburgas, Luksemburgas, Minhenes, Strasbūras un Štutgartes. Tikšanās laikā skolotāji pastāstīja par savu darbu, ieskicējot galvenos jautājumus skolas darbībā un akcentējot savus labās prakses piemērus.

ELA Izglītības koordinators Māris Pūlis semināra dalībniekus iepazīstināja ar situāciju diasporas izglītībā. Patlaban latviešu nedēļas nogales skolas apmeklē tikai 5–10 % bērnu un jauniešu. Taču šīm skolām ir ne tikai izglītojoša funkcija, tās ir svarīgas diasporas eksistencei. Tikpat milzīga loma skoliņām ir latviešu tautas saliedēšanā. Skolotāji tika iepazīstināti arī ar jauno izglītības koncepcijas projektu. Darbs pie jaunu izglītības modeļu veidošanas sāksies jau 1. decembrī. Taču diasporas izglītības mērķis tiks saglabāts – uzturēt latviešu valodu un latvietību, kā arī atvieglot remigrācijas procesu tiem tautiešiem, kas vēlas atgriezties.

Semināra turpinājumā LVA Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa klātesošos informēja par LVA atbalstu diasporai. Semināri, grāmatu sūtījumi, dažādi pasākumi gan skolotājiem, gan skolēniem ir tikai daļa no tā, ko aģentūra sniedz diasporas izglītības attīstībā. D. Dalbiņa pastāstīja arī par LVA jauno apbalvojumu sistēmu un prezentēja LVA izdotos informatīvos bukletus vecākiem par latviešu valodas apguvi, dzīvojot mītnes zemēs.

Pirmās semināra dienas pēcpusdiena pagāja spraigā darbā. Skolotāji strādāja divās grupās. Par jaunajiem LVA mācību un metodiskajiem līdzekļiem un to izmantošanu mācību procesā stāstīja LVA galvenā metodiķe V. Vaivade. Savukārt skolotāja D. Anstrate sniedza skolotājiem metodiskus ieteikumus, kā strādāt neviendabīgā valodas apguvēju klasē. Skolotāji tika iesaistīti interaktīvās nodarbībās, kā arī dalījās ar savu pieredzi. Abās grupās raisījās spraigas diskusijas, skolotājiem bija liela interese par to, kā izmantot jaunus mācību līdzekļus un paņēmienus.

Sestdienas vakarā semināra dalībniekus ar brīnišķīgu koncertu priecēja Liene Sējāne un Kristaps Grasis. Kopīga sadziedāšanās turpinājās līdz vēlai naktij. Kā atzina dalībnieki, tas ļoti veldzēja dvēseli un stiprināja latvisko kopābūšanas garu.

Semināra otrā diena sākas ar ELA priekšsēža K. Graša uzstāšanos par jaunumiem Eiropas diasporas jautājumos. Galvenā atziņa: „Atbalsts izglītībai diasporā ir ļoti nozīmīgs tieši šobrīd, izglītības attīstībai jāvelta visi spēki, jo aug jauna skolēnu paaudze, kura diez vai atgriezīsies Latvijā. Ja mēs pastiprināti neiesaistīsimies, zaudēsim milzīgu daļu latviešu tautas. Bet ir liels gandarījums, ka, rokrokā sadarbojoties ar IZM, ĀM, LVA, tiek gādāts par pēctecību un skolu attīstības plāns arvien vairāk konkretizējas.”

Pēc tam PBLA Izglītības padomes locekle D. Grosa, PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Aira Priedīte un LVA Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa iepazīstināja ar tālmācības iespējām un LVA iestrādnēm par turpmāko trīs gadu darbu latviešu valodas apguves vienotas platformas izveidē.

Tālāk semināra dalībnieki sadalījās grupās, lai diskutētu par diasporas nogales skolu sistēmu nākotnē (diskusiju vadīja M. Pūlis) un meklētu jaunus risinājumus mūsdienu saliedētības pasākumiem (diskusiju vadīja L. Sējāne).

Turpinājumā skolotāji tika iepazīstināti ar dažādu pedagoģisko pieredzi. Ļoti interesanta bija V. Folkmanes pieredze darbā ar pavisam maziem bērniem. S. Buša stāstīja par pieredzi darbā ar 3–6 gadus veciem bērniem. Skolotāja Z. Priede dalījās pieredzē par to, kā Bonnā norit darbs ar vecākiem, savukārt R. Ciemleja ļoti vispusīgi stāstīja par bērnu un ģimeņu saliedēšanu. K. Lauriņas tēma bija, kā apvienot dažāda vecuma bērnus ar atšķirīgiem valodas līmeņiem. Visas skolotājas strādā brīvprātīgi, taču apbrīnojama ir viņu degsme, zināšanas un mīlestība, ar kādu viņas veic savu darbu.

Semināra noslēgumā skolotāji saņēma LVA izsniegtu apliecību un atzina, ka šādi semināri ir ārkārtīgi vērtīgi gan tālākizglītībai, gan viedokļu apmaiņai, gan dziļakai diasporas nedēļas nogales skolu vajadzību apzināšanai, gan informācijai par valsts sniegto atbalstu un dažādu līmeņu kontaktu dibināšanai. Sirsnīgi atvadoties, tiek izteikta cerība uz auglīgu sadarbību starp visiem iesaistītajiem.

Un visbeidzot visu dalībnieku vārdā vēlos izteikt sirsnīgu pateicību „Bērzaines” saimniekiem I. Bērziņam, I. Bērziņai-Avenai, Ā. Avenam, kā arī visam personālam par sirsnīgo uzņemšanu, siltumu, rūpēm. Semināra laikā jutāmies kā mājās, un, kā teica I. Avena: „Katrs latvietis var justies laimīgs, ka viņam Vācijā ir maza daļiņa Latvijas.”