Sveicu Jūs kā Valsts prezidente mūsu valsts dibināšanas svētkos un novēlu visiem, lai šis būtu ražīgs gads gan Latvijai, gan visiem tiem, kam Latvija dārga, un kas to visu mūžu ir sirdī glabājuši un visādos veidos atbalstījuši.
2004.gads atzīmē Latvijai lielus sasniegumus – mēs esam kļuvuši par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, mēs esam kļuvuši par pilntiesīgu NATO alianses locekli, – un šobrīd Latvijai paveras tādas perspektīvas, kādas agrāk nekad tai nebija bijušas.
Šogad aprit arī 60 gadi kopš mēs aizgājām trimdā. Manai ģimenei tas bija 10.oktobris 1944.gadā, kad izgājām no Rīgas, 1.janvāris 1945.gadā, kad izbraucām no Liepājas. Daudzām ģimenēm ir atmiņas par šiem grūtajiem laikiem, bet mums visiem ir galvenokārt atmiņas par to periodu, kad mēs cīnījāmies un strādājām ar domu par Latviju sirdī. Es domāju, ka tas ir lielākais gandarījums visiem tiem, kas mūža ilgumā ir ticējuši, cerējuši un strādājuši latvietības labā, ka ir tagad suverēna, neatkarīga, brīva Latvijas valsts, kas bauda atkal neatkarību, kas turpina attīstīties un ar katru gadu top drošāka saviem iedzīvotājiem un rada tiem labākus apstākļus.
Mēs esam ļoti daudz sasnieguši un mēs par ļoti daudz ko varam lepoties, un pirmais jau – par savu brīvību, par savu neatkarību un par to, ka mums ir visas iespējas to nodrošināt.
Tas ir prasījis daudz pūļu, savā ziņā arī ciešanu, jo katrām pārmaiņām nāk arī sava cena, taču visi, kas mūs ir izvērtējuši objektīvi un raudzījušies uz mums, atzīst, ka Latvija ir sava veida paraugvalsts, tāpat kā mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi. Mēs esam tik daudz paveikuši tik īsā laikā, kā reti kāda valsts pasaulē. Mēs varam par to būt lepni, mums jābūt par to lepniem, mūs jāatceras to saprast, izprast, atgādināt pašiem sev un stāstīt par to citiem. Protams, noietais ceļš ir bijis ērkšķiem arī sēts. Mums vēl arvien kā katrai valstij priekšā ir izaicinājumi un grūtības, daudzās jomās mums tās ir lielākas nekā citiem, bet ir atkal tādas, kur mēs esam citiem priekšā. Darba ir daudz, un tāda ir dzīve, tāda būs vienmēr.
Es aicinu visus, kam Latvija ir mīļa un dārga, turpināt darīt to, ko viņi ir jau darījuši, tik daudz sniedzot atbalstu daudziem latvjiem tikt nepieciešamajā procesā. Es aicinu katru, kam Latvija ir mīļa un dārga, meklēt arī jaunus veidus, kā iesaistīties Latvijas tālākā izaugsmē, Latvijas labklājības izaugsmē.
Es ļoti priecājos par to, ka Latvijas valdība ir atzinusi tagad vajadzību pēc īpašas programmas, lai atbalstītu mūsu tautiešus, kas dzīvo citās zemēs, lai nodibinātu saites ar viņiem tīri formālas, kas atļautu Latvijas valstij palīdzēt izglītībai un kultūras norisēm dažādās mītnes zemēs, kur dzīvo latviešu izcelsmes ļaudis.
Es vienmēr esmu uzsvērusi, ka Latvijai ikkatrs ir svarīgs – katrs dēls, katra meita, katrs, kas to nes sirdī. Es arī uzskatu, ka katrs viens var nākt ar savu pienesumu. Ir dažādi veidi, kā savai valstij palīdzēt. Es ļoti priecājos par to, cik dažādi ir šie veidi un cik interesanti un vērtīgi ir šie dažādie sasniegumi, ko tautieši, kas aizgāja trimdā, ir spējuši veidot. Visiem Jums no sirds kā Latvijas Valsts prezidente vēlos pateikt par to paldies, paldies Latvijas vārdā. Un es Jūs aicinu: “Turpiniet mīlēt Latviju, lūgt par viņu, glabāt viņu savā sirdī!” Dievs, svētī Latviju!
