Pavisam drīz sāksies Dziesmu svētki Eslingenā

Pēc 6 dienām, laikā no 16. līdz 18. jūnijam Vācijas pilsētiņas Eslingenas ielas būs pilnas ar latviešu tautastērpos tērptām latvju zeltenēm un vīriem, pasākuma “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” dalībniekiem. Ja tikko mūsu hokeja fani pārsteidza Vācijas iedzīvotājus, parādot savu vienotību, gara spēku un mīlestību pret Latviju, tad pēc pavisam neilga laika varēsim parādīt vāciešiem sevi no vēl vienas puses – mīlestības pret dziesmu, deju, tautas kultūru, tradīcijām. Kaut arī esam skaitliski maza tauta, tomēr šādā veidā varam parādīt Eiropai, cik mēs visi kopā tomēr esam lieli!

Tiek plānots, ka Eslingenā ar savām dziesmām, dejām un rotaļām ieradīsies aptuveni 600 dalībnieki – dziedātāji, dejotāji un folkloristi no 11 valstīm, gan tepat no Eiropas – Vācijas, Šveices, Zviedrijas, Francijas, Norvēģijas, Īrijas, Anglijas, Dānijas un citām valstīm, gan arī no Kanādas, Austrālijas un protams arī Latvijas. Šajos svētkos iecerēts tuvināt un vienot gan trimdas jeb vecās paaudzes latviešus, gan diasporu jeb tautiešus, kas uz ārzemēm pārcēlušies salīdzinoši nesen.

Savu dalību apstiprinājusi arī svētku patronese, bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, Kultūras ministre Dace Melbārde,  Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts un Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma. No vācu puses svētku dalībniekus sveiks viens no pilsētas mēriem Dr. Markuss Rābs (Markus Raab), Kultūras nodaļas vadītājs Benedikts Stegmaijers (Benedikt Stegmayer) un Bādenes-Virtembergas federālās zemes parlamenta deputāts Volfgangs Drekslers (Wolfgang Drexler).
“Esmu pateicīga tautiešiem, kuri, sākot no Otrā pasaules kara beigām, rīko nozīmīgus pasākumus ārpus Latvijas. Tas ļāvis nepazaudēt piederības sajūtu Latvijai un nodot mūsu īpašās vērtības nākamajām paaudzēm. Arī pirms 70 gadiem Eslingenas Dziesmu svētki bija apliecinājums latvietībai un brīvas Latvijas vērtībām. Savukārt šogad, kad sākam atzīmēt Latvijas valsts simtgadi, Eslingenā svētkus ieskandinās tautieši, kuri šobrīd dzīvo vairāk nekā desmit valstīs. Prieks, ka šim nozīmīgajam notikumam gatavojas arī tie latvieši, kuri ārzemēs dzīvo salīdzinoši nesen,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Svētki izvērtīsies trīs dienu garumā. Tie sāksies piektdien, 16. jūnijā desmitos no rīta, ar atklāšanas dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā – baznīcā, kur dievu lūguši gan tie latvieši, kas patvērumu no 2. Pasaules kara rada sev Eslingenā, gan tie, kas Eslingenā un tās apkārtnē dzīvo vēl šodien. Plkst. 11:15 tiek plānots svētku gājiens cauri pilsētai. Pateicoties ciešai sadarbībai ar Eslingenas pašvaldību, pasākuma organizatoriem ir izdevies panākt, ka gājiena dalībnieki izies tās pašas ielas un pagalmus, kuros mitinājās latviešu ģimenes pirms 70 gadiem, kur atradās pamatskola, vietējais ķinītis, piena māja un citas latviešiem toreiz nozīmīgas vietas.

Svinīgā svētku atklāšana paredzēta pusvienos dienā pilsētas tirgus laukumā, bet jau divos visi aicināti uz uzvedumu “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu”. Laikā starp 15:00 un 18:00 tirgus laukumā, stacijas laukumā un citviet pilsētā ar saviem priekšnesumiem pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēs dažādi latviešu kolektīvi. Bet vakarā paredzēta ilgi gaidītā un astoņu latviešu kopienu pārstāvju apvienotā aktieru un dziedātāju ansambļa iestudētā dziesmu spēles “Eslingena” izrāde, kas būs latviešu valodā, taču ar vācu subtitriem, lai būtu saprotama un saistoša arī vācu publikai.

Sestdiena tiek plānota ar diviem lielkoncertiem – plkst. 12:00 – koru kopkoncerts, bet plkst. 15:00 uz koncertu aicinās visi dejotāji. Sestdienas vakaru, kā jau tas latviešiem pieņemts, paredzēts noslēgt ar svētku balli, kurā dalībniekus priecēs grupas “Dzelzs Vilks”, “Liepupes vīru ansamblis Vēja muzikanti” un “Austrumkalns”. Īpašs notikums sestdienas pievakarē plkst. septiņos būs tikšanās ar bijušajiem Eslingeniešiem un citiem Dieva Putniņiem, lai klausītos to atmiņstāstos. Vienlaicīgi notiks arī grāmatas “Atmiņas par Eslingenu” atklāšana.

Savukārt, svētdien plkst. 12:00 visi mīļi aicināti uz vēl vienu kopkoncertu, šoreiz piedāvājot iepazīties ar latviešu folkloru, bet svētku noslēgumā – plkst. 14:00 – Mārtiņa Brauna mesa “Daugava” LU vīru kora “Dziedonis” un RTU vīru kora “Gaudeamus” izpildījumā ar pašu M. Braunu pie klavierēm.

Paralēli gan dalībnieki, gan pasākuma viesi varēs iegādāties arī dažādus latviešu amatnieku, rotkaļu un izstrādātāju darbus amatnieku tirdziņā, kas darbosies visu trīs dienu garumā. Bet jau no 13. jūnija līdz pat mēneša beigām pilsētas muzejā Gelbes Haus būs aplūkojama izstāde par četrdesmito gadu latviešu nometni Eslingenā, tā laika sabiedrisko un kultūras dzīvi.

Svētkus ieskandinot, jau ceturtdienas vakarā tiks demonstrēta latviešu spēlfilma “Dieva Putniņi” (oriģinālvalodā ar vācu subtitriem), kā arī ceturtdienas un piektdienas vakaros darbosies latviešu bārs “Rīgas Runcis”, kurā skanēs latviešu mūzika un būs iespējams baudīt latviešu gardumus.

Precīzāka informācija par pasākumu norises vietām un laikiem, pieejama svētku oficiālajā mājas lapā.

Lai svētki noritētu veiksmīgi, pasākuma organizatori aicina pieteikties brīvprātīgos, piedāvājot sajust svētku burvību ne tikai kā apmeklētājam, bet arī būt pasākumā un baudīt to no aizkulisēm. Brīvprātīgie tiek aicināti pieteikties palīdzēt reģistrēt dalībniekus, sniegt informāciju dalībniekiem un viesiem par pasākumu, norises vietām, laikiem, kontrolēt ieejas biļetes pasākumos, kā arī tirgot svētku suvenīrus, biļetes un citus informācijas materiālus. Kā pateicību par palīdzību organizatori sola morālo gandarījumu par paveikto, jaunu pieredzi Vācijā vēl nebijuša pasākuma organizēšanā, kā arī brīvbiļeti uz vienu no svētku pasākumiem. Informācija par pieteikšanos un nosacījumiem arī pieejama mājas lapā.

Kopumā pasākumam ir pieteikušās 32 mākslinieciskās grupas, tajā skaitā 18 kori, 10 tautisko deju un četras folkloras kopas. Visplašāk pārstāvēti kolektīvi no Anglijas un Vācijas.

Pasākuma organizatori ir Latviešu kultūras biedrība „Saime“ un tās vadība izsaka lielu pateicību par izveidojušos sadarbību un atbalstu tādām organizācijām un institūcijām kā Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu Kopība Vācijā, kā arī Eslingenas pašvaldībai.

Uz tikšanos Eslingenā!

Laura Putāne,
pasākuma koordinatore,
Latviešu kultūras biedrības “Saime” valdes priekšsēdētaja

Flutist Balčus releases first full length album Conarium

Singer, songwriter and flutist Elizabete Balčus has, in a short while, become a notable and creative voice in Latvian pop music. Initially performing with Latvian ‘indie pop fairy’ group Sus Dungo, Balčus shortly thereafter began her solo career. Her debut EP – Wooden Horse – won the Latvian Music Recording award for best debut in 2011.

Balčus has now followed up that effort with her first full length album entitled Conarium. Released in 2016 by the indie UK label Liminal Noise Tapes, it provides a showcase for Balčus’ creativity and musical versatility, with its collection of quirky and cheerfully odd songs.

Balčus’ music has been described as avant garde pop, neo-psychadelia, dream pop, among many other descriptions, but it is difficult to find an accurate label for it. Though quite often displaying refined pop sensibilities, the music can often still surprise, but can also be jarring and opaque, and might occasionally remind the listener of the Icelandic singer Bjork. It is music that does require active listening, as Balčus’ arrangements are carefully and intricately woven, providing an appropriately dreamy and ethereal listening experience.

The album’s title – Conarium ­– has two meanings. One refers to the pineal gland in the brain, that produces both melatonin during sleep and serotonin during the day, and, as per the notes in the CD booklet, this keeps us ‘happy and buoyant’. The word can also mean ‘the earliest larval state of the Velella velella’, a type of jellyfish that floats upside-down. Though those are two radically different definitions of the word, both seem quite appropriate for this collection of songs.

The songs, all but two of which are in English, evoke a child-like, yet mature approach. The song “Out”, begins with the sound of a small woodwind ensemble, then Balčus sings with a dreamy naiveté lyrics like ‘butterflies in the winter – I see – they are alive’, as the song then progresses into an atmospheric vocalize that is complemented by Balčus’ flute performance.

The lullaby “Negribas iet gulēt” (lyrics by poet Ojārs Vācietis), is a tender and beautiful ode about a child that is reluctant to go to sleep. Balčus melds the words of Vācietis with a lush musical tapestry, revealing the effective simplicity of the text and resulting in one of the most memorable songs on the album. One does wish that the artist had recorded a few more songs in her native language though, as this song and “Vienīgais ceļš” (with lyrics by Aspazija) are two of the strongest tracks on the record.

Balčus’ lyrics often have a stream of consciousness feel to them, adding even further to the dreamlike atmosphere, such as “Behind the Castle”, where she sings ‘in this city pure desert dimness fills all the shapes’, then repeatedly singing ‘is the castle real?’ as the song fades out. Though her usage of vocal effects is very effective throughout the album, the vocal echo does seem to be occasionally overused – though it does enhance the etherealness of the album, there could be more of a balance with the singer’s natural voice without effects.

One of the truly avant garde (or perhaps just odd) songs is “Jellyfish”, which is an occasionally discordant collection of sounds and somewhat nonsensical lyrics like “sneaky creepy royal harlot tangle jangle is your knowledge”, and then becomes less of a song and more a sonic experiment with non-sequiturs like Balčus declaring “I’m a vegetarian” as well as “eat a jellyfish!”, making for a rather tangled, but intriguing performance.

Balčus’ talents are not limited to music – her design for the CD booklet is one of the most intricate and beautiful booklet designs in recent memory. Filled with photographs, drawings, translucent pages, and the song lyrics in various forms, it is clear that much preparation was put into this artistic presentation. The booklet provides a visual representation for many of the songs, and is appropriately whimsical and esoteric.

Conarium is an accomplished album from the young Latvian talent, engaging and involving the listener from its opening to its conclusion. The songs, though often eclectic and diverse, flow together to provide a thoroughly satisfying listening experience. Ranging from curious experiments to more traditional melodic and vocal approaches, Elizabete Balčus displays an extensive creativity throughout the album, not just in the vocals and lyrics, but in the album booklet as well.

For further information, please visit Elizabete Balčus’ website.

Elizabete Balčus

Conarium
Liminal Noise Tapes, 2016

Track listing:

      1. Out
      2. Tourist
      3. Behind the Castle
      4. Negribas iet gulēt
      5. They’re coming
      6. Jellyfish
      7. The Moon Asked the Crow
      8. Monument
      9. Purple & Gold
      10. Dusk & Recession
      11. Vienīgais ceļš
      12. Luna City
      13. The Hanging Garden

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

New album features Raimonds Pauls’ choral works

Latvian popular music legend Raimonds Pauls, who celebrated his 80th birthday in 2016, is unquestionably the most significant figure in Latvian music in the second half of the 20th century. Composing the music for literally thousands of songs, including timeless classics such as ‘Mežrozīte’, ‘Mēmā dziesma’, and ‘Tā es tevi mīlēšu’, to name just a few, he long ago ensured his place as the most significant Latvian composer in modern history.

Though Pauls is best known for his popular songs, as a prolific composer he has written in many different genres, including jazz and choir music. Recognizing the significance of his contribution to Latvian choir music, the State Choir Latvija and conductor Māris Sirmais recorded an album of Pauls’ choir music entitled Rozes gars, released in 2016.

As popular as Pauls’ music is, his choir songs are not as well known. His best known choir song – ‘Manai dzimtenei’, a regular part of the Song Festival repertoire, actually began life as a pop song (and, it should be noted, is not included in this collection). Beyond that song, choir songs by Raimonds Pauls are not frequently encountered in choir repertoires. Perhaps that is one of the reasons Sirmais and Latvija decided to record and present these songs, as there are many hidden and neglected treasures among Pauls’ choir works, and reveal many facets of Pauls’ compositional style.

The choir song ‘Rozes gars’ (lyrics by Jānis Peters), which gives this collection its title, is dedicated to composer Emīls Dārziņš. It is an appropriate dedication, as the work could be considered a spiritual successor to Dārziņš’ romantic and emotional works written at the turn of the 20th century. The choir, with their at once precise and emotive performance, provides the necessary tenderness and delicacy for this work.

One of Pauls’ earlier choir compositions is his music for the famous Latvian epic poem ‘Tālavas taurētājs’ by Rūdolfs Blaumanis. The poem, about a trumpeter who sacrifices his life to ensure King Miervaldis and his people are awoken in time to defend against plague of demons that are approaching the castle, provides a number of different stylistic opportunities to musically present the events. Still, though, perhaps due to being one of Pauls’ early choir compositional attempts, though the music closely follows the story, it does seem a bit ‘academic’ at times. Here is the heroic section, and here is the tense section, and here is the mournful section, and so on. However, Pauls’ music does provide an appropriately theatrical interpretation of Blaumanis’ poetry.

Most of the compositions on the album are very brief – three minutes in length or less. However, Pauls is clearly most comfortable and adept with these miniature forms. For example, the song ‘Grezna saule debesīs’ (lyrics by Inese Zandere, and originally composed for the youth choir Kamēr… as part of their World Sun Songs project). This short song, with its jazzy elements and complex and colorful chords, paints a beautiful portrait with Zandere’s lyrics about the sun and the Daugava River.

Of course, Raimonds Pauls’ talents for catchy melodies also imbue many of the works in this collection, such as ‘Lielais vaicājums’, featuring Pauls himself on the piano. With its easy, rolling melody alongside the spiritual text by long time Pauls lyrical collaborator Jānis Pēters, the song is one of many examples of how Pauls’ melodic talents can easily fit into a choir setting.

The collection comes in a handsome velvety book, and includes all the lyrics, as well as biographical notes on Pauls, Sirmais, and the choir in Latvian, English, and Russian.

With the State Choir Latvija, undoubtedly one of the best choirs in the world, and with veteran and visionary conductor Māris Sirmais, these choir works by Raimonds Pauls come alive on Rozes gars. Not that Raimonds Pauls’ compositional talents were ever in any doubt, but this collection shines a new light on this somewhat less familiar section of Pauls’ oeuvre. Rozes gars is a fitting tribute to the choir music of Raimonds Pauls – a composer who has been an essential part of Latvian music for more than half a century.

For further information, please visit the State Choir Latvia website

State Choir “Latvija”

Rozes gars
2017

Track listing:

      1. Rozes gars
      2. Izšuj mani, māmuliņa
      3. Gaismiņ, teci man pa priekšu
      4. Taurenis lilijas kausā
      5. Gleznotājs
      6. Bērzu birzīte
      7. Man pazudis cīrulis
      8. Piena krūze
      9. Tēvis, māmuliņa
      10. Grezna saule debesīs
      11. Ja man saule roku dotu
      12. Dārzs ziemā
      13. Nīcas dziedātājas pirtnieku mates piemiņai
      14. Akmeņi Vidzemes jūrmalā
      15. Tālavas taurētājs
      16. Div’ Piebalgas pravieši
      17. Šūpļa dziesma
      18. Rotaļu dziesma
      19. Vairs nesēro…
      20. Smejies, puce
      21. Maniem vecākiem
      22. Pie savas mates
      23. Ozols
      24. Lielais vaicājums

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.