Latvia denies it’s home to CIA base

A government spokesman says Latvia is not one of the East European countries that reportedly have been home to secret CIA bases where suspected al Qaeda members are interrogated.

The location of all official detention sites is publicly available information, Arno Pjatkins, press secretary for Prime Minister Aigars Kalvītis, told the Web portal Delfi on Nov. 3.

The Latvian government’s denial was one of several from East European officials following a Nov. 2 report in The Washington Post. The newspaper reported that the CIA over the last four years has used secret bases in eight countries, include “several democracies in Eastern Europe” that were not named.

The secret detention sites, the newspaper said, were used to hide the interrogations from the public and even from Congress.

Although the paper reported that Thailand and Afghanistan are among the eight countries, it did not name the other nations at the request of U.S. officials.

“They argued that the disclosure might disrupt counterterrorism efforts in those countries and elsewhere and could make them targets of possible terrorist retaliation,” the newspaper reported.

The New York-based Human Rights Watch on Nov. 3 suggested two of the countries might be Poland and Romania. The organization used flight records to draw its conclusion. Polish and Romanian offjcials denied that their countries have CIA bases.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Auļi makes noise even a mother might like

Auļi

The Latvian composer and folklorist Emilis Melngailis wrote in 1949 that the Latvian tradition of drumming had completely died out. But in the same breath he longed for its renewal, coupled with the bagpipes, which complement the drums so well. It seems the time has finally arrived with Auļi and the compact disc Sen dzirdēju.

Auļi is a sympathetic group of young Latvian men and one Estonian woman who play exactly that combination of drums and bagpipes. The group includes Leanne Barbo, Kaspars Bārbals, Andris Buls, Mikus Čavarts, Gatis Indrēvics, Kaspars Indrēvics, Māris Jēkabsons, Edgars Kārklis, Normunds Vaivads and Gatis Valters.

Formed in 2003, Auļi is a relatively new group in the world of Latvian folk music and plays energetic arrangements of traditional music along with a few of its own compositions.

Auļi is great to watch live, because the group members have so much fun on stage. Unfortunately, drums and bagpipes just aren’t the same on a recording as they are live. But it’s still obvious from the 12-track CD that Auļi enjoys creating “bungu raksti” (weaving and craft terminology used to describe drumming patterns) and playing around with all the possibilities of bagpipes. The group rounds out its sound with flutes, the Jew’s harp and singing.

The CD starts out with Auļi’s signature song, “Sen dzirdēju.” It is followed by the whispers and yells of “Cīrulītis.” “Sūda dziesma” is a song in honor of, yes, manure. “Depo” (the calmest song on the disc) and “Pieci” are original compositions for bagpipes and drums, respectively. “Reigi valsis,” “Pāvs,” “Balabaska” and “Apaļdancis” are all dance tunes, the last of which contains some unusual bagpipe effects and harmonies.

There’s no mystery as to why Auļi is popular among a certain segment of the young population. The music and vibrations touch that primitive nerve deep in the stomach.

Auļi’s sound is also unmistakably military. That’s because historically bagpipes and drums have been associated primarily with war. But surprisingly, only two of the songs have texts about going off to battle.

Auļi fits very well into the niche of medieval and folk-metal festivals. So, if that’s your niche as well, and if you don’t mind the constant buzz of bagpipes and driving drum beats, you’ll probably like this CD.

As the liner notes say, the group “makes noise.” But I know plenty of people age 30 and older who like Auļi, and I think my mother will like the group, too.

Details

Sen dzirdēju

Auļi

Lauska,  2005

CD 04

Nesašķelsim mūsu spēkus!

Pateicos visiem klātesošajiem par mums izrādīto godu, piedaloties Pasaules brīvo latviešu apvienības gadskārtējās valdes sēdes atklāšanā! Kā PBLA valdes priekšsēdim man ir tas gods jūs uzrunāt gadskārtējās valdes sēdes svinīgā atklāšanā jau ceturto reizi.

No manām iepriekšējām uzrunām, atklājot PBLA valdes sēdes, vispozitīvākās atbalsis ārzemju latviešu sabiedrībā parasti bijušas par to uzrunas daļu, – un tāda daļa vienmēr ir bijusi, – kurā es kritizēju Latvijas valdību vai runāju par valdošo aprindu cinismu un visatļautību, jo tautā ir noturīgs iespaids, ka politiķiem primārā ir partiju nevis tautas labklājība.

Tomēr, pavadot daudz laika Latvijā, varu teikt, ka valsts attīstībā redzu daudz vairāk pozitīvā nekā negatīvā. Trūkumi protams ir, bet kopumā valsts un politiskie procesi pārliecinoši attīstās.
Kritiķu, analītiķu un padomdevēju netrūkst ne Latvijā, ne ārzemēs. Katastrofāls ir ideju īstenotāju un darbu darītāju trūkums.

Šodien vēlos runāt par pozitīvo, kas noticis ārzemju latviešu (PBLA) un Latvijas attiecībās. Es vēlos runāt par to, kas mūs vieno, nevis šķeļ. Un mūs ir vienojuši kopīgi mērķi.

Tie ir bijuši – Latvijas valsts neatkarības neatgriezeniskuma nodrošināšana, Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā, atgriešanās pilntiesīgā pasaules valstu saimē, Latvijas saimnieciskā atdzimšana un demokrātijas nostiprināšanās Latvijā. Daži no šiem mērķiem jau ir veiksmīgi sasniegti, bet citi vēl prasīs ilgstošu darbu.

Mēs arī turpināsim darīt visu iespējamo, lai Latvijas vēsture tiktu taisnīgi izvērtēta un pieminēta.

Vēlos pateikties personīgi Valsts prezidentei par labo sadarbību šajos gados un atbalstu ārzemēs dzīvojošo latviešu centieniem.

Ļoti pozitīvi, ka pašreizējā valdība gadu ir noturējusies. Kad mēs ejam uz ministrijām, tad satiekam amatos tos pašus cilvekus, kas veicina vajadzību un kopējo mērķu izpratni un labu sadarbību.

Ilggadēja, priekšzīmīga sadarbība ar Ārlietu ministriju turpinās. Ārlietu ministrs vienmēr ir bijis atsaucīgs un tiksies ar PBLA valdi arī šīs sēdes laikā.

Jau gadu savus pienākumus pilda speciālu uzdevumu vēstnieks sadarbībai ar latviešiem ārzemēs Juris Audariņš.

Bijušās PBLA valdes priekšsēdes Vairas Paegles ievēlēšana Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas amatā ir strauji veicinājusi sadarbību, jo viņa saprot gan vietējos, gan ārzemju latviešu apstākļus un saredz veidu, kā visefektīgāk sadarboties.

Atzīstot mūsu atbalsta lietderību un nepieciešamību Latvijai, Latvijas valdība ir meklējusi veidu, kā vēl mērķtiecīgāk sadarboties ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.

Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta paspārnē ir izveidota Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta nodaļa, ko vada Andrejs Berdņikovs.

Viena no Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta prioritātēm ir financiāli atbalstīt diasporas, proti, ārzemju latviešu sabiedrisko organizāciju projektus, jo katrs latvietis ir zelta vērts, un tikai ar organizētu ārzemju latviešu sabiedrību varēsim nākotnē aizstāvēt un atbalstīt Latvijas intereses mūsu mītņu zemēs.

Ārzemju latviešu sabiedrisko organizāciju uzdevums ir:

1) latviešu diasporas stiprināšana un tās tiesību aizsardzība;

2) ārvalstīs dzīvojošo latviešu diasporas pārstāvju etniskā un kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana;

3) starpetniskā dialoga veicināšana;

4) ārvalstīs dzīvojošo latviešu diasporas vēstures, kultūras un tradīciju pētniecība;

5) ārzemēs dzīvojošo latviešu diasporas kultūras popularizēšana.

2004. un 2005. gadā no Latvijas valsts budžeta Rietumu mītnes zemju latviešu projektiem kopā piešķirti vairāk nekā 93 tūkstoši latu un Krievijas un NVS valstu latviešu atbalstam vairāk nekā 15 tūkstoši latu.

2006. gadā ārzemju latviešu sabiedrisko organizāciju projektu atbalstam patlaban paredzētais finansējums ir 45 tūkstoši latu un uz šo summu šobrīd pretendē 36 projekti. Ministru prezidents ir ticies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, ieskaitot PBLA, un atbalstījis to, ka arī nākošā gada budžetā ir paredzēts atbalsts ārzemju latviešu organizāciju projektiem.

Varu droši apgalvot, ka visu, ko Latvijas valdība aizvadītajā gadā ir solījusi sadarbībā ar PBLA, tā ir izpildījusi.

PBLA kā jumtorganizācija koordinē sadarbību starp mītņu zemju organizācijām un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu.

Viens no mītņu zemju jumta organizāciju galvenajiem uzdevumiem ir gādāt projektus, kas tiešām veicina mūsu sabiedrības ilggadīgu pastāvēšanu. Tas ir nopietns uzdevums, jo mums kā organizāciju vadītājiem ir jarēķinās ar to, ka:

1) aktīvo latviešu vecums pieaug un skaits sarūk;

2) latviešu valodas zināšanas samazinās;

3) mācību programmas skolām noveco;

4) pieaug latviešu valodas skolotāju trūkums;

5) pieaug motivācijas trūkums vidējai un jaunākai paaudzei;

6) ir problēma, kā iesaistīt “jauniebraucējus”;

7) u.t.t., u.t.t.

Tāpēc mūsu ārzemju latviešu (PBLA) uzdevums, kā līdz šim, ir – atbalstīt Latvijas attīstību un ārzemēs uzturēt organizētu latviešu sabiedrību, ņemot vērā jauno situāciju.

No mūsu puses mēs esam spodrinājuši Latvijas tēlu mūsu mītnes zemēs, darījuši iespējamo, atbalstot Latvijas ekonomisko attīstību, atspēkojuši Krievijas dezinformāciju mūsu mītnes zemēs.

Konkrēti piemēri :

  • Amerikas Latviešu apvienības pārstāvis Apvienotajā Baltiešu komitejā Jānis Bolšteins ierosināja ideju un uzrakstīja tekstu ASV Senāta un Tautas vietnieku nama rezolūcijām, pieprasot, lai Krievija atzīst un nosoda Baltijas valstu okupāciju. Abas viņa ierosinātās rezolūcijas tika pieņemtas, kas ir ļoti nozīmīgs politisks sasniegums.
  • Pateicoties ALA Informācijas nozares vadītāja Jura Mežinska iniciatīvām, ALA un Apvienotās Baltiešu komitejas pārstāvji satikās ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas priekšsēdi, ASV kongresmeni Alcee Hastings (Demokrātu partijas pārstāvis no Floridas – red.), lai informētu viņu par minoritāšu īsto stāvokli Baltijas valstīs. Šī gada EDSO konference noritēja bez iepriekšējā gada kritikas Baltijas valstīm. ALA un Apvienotās Baltiešu komitejas pārstāvji arī palīdzēja īstenot kongresmeņa Alcee Hastings vizīti Latvijā.
  • Baltiešu Federācija Kanādā, kuru šobrīd vada Latviešu nacionālā apvienība Kanādā priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš, cenšas panākt Kanādas atbalstu NATO sammita noturēšanai Rīgā, imigrācijas un viesošanās likuma maiņu par labu Baltijas valstīm un tirdzniecības sakaru attīstību.
  • Austrālijas latvieši arī cenšas veicināt tirdzniecības sakarus un sevišķi rūpējas par Latvijas kultūras nešanu pasaulē.
  • Eiropas latviešiem jaunie apstākļi radījuši vislielākās pārmaiņas – desmitiem tūkstošu jauno imigrantu no Latvijas.

Mūs satrauc, ka tik daudz jaunu cilvēku šodien pamet Latviju. Mums jādomā, kā palīdzēt viņiem uzturēt saikni ar Latviju, lai tie nezustu savai zemei. Šeit var palīdzēt trimdas organizāciju ilgos gados krātā pieredze. Mums jāapzinās, ka šī ir ļoti svarīga misija Latvijas nākotnes labā.

Mēs domājam, ka Latvijas vēstures mācīšanai ir liela nozīme – ja jaunieši labāk zinātu savas zemes vēsturi, tas ļoti stiprinātu viņu patriotismu. Mēs esam vairākus gadus centušies panākt uzlabojumus Latvijas vēstures mācīšanas procesā, bet diemžēl ne sevišķi sekmīgi.

Latvija šobrīd meklē savu vietu mainīgajā pasaulē un arī mums – ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem – ir jāuzņemas jauni uzdevumi, atbilstoši Latvijas nākotnes vajadzībām.

Nākošais būs vēlēšanu gads – arī uz ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem gulstās atbildība par Latvijas valsti.

Nesašķelsim mūsu spēkus! Mūsu centieni ir āapvieno latviešu sabiedrības uzturēšanai ārzemēs, veicinot latvisku audzināšanu mūsu jaunajai paaudzei un latviskās kultūras uzturēšanu, lai arī turpmāk mītnes zemēs mēs spētu atbalstīt Latvijas nacionālos un politiskos centienus.

Ja mēs strādāsim pēc labākās sirdsapziņas, tad mums kopā viss izdosies!

Dievs, svētī Latviju!