Reborn, Otra puse releases career highlights

Description of image

The early 1990s were one of the brightest periods for Latvian rock and popular music. Perhaps it was the newly restored independence of Latvia, but so much creative and enduring popular music was composed during that time. The period saw the debut of standard bearers like Prāta vētra, Labvēligais tips and bet bet, as well as groups like Jumprava reaching a new artistic peak. With so much good music being released and performed, some groups unfortunately would get lost in the shuffle.

One such group is Otra puse. After the temporary breakup of Jumprava in 1992, Jumprava’s lead singer and guitarist Aigars Grāvers wanted to keep active in music performance, so he and drummer Aigars Krēsla (also of Jumprava), as well as previously unknown singer Normunds Pauniņš, keyboardist Ivars Makstnieks (formerly of Vaidava and Linga) and bassist Aldis Miodle, formed the group Otra puse.

Much like Jumprava, the group’s sound was based upon keyboards and synthesizers, with many layers of together to make deeply textured melodies and songs.

Thankfully the group has not been completely forgotten, as Pēc lietus, a collection of its best work was released in early 2007 by the recording company MAPLS. The compact disc collects all the great songs the group recorded over its more than 10 years of history. Many of the songs were only available on a long out-of-print cassette issued in the mid 1990s. Some of the songs were also included on the also out-of-print Grāvers retrospective Pret vēju pēc 90-ta. The CD includes one new song “Ieskaties.”

Otra puse had a turbulent history. Grāvers, Krēsla and Miodle departed the group in 1994. The group was then joined by Arnolds Kārklis (formerly of the Latvian-American band Akacis) on guitar and Mārtiņš Linde (later a member of Time After Time) on drums. Later the band was joined by Gints Saulītis on bass guitar. Today, Otra puse is a three-piece band made up of Pauniņš, Makstnieks and Saulītis.

One of my favorite songs by Otra puse is “Balāde par 3 saucieniem” (music by Grāvers, text by Aigars Grauba). It has almost a folk song sound to it.

The departure of musical heavyweights Grāvers and Krēsla did not affect the songwriting quality of the group. Keyboardist Makstnieks turned out to be an excellent composer in his own right, composing the music for songs such as “Dziesmiņā,” “Rīts” and “Enģelis” (all with words by frequent collaborator Ivars Kurpnieks). Pauniņš also established himself as a capable songwriter with “Dejas sapnī,” providing both words and music.

The CD booklet has all the lyrics for the songs, as well as a short biography of the group by journalist Daiga Mazvērsīte.

I am overjoyed that these songs are now collected on CD. Otra puse is one of the best groups from the 1990s. To lose these songs would have been tragic. Hopefully this will rekindle interest in the group, which is working on a new album, and it will continue to record and perform great songs.

Details

Pēc lietus

Otra puse

MAPLS,  2007

MVTT CD 020

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Irish police issue renewed appeal in Saulīte murder

A year after her apparent murder-for-hire, Irish police have issued a renewed appeal for any information into the 2006 slaying of Baiba Saulīte, a Latvian mother of two.

Saulīte was gunned down Nov. 19, 2006, as she was visiting with two acquaintances at her home in the Swords neighborhood north of Dublin. Several people, including her estranged husband Hassan Hassan, have been questioned in the murder, but no charges have been filed.

The Irish police ask that any person with information about the murder, or who may have been in the Holywell area of Swords contact the Swords Garda Station. The station can be reached at +353 01-666-4700. In Ireland, persons may also call the Garda Confidential Line at 1-800-666-111 or the Crime Stoppers line at 1-800-250-025, the Garda Press Office said in a Nov. 18 statement.

Most recently police in July released two men who had been detained for questioning.

Saulīte, 28, was killed while her sons, ages 3 and 5, slept in the home’s upstairs.

Hassan, who is serving prison terms for his part in a stolen car scheme and for abducting his sons, was suspected in involvement in his wife’s murder, according to Irish media reports. Those reports also have suggested Saulīte was murdered as a result of a feud between Irish criminal gangs.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Valsts prezidenta apsveikums tautiešiem ārzemēs

Šajās dienās atzīmējam mūsu valsts 89. gadadienu. Tie ir svētki katram, kurš jūtas Latvijai piederīgs, bet tas ir arī pārdomu brīdis. Šoreiz, iespējams, pat vairāk nekā citos gados.

Mēs atjaunojām savu valstiskumu pirms 17 gadiem. Kopš tā laika mēs Latvijā esam pārdzīvojuši ekonomisko blokādi, aukstumu, rindas, hiperinflāciju un banku krīzi. Atcerēsimies arī to, ka pēdējie Krievijas armijas karavīri atstāja Latviju tikai 1998. gadā.

Mēs Latvijā esam izveidojuši demokrātiskas valsts ietvaru, uzrakstījuši likumus, radījuši apstākļus brīvai tirgus ekonomikai –  esam daudz mācījušies un daudz darījuši katrs savā vietā un veidā, lai rūpētos par sevi, savu ģimeni, savu uzņēmumu, savu valsti. Ir sanācis labāk vai sliktāk – kā kuram. Taču visi kopā šobrīd esam ne vien Latvijas, bet arī brīvi Eiropas Savienības pilsoņi, kuriem ir atvērtas plašas iespējas. Esam NATO dalībvalsts – droši paļaujamies uz to, ka arī mūsu valstij NATO garantē drošību, lai mēs varētu mierīgi dzīvot. Arī paši godprātīgi pildām savus starptautiskos pienākumus iepretim partneriem NATO un Eiropas Savienībā.

Tās ir labās ziņas. Šādi ir mūsu sasniegumi, par kuriem mūs apbrīno daudzas valstis, mūsu draugi un skauģi. Mums ir, ar ko lepoties. Un tomēr, ir jāatzīst, ka kaut kas nav sanācis tā, kā sabiedrība vēlās. Vai arī šobrīd mūsu sabiedrība vēlas kaut ko vairāk? Jo cilvēki atkal ir ielās: protestē pret valdības lēmumiem un pieprasa atlaist Saeimu, kuru ievēlējām tikai pirms gada. Cilvēki pieprasa godīgu politiku un tiesiskumu. Desmitiem tūkstošu latviešu tieši pēdējos gados devušies peļņā uz citām valstīm, daudzi nejūtas savai valstij piederīgi. Tas nozīmē, ka mums vēl ir daudz darāmā priekšā, lai tie ideāli un principi, uz kuriem tālajā 1918. gadā tika dibināta mūsu valsts, nostiprinātos mūsdienu trauksmainajā pasaulē.

Mans pienākums, lai kurā pasaules valstī arī es nebūtu, ir satikt tur dzīvojošos latviešus, uzklausīt viņus un rīkoties, lai Latvija vienmēr būtu valsts, ar kuru varētu lepoties katrs latvietis. Lai katrs, kurš nesavtīgi strādājis savas vai savu tēvu dzimtenes labā, tiktu pamanīts un viņam pienācīgi tiktu pateikts paldies. Mans pienākums ir iestāties par to, lai visi tie svešumā dzīvojošie latvieši, kuri jūtas Latvijai patiesi piederīgi, varētu apliecināt savu piederību, būdami arī Latvijas pilsoņi. 

Šajā 89. mūsu valsts dzimšanas dienā gribu izteikt savus dziļākos cieņas apliecinājumus jums visiem, kuri gan garajos okupācijas gados, gan atgūtās neatkarības gados ārpus Latvijas robežām godam nesuši mūsu valsts vārdu pasaulē. Jums, kuri ar saviem darbiem un domām palīdzējuši mums grūtā brīdī un kuri ar savu kritisko skatu no malas spējuši dot daudz draudzīgu padomu.

Šajās Latvijai trauksmainajās pirmssvētku dienās es gribētu aicināt katru, kas jūtas Latvijai piederīgs, būt atbildīgam un aktīvam savā veidā un vietā. Tas Latvijai kā valstij palīdzēs tikt pāri mirkļa satricinājumiem un mums kā nācijai kļūt stiprākai nekā līdz šim.

Dievs, svētī Latviju!

Karogs pie Mineapoles baznīcas

Latvijas karogs plīvo ārpus Mineapoles un St. Paulas latviešu ev.-lut. baznīcas. (Foto: Andris Straumanis)