Valdošajai elitei ir bailes no aktīvas, prasīgas sabiedrības

Šodien Latvija atrodas uz robežas starp demokrātiju un sava veida putinismu. Vienā gadījumā tauta ir tā, kas lemj savu likteni, bet otrā gadījumā—visu izlemj šaurs cilvēku loks. Es aicinu izvēlēties tādu demokrātiju, kurā tautai patiesi, ne tikai formāli pieder vara. Un tautai sava vara ir jānostiprina. Referendums ir viens no labākajiem veidiem, kā pilsoņi var īstenot Satversmē noteikto “Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai”. Tādēļ aicinu visus Latvijai piederīgos cilvēkus 2.augustā doties uz referendumu.

Kopš 9. Saeimas ievēlēšanas mēs esam pieredzējuši daudz notikumu, kas apliecina politiskās elites nerēķināšanos ar vēlētāju gribu un valsts interesēm—dīvainos grozījumus drošības iestāžu likumos, sistemātiskus centienus vājināt tiesiskumu. Sabiedrības sašutums, to visu redzot, tagad sasniedzis tik augstu pakāpi, ka Saeimai vairs uzticas tikai 12% vēlētāju, bet politiskajām partijām—tikai 5%. Vai valdošās koalīcijas pārstāvji no tā ir mācījušies? Nē! Pirms gada Aigars Kalvītis jūlijā paredzēto referendumu nosauca par bezjēdzīgu, pārmetot Valsts prezidentei lieku valsts naudas tērēšanu. Referendumā piedalījās vairāk nekā 300 tūkstoši vēlētāju, kas parādīja cilvēku neapmierinātības patieso pakāpi. Taču drīz pēc pirmā apjukuma valdība atguvās un turpināja “rullēt” tālāk ierastajā visatļautības stilā.

Ko mēs redzam šodien? Ko darīja valdošā koalīcija, kad sākās parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem, kuri paredz, ka 10% vēlētāju ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu? Tā vietā, lai izstrādātu savus priekšlikumus, kā radīt mehānismu Saeimas atlaišanai, valdošā koalīcija turpināja nievājošus izteikumus par šo pilsoņu iniciatīvu kopumā, biedējot cilvēkus ar haosu, kas varot iestāties, ja tauta iegūst instrumentu, ar kuru efektīvāk kontrolēt ievēlēto deputātu darbu. Kad grozījumi nonāca Saeimā, valdošo partiju deputāti balsoja pret to pieņemšanu, piesaucot dažādus juridiskus argumentus, kas neiztur nekādu kritiku. Saeimas valdošais vairākums izšķīrās par labu referendumam. Acīmredzot viņi cer, ka tautas nobalsošana izgāzīsies, jo atvaļinājumu un vasaras noskaņojuma dēļ tajā varbūt nepiedalīsies visi 750 tūkstoši vēlētāju, kas nepieciešami, lai referendumam būtu likumīgs spēks.

Atcerieties—valdošajai elitei ir bailes no aktīvas, prasīgas sabiedrības. Iesim un pierādīsim, ka mēs kopā esam spēks—neapmuļķojams un prasīgs! 2.augustā iesim paši un aicināsim savus draugus un paziņas iet balsot! Palīdzēsim nokļūt līdz iecirkņiem cilvēkiem, kuri paši nevar aiziet parakstīties! Aicināsim iet balsot arī tos, kuri nav par Satversmes grozījumiem. Šoreiz galvenais ir piedalīties, un svarīga ir katra balss!

Lai arī kurā pasaules vietā jūs būtu, ja jums rūp Latvija un tās nākotne, piedalieties referendumā. Dariet to savu bērnu, ģimenes un sevis labā! Dariet to Latvijas labā! Kopā mēs esam daudz. Kopā mēs esam spēks. Kopā mums izdosies!

Rīga restores Meierovics name to boulevard

Despite the reluctance of Rīga’s mayor and of a commission that oversees place names, the Rīga City Council has approved restoring a downtown boulevard’s name in honor of Latvia’s first foreign minister, Zigfrīds Anna Meierovics.

Basteja Boulevard, which runs at the edge of the Old Town district, will again become Z.A. Meierovics Boulevard, the council decided July 21. The boulevard was originally named for Meierovics from 1929 to 1940, but before that had been called Basteja Boulevard—a reference to the old city bastion.

The council voted 34-11, with 8 absentions, to restore the Meierovics name.

Current Foreign Minister Māris Riekstiņš, who had suggested restoring the name as a way to honor Meierovics and the work he did to gain international recognition for Latvia, applauded the council’s decision.

“Restoring Zigfrīds Anna Meierovics Boulevard on the eve of Latvia’s 90th anniversary is a great appreciation of Latvia’s first foreign minister and a wonderful gift to all of Latvia’s inhabitants,” Riekstiņš said in a Ministry of Foreign Affairs press release.

Meierovics became foreign minister when Latvia declared its independence in 1918. He was killed in a one-car accident in 1925.

The World Federation of Free Latvians (Pasaules brīvo latviešu apvienība, or PBLA) backed restoring the Meierovics name to the boulevard. Meierovics’ late son, Gunārs, headed the PBLA from 1990-1993.

Rīga Mayor Jānis Birks opposed renaming the boulevard, suggesting instead that Rīga International Airport be retitled to honor Meierovics. However, that idea was strongly criticized by Transport Minister Ainārs Šlesers.

Renaming Basteja Boulevard also was overwhelmingly opposed by respondents to a poll conducted in June for the city council by the SKDS survey firm. The poll found 79.2 percent of respondents were not in favor of renaming the boulevard, according to a city council press release.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Latvia fields 50 athletes for Beijing Olympics

Latvia will field at least 50 athletes in 11 different sports during the 2008 Summer Olympics in Beijing, the Latvian Olympic Committee has announced. The number of athletes is the most ever in Latvia’s history of competing in the summer games, topping the previous record of 48 during the 1996 Olympics in Atlanta.

Track and field athletes make up the largest contingent, and Latvia’s women’s basketball squad will be the country’s first team in the Olympics in nearly three quarters of a century. Other sports represented will be judo, the modern pentathlon, swimming, cycling, kayak and canoe rowing, weightlifting, shooting, tennis and beach volleyball.

The number of athletes could increase yet in track and field events, for which qualifying continues through July, Latvian Olympic Committee President Aldons Vrubļevskis said in a July 18 press release.

Latvia’s Olympic delegation will be supported by 46 coaches, technicians, doctors and administrators.

Beijing will be the first Olympic Games in which a Latvian women’s basketball team competes, as well as the first in which Latvian BMX racers and beach volleyball players appear, said Einars Fogelis, chairman of the Latvian Olympic Committee.

Athletes from Latvia heading to the Beijing Olympics include:

  • The women’s basketball team consisting of Elīna Babkina, Gunta Baško, Aija Brumermane, Zane Eglīte, Anda Eibele, Liene Jansone, Anete Jēkabsone-Žogota, Ieva Kubliņa, Dita Krūmberga, Aija Putniņa, Zane Tamane and Ieva Tāre.
  • Judo competitors Jevgeņijs Borodavko and Vsevolods Zeļonijs.
  • Modern pentathlon competitors Deniss Čerkovskis and Jeļena Rubļevska.
  • Swimmers Andrejs Dūda and Romāns Miloslavskis.
  • Track cyclists Raivis Belohvoščiks and Gatis Smukulis, as well as BMX racers Ivo Lakučs, Artūrs Matisons and Māris Štrombergs.
  • Kayak competitors Krists Straume and Kristaps Zaļupe, as well as canoe athlete Miķelis Ežmalis.
  • Weightlifter Viktors Ščerbatihs.
  • Shooting competitor Afanasijs Kuzmins.
  • Tennis player Ernests Gulbis.
  • Track and field athletes Ronalds Arājs (200 meter), Jolanta Dukure (20 kilometer walking), Aiga Grabuste (heptathlon), Ingus Janevics (50 kilometer walking), Jānis Karlivāns (decathlon), Igors Kazakevičs (50 kilometer walking), Ainārs Kovals (javelin), Dmitrijs Miļkevičs (800 meter distance), Staņislavs Olijars (110 meter hurdles), Sinta Ozoliņa (javelin), Inna Poluškina (3,000 meter steeple), Jeļena Prokopčuka (marathon), Ineta Radeviča (long jump), Ēriks Rags (javelin), Igors Sokolovs (hammer throw), Māris Urtāns (shot put), Vadims Vasiļevskis (javelin), Valērijs Žolnerovičs (3,000 meter steeple) and Ieva Zunda (400 meter hurdles).
  • Beach volleyball competitors Mārtiņš Pļaviņš and Aleksandrs Samoilovs.

Three of the athletes earned silver medals in the 2004 Olympics: weightlifter Ščerbatihs, modern pentathalon athlete Rubļevska and javelin thrower Vasiļevskis. Among the better known professionals athletes are tennis player Gulbis and marathon runner Prokopčuka.

The women’s basketball team is the first Latvian squad to qualify for the Olympics since the men’s basketball team competed in the 1936 Olympics in Berlin.

The greatest number of Latvian athletes ever in either the winter or summer Olympics was 58 in the 2006 Turin Olympics.

The Beijing Olympics are scheduled Aug. 8-24.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.