“Ielūgums uz dzīvi” features 100 songs by Kaspars Dimiters

Singer and songwriter Kaspars Dimiters has been a major voice in Latvian music for decades now. His lyrics are often deeply personal, as well as being blunt and unvarnished observations about life in Latvia – how difficult it is for many and the struggles and challenges many face. His repertoire includes songs that touch on topics like alcoholism, drug abuse, corruption, and poverty, and, consequently, many of his songs are often dark and disturbing, but are still, on occasion, positive and hopeful.

Dimiters’ work as a songwriter now covers many decades, and, in 2017, to celebrate his 60th birthday, the artist released a combination book of lyrics and digital song collection entitled Ielūgums uz dzīvi, that collected 100 of his songs.

It is telling that one of Dimiters’ best known and most celebrated albums – 1994’s Krusta skola – is included in its entirety on this collection. This album, recorded with guitarist Gints Sola (who many will know from his work with Jauns mēness), is both polished and refined, with many songs inspired by his work with his Krusta skola center for troubled youth, as well as work with those suffering from alcohol or drug dependencies. Songs like ‘Glāze ūdens’ and ‘Pasaule ir tāda skola’ are, like many of the songs on the album, wordy and weighty, as Dimiters presents his often bleak world view.

Perhaps Dimiters’ best work is his 1988 album Mans kumoss pilsētas baložiem, and, for that era in Latvia, the album was almost revolutionary, considering its topics and lyrical style were different than just about everything else in Latvian music at the time. Perhaps only Dimiters could write a song like ‘Suņa dzīve’ – a heart wrenching song about a drunk and his dog, or the touching ‘Muzikants’, a song about a musician who dies mid-performance and is quickly replaced by someone else and forgotten. Ielūgums uz dzīvi contains almost all the songs from this landmark album.

Over the course of 100 songs, from his earliest songs (written in the 1970s) to songs written recently, Dimiters displays a broad range of emotions and topics. From the tragic ‘Fukušīmas suns’ (a song about the Fukushima disaster), to the hopeful ‘Visu Latvijai dodu’ (one of Dimiters’ few hopeful songs about Latvia), as well as the cynical ‘Dziesma par nolaupītajiem grašiem’ (Dimiters’ lament for the greed that he observes everywhere in Latvia), Dimiters can be at times bluntly harsh, as well as tenderly optimistic. Dimiters also finds inspiration from his Orthodox faith, in songs like ‘Puisēns ar lukturīti’, ‘Dzejnieks un svētums’ and ‘Nāve ir dzimšanas diena’. However, it does become clear that Dimiters becomes even more cynical with each passing year, and he has been an outspoken critic of Latvian politics and society throughout the years.

Though the album does include one hundred songs, which is probably more than enough for the average listener, one does wish that he did include more songs from earlier in his career. Most of the songs on the collection feature just Dimiters on vocals and guitar, and though that is certainly appropriate considering the personal nature of Dimiters’ songs, it does mean that the songs can sound very similar, if not occasionally monotonous. It helps that some of Dimiters’ songs from the 1980s (which often featured a full band) are sprinkled throughout, offering a change of pace from his more weighty songs from the 1990s and later. Some curious omissions are the rest of the songs from Mans kumoss pilsētas baložiem (such as ‘Ne šlāgerēt, ne līderēt’ and ‘Ne šlāgerēt, ne līderēt’) as well as other songs from his earlier period – like the beautiful and wistful duet with Sandra Ozolīte ‘Noburtie’ or the energetic ‘Rozianna’. However, almost all of Dimiters’ songs can be found on his website, for those looking for more to listen to.

Of course, if it is difficult to discuss Kaspars Dimiters without mentioning how controversial many of his words and actions have been throughout the years. Dimiters has spoken negatively about immigrants, politicians, diaspora Latvians, western liberals, and has reserved most of his extensive venom for homosexuals. Unfortunately, many of his abhorrent views have made it into his songs, but, fortunately, there are few of these kinds of songs on this collection – mercifully, songs like the dreadful ‘Zilā pasaka’ are not included here.

The one hundred songs (more than seven and a half hours of music) on Ielūgums uz dzīvi may be too much Dimiters for some. Others may find some of Dimiters’ expressed views to be so offensive as to dismiss listening to any of his songs out of hand. There lies the main puzzle of Dimiters – how can someone who, at times, espouses such extreme and hateful words be able to create such beautiful and moving songs? For those that are willing to give them a listen, Ielūgums uz dzīvi does indeed contain many songs that reveal Dimiters to be a songwriter without parallel, someone who writes very pointed and direct songs. Though often harsh and bleak, Dimiters’ songs can also be very affecting and poignant, with a direct and realistic language that few other poets have, and this collection is a thorough overview of Dimiters’ large contribution to Latvian music throughout the decades.

For more information visit Kaspars Dimiters’ website.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

ALA konference: praktisks atbalsts latviešu skolu skolotājiem

8. un 9. septembrī Krišjāņa Barona latviešu skolas (KBLS) telpās uz gadskārtējo konferenci tikās skolotāji no septiņām ASV latviešu skolām. Čikāga mūs sagaidīja ar vēju, toties KBLS pārzines – ar smaidu un lielu siltumu. Vēl jo skaistāka bija konferences dalībniekiem piedāvātā izdevība būt klāt KBLS pirmās skolas dienas tradīcijās.

Konferencē piedalījās skolotāji no Ņujorkas, Ņūdžersijas, Mičiganas, Ilinoisas, Minesotas un Kolorādo pavalstīm, kā arī lektores Dace Copeland no Kalamazū, Elisa Freimane no Čikāgas, un Dace Anstrate no Jelgavas. Bijām priecīgi jau otro reizi uzņemt lektori Daci no Latvijas. Pirms gada Dace Anstrate aizrāva skolotājus ar savu priecīgo pieeju latviešu valodas mācībām. Šogad viņa atgriezās, lai turpinātu aizsākto darbu.

Konferencē tika piedāvātas vairākas lekcijas, kas palīdzētu skolotājiem viņu darbā. Skolotāja Dace Anstrate stāstīja par priecīgām latviešu valodas stundām. Ilggadīgā KBLS skolotāja Elisa Freimane palīdzēja dalībniekiem saprast skolēnu dažādos valodas līmeņus, to aprakstus un dažādo valodas līmeņu īpašības. Dace Copeland ir daudz gadu strādājusi Kalamazū latviešu skolā. Dace pašlaik veido lasāmvielu latviski dažādiem valodas prasmes līmeņiem. Dace ar Elisu nedaudz pārveidojušas ASV latviešiem pazīstamā bērnu žurnāla “Mazputniņš” lasāmvielu un sagatavojušas daudz desmitu lasāmo stāstu, kas papildināti ar stundās izmantojamām nodarbībām.

Dace Anstrate ir latviešu valodas skolotāja un speciālais pedagogs Jelgavā. Viņas pieeja skolēniem ir prieka pilna un pacilāta. Dace vairākkārt atkārtoja, ka valodas apguvei jānotiek ar prieku. Mācību stundu vēlams sākt ar aktīvām un jautrām piecām minūtēm, lai skolēni nāktu priecīgi klasē un pēc tam negribētu to atstāt. Dace Anstrate atgādināja skolotājiem, cik mūsdienu skolēni ir atvērti. Viņa mudināja ASV latviešu skolu skolotājus nebaidīties dalīties ar savām zināšanām, prasmēm un mīlestību, jo katrs ir spējīgs mācīt, ja vēlas. Cik skaisti bija dzirdēt Daces vārdus, ka mācot ar mīlestību, nevaram kļūdīties!

Skolotājai Dacei ir bagāts darbīgu valoda apguves nodarbību pūrs. Konferences dalībnieki tika rauti kājās, iesaistīti dziesmās, likti pie darba grupās un individuāli. Dažādās spēlēs bija iespējams citam citu labāk iepazīt. Spēlējot spēles, sapratām, ka visu laiku aktīvi izmantojam valodu, kāda mums katram tā ir. Tikai vēlāk atklājās, ka, spēlējot šīs spēles, bijām arī apguvuši valodas likumus!

Pavadījām īpaši skaistu pusstundu, novērojot tālmācības nodarbību, ko Dace Anstrate vadīja Classflow platformā. Latviešu valodas aģentūra jau otro gadu izmanto šo programmu latviešu valodas mācīšanai bērniem ārpus Latvijas. Ap 130 skolēnu visā pasaulē piedalās nodarbībās Classflow grupās, kuras māca Latvijas skolotāji. Konferences dalībnieki priecājās ekrānā ieraudzīt Maksi un viņa mammu, kuri pašreiz dzīvo Francijā, un mamma Karīna savulaik ir beigusi KBLS.

Elisa Freimane un Dace Copeland atgādināja par Eiropas valodas portfeļa definētajiem valodas līmeņiem. Elisa palīdzēja saprast, ko katrā valodas līmenī no skolēniem var sagaidīt. Abas pieredzējušās skolotājas izskaidroja un novadīja atbilstoši dažādajiem valodas līmeņiem veidotās lasīšanas nodarbības.

Konference bija labi apmeklēta. Atrodot laiku starp pirmās skolas dienas darbiem, pieredzes apmaiņai pievienojās arī KBLS skolotāji, un brīžam dalībnieku skaits pārsniedza 30.

Visas skolas iepazīstināja ar dažādiem veiksmes stāstiem. Daloties pieredzē, skolotāji paņēma līdzi uz savām skolām projektu un pasākumu idejas. Vienīgi Ņūdžersijas skolai ir unikāls un neatkārtojams stāsts par draudzību, kas izveidojusies ar basketbolistu Kristapu Porziņģi.

Paldies lektorēm – Dacei Anstratei, Dacei Copeland un Elisai Freimanei! Paldies Ciānas draudzei par atvēlētajām telpām! Un lielu lielais paldies Krišjāņa Barona latviešu skolas pārzinēm par skaisto uzņemšanu!

Paldies Izglītības un zinātnes ministrijai. Konferenci atbalsta Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.

Kā jau katrā konferencē notiek, arī šoreiz pietrūka laika! Katra uzruna vai nodarbība beidzās ar vārdiem, “esam jau/vēl/atkal aizkavējušies!” Tas kā vienmēr liecina par to, ka, skolotājiem tiekoties, viņu entuziasms, interese un darbotiesgriba ir nepārtraukta un nerimstoša. Tāpēc vissirsnīgākie pateicības vārdi sakāmi mūsu latviešu skolu skolotājiem, kas veltī savu spēku, laiku, zināšanas, prasmes un mīlestību, lai mūsu bērniem būtu prieks nākt skolā!

Andra Zommere, ALA Izglītības nozares vadītāja

Foto: Gunārs Lucāns un Andra Zommere

 

Izrāde “Sprīdītis?” ceļā pie skatītājiem Sanfrancisko

Kopš agra pavasara Sanfrancisko Jaunais teātris strādā pie izrādes “Sprīdītis?”, kas top pēc Annas Brigaderes lugas “Sprīdītis” motīviem. Šī luga tika izvēlēta, domājot par cilvēkam vienmēr aktuālo pasaules izzināšanu un mājas sajūtas meklējumiem. Luga sarakstīta 1903. gadā (vairāk nekā pirms simts gadiem!), tāpēc SFJT Sprīdītim ir jautājuma zīme galā. Kāds ir Sprīdītis šodien? Teātris ar režisori Māru Lewis priekšgalā lugas materiālu ir sasaistījuši ar mūsdienām, radot savu, personīgas pieredzes caurstrāvotu versiju par Sprīdīti, kas devies laimes meklējumos ārpus dzimtenes, par valodu un par mājām, kurās atgriezties pēc svešu zemju staigāšanas ar jaunu pieredzi un dziļāku izpratni par vērtībām. Būs interesanti gan bērniem, gan pieaugušajiem, un izrāde ļaus skatītājam paraudzīties uz veco, labo Sprīdīti no citas puses, ieraugot un izdzirdot pavisam ko jaunu.

Izrādes veidošanā piedalās latvieši no visas pasaules – folkloras grupas “Iļģi” radošais sastāvs (Latvija), Gints Danne (Francija), aktieri un radošās grupas dalībnieki no vairākiem Amerikas štatiem (CA, TX, MD). Mākslinieces Lindas Treijas tērpu skices jau dzīvē ir iemiesojusi tērpu meistare Sallija Filica. Notiek mēģinājumi un rit darbs pie dekorācijām un mūzikas. Sanfrancisko Jaunā teātra Facebook lapā var aplūkot darba procesu un jaunumus.

Jautāju režisorei, kāpēc tieši “Sprīdītis” un tieši tagad. Stāsta Māra Lewis: “Jau 2014. gadā, kad meklēju lugu iestudēšanai, mana draudzene Latvijā Ingvilda Strautmane ieteica “Sprīdīti”: aizķeršoties ārzemju latviešu sirsniņā stāsts par laimīgo zemi, kas katram latvietim ir Latvija. Es pretojos, jo tā ir pasaka bērniem, stāsts visiem zināms, vajag daudz aktieru un daudz kostīmu, vajag Sprīdīti, kura mums nav utt.

2017. gada vasarā kopā ar Ingvildu ciemojāmies pie Ivetas Gravas Berģos. Ar Ivetu veiksmīgi sastrādājāmies XIV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos ASV Baltimorā. Radās ideja sagatavot dāvanu Latvijas simtgadei par godu. Kādu lugu? Nu protams, ka “Sprīdīti”! Meitenes mani pārliecināja, ka Sprīdīša lomas atveidotāju atradīsim Latvijā, dekorācijas mūsu tehnoloģijas laikmetā būs projekcijas, mūziku rakstīs “Iļģi”, un koncepts būs sekojošs: jo tālāk pasaulē Sprīdītis iet, jo vairāk viņš dzird angļu valodu. Un “ja man stipru vīru ievajadzēsies” (Anna Brigadere), tad viņas palīdzēs. Veidosim izrādi pieaugušajiem un arī bērniem. Tā nu mēs sākām.

Latvijas Sprīdītis prasīja naudas summu, kuru mēs kā bezpeļņas organizācija nevaram atļauties. Nolēmām, ka īsumam un garumam, vecumam un jaunumam Sprīdīša lomā nav nozīmes, galvenais ir tā ilgu puķe, kas neliek mieru un liek meklēt laimi. Mums ir liels un ļoti talantīgs kolektīvs un mēs strādājam ar prieku un aizrautību, lai radītu kaut ko jaunu un nebijušu, lai Latvijas simtgadē visi pasaules sprīdīši atcerētos laimīgo zemi.”

Izrādes “Sprīdītis?” pirmizrāde būs 2018. gada 30. septembrī plkst 13:00 Sanfrancisko Latviešu luterāņu draudzes namā, kam sekos viesizrādes Bostonā (Bostonas Trimdas draudzes namā 20.10.2018 plkst 13:00) un Vašingtonā (Vašingtonas Latviešu draudzes namā 21.10.2018 plkst. 13:00).
Sanfrancisko Jaunais teātris ir dibināts 2010. gadā (līdz 2017. gadam darbojās ar nosaukumu Sanfrancisko Teātra darbnīca) režisores Māra Lewis vadībā. “Sprīdītis?” ir teātra piektā izrāde; Sanfrancisko aktieru grupas pūrā ir arī L. Stumbres “Plīvurītis ar punktiņiem” (2011), O. Bagaturijas “Karalis Līrs nabagmājā” (2013), R. Blaumaņa “No saldenās pudeles” (2015) un Ē. Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni” (2017) iestudējumi.

Sanfrancisko Jaunā teātra un izrādes atbalstītāji ir dāsnie sponsori Latviešu Fonds, Amerikas Latviešu Apvienība, PBLA Kultūras Fonds un Ziemeļamerikas Artūra Jullas Fonds.

Aija Moellere