Student seeks help researching images of exile

Andris Straumanis | 

A graduate student from Canada is asking members of the Latvian diaspora to help her research into how Soviet propaganda molded the image of the exile community.

Kristīna Paukšēns, who is pursuing a master’s degree—her second—at the University of Latvia, has been distributing a questionnaire to Latvians outside of the homeland as part of her study.

“My primary goal,” Paukšēns told Latvians Online in an e-mail, “is to examine what sort of negative ‘propaganda’ image the Soviet regime created about the exile community of Latvians; what image the exile community held of Soviet Latvia; and, finally, what image Latvians in Latvia had of their relatives in exile. I am determining if any of these images matched reality, as understood by my questionnaire respondents.”

Paukšēns, who was born in Toronto, has a bachelor’s degree in international relations and a master’s degree in history, both from the University of Toronto. It was there that she was exposed to Latvian history.

“I was especially interested in the dainas, folklore, the 1905 Revolution, and in exile memoirs—both exile in Siberia, and in the West,” Paukšēns said.

Her first trip to Latvia was in 2005, when she traveled there with her grandmother, father and aunt.

“We traveled all across Latvia, met many wonderful relatives, and saw all the places related to the history of my family on this very emotional trip,” Paukšēns said. “I became very interested in Latvia’s history, and I decided that I would like to study it more formally.”

That led her to pursue a master’s degree from the interdisciplinary Baltic Sea Region Studies program at the University of Latvia. Paukšēns lived in Rīga for 1.5 years while studying at the university and working at The Baltic Times newspaper. Because she was not taught Latvian while growing up, Paukšēns said, she also used the time to hone her language skills. She also got involved with a folk dance group and a choir, and sang in last summer’s Latvian Song and Dance Celebration in Rīga.

Now back in Toronto, she has become involved with the folk dance troupe Diždancis and is looking forward to participating in the Latvian Song Festival in Canada, set July 1-5 in Hamilton.

She also is continuing her research, which she said was in part inspired by the 1999 novel The Embrace, by Lithuanian-Canadian writer Irene Guilford. The book is about two Lithuanian brothers separated by World War II, one in the West and one in the homeland.

“And also, I was greatly inspired by my elderly aunt in Limbaži, who is a Siberia survivor, and who I got to know very closely during my time in Latvia,” Paukšēns added. “Her relationship with my grandmother—mostly through letter writing—across the Iron Curtain, was nevertheless very powerful and important to both of them, and it drew me to the idea of studying relationships between the two communities.”

Besides the questionnaire distributed to Latvians in the diaspora, Paukšēns’ research also is relying on surveying Latvians in the homeland; examining several newspapers published in Displaced Persons camps in Germany, in occupied Latvia, and in the West; and reading memoirs, a novel and Soviet-era history books. 

Paukšēns asks that responses to her Latvian-language questionnaire be returned by May 10.

The Embrace

Lithuanian-Canadian writer Irene Guilford’s 1999 novel The Embrace served as inspiration for Kristīna Paukšēns research.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

New concept charity shop opens in Rīga

Daina Grosa | 

A new concept charity shop, Otra elpa, has opened in Rīga’s Berga bazārs retail complex.

The shop, at Marijas iela 13, allows individuals and organizations to donate clothing and other items. These donated goods will be available for purchase at a low cost. Locally made handicrafts by Latvian artists are also on the agenda.

The aim of the shop is to support the efforts of various philanthropic projects organized by the Rīga-based Partners in Ideas Fund (Ideju partneru fonds).

The idea for the store, said Manager Elīna Žagare, came to her after she had jumped off the treadmill of a secure job as a human resources manager. A period of soul-searching while backpacking around Europe and a pilgrimage in Spain led her to the idea that opening a charity shop in Latvia, similar to the dozens of charity shops she saw in London, would be her next step.

Otra elpa is the first local charity shop to open in Rīga. The international organizations Red Cross and Salvation Army have shops in Rīga but the concept for Otra elpa is more than merely the sale of second-hand clothes.

“We plan to have regular auctions of items donated by Latvian celebrities, so the store becomes much more than just a space for customers,” Žagare said. “Saturday mornings are envisaged as a creative workshop for kids and adults to create artwork from recycled materials. The items we plan to sell will be good quality, so the ‘feel’ in the store will be clean and inviting. We want our customers not to feel embarrassed that they’ve come to a second-hand store, [but] that recycled clothes can be ‘cool’ and stylish.”

The shop is also a performance space, a place to hang out and a place to feel welcome. Žagare said a few concerts are already in the pipeline, as are theater performances and auctions.

Sabīne Sīle, director of the Partners in Ideas Fund, said she has been surprised by the positive response toward the shop.

“During these times of economic crisis, people may not have the financial resources to support a charity but you can always donate goods that are no longer needed but may be of use to someone else,” she said.

Otra elpa will accept donations of any kind, Sīle said, but people wishing to give larger items or electrical goods should first contact the store. To make it easy to drop off donations store employees plan to make regular trips to certain pick-up points in Rīga, so people don’t have to venture into the center of town, Žagare said.

Žagare acknowledged the owners of Berga bazārs, Ieva Laukers and Aleksis Karlsons, for giving the Partners in Ideas Fund “a very good deal with regards to the rent for the store.”

In Latvia, Sīle added, charity work as been seen as separate from the business world and social entrepreneurship is a new concept.

“It is only now starting to be taught as a separate subject at university,” Sīle said. “Charity work is often done by enthusiasts who usually lack experience in business. We hope to bring this idea to Latvia and show others that a charity can also be self-sufficient.”

The Otra elpa shop is scheduled to be open 10 a.m. to 7 p.m. weekdays and 1-5 p.m. Saturdays. Persons wishing to donate goods or volunteer for the store may contact Žagare at elina.zagare@idejupartneri.lv.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Vai Eiroparlamentā Latviju pārstāvēs komunists?

Pēteris Medenis | 

Astoņpadsmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas pasludināšanas var rasties situācija, kur Latviju Briselē lepni pārstāv komunists Alfreds Rubiks.

Bijušais Padomju Latvijas Rīgas pilsētas galva, kurš oponēja Latvijas neatkarībai, izcietis savu sešu gadu cietuma sodu par nodevību pret valsti un tagad grasās atgriezties kā “principiāls cīnītājs” par taisnību. Uz pārējo mūsdienu politiķa fona, ne tikai daļa no krievu vēlētājiem, bet arī viens otrs lētticīgs latvietis iekrīt, uzklausoties solījumus par “īsta sociālisma” ieviešanu. Lūk, Rubiks pat uzskata, ka “strādnieku šķirai” jānomet Eiropā valdošās Sociāldemokrātu partijas, jo, pēc viņa uzskatiem, arī tās ir tikai “kapitālistu pakalpiņi”.

Turklāt, bīstami ir arī tas, ka šobrīd Latvijā populārākā partija, Saskaņas centrs, ir salīgusi ņemt Rubiku savā koalīcijā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piešķirot viņam pat pirmo vietu sarakstā, kas krietni palielina viņa izredzes tikt ievēlētam.

Bet vai tas ir būtiski? Vai Eiropas Parlaments nav tikai vecu politiķu atpūtas vieta? Ne, pavisam nē! Eksperti lēš, ka šodien Eiropas Parlamentā pieņemtā likumdošana ir aptuveni 60% no visiem likumiem, ko vēlāk “adaptē” nacionālie parlamenti Latvijā un citur. Kā jaunai valstij, Latvijā šis skaits ir ap 40% pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas konsultanta vērtējuma.

Taču, arī tā ir ļoti nozīmīga daļa no visiem Latvijas likumiem! EP arī tur rokas uz Eiropas Savienības naudas maka. Neviens izdevums nenotiek bez EP akcepta. Eiropas Parlaments ir kļuvis par arvien spēcīgāku spēlētāju Eiropas Savienības institūciju skatuvē un daži atzīst, ka tam ir izšķiroša loma ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanā. Patērētāju tiesību (tīrs ūdens, bīstamu ķimikāliju aizliegšana, mobilo telefonu cenu ierobežošana, u.c.) jomā EP ir izvirzījies priekšplānā. Arī cilvēktiesību jautājumos Parlaments kļūst arvien dzirdamāks. Nupat pērnvasar, Parlamenta Prezidents Hanss Gerts Poterings (Hans-Gert Pöttering) no Vācijas bija pirmais, kurš aicināja apsvērt boikotēt Pekinas Olimpisko spēļu atklāšanu. Kamēr lielvalstis klanās, lai attīstītu tirdzniecību ar Ķīnu, Eiropas Parlaments pieņēmis deklarāciju, kas nosoda brīvu arodbiedrību apspiešanu Ķīnā, spaidu abortus, represijas pret kultūras autonomiju Tibetā un reliģijas apspiešanu (kristietību, budismu Tibetā, Falun gong), nekautrējoties divreiz aicināt Dalai Lamu uz Parlamenta telpām Strasbūrā un Briselē (EP ir divas sēdvietas).

Ja saliekam to kopā ar faktu, ka EP arvien spēcīgāk izsakās par ārpolitiku, kā arī uzrauga ES izpildvaru Eiropas Komisiju, tad redzam, ka Latvijai potenciāli kaitīgs “Eirodeputāts” ir jautājums kam jāpievērš stingra uzmanība. Ja nepietiek ar to, ka mūsu ekonomiskās problēmas rada negatīvu iespaidu ārzemju investoriem, tad noteikti, Latvijai ievēlot Komunistu dinozauru, kuram pirmā svešvaloda ir krievu, bet angļu valoda minimāla, būtu vēl viens negatīvs ķeksītis Latvijas reputācijai. Rubika ievēlēšanai noteikti sekotu jauna starptautisko sūdzību straume par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. Vienīgi ASV un Zviedrijas latvietis Atis Lejiņš varētu dot pretsparu kā eiropeiski domājošs sociāldemokrāts no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 4. saraksta.

Mūsu jaunais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nupat nostrādājis četrus gadus Eiropas Parlamentā, kur ieguva atzinību kā “ziņotājs” (rapporteur) par Eiropas Savienības septiņu gadu budžeta plānu. Savukārt, Igaunija ievēlējusi EP Sociāldemokrātu deputātu, Amerikas igauni, Tomasu Ilvesu (Ilves) par savu prezidentu. Tas norāda, ka Eiropas Parlamenta politiķi tiek arvien biežāk novērtēti. Bet kā novērtētu Arturu Rubiku?

Par ko un kā vēlēt Eiropas Parlamentā?

Ņemot vērā iepriekš izteiktās bažas par iespējamo veco komunistu ievēlēšanu no Saskaņas Centra partijas, kādi ir alternatīvi Latvijas astoņu deputātu delegācijai uz 736 vietu Eiropas Parlamentu? Neaizmirsīsim, ka Eiropas Parlaments pieņem 40% no likumiem, ko Latvijai vēlāk jāapstiprina.

No Valda Dombrovska Jaunā laika partijas (9. saraksts), Parlamentā kandidē Krišjānis Kariņš (agrāk no ASV) un Mārcis Gobiņš (Vācija). Dombrovska vietā ienākusi bijusī Vācijas latviete un bijusī Eiropas latviešu jaunatnes apvienības aktīviste Liene Liepiņa no Cēsu rajona. Vēlēšanu sarakstā viņai pievienojās spēcīgs vēsturnieks, Saeimas deputāts Ainārs Latkovskis no Valmieras. Ja atzīstiet, ka nepieciešams decentralizēt varu ārā no Rīgas, tad šie divi kandidāti arī veicina šādu attīstību.

Skatoties no ārzemēs mītošo latviešu puses, pazīstami arī būs Atis Lejiņš un Vaira Paegle. Bijusī Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēde Paegle vadījusi Eiropas lietu komisiju Saeimā pēdējos četrus gadus, bet viņas pārstāvētā Tautas partija nonākusi līdz 1,9% atbalsta līmenim sabiedrisko domu aptaujās. Aptaujas rāda, ka sabiedrība saista Tautas partiju ar Latvijas nonākšanu krīzē, kā arī 52% uzskata TP par korumpētāko partiju. Paegle centusies strādāt par lielāku demokrātiju TP rindās.

ASV un Zviedrijas latvietis Atis Lejiņš, savukārt, atgriezies LSDSP, lai nepieļautu, ka Eiropas Parlamenta otrā lielākajā frakcijā Latviju pārstāvētu kāds no krievu tiesību orientētās Saskaņas Centra partijas. Lejiņš (Kalifornijas universitātes Berkelejā maģistrs), ar savu starptautisko autoritāti kā ilggadīgs Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un ar savu pieredzi Afganistānā, cīnoties pret Padomju armiju, būtu Latvijai nopietns balsts EP Sociāldemokrātu frakcijā pret bijušo komunistu Rubiku, vai kādu citu Krievijas apoloģētu.

Vai Latvijas intereses būs pārstāvētas šajā ļoti nozīmīgajā frakcijā? Tas, iespējams, ir būtiskākais jautājums šajās vēlēšanās. Ja sociāldemokrāti ar saviem 220 deputātiem (no 736) uzklausīs tikai krievu minoritātes viedokli, tad Latvija var gaidīt virkni jaunu starptautisku uzbrukumu mūsu latvieši valodas politikai, pilsonības politikai un attieksmei pret Latvijas okupācijas sekām. Rubiks kandidēs no Saskaņas Centra saraksta, kuras valdes loceklis Sergejs Dolgopolovs neatzīst, ka Latvijā bijusi okupācija!

No jaunizveidotās Pilsoniskās Savienības (6. saraksts, kas veidojas no Jaunā laika un Tēvzemei un brīvībai / LNNK neapmierinātiem biedriem) uz Eiropas Parlamentu kandidē divas spēcīgas sievietes, bijusī Ārlietu ministre Sandra Kalniete un EP deputāte Inese Vaidere. Kalniete bijusi spējīga vēstniece Francijā, bet Vaidere strādājusi EP Ārlietu komitejā, aizstāvot Latviju un skaidrojot Latvijas vēstures jautājumus. Viņa veicinājusi filmas Soviet Story tapšanu un izplatīšanu.

No nacionālkonservatīvā spārna vēl kandidē TB/LNNK priekšsēdis, EP deputāts Roberts Zīle. Zīles ekonomista zināšanas ir stabilas, taču pēc partijas sašķelšanās TB/LNNK (17. saraksts) ietekme šķietami mazinājusies.

No krievu minoritātes aizstāvju puses vēl kandidē EP deputāte Tatjana Ždanoka. Ja viņas partija paspēs iekļūt parlamentā, tad kopa ar Saskaņas Centru vismaz 40% no Latvijas deputātiem Eiropā varētu būt Latvijas krievu kopienas interešu pārstāvji. Tas jau arī nebūtu tik traki, ja tik vien Maskavas intereses nebūtu prioritizētas!

Kā vēlēt no ārzemēm?

Vēlētāji ārvalstīs var piedalīties EP vēlēšanās, balsojot pa pastu. Šoreiz nav jānosūta sava LR pase, bet tikai jāpieprasa vēlēšanu lapu, atzīmējot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī ārzemju adresi, kur vēlaties saņemt balsošanas materiālus.

To ir jāizdara līdz 25. aprīlim! Pasta balsošanas pieteikumus pieņems Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Vašingtonā, Londonā, Stokholmā un Otavā. kā arī iespējams LR goda konsulātos, par ko vel jāziņo Ārlietu ministrijai. Pēc tam, līdz 7. maijam vēl var nosūtīt savu pieteikumu uz LR Ārlietu ministriju, Elizabetes 57, Rīga LV 1050, bet rēķinaties ar lēno LR pastu.

Eiropas Savienības karogs

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks 6. jūnijā. (Foto: Eiropas Parlaments – Audiovizuālā struktūrvienība)

Alfreds Rubiks

Starp Eiropas Parlamenta kandidātiem ir Alfreds Rubiks, kas atrodas partijas “Saskaņas Centrs” saraksta pirmā vietā. (Foto: Saskaņas Centrs)