Svētku saviļņojums nepieciešams ikkatram latvietim

Description of image

Simtiem dziedātāju, gan no tēvzemes, gan no ārpus tās, piedalījās Kopkoru koncertā Hamiltonas dziesmu svētkos. (Foto: Andris Straumanis)

Saviļņojums, ko mēs piedzīvojam Dziesmu svētkos, Kultūras dienās, Baltica festivālā un citos lielos latviešu tautas vienojošos pasākumos, ir nepieciešams katram latvietim, vienalga, kur viņš pasaulē mīt.

Vienalga, vai tu esi dalībnieks vai skatītājs, emocionālais pārdzīvojums, ko mēs piedzīvojam, ir kā zāļu deva, kas dod spēku turpināt. Turpināt iesākto “tautas druvā”, kas nu kuram ir tuvs un padodas. Un ne tikai lielie Dziesmu svētki Latvijā var dot tik ļoti vajadzīgo kopības sajūtu. Šo “elektrību” var gūt tikpat daudz Sidnejas decembra vasaras svelmē vai Losandželosas kalnu piekājē, kā Mežaparka lielajā estrādē.

Pasaule tik strauji globalizējas un piedāvā tik daudz šīs saviļņojuma sajūtas aizstājēju – gan reālā dzīvē, gan virtuāli, ka pretoties šīs globalizācijas vilinājumam prasa lielu apņēmību un stingru mugurkaulu. Mūsu ikdienas dzīves kļūst arvien vairāk virtuālas – informāciju esam pieraduši smelties no interneta un bieži vien dators un televīzija aizstāj kontaktus ar cilvēkiem. Sabiedriskus pasākumus aizstāj televīzijas pārraides vai dzīvās interneta pārraides. It kā varam būt lietas kursā par visu, neizejot no savām četrām sienām. Kļūstam par virtuālās informācijas ieguvējiem-uzzinām visu, bet šī informācija mums nāk caur kādu mediju. Bet vai šie mediji var aizstāt mūsu dabiskās izjūtas, ko piedzīvojam, dziedot vai klausoties tūkstošbalsīgu, vai pat vairāku simtu balsu kori, pašam klātesot? Vai internets var aizstāt kopības sajūtu, ko izjūtam, plecu pie pleca kopā dziedot Latvijas valsts himnu vai “Tev mūžam dzīvot, Latvija”? Vai “Gaismas pils” izklausās tikpat iespaidīgi kora Kamēr izpildījumā tavā dzīvojamā istabā, kā tas izklausās Kopkoru koncertā Hamiltonas Dziesmu svētkos? Uz vietas var izjust sajūtu, ka latvieši nav izolēti, ka latviešu tauta vēl ir dzīva, ka kopīgā dziesmā un dejā ir spēks.

Jo vairāk ir vajadzīga šī sajūta šogad, 2009. – ekonomiskās krīzes – gadā, kad Latvijai vairāk par citām valstīm ir nopietni jāpārdomā savas vērtības un tās tautai jāmācās būt vienotiem, gan politiskā sfērā, gan garīgā. Latvietis Latvijā šogad atkal, kā pirms 20 gadiem, jūtas nedrošs, neaizsargāts, nākotne ir miglā tīta. Ne tikai ekonomiskie apstākļi ir Latvijā krasi izmainījušies, bet politiskais klimats strauji mainās. Ir visu laiku jūtama krieviska dvaša pakausī un tā pieaug intensitātē. Latviešu tautai ir jāsmeļas spēku sevī un jāspēj visiem šiem procesiem pretoties. Tautas apziņas celšanas svētkiem šeit ir liela loma.

No 1. līdz 5. jūlijam Hamiltonā notika 13. Latviešu dziesmu svētki Kanādā. Varētu teikt – vieni no daudziem, kas tur īpašs? Īpašs bija daudz kas. Īpašs bija tas, ka vēl 2009. gadā var veiksmīgi uzrīkot tik vērienīgu pasākumu latvieši, kas dzīvo ārpus Latvijas. Īpašs bija tas, ka paši pieteicās piedalīties un arī ieradās prāvs skaits koru un tautas deju grupu no Latvijas un ka sadarbība ar “trimdas” sabiedrību bija veiksmīga. Īpašs ir tas, ka katrs šāds kopīgs pasākums, kur sadarbojas gan Latvijas, gan “ārzemju” latvieši, mazina atšķirtības sajūtu un aizpilda plaisas, kas bija radušās, tik ilgus gadus latviešiem dzīvojot atšķirtiem divās dažādās ideoloģiskās telpās. Īpašs ir tas, ka pirmoreiz Kanādā Dziesmu svētki notika ārpus Toronto – un rezultāts visus pārsteidza pozitīvi. Un visvairāk īpašs ir tas, ka dzīvojot Latvijā, latvietis var aizbraukt uz ārzemju latviešu pasākumu un smelties spēku un enerģiju turpmākam darbam – šis spēks nav tikai iegūstams tēvzemē, tas atrodas visur, kur pulcējas latvieši, kur garīgā enerģija vērsta Latvijas un latviešu tautas lepnuma celšanā.

Lielu pateicību pelnījusi rīcības komiteja ne tikai par organizatorisko priekšzīmību, bet gan par spēju iesaistīt visas paaudzes, kā arī vēlēšanos veidot tik daudzveidīgus pasākumus, ka katrai vecuma grupai bija pietiekoši daudz izvēļu, kur iesaistīties, kur baudīt svētku priekus. Iesākums visam jau bija Saules svētki Sidrabenē, kur 1 000 latviešu pulcējās Kanadas latviešu Sv. Andreja draudzes īpašumā ārpus Toronto. Visu dienu vairākās āra estrādēs varēja pamīšus baudīt latviešu koru un deju grupu sniegumus. Un ne tikai – Sidrabenē visu dienu darbojās tirdziņš, notika arī bērniem tautas deju sacensības, mazie varēja visu dienu dzīvoties pa baseinu vai spēļu laukumu, vienā īpašuma nostūrī varēja klausīties Laimu Muktupāvelu, kamēr citā nostūrī varēja pirkt desas ar štovētiem kāpostiem. Satikās sen neredzēti draugi un paziņas, iepazinās tautieši no visas pasaules. Ar tik vērienīgu pasākumu svētku noskaņa jau tika nodibināta pirmajās stundās. Galvenais, Saules svētki bija domāti visiem – maz ticams, ka Sidrabenē bija kāds, kas gribēja doties mājās, jo viņš garlaikojās. Ja svētkus var iesākt ar tik dinamisku programmu, kas pati jau jutās kā veseli Dziesmu svētki vienā dienā, tad pozitīvs noskaņojums pārējām dienām garantēts.

Vērts minēt dažus iespaidus, kas paliek atmiņā no svētkiem – mirkļi, kas deva šiem svētkiem īpašu sajūtu. Kopkora koncertā jaunās meitenes pirmajā rindā, kas ar lielu aizrautību izdziedāja visu koncerta repertuāru no A līdz Z. Šī paša koncerta noslēgums, kur pēc Latvijas dziesmu svētku tradicijām koristi turpināja dziedāt un negribēja iet mājās. Tautas deju lieluzvedumā bērnu iesaistīšana vairākās dejās, un šo bērnu spēja iemācīties un labi nodejot lielu deju variāciju. Šinī pašā uzvedumā meitenīte ratiņkrēslā, deju koncerta dalībniece – cik labs piemērs tam, ka deju svētkos var piedalīties visi! Čikāgas piecīšu koncertā Īrijas latviešu bērnu uzstāšanās kopā ar Piecīšiem un Toronto latviešu sestdienas skolas audzēkņiem. Piecīši veiksmīgi spējuši būvēt tiltus starp jauno un veco “diasporu” – paldies viņiem par to!

Nobeigumā – Čikāgas piecīšu pirms daudziem gadiem sarakstītās dziesmas “Latvju bērniem” vārdi labi raksturo šo burvīgo Dziesmu svētku noskaņu un sapni, kas tagad arī piepildījies-

No Rietumaustrālijas līdz Ziemeļkanādai,
No Riodežaneiro līdz pat Rīgas jūrmalai.

Viena saule, tas pats mēness,
Visiem viena tēvu valodiņ’

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Zigrīdas Kalpi serves up twist to traditional songs

Zigrīdas kalpi

Zigrīdas Kalpi unites two Latvian-Australian folk ensembles, Zigrīda Ansamblis and Kalnu Kalpi. (Publicity photo)

Vilciņš kauca

Vilciņš kauca is an EP compact disc released by Zigrīdas Kalpi, a collaborative project between seven third-generation Latvian-Australians living in Adelaide and Brisbane.

These talented musicians, inspired by traditional Latvian folk music, arranged their favourite songs and produced the recording. The songs are well-known Latvian folk melodies, but the group’s unique interpretations are refreshing. Even the most familiar tunes ring with a new quality.

Kalnu Kalpi is a male folk group from Adelaide that sings ancient Latvian war songs and Zigrīda Ansamblis is a female kokle group from Brisbane. The two groups have been playing independently for many years, performing at Australian Latvian arts festivals such as Jaunatnes dienas and Kultūras dienas. Through their common interest in Latvian folk music, members of the two groups forged friendships and developed a mutual respect for each other’s musical ability. Recently, they united and have played together as Zigrīdas Kalpi during the 2008 Kultūras dienas in Sydney and at the National Folk Festival in Canberra this year.

Both Zigrīda Ansamblis and Zigrīdas Kalpi tracks have received airtime on ABC FM, an Australia-wide national radio broadcast.

The members of Zigrīdas Kalpi are Aleksandrs Šmits (percussion, voice), Ance Deksne (kokle, melodica, percussion, voice), Krišjānis Putniņš (guitar, percussion, voice), Mārtiņš Medenis (recorder, percussion, voice), Matīss Biezaitis (bass guitar), Tija Lodiņa (percussion, voice) and Valda Biezaite (vargāns, recorder, percussion, voice).

Vilciņš kauca features traditional Latvian instruments including the kokle, the recorder and the vargāns (Jew’s harp). The melodica replaces the sound usually produced by an accordion and the songs often rely on a guitar and bass guitar accompaniment. These are not traditional instruments, however, with the contemporary arrangements less conventional sounds integrate well with the traditional melodies.

“Gaismeņa ausa,” sung in the Latgalian tongue, speaks of light dawning as the sun rises early in the morning. The recorder and guitar accompaniment evokes a medieval sound. Powerful male and female vocal harmonies give the song strength in contrast with the breezy instrumentals. The unique voices of the individual members of Zigrīdas Kalpi are characteristic to the sound of the EP and I found the more times I listened to the disc, the more I could separate individual voices and appreciate the vocal harmonies in each song.

The title track “Vilciņš kauca” (The Wolf Howled) is a favourite of many Zigrīdas Kalpi fans who first heard the song when the group performed it at Kultūras dienas. The song is about a man going to Rīga with his wolf to buy his father tobacco. Zigrīdas Kalpi arranged the song as a reggae number but still preserving the folk element. Hearing this song performed live, it is impossible to resist moving your body to the beat and getting into the funky groove folk-reggae. A recording studio removes the audience and the subtle audio and visual cues from a performance that can make a song sound fantastic, so to hear this song at its best, enjoy it live (or the next best thing—YouTube).

The EP only includes five songs, not enough to satisfy the senses, but enough to demonstrate the musical capability of these musicians. In “Gula meitiņa” the combinations of kokle and bass guitar, and percussion accents and vocal overtones, create a rich musical tapestry. In “Div’ dūjiņas,” a song about two doves sprinting through the air and two soldiers riding on horseback to war, the recorder harmonies race over the drum beats and clapping sticks, which keeps the song moving at a fast pace like the doves and the horses. The haunting vocal arrangements in “Lēni lēni” give a sombre and musically sensitive conclusion to the CD, indicative of the musical intuition of Zigrīdas Kalpi.

Hopefully, the members of Zigrīdas Kalpi will continue their joint musical projects and more folk-reggae tracks are to come.

Details

Vilciņš kauca

Zigrīdas Kalpi

2009

On the Web

draugiem.lv

The group’s page on the Latvian social networking site draugiem.lv. LV

Zigrīdas Kalpi

Formed in 2008, Zigrīdas Kalpi joins two Latvian-Australian folk groups, Zigrīda ansamblis and Kalna kalpi. The group’s official Web site includes information on ordering the EP compact disc. EN LV

Zigrīdas Kalpi on MySpace

The group’s page on MySpace includes samples of its music. EN

Latvian to be honored for saving drowning man in Ireland

A 25-year-old Latvian working as a pizza delivery man in Ireland is to be honored for pulling a drowning man to safety.

Agris Jankovičs, an employee of Apache Pizza in Drogheda, jumped into the Boyne River on the night of June 22 to save the man.

He and other employees of the nearby pizzeria were taking a break when they heard the man’s wife and children screaming, according to the Drogheda Independent.

Jankovičs is expected to be honored in November with an Irish Water Safety “Just in Time” award for bravery. The honor, which is sponsored by the Seiko watch company, includes a gift of a new timepiece. The annual ceremony is to take place in Dublin Castle.

Jankovičs told the Latvian portal Baltic-Ireland.eu that jumping several meters into the river did not frighten him because he has leapt from much higher points into a canal in Liepāja, Latvia.

According to the Drogheda Independent, Apache Pizza also is presenting Jankovičs with a new mobile telephone, because he lost his when he jumped into the river.

About 160 people drown in Ireland each year, according to Irish Water Safety.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.