Lai mums izdodas saglabāt nešaubīgu ticību Latvijas nākotnei

Es nešaubīgi ticu Latvijas nākotnei, kas izaugs no mums.

Manā darbistabā vasarnīcā “Tērvetē” Kvebekas provincē pie sienas karājas garāks raksts, kas ielogots melnā rāmī. Raksts ir apzīmēts ar 1947. gadu un zem tā ir parakstījies kāds cilvēks ar iniciāļiem G.D. Savam rakstam tā autors ir izvēlējies virsrakstu “Latviešu stāja svešumā”.

Es šo rakstu ieguvu no sava tēva tālbraucēju kapteiņa Jāņa Sausiņa, kuŗu atceros kā ļoti patriotisku cilvēku un mīļu tēvu. Tēvs man bieži teica, ka pēc viņa prāta visbriesmīgākais, kas noticis viņa dzīvē, bija zaudēt savu tēvu zemi. Zemi, ko viņš tik dziļi bija iemīlējis.

Raksts iesākas šādi: “Šim manas ticības apliecinājumam ir brīvas gribas izpaudums ar zvēresta spēku, zvēresta, kas rakstīts manā sirdī un tāpēc neizskan tikai vārdos, bet izpaužas arī darbos, nosakot manu stāju visās svešniecības gaitās. Dieva un Laimas svētīto, balto un nebalto dienu caurausto Latvijas pagātni cienīdams, es nešaubīgi ticu Latvijas nākotnei, kas izaugs no mums, kā mēs izauguši no sava tēvu un māmuļu darba, dziesmām, cīņām un ciešanām. Tādēļ dabisko cilvēku tiesību vārdā mans pirmais pienākums svešumā ir cīnīties par latviešu tautas brīvību un Latvijas nākotni, kur un kā vien spēju, apzinoties savu atbildību neskaitāmu aizgājušo un nākošo paaudžu priekšā.”

Šie ir stipri vārdi! Esam daudzus gadu desmitus trimdā pildījuši šo zvērestu pēc vislabākās apziņas, un Latvija tagad ir brīva un neatkarīga. Šī gada 9. novembrī apritēja 20 gadi, kopš Berlīnes mūris krita un Austrumeiropas tautas varēja gavilēt par brīvību pēc tik daudziem nebrīves gadiem zem komunisma režīma. Atskatoties uz Latvijas okupācijas 50 gadiem, esam pieredzējuši ne tikai to, kā viena impērija var “nodzīvot līdz kliņķim” tās okupētās kolonijas, bet arī to, kā var samaitāt un kropļot tur mītošo cilvēku dvēseles un domāšanu. Tomēr ceram uz atveseļošanos.

Mūsu valsts cieš no tā, ka pašreizējos “dižķibeles” apstākļos latvietis dodas prom no Latvijas kā Sprīdītis meklēt savu laimi plašā pasaulē. Kad izceļotājam tiek vaicāts, kādēļ viņš dodas prom no tēvzemes, tad bieži vien atbilde ir: “Esmu Latvijas patriots, bet ne tik liels, lai paliktu šeit”.

Valsts svētku priekšvakarā nav lieki pārdomāt, kas vispār ir patriotisms. Skaidrības labad katrs pats var ielūkoties svešvārdu vārdnīcā, kur par patriotismu teikts: tēvzemes mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tautai; pašaizliedzīga darbošanās savas dzimtenes labā. Patriotisms vai nu piemīt vai nepiemīt. Patriotisma nekad nevar būt par daudz.

Pasaules brīvo latviešu apvienības darbs Latvijā jūtami tiek kavēts tādēļ, ka iepriekš minētie vārdi “pašaizliedzība” un “patriotisms” Latvijā valdošajās politiskajās aprindās bieži vien nav sastopami. Patriotisma saknes iet daudz dziļāki, tas nav tikai valsts svētku, bet gan ikdienas darba jautājums. Patriotisms ir jādēsta katrā paaudzē no jauna. Ja neievērosim patriotisma jēgu un nozīmi arī šajā gadsimtā, Latvija būs valsts bez nākotnes un mūsu nākotne būs bez savas valsts.

Dieva un Laimas svētīto, balto un nebalto dienu caurausto Latvijas pagātni šajās 18. novembŗa dienās pieminot un apzinoties savu atbildību neskaitāmu aizgājušo un nākošo paaudžu priekšā, lai mums izdodas saglabāt nešaubīgu ticību Latvijas nākotnei!

Dievs, svētī Latviju!

Mārtiņš Sausiņš

Mārtiņš Sausiņš

Ar īpašu piegaršu, firma ‘Zafte’ meklē savu vietu dizaina pasaulē

Dizaina grupa “SIA Zafte” ir 2008. gada nogalē Rīgā nodibināts uzņēmums, kas izteicis sev trīs pamata darbības virzienus – dizaina priekšmetu un modes kolekciju veidošana, Latvijas autoru dizaina preču tirdzniecība un citi pakalpojumi ar dizainu saistītās jomās. Firmas “galvenās vārītājas” ir Ināra Gauja un Ingrīda Zābere, abām šis ir jauns pavērsiens dzīvē.

“Baltā nakts” mūsdienu kultūras festivālā, kas notika Rīgā naktī no 12. uz 13. septembri, “Zafte” guva plašu ievērību, foruma ietvaros rīkojot savu jauno tērpu kolekciju modes skati ar nosaukumu “Boutique Fashion Recycled jeb turies pie Raiņa!”. Kolekcijām bija unikāli pārtikas produktu nosaukumi – sāls, cukurs, milti, ingvers, piens. Pamatideja – apģērbu radīšana, pārstrādājot lietotus apģērbus, lai tiem būtu svaigs pielietojums.

Par savu uzņēmumu, kā arī par dizaina grupas projektu “RECYCLED.LV”, Gauja un Zābere pastāstija e-pasta intervijā ar Latvians Online.

Latvians Online: Pastāstiet mazliet par sevi, savu izglītību, darbu līdz šim un kā radās ideja veidot šo modes kolekciju?

Ināra Gauja: Esmu profesionāla scenogrāfe ar Latvijas Mākslas akadēmijas izglītību. Ar pārtraukumiem darbojos teātros kopš astoņdesmito gadu beigām – Nacionālajā teātrī sadarbībā ar režisoru O.Kroderu, Valmieras teātrī sadarbībā ar režisoru F.Deiču, neatkarīgajā teātrī “Kabata”, Jaunatnes teātrī, Krievu Drāmas teātrī, Liepājā, Daugavpilī. No teātra pasūtījumiem brīvajā laikā esmu darbojusies kā interjera dizainere, dizaina žurnāliste un stiliste. Veidot Recycled modes kolekciju mani pamudināja skolas biedrene Ingrīda Zābere (kopā mācījāmies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā astoņdesmito gadu sākumā) – man pašai bija ideja veidot recycled dizaina priekšmetu kolekciju, jo radošais process, kā viena lieta pārtop par citu, mainot savu vizuālo tēlu, mani vienmēr ir saistījis.

Ingrīda Zābere: Esmu beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļu. Jau aptuveni 20 gadus strādāju grafiskā dizaina jomā. Manas darbavietas bijušas reklāmas aģentūras, žurnālu un grāmatu izdevniecības. Tā kā maketēšana pārsvarā ir ilgstošas stundas pie datora, bīdot pa ekrānu tekstu klučus un bildes, laiku pa laikam paliek sagribas darīt kaut ko sievišķīgāku un radošāku. Nejaušā sarunā ar Ināru atklājās, ka abas esam gatavas uzsākt kaut ko jaunu. 

Latvians Online: Izstādes atklāšana notika “Baltā nakts” ietvaros. Jūsu darbi arī izstādīti vairākās citās vietās Latvijā. Kā esat iecerējuši tālāk virzit šo projektu – atvert veikalu, tirgot preces internetā?

Zābere: Nedēļās garumā izbaudījām prieku “pašām savs veikals” un būtu jauki to turpināt, lai mūsu izstrādājumiem rastos iespēja nodzīvot savu otro dzīvi, ko esam tiem devušas, nevis tikai karāties uz pakaramā. Jāatzīst, man pašai pats kleitu tapšanas process ir interesantāks par tā pārdošanas darbu, tomēr nevaru noliegt, ka ir patīkami, ja manis radītās lietas kādam patīk.

Gauja: Mēs būtu priecīgas atvērt savu dizaina veikalu, taču mums tam būtu vajadzīgs kāds investors. Vispirms pārbaudīsim savu kolekciju komerciālo veiksmi jau esošajos latviešu modes veikalos Rīgā. Paralēli arī turpmāk piedalīsimies dažādos dizaina konkursos un mākslas projektos, skatīsimies arī pāri robežai. Un darbs pie jaunu kolekciju radīšanas arī prasa daudz laika un enerģijas.

Latvians Online: Vai modes dizains ir ilgi bijis jums sirds lieta?

Gauja: Nekad neesmu domājusi būt par modes dizaineri. Esmu māksliniece, kam ir interesanti izpausties dažādās nozarēs, tai skaitā veidot un piedāvāt citiem savu īpatnēju skatījumu uz apģērbu.

Zābere: Kad biju maza, man bija jāstāv mammai blakus nebeidzami garās veikalu rindās, un atceros, kā ar interesi vēroju sieviešu kurpes un pētīju to dažādos fasonus. Vēlāk akadēmijā ģērbos vecmāmiņas jaunības laiku kleitās un sāku kolekcionēt seno laiku apģērbus. Doma par darbošanos modes virzienā vienmēr bija likusies kā neaizsniedzams augstais kalns, bet tam nedaudz pietuvojos, strādājot žurnālā Cosmopolitan. Mani ļoti aizrāva modes un stila fotosesiju veidošana, un redzu kā tas šobrīd ietekmē recycled bilžu rokrakstu.

Latvians Online: Kādas izjūtas bijušas, strādajot pie šīs kolekcijas – to veidojot, virzot ideju uz priekšu?

Gauja: Darbu pie apģērbu kolekcijas uztveru tikpat racionāli, kā citus savus mākslinieka darbus publikai – tas ir radošs, profesionāls izaicinājums pašai sev, kura rezultātam būtu jārosina īpašas, pozitīvas izjūtas citos. Ceru, ka tas man izdodas.

Zābere: Prieks, ka recycled ideja apvieno gan modi, gan manu milestibu uz vintage. Neuzņemoties pienākumu cieši sekot modes tendencēm, varu dauzīties un jokot uz nebēdu. Recycled lietas ir modernas ar savu ekoloģisko ideju.

Latvians Online: Vai sis ir pirmais privātais uzņēmums, ko dibinat? Kāda pieredze gūta, ejot cauri firmas dibināšanas procesam?

Zābere: Pirms 15 gadiem tiku rakstījusi biznesa plānu izmeklēti krāšņu second-hand jeb vintage lietu veikalam, bija pat iespēja dabūt kredītu, bet pēdējā brīdī pārdomāju. Pirms tam ir bijusi arī sava izdevniecība, tāpēc ir pieredze darboties privātā uzņēmumā. 

Gauja: Šis ir mans pirmais privātais uzņēmums. Firmas dibināšanas process ir diezgan vienkārša formalitāšu ķēde. Tālākais – attīstība, izaugsme – ir pašu rokās. Mūsu starta laiks sakrita ar ekonomiskās krīzes izsludināšanu, un mums atteica cerēto un jau apsolīto projekta atbalsta finansējumu – tas radīja grūtības un palēnināja iecerēto uzrāviena tempu – ar visu bija jātiek galā pašām.

Latvians Online: Vai šī projekta katalizators ir bijusi ekonomiskā krīze, jeb vai iecere būtu realizēta arī bez krīzes?

Gauja: Projekta iecere radās pirms krīzes. Bez krīzes tā būtu realizēta raitāk, bet krīzes kontekstā mūsu projektam ir citāda publicitāte. Neviens nezina – kā būtu, ja būtu…

Latvians Online: Ko varat ieteikt citiem, kam ir vēl nerealizētas idejas?

Gauja: Ja ideja ne tikai pašam, bet vēl kādam šķiet realizēšanas vērta – vajag visu apsvērt un drusku paskaitļot, un – uz priekšu!

Zābere: Uzdot sev jautājumu “Ko es vēlos?”. Es draudzenei pagājšvasar neviltoti naivi reiz izteicu: Gribu šūt. Nākamajā dienā viņa zvana un jautā, vai man esot vajadzīgs manekens un šujmašīna, esot nolikti pie vinas mājas miskastēm. Ja zin, ko vēlas, noteikti radīsies ideja, kā to iegūt. Kurš meklē, tas atrod jeb klauvē un tev tiks atvērts.

Zaftes mode

Ināras Gaujas modes dizains ieskaita šo topu, lina izstrādājumu, kas firmas interneta katalogā aprakstīts ar paskaidrojumu, ka tas “valkājams ar apkaklīti uz leju divos veidos – ar apģērbtiem pleciem vai tikai virs krūtīm”.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Iedomu Spārni releases second album

It has been six years since the band Iedomu Spārni released its debut album, Dienasgrāmata. At the end of October the group released its second compact disc, Lidojums.

The band was formed in 2000 and now includes Ieva Zēģele (voice), Jānis Dreiškins (guitar), Viesturs Butāns (bass) and Jānis Kuršs (percussion).

Lidojums includes 10 tracks, all in Latvian. According to a press release announcing the new record, Iedomi Spārni invited a number of guest musicians to help on the album, including Gints Stankevičs (keyboards, tambourine, bass and guitar), Andris Šīrants (guitar and bass), Todd Sorensen (drums), Aldis Zaļūksnis (bass and drums) and Jānis Zvirgzdiņš (keyboards).

Among the tracks are two singles that have had plenty of airplay on Latvian radio stations: “Viss vienmēr būs tāpat” (a duet with Ivo Fomins) and “‘Vai tu nāc, vai tu ej.”

Released by Rīga-based recording company MICREC, tracks on the CD include:

  1. Lidojums
  2. Kas noticis?
  3. Vai tu nāc, vai tu ej
  4. Kā miglā
  5. Meitene ar sapni
  6. Viss vienmēr būs tāpat (piedalās Ivo Fomins)
  7. Aiziet rītausmā
  8. Nē, nē, nē
  9. Palaid
  10. Izrāde galā

More information about the band is available on its official Web site, www.iedomusparni.lv, as well as on its page found on the social networking site draugiem.lv.

Lidojums

The second album from Iedomu Spārni is Lidojums.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.