Book teaches readers how to play the kokles

This may just be what I need to get me to dust off the kokles on my shelf. The Rīga-based culture management center Lauska has released a book by folklore expert Valdis Muktupāvels, Kokles un koklēšana Latvijā, that tells the stringed instrument’s history and teaches the reader how to play it.

The book comes with a compact disc, “Koklētprieks – skaņojumi, vingrinājumi, repertuārs,” that helps the listener tune the instrument and offers help in learning to play the kokles. Together, the book and the CD are designed to help teachers, folklore ensembles and those who wish to learn on their own, Lauska announced on its Web site.

Until now, Lauska claims, a book about the kokles and systematic instruction in how to play it has not been available—despite the instrument being an icon of Latvian culture. However, readers in the diaspora may be familiar with Koklēšana and Koklēšana II by Andrejs Jansons, published in 1965 and 1977, which helped spread appreciation for the instrument in North America.

Muktupāvels is an expert kokles player and has a doctorate in ethnomusicology. He leads the folklore and ethnology department at the University of Latvia.

The book is in Latvian with English translation by Amanda Jātniece, who is a contributing editor for Latvians Online.

Kokles un koklēšana Latvijā

Kokles un koklēšana Latvijā, by Valdis Muktupāvels, offers instruction in how to play the instrument.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Skyforger signs deal with Metal Blade Records

Latvian folk and pagan metal band Skyforger has signed a record deal with California-based Metal Blade Records.

Skyforger has been performing since 1995, releasing five albums and becoming the best known and most popular Latvian metal band. The band has performed worldwide, giving concerts all over Europe and in the United States. Skyforger uses traditional Latvian instruments in its performances, for example the Latvian kokle in a recording of the folk song “Migla migla, rasa rasa.”

Metal Blade Records, founded in 1982 in Los Angeles, is one of the best known and most influential record labels worldwide that deals with metal music. Throughout the years, the company has worked with artists such as Metallica, Slayer, King Diamond and As I Lay Dying, among many other well known metal bands.

Skyforger’s forthcoming album Kurbads will be released on Metal Blade Records on April 23 in Germany, Austria, Switzerland and Italy; April 26 in the rest of Europe; and on May 11 in North America.

Kurbads will be a concept album about Latvian folk hero Kurbads, who was born magically from the white mare and did many great deeds.

Skyforger will also be on tour in Europe this spring and summer, including performances at a number of European metal festivals. For further information on the band, visit www.skyforger.com.

Skyforger

Latvian pagan metal band Skyforger has signed with Metal Blade Records and will release its next album in April.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Režisors Streičs pārsteidz ar veltījumu Blaumanim

Romualds Ancāns

Romualds Ancāns filmā Rudolfa mantojums tēlo Rūdolfu.

Rūdolfa mantojums ir jaunākais Latvijas pilnmetrāžas kino ražojums plašākai publikai. Atzīšos, ka es uz to aizgāju lielākoties aiz pienākuma sajūtas, ka vietējā prece jāatbalsta (un jo draudzene aicināja), nevis aiz īstas sajūsmas par filmas ideju vai sižetu. Bet laikam jau nu biju arī ziņkārīga…

Filmā, protams, var atrast par ko piekasīties, bet es biju pārsteigta cik man – skeptiķei – viņa tomēr patika. Īsumā, Rūdolfa mantojums ir režisora Jāņa Streiča veltījums latviešu rakstniekam Rūdolfam Blaumanim un viņa brīvā interpretācija par notikumiem pirms Blaumaņa pazīstamās lugas “Skroderdienas Silmačos”. Tāpēc filmas nosaukums. Bet arī tāpēc, ka viens no galvenajiem tēliem saucas Rūdolfs. Nav tomēr vajadzīgi pazīt Skroderdienu stāstu, lai izbaudītu un saprastu filmu.

Režisors ir devis Skorderdienu tēliem citus vārdus un arī pārnesis darbību uz vēlāku laiku nekā Blaumaņa darbā. Tātad, Streiča Rūdolfs ir turīgs zemnieks 20. gadsimteņa pašos pirmajos gados. Viņš ir vecāks kungs, kas saimnieko skaistā lauku sētā. Pēc dabas Rūdolfs ir labs cilvēks, bet viņš ir lepns – pat iedomīgs – un sacenšas ar vietējo muižkungu. Pie Rūdolfa ciemos atbrauc krustdēls Kārlis ar draudzeni – kalponi Emīliju, un tālāk veidojas filmas galvenais sižets: mīlestības trīsstūris, kurā Rūdolfs ir viens no dalībniekiem. Filma ir viegla un ar labu humoru, bet ir arī nopietnas ainas. Lai arī filmā ir daudz joku, tie laimīgā kārtā nav veidoti tikai uz laucinieku rēķina. Tas ir, filmā attēlotie zemnieki lielākoties nav “Johnny Appleseed” tipa karikatūras, kas prot tikai ākstīties un dumji uzvesties un kādi pārāk bieži redzēti Latvijas filmās, teātros un pat tautas dejās.

Rūdolfa mantojums ir filmēts retro stilā, šur tur lietots sēpijas tonis un iestarpinājumi, kas atgādina vecās kinolentes. Šis stils filmai ir piemērots un tas manuprāt ir arī labi izdarīts. Bet filma ir arī mūsdienīgā tajā ziņā, ka tā notiek ātri – ātri mainās ainas, aktieri ātri runā, reizēm pat notiek divas sarunas vienā laikā. Skatītājam ir ko turēties līdzi! Var gadīties, ka tas aizsapņojas un palaiž garām kādu sižeta blakuslīnijas detaļu. Lai nu kā, galvenais stāsts paliek viegli saprotams.

Komponists, mūziķis un dziedātājs Uģis Prauliņš sarakstīja tautisku mūziku filmai. To spēlē riktīga lauku kapela, un nezinātājs varētu domāt, ka filmā izmantota tikai autentiska tautas mūzika. Bet filmā dzird arī pazīstamas ziņģes un folkloras ansambļu gabalus, un svinību ainās atpazīstami Rīgas Danču kluba dejotāji, kas liek ticēt, ka dejas ir autentiskas 20. gadsimta sākumam. Tāpat kā ar augšminētiem “Johnny Appleseed” lauciniekiem, tik dominējoša tautas mūzikas izmantošana šādam masu publikas projektam varēja potenciāli izdoties ļoti slikti. Bet Streičs un Rūdolfa mantojums to ir izdarījuši patiesi veiksmīgi. Īpaši aizkustinošas ir bēres- to dēļ vien ir vērts redzēt filmu.

Rūdolfu tēlo aktieris Romualds Ancāns. Rēzija Kalniņa spēlē galveno sieviešu lomu – Emīliju – un Artūrs Skrastiņš krustdēlu Kārli. Lai arī abi pēdējie savām lomām īstajā dzīvē ir par vecu, viņu tēli labi izdodas un ir ticami. Pazīstamie aktieri Uldis Dumpis un Jānis Paukštello arī tēlo filmā.

Protams, ka būs skatītāji, kam Rūdolfa mantojuma stils neies pie sirds. Galu galā, tā ir Blaumaņa garā veidota filma un skatītājs nevar no tās Skroderdienu gaisotnes izsprukt. Uz filmu var vest bērnus līdzi – tajā ir tikai pāris neuzbāzīgi kailumi un nav vardarbības, lai gan aina ar tramvaju ir satraucoša – bet ļoti iespējams, ka saturs viņiem būs garlaicīgs. Savukārt pieaugušajiem tas patiks.

Details

Rūdolfa mantojums

Jānis Streičs

Cinevilla Studio un Platforma Filma,  2010

Notes: Komēdija un drāma. Krāsu, 114 minūtes. Latviešu valodā. Režisors: Jānis Streičs; galvenājās lomās: Romualds Ancāns, Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš, Uldis Dumpis un Jānis Paukštello.